Dayasasaules otrā pusēApdomā ko dari , jo tas skar ne tikai to kas notiek šaipus saules. |
|
munkssAk, Dievs, ja vien Tu esi..Ak Dievs... Ak Dievs, ja vien Tu esi... Šī ir mana pēdējā lūgsna Tev. |
|
munkssDomas par DievišķoDomas par Dievišķo Jautājumi Viņam un sev |
|
denitaTuru Tevi ar visām četrāmPar to, pēc kā mēs tiecamies, un kāpēc vienmēr liekas - tas ir to vērts! |
|
~♥magic cat♥~Pesimistiskais dzejolisMirkļa emocijas. |
|
Bizii van DopeMerlina burvju apmetnisRidrika Krubena ir pensionējusies aurore. Viņai ir meita, znots un mazmeita. Viņai ir māja, pensija un kaķis vārdā Kara kā arī daudz lielisku atmiņu par darbību Fēniksa ordenī un lieliskajiem cilvēkiem, ko sieviete iepazina. Līdz šim Ridrikas meita Tremisa ir domājusi, ka viņas tēvs ir pazudis bez vēsts, bet Ridrika pēc ilgas gadu klusēšanas pastāsta pavisam patiesību. Patiesību, kas ierauj abas senu jo senu atmiņu dzīlēs domnīcas vizuļojošajā atmiņu masā, lai to skatītu vēlreiz. Tumsa, bailes, izmisums, drosme un šausmas Tam visam Ridrika vēlreiz iziet cauri, bet Tremisa uzlūko mātes acīm. Cauri tumsai. Un ar atmiņām vēl nekas nebeidzās. Viņš ir atgriezties - Tremisas tēvs. |
|
AivaTā nu paliek trīsGals un sākums. Harijs ir daudz ko pazaudējis savā ceļojumā, taču, iespējams, daudz ko arī ieguvis. Īss stāsts tūlīt pēc kara beigām, un pirms ceļojuma, kas tam sekos. |
|
DinaerKā lapas krītZem citu kājām - tur beigās paliek viss. |
|
ĪvsNesaprastās jūtasHarijs iemīlas, pēc citu domām, nepareizajā cilvēkā... |
|
Nikolassvakariņas mežā.20 Dumpinieki pulcējas uz kopīgu maltīti. Pēkšņi tālumā atskan dīvainas skaņas. Arats piesakās par izlūku un dodas tumsā pārbaudīt apkārtni. P.S turpinājums stāstam "maizes klaips, siers, vīna pudele un "Desert Eagle" " |
|
positiv denkenVērtīgāksKatram vārdam ir nozīme, katrs vārds zina, kad atnākt |
|
NikolassAtvērties pasauleiEmociju atklāšana citiem vienmēr ir bijis grūts, dažreiz nepaveicams uzdevums. Bet varbūt tomēr vajadzētu, jo reizēm var vienkārši nepagūt pateikt, to ko sirds kliedz pilnā balsī. |
|
Bizii van DopePar Sofiju Fortūnu iz Lervesas.Sofija nāk no varenās, bet pagrimušās Fortūnu dzimtas. Viņa dzīvo pilsētā, kuru sauc par Lervesu, un meitene ienīst skolu un skolēnus, kurā iet. Viņa ir cienīta savu vienaudžu starpā, taču īstas draudzības meitenei ar viņiem nav, jo pārējie bērni pat baidās no bālās tumšmates. Taču te kādā dienā skolā ierodas jauna skolniece, un Sofija atrod ar viņu kopīgu valodu. Un šī pazīšanās Sofiju aizved tālu prom no mājām, lai sastaptu Regīnas māsu, kas ir aizklejojusi tālu aiz Kresas tuksneša, pāri Utopjaigas jūrai uz svešu, tumšu zemi, kurā vairs palikuši tikai divi spēki. Ļaunais un ļaunais. Kopā abas draudzenes sastop Utopjaigas jūras tumšāko pirātu, atbrīvo sešus ļaunos ģenerāļus, un tie piespiež meitenes palīdzēt sev, lai atgrieztos atpakaļ savā zemē un pabeigtu cīņu ar savu ļaunāko ienaidnieku. Sofijas un Regīnas piedzīvojumi tumšajā pasaulē ir elpu aizraujoši, jo viņas stājas aci pret aci ar Melno un Rudo vilkaci, gudro kalnu šamani un pat melnajiem vienradžiem. Un tas vēl nemaz nav viss
|
|
EšaNeklusē.Īss, manai sirdij tuvs, nedaudz skumjš dzejolis, kurā atspoguļoju vienu no savām domām. |
|
positiv denkenMieramPar to - kas, kur ir, bet - galvenkārt - kur var atrast mieru |
|
positiv denkenBurvestības ķertaManas pārdomas šajā dzejolī balstās uz iekšējiem pārdzīvojumiem ideju līmenī, nevis šobrīd piedzīvotajiem. Tas ir par dvēseles stāvokli, kāds visiem/ām mums pazīstams. |
|
NikolassLedus sirdsreizēm taču gadās, ka tevi vienkārši sāpina. Vienalga kā, kaut vai ar vārdiem, piemēram, netieši pasakot, ka apnicis, jau ka mūždien zvani pat, tad kad nav ko teikt.
Pasaki, ka neturi ļaunu prātu, un es pateikšu, ka tu melo... |
|
guneleVēl reiz - atkal?!...iz manas dzīves pārdzīvojumiem! |
|
NikolassStraujā strauta tecējumsKāds pavasara lietus kādā peļķītē sapludina tik daudz ūdens, ka tas vairs nenoturas tās robežās un uzsāk savu ceļu lielajā piedzīvojumā, ko mēdz saukt par dzīvi. |
|
birokraacPrincis un ēnaStāsts par to kā daždien vislabākie nodomi izrādās greizi un aplami, un par to, ka arī sapņot ir jāmāk. Nevienmēr tas, ko mēs gribam, ir tas ko mums vajag. |
|