Vispirms- atvainojos visiem, ka sākumā neiebraucu ar to meža-klases mainīgo eksistenci, bet turpmāk centīšos izprast visu tā kā ir.
Lūk, te būs anketa, lai jums būtu skaidrs, kas tas Kristofers par zvēru ir.
Vārds: Kristofers
Vecums: 19 (pieņemot, ka viņš pazudis no skolas 15 gados)
Īss atskats pagātnē: Kristofers pirms četriem gadiem tīšuprāt palika skolā pa nakti, bez jebkādu skolotāju atļaujas. (Viņš mācījās tajā pašā skolā, kur 12.e klase). Viņš ielīda savā garderobes skapītī un tur palika līdz brīdim, kad vecais apkopējs Joržiks aizslēdza skolu un pazuda aiz savu personīgo telpu durvīm. tad pēkšņi Kristoferam apkārt izplūda salda gāze. Tā lika viņam iemigt, bet kad viņš pamodās un izrāpās laukā no sava skapīša, tad vairs neatradās skolas 2. stāvā, bet gan mežā, kurš bija kā labirints. Ziņkārības dzīts viņš devās iekšā mežā un apmaldījās. Kopš tā laika maldās pa šo labirintu un nespēj tikt no tā laukā.
Par viņu izsludināja meklēšanu, bet, protams, atrast viņu neizdevās.
Izskats un bilde: Kristofers- blonds, ne visai garš augumā, vidēji noaudzis zēns, mati viņam no gadu ilgās nekopšanas ir biezi un izspūruši. Seja saskrambāta un netīra, āda, kas agrāk bija balta un maiga kā meitenei, bija kļuvusi raupja un melnīgsnēja. Acis zēnam bija pelēkzilas, kādam tās atgādinās rāma ezera ūdeņus. Apģērbs sastāvēja no kādreizējām skolas drēbēm un gadu gaitā nomedītu zvēru ādām. Uz pleca nokarājas ādas futrālis ar paštaisītām bultām un loku.
Raksturs: iedaba zēnam bija labsirdīga; dzīvojot skarbajos apstākļos, viņa raksturs mainījās, kļūstot piesardzīgāks un neuzticīgāks pret apkārtējo pasauli. Taču par spīti šai vientulībā pavadītai meža dzīvei, Kristofers nebija zaudējis agrāko gribasspēku un dzīvesprieku.
.Starp citu, es *mīlu* savu tēlu.