Pēc neveiksmīgā laulību mēģinājuma, Akane beidzot pieliek visai saderināšanās lietai lielu treknu punktu. Tagad galīgi saīgušais Ranma ir uzgrūsts uz kakla vidējai no māsām Tendo, Nabiki. Lai nenonāktu pārējo ‘līgavu' krustugunīs, Nabiki nolemj palīdzēt Ranmam beidzot saprast, ko viņš pats vēlas sasniegt dzīvē (tīri lai samazinātu postu un izdevumus Tendo ģimenei, protams!). Varbūt ka nedēļas nogale ‘normālā' atmosfērā prom no parastā ‘ārprāta' nāks visiem par labu?

Tagad Nabiki ir iesprūdusi pašā ‘ārprāta' centrā kopā ar Ranmu, pūloties paveikt savas dzīves lielāko un ambiciozāko plānu - savest kārtībā Ranmas dzīvi. Tikai, Nabiki ir atklājusi, ka ir atļāvusies izdariet vienu lietu, ko pati sev bija nozvērējusies nekad un ne par kādu cenu neatļauties - ļāvusi sev iemīlēties Ranmā Saotomē. Tas vien jau ir ļoti slikti, bet kas gan ir Himura Tanaka, un kāpēc viņas interesēs ir panākt, lai Ranma iet skolā kā meitene?

Impērija zaudēja karu un tika iznīcināta, un, kaut arī Ģermāniju un pārējās valstis-mantinieces plosīja revolūcijas, hiperinflācija un bezdarbs, Taņa prātīgi turējās pa gabalu no kārdinājuma iejaukties. Par nelaimi, vēsturi apturēt nav iespējams, negaidīti kārdinājums pieklauvēja pie Taņas dzīvokļa durvīm un tagad sēž pie tējas galdiņa viņas darbistabā. Un ir skaidrs, lai vai kas tālāk nenotiktu, labi tas nebeigsies...

Ziepju opera ar traģisku atrisinājumu.

Trīs mēnešus pēc Cūkkārpas kaujas Harijs vakarā nododas atmiņām par laimīgāko dzimšanas dienu savā mūžā, līdz iemiegot redz sapni, kurš vēsta, ka Voldemorts vēl arvien ir dzīvs un plāno augšāmcelties vēl varenāks kā nekad. Radušās aizdomas ierasto draugu trijotni kopā ar Džinniju aizsauc atpakaļ uz Cūkkārpu īstenības meklējumos. Vai vēsture tiešām atkārtosies, vai arī tas bija tikai vienkāršs, nejauks sapnis?

Jā, iemīlēties meitenē ir iespējams. Vismaz tad, ja sekosi līdzi šim ceļvedim!

     Pirmais svarīgākais un atbildīgākais darbs, ko es darīju, ienākot plašajā pasaulē, bija mammas pienīgākā pupa izbrīvēšana mazajai māsiņai. Lai arī vēl biju gluži akls, instinkti mani vadīja, un es, ar purnu pagrūdis nost augumā raženākos pirmdzimtos brāļus, uzmanīju, lai viņi nedara pāri manai mīļajai māšelei. Viņa taču vēl bija tik sīciņa...