| Piezīmes: |
Autora priekšvārds
Šis nav pārāk tradicionāls Ramna ½ fanstāsts, un tāpēc es jau iepriekš atvainojos visiem maniem lasītājiem par šo faktu. Tas nav jautrs. Tas nav haotisks. Tas nav Takahaši.
Kad man pirmoreiz galvā dzima doma uzrakstīt Ranma Helovīnā' stāstu, es biju sajūsmā! Šausmu komēdija! Tas taču vienmēr tik viegli rakstās! Un, godīgi jāatzīst, sākot rakstīt, es to biju plānojis ieturēt Rumiko Pasaules garā, taču acīmredzami es no tā izveidoju stāstu, kas man pašam labāk patika - bet kas īsti vairs neiederējās anime seriālā, kas man tā patīk.
Taču, tā vietā, lai atmestu rakstīšanu, es izlēmu turpināt. Varbūt, ka arī no šāda darba sanāks kaut kas vērā ņemams? Jo šis ir stāsts par cilvēka dabu, par to, ka pārdabiskais ap mums reizēm ir pieņemamāks par dabisko, un par visu to ļaunumu, ko mēs neapzinoties nodarām sabiedrības progresa vārdā. Šis ir stāsts par dvēseles krišanu un augšāmcelšanos. Ideāli iederīgs Helovīnam, it īpaši šodien, kad mēs arvien biežāk atsakāmies no kartoniskā, muļķīgā ļaunuma un nolemjam uz šo tēmu paskatīties tā nopietni.
Tā ka, ja meklējat vieglu izklaidi - dodieties vien tālāk.
Gribat vielu pārdomām - turpiniet lasīt.
Ja šis ievads jūs kaut nedaudz sabiedēja - lieliski. Tātad jūs vēl esat dzīvi.
|
