Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Meklēsim rakstos - segvārdus un segburtus!
Iesūtījis/usi Aiva – 20.01.2012 19:41 – 0 komentāri


Misiņa bibliotēka ielūdz ceturtdien, 2012. gada 26. janvārī, plkst. 17.00 noklausīties literatūrzinātnieka un literatūrvēsturnieka Ilgoņa Bērsona priekšlasījumu "Meklēsim rakstos — segvārdus un segburtus!", pēc kura būs arī diskusijas.

Šī gada 25. aprīlī apritēs 150 gadu kopš Misiņa bibliotēkas dibinātāja, bibliotekāra, latviešu zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicēja Jāņa Misiņa dzimšanas. Misiņa bibliotēka vēlētos šo gadskārtu atzīmēt kopā ar saviem lasītājiem un draugiem un atjaunot Misiņa kluba lasījumus.

Katra mēneša pēdējā ceturtdienā plkst. 17.00 būsiet laipni gaidīti Misiņa bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, lai dalītos domās par literatūras, kultūras, vēstures un citiem jautājumiem.
Lasīts 38 reizes – iesūtīt komentāru   

> Kalambola čempionāts Rīgā
Iesūtījis/usi lolex – 06.01.2012 14:01 – 3 komentāri


Šosvētdien, 8. janvārī, visi kalambola fani tiek aicināti uz pirmo kalambola augstākās līgas spēlētāju čempionātu, kas notiks Rīgas Nacionālajā sporta manēžā, Maskavas ielā 160. Spēļu atklāšana plkst. 10.30.

Čempionātā piedalīsies burvju skolas torņu izlases. Skatītājiem būs iespēja ne vien uzzināt, kā iecienītāko burvju spēli spēlē vientieši, bet arī piedalīties skatītāju loterijā un laimēt bezmaksas ceļazīmi uz populārāko bērnu nometni Latvijā — burvju nometni Harija Potera faniem.

Skatītājiem ieeja bez maksas.

Kalambols ir sporta spēle, kuru iecienījuši burvji un kuru spēlē, lidojot uz slotām. Roulingas sacerētajā stāstā un arī filmā par Hariju Poteru spēlē sacenšas 2 komandas, kur uz laukuma no katras komandas spēlē septiņi spēlētāji. Spēlētājiem ir noteiktas lomas: triecēji, aizsargi, stīpsargi, ķērājs. Spēlētāju uzdevums: iemest sviedeni vienā no trim pretinieka stīpām. Spēle beidzas ar zibšņa noķeršanu. Kā šo spēli iespējams spēlēt tiem, kas neprot lidot, uzzināsiet, atnākot uz čempionātu.

Pasākumu organizē Mirandas Nometnes — lielākais bērnu nometņu organizētājs Latvijā, kurš darbojas kopš 2004. gada un šo astoņu darbības gadu laikā ir organizējis vairāk nekā 100 dažādas tematiskās piedzīvojumu nometnes bērniem, no kurām populārākajā — burvju nometnē Harija Potera faniem — pa šiem gadiem jau piedalījušies vairāki tūkstoši dalībnieku no visas Latvijas kā arī no ārvalstīm: Kanādas, ASV, Krievijas u.c.
Lasīts 208 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi Aiva   

> Harijs Poters un Nāves dāvesti: 2. daļa
Iesūtījis/usi eyedam – 11.07.2011 22:54 – 6 komentāri


Šonedēļ Latvijā sāk rādīt pēdējo filmu Harija Potera sērijā: Nāves dāvestu 2. daļu. Pagājušoceturtdien Londonā filmas Pasaules pirmizrādē uz sarkanā paklāja pēdējo reizi kopā pulcējās gan Potera aktieri un veidotāji, gan arī grāmatu autore Džoanna K. Roulinga. Vēl viņi pulcējas kopā arī šodien — ASV pirmizrādē Ņujorkā, bet man sanāca tik labs iepriekšējais teikums, ka es nepārrakstīšu.

Daļa Potera grāmatu un filmu pielūdzēju aizņēma sev vietas Trafalgāra laukumā jau pāris dienas pirms lielā notikuma. Astoņpadsmitgadīgais Nātans no Francijas aizmiglotu skatienu skaidroja, ka sargājot savu vietu jau no trijiem naktī un ka lietus laikā esot nācies nopirkt lietussargu, jo teltis sliet neesot ļāvuši. Vienīgā pauze esot bijusi ātras pusdienas tuvējā Makdonaldā. Viņa draugs Korentīns bilst: "Es sev teicu, ka šāda iespēja redzēt tika daudz savu iemīļotu aktieru būs tikai vienreiz mūžā."

Lai gan par filmas galveno zvaigzni ierasts uzskatīt galvenās lomas atveidotāju Danielu Redklifu, vislielākās ovācijas ceturtdien notikušajā pirmizrādē izpelnījās teicamnieces Hermiones lomas atveidotāja Emma Vatsone, kura pirmizrādes apmeklētājus pārsteidza ar krāšņu princešu kleitu.

Uzrunājot sanākušo publiku un pateicoties par gadiem ilgo atbalstu, filmas veidotāji un galveno puišu lomu atveidotāji — Redklifs un Rūperts Grints — ar pūlēm valdīja asaras, bet ar īpašu emocionalitāti pielūdzēju simpātijas ieguva Vatsone, kura, atvadoties no Harija Potera faniem, sāka gauži raudāt un mierinājumu meklēja pie sava stiprā dzimuma kolēģiem, raksta portāls Mango.

Vortāls MuggleNet sarūpējis arī video intervijas. Pirmajā klipā Džeisons Aizeks sevis tēloto Lūciju Malfoju raksturo kā ļoti, ļoti vientuļu vīru, kuram nav vietas ne Voldemorta, ne Harija Potera pasaulē, ne pie Narcisas, kā arī kurš ir gatavs upurēt savu dēlu. Lūcijs baidoties no visa. Bet to viņš arī esot pelnījis.

Helēna Makkrorija, kas atveido Narcisu Malfoju un kuru atbildēt traucēja saceltais hormonu trokšņa līmenis, kad netālu ieradās Daniels Redklifs, ir pārliecināta, ka Narcisa sevi reabilitē, Drako dzīvību vērtējot augstāk par savējo un galu galā ļaujot dēlam sevi izmainīt. Savukārt par Mollijas Vīzlijas varonīgo rīcību aktrise Džūlija Votersa saka, ka šī īpašība Mollijai vienmēr esot bijusi: tā vienkārši parādās tad, kad rodas vajadzība.

Vēl īsintervijas par filmu ar Džeimsu un Oliveru Felpsiem (Freds un Džordžs), Rūpertu Grintu (Rons), Metjū Lūisu (Nevils), Kierenu Haindu (Aberforts Dumidors), Deividu Beronu (producents).

Otrajā videointerviju daļā Niks Morans (Pelēča bandas loceklis Krevels) atklāj, ka savu kostīmu viņš esot salicis kopā pats, bet filmā viņam iznācis klupt tikpat daudz, cik skriet — pie vainas esot bijuši vecie Gerija Oldmena (Siriuss) zābaki, kas skriešanai galīgi neesot piemēroti. Bijis arī negadījums, tiltam sabrūkot agrāk, nekā plānots, bet, pateicoties labajai komandai, viss esot ātri nokārtots.

Ralfs Fainess (Voldemorts) atgādina, ka Voldemorts uz beigām bija kļuvis vājāks, nevis stiprāks, un aktiera mīļākā aina esot bijusi pati pirmā, kurā Voldemorts atgriežas burvju pasaulē — aina kapsētā. Vēl runā Toms Feltons (Drako) un Džims Broudbents (Horācijs Gliemjrags).

Pašai Roulingai šī pirmizrāde esot bijusi gan patīkama, gan smaga. "Tagad tik ļoti vairs neuztraucos. Pirmās filmas pirmizrāde mani pilnībā šausmināja, bet tagad tā ir izprieca." Jaunie aktieri esot brīnišķīgi un lieliski atveidojuši viņas grāmatas varoņus, un rakstniecei esot iepaticies arī pats filmas veidošanas process.

Fotogrāfijas no pasākuma vari aplūkot, piemēram, Zimbio vietnē.
Lasīts 2 151 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi Viesis   

> Konkurss "Zvaigznes grāmata 2011"
Iesūtījis/usi Aiva – 17.06.2011 14:25 – 1 komentāri
Grāmata ir labs draugs un palīgs, pētnieks un pasaules noslēpumu atklājējs. Apgāds "Zvaigzne ABC" izsludina ceturto bērnu un jaunatnes oriģinālliteratūras konkursu "Zvaigznes grāmata 2011. Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem". Aicināti piedalīties gan profesionāli rakstnieki, gan jaunie autori.

Konkursā paredzētas trīs nominācijas: ilustrētas grāmatas pirmsskolas vecuma bērniem, grāmatas jaunākā skolas vecuma bērniem un grāmatas vidējā skolas vecuma bērniem vai jauniešiem. Darba apjoms, tehnika, formāts un krāsu skaits netiek ierobežots.

Katras nominācijas uzvarētājs saņem diplomu un honorāru — 500 Ls un attiecīgie darbi tiek publicēti apgādā "Zvaigzne ABC". Publicēti var tikt arī citi par izdošanas vērtiem atzīti darbi, autoriem piešķirot veicināšanas prēmiju — vismaz 200 Ls. Turklāt vienu darbu žūrija izvēlēsies iestudēšanai Latvijas Nacionālajā teātrī.

Darbi jāiesniedz līdz 2011. gada 1. oktobrim, bet konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz 2012. gada janvāra beigām. Ar konkursa nolikumu vari iepazīties "Zvaigznes ABC" mājas lapā.

Šim pašam konkursam pagājušogad tika iesniegti aptuveni 60 darbi. Konkursa I grupā (pirmsskolas vecuma bērnu literatūra) žūrija izlēma galveno balvu nepiešķirt, taču par radošu un oriģinālu ideju piešķīra speciālbalvu iesniegtā darba "Naktiņi" autorēm Mārai Cielēnai un Irēnai Lūsei.

Konkursa II grupā (jaunākā skolas vecuma bērnu literatūra) galveno balvu ieguva Evijas Gulbes un Lindas Lošinas darbs "Koko un Riko", bet III grupā (vidējā skolas vecuma bērnu un jauniešu literatūra) galveno balvu ieguva Lauras Dreižes romāns "Laimes monitorings", kas pie lasītājiem nonāks jau šogad.
Lasīts 1 450 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi Hikari   

> Nepabeigtais skūpsts
Iesūtījis/usi eyedam – 16.02.2011 09:33 – 5 komentāri


Vientuļa vidusskolniece, kura tikko pārcēlusies uz dzīvi svešā pilsētā. Noslēpumains jauns vīrietis, kuram piemīt teju pārdabisks valdzinājums. Mistiskas, neatklātas slepkavības tepat, blakus ielā. Biedējoši vēstījumi un neticamas sakritības. Un nojausma, ka pasaule nav gluži tāda, kādu Odrija līdz šim iztēlojusies.

Kā risināsies Odrijas un noslēpumainā rakstnieka Lantisa Dešanela attiecības? Kāpēc apdraudēta ir līdz šim miermīlīgā līdzāspastāvēšana starp cilvēkiem un nemirstīgajiem? Vai šāda mīlestība vienmēr ir tikpat nenovēršama, cik bīstama? Un visbeidzot — ko ir vērts upurēt patiesu jūtu vārdā? Uz šiem jautājumiem atbildes meklē jaunajā Lauras Dreižes latviešu vampīrsāgā Nepabeigtais skūpsts! Grāmatas fragmentu vari izlasīt šeit.

Pirms pāris nedēļām Centrālajā bibliotēkā notika grāmatas atvēršanas svētki, kuros ieskatīties vari autores publicētajā albumā.

Savukārt vēl vieni grāmatas atvēršanas svētki ar autori paredzēti pēc pāris nedēļām — 5. martā — Baltijas grāmatu svētku 2011 ietvaros Latvijas Grāmatnieku ģildes stendā ar mērķi popularizēt fantāzijas un fantastikas literatūru — gan tulkojumus, gan oriģināldarbus. Pasākuma noslēgumā notiks bērnu un jaunatnes oriģinālliteratūras konkursa "Zvaigznes grāmata 2010" laureātu apbalvošana. Apbalvoti tiks 13 autori, kuru vidū ir gan Latvijā jau pazīstami un iecienīti rakstnieki, gan jauni autori un ilustratori.

Par Lauras Dreižes pirmo romānu Pūķa dziesma runājam šeit.
Lasīts 2 692 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi Hermaine   

> Tobijs Lolness. Dzīve uz naža asmens
Iesūtījis/usi eyedam – 13.02.2011 20:24 – 1 komentāri


"Franču dramaturga Defombela iespaidīgajā pirmajā romānā savijas gan brīnumaini piedzīvojumi, gan lielisks humors un rūpīgi maskēta politiskā satīra. Defombelam patiešām ir izdevies uzbūvēt unikālu fantāzijas pasauli," par Timoteja Defombela grāmatu Tobijs Lolness. Dzīve uz naža akmens, kuras tulkojumu latviešu valodā pagājušā gada nogalē publicēja Zvaigzne ABC, raksta grāmatniecības vortāls Publishers Weekly.

Mums līdzās — tepat lielajā ozolā — pastāv pasaule, kuru apdzīvo pāris milimetru gari cilvēciņi. Tomēr tajā netrūkst ne aizraujošu piedzīvojumu, ne uzticīgas draudzības, ne zemiskas nodevības.

Slēpjoties mizas spraugās un lavoties starp Koka zariem, trīspadsmit gadus vecais Tobijs bēg, jo zēnu vajā visa viņa tauta. Viņš ir tikai pusotru milimetru garš un pieder pie ļaudīm, kuri mitinās lielajā ozolā. Viņa ģimene ir izsūtīta, apcietināta, notiesāta uz nāvi. Tobijam vienīgajam ir izdevies izbēgt. Bet vai tiešām izdevies?

Grāmatu ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem iesaka bloga "Baltais runcis" autors Uldis, nepacietīgi gaidot turpinājumu, kas tiek gatavots veikalu plauktiem jau tuvāko nedēļu laikā.

Ieskatu grāmatā vari iegūt, izlasot pirmo nodaļu "Vajātais".
Lasīts 1 953 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi Daile   

> Izaudzis kapos
Iesūtījis/usi eyedam – 11.02.2011 21:24 – 1 komentāri


Izdevniecība Zvaigzne ABC visiem, kuri nevēlas palikt redzamās realitātes šaurajās robežās, savā vietnē izveidojusi "Fantāzijas & Fantastikas grāmatu" sadaļu, lai apkopotu jaunumus par grāmatām žanros ar spēcīgu fantastiskā elementa klātbūtni, proti, zinātnisko fantastiku, fantāziju un šausmu literatūru.

Tā ir īstā sadaļa tev, ja tevi interesē viss mistiskais un noslēpumainais, saista pūķi, vampīri, elfi un citas pārdabiskas būtnes, ja tu ar prieku lasi fantāzijas, šausmu vai zinātniskās fantastikas romānus un stāstus un ja vēlies, lai latviešu valodā būtu lasāmi vēl daudzi slaveni šo žanru darbi. Kā arī, ja pats esi izmēģinājis roku šādu stāstu rakstīšanā.

"Tumsā bija roka, un tā turēja nazi." Tā sākas viens no jaunākajiem darbiem — pagājušā gada nogalē (latviešu tulkojums) iznākusī Nīla Geimena Kapsētas grāmata ar grafiķa Krisa Ridela ilustrācijām (mākslinieks arī Malaszemes hronikām).

Nevs ir parasts zēns. Viņš būtu pavisam parasts zēns, ja vien nedzīvotu plašā kapsētā, kur viņu audzina un izglīto spoki. Zēnu gaida piedzīvojumi un briesmas — vārti uz tuksnesi un pamesta, baisa pilsēta, seno ķeltu gara draudi un tikšanās ar nesvētītā zemē apbedītu raganu, tomēr bīstamāka Nevam ir pasaule ārpus kapsētas.

Iemīļotā britu stāstnieka Nīla Geimena Kapsētas grāmata tiek uzskatīta par izcilu bērnu literatūras darbu, kas ieguvis 16 apbalvojumus, tajā skaitā prestižo Ņūberija medaļu un Hugo balvu (2008), un iekļauts daudzos labāko grāmatu sarakstos.

Vairāk vari uzzināt, izlasot Lasītājas piezīmes par "Sirsnīgu šausmeni bērniem un pieaugušajiem (2009), Bārbales Simsones apskatu laikrakstā Diena "Kapu audzināts" (2011), kā arī, protams, pašu grāmatu.
Lasīts 1 922 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi Skalds   

> Vinnija Pūka dzimšanas diena
Iesūtījis/usi Aiva – 18.01.2011 14:18 – 0 komentāri
Katru gadu 18. janvārī visā pasaulē tiek svinēta slavenākā pasaules lāča — Vinnija Pūka — dzimšanas diena. Šā gada 18. janvārī, kad zāģu skaidām pildītais lācis svinēs 85. dzimšanas dienu, ikviens bērns tika aicināts sagatavot savu apsveikumu — zīmējumu — par godu šiem svētkiem un "Maxima XXX" veikalā Slokas ielā 115 apmainīt pret lāča mīļāko kārumu. Visi lācēnam Pūkam veltītie bērnu zīmējumi ir apskatāmi īpaši veidotā izstādē turpat veikalā.

Latvijā Vinnija Pūka diena līdz šim nav plaši svinēta, bet pasaulē tā ik gadu tiek atzīmēta tieši 18. janvārī, kas ir slavenā pasaku varoņa radītāja — grāmatas autora Alana Aleksandra Milna — dzimšanas diena. Alans Aleksandrs Milns Vinniju Pūku radīja 1926. gadā, kad tika sarakstīta milzu popularitāti ieguvusī grāmata.

Ziņa no portāla Delfi.
Lasīts 2 434 reizes – iesūtīt komentāru   

> Harijs Poters un saprotamas pasaules mierinājums
Iesūtījis/usi eyedam – 13.01.2011 23:30 – 4 komentāri
Šī gada Rīgas Laika janvāra numurā publicēts žurnālistes Tabitas Sīmanes atskats-analīze par Harija Potera grāmatām un filmām. Ar redakcijas atļauju šeit pārpublicēts raksta sākums.

Daudzi šodienas divdesmitgadnieki apgalvo, ka izauguši kopā ar Hariju Poteru un ka pēdējās grāmatas ekranizācijas otrā daļa, kas iznāks jūlijā, pieliks skumju un ilgi atliktu punktu viņu bērnībai. Manas attiecības ar Hariju Poteru sākās tieši pirms desmit gadiem, kad pirmo romānu atradu savā vannas istabā uz plaukta, kur kādam labam cilvēkam bija gadījies to aizmirst.

Tā sākās atkarība, ko literatūrkritiķis Rons Čārlzs, runājot par pieaugušajiem Potera lasītājiem, reiz nosauca par "kultūrinfantilismu", bet kāds cits — par "tieksmi regresēt bērnības komfortā". Manā gadījumā tā ir ne vien periodiska regresēšana svešā bērnībā, bet arī laikā — senili ideālā pasaulē, kurā labajam ir lielākas izredzes uzvarēt ļauno.

Potera autore Dž. K. Roulinga bieži tiek cildināta par to, ka ar savu epopeju no jauna pievērsusi visas pasaules jauno paaudzi lasīšanai. Viņas smalki izstrādātā un detalizētā burvju pasaule ir visai burvīga, turklāt krietni stimulē iztēles darbu. Un, pat ja šis stāsts slēpj lielu morālu vēstījumu, viņa neatļaujas klaji didaktiskas pamācības.

Autore ir teikusi, ka viņai pašai tīk lasīt grāmatas, kurās skaidri jūtams, ka rakstnieks, pat ja visu neatklāj, zina katru sīkumu par saviem varoņiem un viņu apdzīvoto pasauli. Man tuvas ir grāmatas, kurās ir nojaušama ārpus tām pastāvoša, izdomāta, bet skaidra sistēma un jebkura nenozīmīga detaļa vai personvārds tekstā ir šīs sistēmas sastāvdaļa. Šajā ziņā lasīt Poteru ir atbilstoši, ja ņem vērā, ka Roulinga ne tikai apraksta ēdienus un dzērienus galdā, bet ir zināms, ka viņai par katru piecpadsmitā plāna varoni, kura vārds labi ja tekstā vispār tiek vienreiz pieminēts, ir sakrāta milzīga mape ar biogrāfiskiem sīkumiem.

Roulingas apjomīgie atsauču uzslāņojumi vai pat vienkāršas vārdu spēles Potera grāmatu apsēstos var novest tik tālu, lai tie sāktu pētīt, piemēram, ko aramiešu valodā nozīmē nogalināšanas lāsts "Avada Kedavra", vai kāpēc "tīrasiņu" burvju Bleku dzimtas personvārdi ir ne vien autorei visai raksturīgie aizguvumi no grieķu un latīņu valodas, bet arī konkrētu zvaigžņu un zvaigznāju nosaukumi — Siriuss, Andromeda, Arkturs, Bellatrikse.

Bērni un jaunieši vienmēr bijuši amerikāņu kino industrijas lielā likme, tāpēc nav pārsteidzoši, ka Potera pirmā sērija jau tika filmēta, kamēr Roulinga tikai gatavojās izdot ceturto grāmatu savā septoloģijā. Tehnoloģiskā ziņā vairs nebija problēmu iedzīvināt gan kentaurus un milzu zirnekļus, gan likt lidot mašīnām un cilvēkiem uz slotaskātiem. Ar pārsteidzošu regularitāti filmas ir turpinājušas iznākt visus iepriekšējos gadus, tomēr tas, ko piedāvā režisors Deivids Jeitss jaunajā filmā "Harijs Poters un Nāves dāvesti: Pirmā daļa", krietni atšķiras no 2001. gadā iznākušās pirmās sērijas "Harijs Poters un Filozofu akmens".

"Vecās labās Anglijas" pasaka ir pārvērtusies nomācošā piedzīvojumā visnotaļ mūsdienīgā realitātē, savukārt galvenie varoņi — Harijs Poters ar saviem draugiem Ronu un Hermioni — no maziem autsaideriem ar neparastām spējām izauguši par jauniešiem, kuriem uzkrauta pārāk liela atbildība. Pirmās divas filmas bija krāšņas ilustrācijas maģiskajai pasaulei ar visām tās maģiskajām atrakcijām, bet trešā, ko režisēja Alfonso Kuarons, krasi pagriežas tajā virzienā, ko nu turpina Jeitss, — burvju pasaule kļuva skarbāka un pietuvinātāka, vizualitātē — daudz retušētāka un ēnaināka (to daudzi rūdīti poteristi uzskata par pļauku sejā).

Ar ceturtās sērijas noslēgumu, kad starp dzīvajiem atgriežas ļaunais lords Voldemorts un lasītājs/skatītājs pirmo reizi tiek konfrontēts ar reālā laikā notikušu un bezjēdzīgu slepkavību, Roulinga būtībā pavilka svītru Harija Potera laimīgajiem skolas gadiem — tālāk būs tikai sūra cīņa par izdzīvošanu un tuvāko nāve.

Jeitss, kurš ir visu nākamo filmu režisors, neielaižas nekādās sentimentalitātēs un prasmīgi ievelk burvju pasauli arvien lielākā nolemtībā, tumsā un bezkrāsainumā, līdz sestajā filmā bilde ir jau tik "desaturēta" krāsās, ka Cūkkārpas skolas reiz mājīgie gaiteņi sāk līdzināties murgainiem moku kambariem. Ceļš, kas filmās noiets no jautrās maģijas pasaules līdz psihosociālām šausmām, galu galā sāk atgādināt kopējo pesimismu par pasaules bojāejas tuvumu, ko visdrīzāk izraisīs globālais terorisms.

Pārējo rakstu lasi Rīgas Laika 2011. gada janvāra numurā!

Paldies ilam par norādi!
Lasīts 2 237 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi berserks   

> Emma Vatsone sveic Ziemassvētkos!
Iesūtījis/usi ils – 07.12.2010 23:25 – 0 komentāri
Sveiki visiem!

Domāju, ka droši varu teikt, ka šis man ir bijis visai saspringts gads!

Darbā es radīju dabisku materiālu apģērbu kolekciju kopā ar Albertu Fereti, kas kļūs pieejama nākošpavasar; piedalījos godīgas tirdzniecības preču klāsta izveidē modes namam People Tree, kas arī gaidāms pavasarī; demonstrēju tērpus apģērbu kompānijas Burberry 2010. gada pavasara/vasaras kampaņā, pirmoreiz greznoju žurnāla Vogue britu izdevuma numura vāku; filmējos mazā lomiņā filmā Mana nedēļa ar Merilinu kopā ar Mišelu Viljamsu un Ediju Redmeinu, un, bez šaubām, pabeidzu filmēties pašā pēdējā filmā par Hariju Poteru!

Es arī pabeidzu savu pirmo mācību gadu Brauna universitātē un šī gada septembrī iesāku otro gadu. Esmu ļoti priecīga, ka nolēmu doties uz universitāti tur — es visu laiku gūstu pārsteidzošu pieredzi un daudz jaunu lielisku draugu. Ak, jā, un vēl es apgriezu matus, jūs varētu būt par to lasījuši…

Es tikai vēlējos jums nosūtīt īsu sveicienu, novēlot visiem priecīgus Ziemassvētkus! Mani joprojām sajūsmina mīlestība un atbalsts, ko jūs visi man sniedzat. Es to patiešām augsti vērtēju.

Tāpēc, lai arī kur jūs šajā decembrī nebūtu, es ceru, ka jums būs fantastiski Ziemassvētki, un novēlu jums lielisku Jauno gadu!

Es pievienoju arī mazu video ziņu, skatieties to Slideshow sadaļā!

Ar mīlestību, Emma xx

Sveiciens Emmas Vatsones mājas lapā.
Lasīts 1 872 reizes – iesūtīt komentāru   

> Uz ekrāniem iznāk "Nāves dāvestu" pirmā daļa
Iesūtījis/usi eyedam – 18.11.2010 15:40 – 21 komentāri


Kā zinājuši, Warner Bros. ir sagādājuši Latvijai dāvanu dzimšanas dienā — šodien Latvijā (un arī daudzviet citur pasaulē) sāk rādīt Harija Potera pēdējās grāmatas ekranizācijas pirmo daļu, ko filmas veidotāji nodēvējuši par ceļojuma filmu.

Pirmdien Ņujorkā notika ASV pirmizrāde, uz kuru bija ieradušies filmas aktieri, producents, scenārists, kā arī dažādas slavenības, piemēram, Sāra Džesika Pārkere (Sekss un lielpilsēta), un Madonnas meita Lurdesa. Skaties attēlu galeriju TLC vortālā! (Raksta ilustrācijā: Voldemorta, Harija, Hermiones, Rona, Drako aktieri.)

Kā parasts, pie sarkanā paklāja bija sapulcējušies milzum daudz fanu un žurnālistu. Intervijās asprātīgais un atsaucīgais Daniels Reklifs (Harijs) atklāj, ka pats viņš gan cenšas ne lasīt rakstus par sevi, ne skatīties intervijas. Šādu padomu viņam savulaik devuši vecāki, un to pašu viņš sev ieteiktu joprojām. Vaicāts par pāriešanu uz pieaugušo lomām, Daniels pastāsta, ka pašlaik spēlē tēvu-atraitni (Sieviete melnā), bet vēlētos reiz iejusties arī sava vecuma personāžā.

Emma Vatsone (Hermione), ieradusies īpaši pasākumam gatavotajā pieguļošajā Calvin Klein kleitā, atklāja, ka patiesībā viņai šobrīd vajadzētu būt universitātē, tomēr pirmizrādi neesot varējusi laist garām. Savukārt Rūperts Grints (Rons) Hermiones un Harija skūpsta ainas laikā neesot spējis novaldīties nesmejoties, tāpēc viņam bijis aizliegts uzturēties telpā ainas filmēšanas brīdī.

Skaties TLC videoklipu ar sarkanā paklāja intervijām ar Stīvenu Klouvzu (scenārists), Deividu Beironu (producents), Derenu Krisu (Harijs HP mūziklā), Rūpertu (Rons), Emmu (Hermione), Danielu (Harijs).

MTV īsintervijās (apraksts un lapas apakšā — video) Daniels Redklifs min, ka tik ilgu laiku vienas sērijas filmās saglabāt augstu kvalitāti ir izdevies tikai viņiem un Rotaļlietu stāstam. Emma Vatsone domā, ka viņas jaunā, īsā frizūra ir radikālākās izmaiņas, kas varētu būt, neskaitot noskūt matus vispār.

Kad nu beidzot filmēšanās ir galā, Rūperts Grints ir gatavs nodoties dažādām bīstamām aktivitātēm, piemēram, slēpošanai, kā arī savu mandeļu izgriešanai. Toms Feltons (Drako) atklāj, ka ainas ar Ralfu Fainesu (Voldemorts) esot bijušas tik šausminošas, ka viņam vajadzējis vairākas dienas, līdz viņš varējis sākt runāt. Ralfs esot baiss gan kā Voldemorts, gan vienkārši dzerot tēju.

Savukārt pats Fainess slavē labi uzrakstīto filmas sākuma ainu un režisoru Deividu Jeitsu, kurš visiem aktieriem licis atklāt ko jaunu par saviem personāžim. Voldemorta atveidotājs arī piekrīt, ka šis personāžs ir pilnīga ļaunuma iemiesojums.

Aizraujošu visiem skatīšanos un nākamgad gaidām ceļojuma turpinājumu — cīņu Cūkkārpā!
Lasīts 4 496 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi Shadowstalker   

> Draudzēsimies? Draudzēsimies!
Iesūtījis/usi Aiva – 30.10.2010 12:02 – 1 komentāri
Līdz 8. novembrim bērni tiek aicināti sūtīt uz konkursu "Rudens pasaku sprints bērniem" pasakas ar nosaukumu "Draudzēsimies? Draudzēsimies!". Gan pašu bērnu ar roku rakstītās, gan ar vecāku palīdzību datorā drukātās pasakas jāsūta uz Eiropas Komisijas pārstāvniecību Aspazijas bulvārī 28, Rīgā, LV-1050 vai uz e-pasta adresi esmaja@esmaja.lv, obligāti norādot pasakas autora vārdu, uzvārdu, vecumu un kontakttālruni vai e-pastu.

Pasakas tiks vērtētas četrās vecumu grupās: 1,5 līdz 6 gadi, 7 līdz 8 gadi, 9 līdz 10 gadi un 11 līdz 12 gadi. Tās vērtēs žūrija, kuras sastāvā būs Latvijas literāti un EK pārstāvniecības Latvijā darbinieki.

Sestdien, 13. novembrī, plkst. 13.00 Eiropas Savienības mājā notiks konkursa noslēgums, kurā pasaku sacensību tiesnešu lomu uzņemsies lapsa Alise un runcis Bazilio — Leļļu teātra aktieri Baiba Geķe un Valdis Vanags. Pasākuma laikā dalībnieki balsos par labākajam trīs pasakām un uzvarētāji saņems Sarunu, Zināšanu un Mākslas balvas.
Lasīts 2 315 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi Skalds   

> Ķirbju grebšanas konkurss
Iesūtījis/usi eyedam – 29.10.2010 22:41 – 1 komentāri
Sagaidot Visu svēto dienu, Kino Citadele aicina tevi piedalīties ķirbju grebšanas konkursā. Jebkurš, kas iesniegs izgrebtu ķirbi konkursam, saņems garantēto balvu — kino karti, kas apmaināma uz jebkuru filmu 3 mēnešu laikā.

Iesniegtos ķirbjus novērtēs Kino Citadele žūrija, un piecu baisāko, radošāko un pārsteidzošāko ķirbju autori tiks pie diviem ielūgumiem uz jauno Harija Potera filmu Harijs Poters un Nāves dāvesti.

Ķirbji konkursam jāiesniedz Kino Citadele kasēs no 29.10. plkst. 11:00 līdz 30.10. plkst. 20:00.

Vēl svētdien 31. oktobrī, gaidot jaunāko Harija Potera filmu, būs arī iespēja noskatīties trīs iepriekšējās Harija Potera sērijas filmas par akcijas cenu — divas biļetes par vienas biļetes cenu.
Lasīts 2 128 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi Skalds   

> Ilgās atvadas
Iesūtījis/usi ils – 27.10.2010 23:30 – 5 komentāri
Žurnāla EMPIRE 2010. gada oktobra numurā lasāms Helēnas O'Haras raksts-intervija par pēdējām Harija Potera filmām ar epopejas zvaigznēm — galveno varoņu trijotni. Uzmanību: rakstā ir spoileri — dažas detaļas par filmā redzamo!

Būt par Denielu Redklifu laikam ir savādi. No vienas puses, viņš ir pasaules mēroga zvaigzne un, pat ja viņš nolems vairāk vispār nestrādāt, nabadzība viņam nedraud. No otras puses, liekas, viņam vispār nepiemīt patmīlība, viņš ir enerģisks, entuziasmu izstarojošs puisis, kura runa tik tikko spēj tikt līdzi paša domām. Redklifam ir 21 gads: viņš joprojām ir kalsns un izskatās puicisks — ne vēsts no supervaroņa, atnācēja un spiega tēliem, kas konkurē ar visu laiku un tautu lielāko kinoepopeju.

Arī izturas viņš ne kā superzvaigzne. Viņa grimētavā ir milzums grāmatu un neviena pielīdēja. Uz sienas, dārgu gleznu vietā — tās vairāk iederētos, ņemot vērā Redklifa honorārus, vai vismaz plakāts ar paša attēlu — karājas dažādu jocīgu zīmējumu kopojums, roku nospiedumi un neskaidri rakstītu vārdu teksti rāmīšos. "Šogad, manā dzimšanas dienā," viņš skaidro, "es palūdzu saviem kolēģiem un filmēšanas grupas locekļiem kaut ko uzzīmēt — no viņu kolektīvajām pūlēm vajadzēja iznākt šedevram! Neesmu gan pārliecināts, vai tas tiešām ir šedevrs, taču man tas ļoti patīk, jo es personīgi pazīstu katru, kas te ir piedalījies."

Redklifs izskatās možs un dzīvs. Ārā ir 2010. gada marts, un mēs apskatām Harija Potera un Nāves dāvestu filmēšanas laukumu jau trešo reizi. Pēc mūsu pirmās vizītes Līvsdenas studijā Votfordā ir pagājis gandrīz gads, no divsēriju filmas filmēšanas sākuma — 13 mēneši. Pat Redklifs atzīstas, ka šis divdaļīgais kinobriesmonis pārbauda viņa izturību.

"Mēs tūlīt pārspēsim filmas Ar plaši aizvērtām acīm rekordu filmēšanas ilgumā. Kaut arī mums tomēr iznāk divas filmas, ne viena, es pat nezinu, kā viņiem izdevās filmēšanu izstiept pusotra gada garumā (EMPIRE: īstenībā – 15 mēnešus)… Mēs uzņemam lielisku kino, ļoti labu, taču sajūta ir tāda, ka mēs to nekad nepabeigsim. Visu laiku liekas, ka vēl tik daudz kas ir jāizdara. Katru reizi, kad mēs pabeidzam lielas ainas uzņemšanu, kāds pēkšņi pasaka, ka nākošajā nedēļā ir jāsatiekas Lielajā zālē — un tā atkal ir milzīga, darbietilpīga aina ar masu skatiem…"

Būdams pats galvenais zēns-burvis, Redklifs, pats par sevi saprotams, bija ļoti aizņemts ar filmēšanos visās iepriekšējās sešās filmās ("kādas 150 dienas katrai filmai"). Šoreiz galvenā filmēšanas grupa strādāja apmēram 280 dienas un Redklifs ļoti reti pameta filmēšanas laukumu. "Pirmos divus vai trīs mēnešus filmēšana notika brīvā dabā, taču, kad atgriezies filmēšanai studijā, tad ritmā ieej ļoti ātri. Pat pārstāj ievērot, kā lido laiks…"

Divas Nāves dāvestu daļas prasīja no rūdītajiem aktieriem un filmēšanas grupas vairāk nekā vienkāršu izturību. Pirmajā filmā, trillerī a la "Bēglis", Harijs, Hermione un Rons bēg no Voldemorta un viņa pakalpiņiem, un darbība galvenokārt notiek ārpus Cūkkārpas sienām. Otrajā daļā skola guļ drupās un kauja ar Voldemortu beidzas visšausmīgākajā veidā. Ir jāparāda tik daudz, ka pat sīkas epizodes prasa no aktieriem izpildīt ļoti sarežģītus uzdevumus.

Pagājušā augustā Līvsdenas studijā mēs vērojām, kā tiek uzņemta viena īpaši sarežģīta aina no grāmatas sākuma: kad Harija Potera draugi izpestī viņu no mājām, seši no viņiem iedzer īpašo mikstūru, lai pārvērstos par Harija dubultniekiem. Plāns ir vienkāršs: visi viņi dosies dažādos virzienos, lai apmuļķotu ārā uz ielas gaidošos tumsas spēkus. Taču sākumā istabā ir jāstāv septiņiem vienādiem Poteriem, kas nozīmē, ka jātaisa ļoti daudz dubļu ar vienu un to pašu darbību: visi ainas dalībnieki, viens pēc otra pārvēršas Redklifā.

Aktieris gandrīz vai raud: "Esmu tik priecīgs, ka jūs redzēsiet, kā tiek uzņemta šī epizode! Ne visi saprot, cik ļoti sarežģīti ir uzņemt šo filmu tehniskā ziņā, un, lūk, jums lielisks piemērs: mēs izdarījām vienai ainai 95 dubļus! Uzskata, ka tā ir viena un tā pati aina, tāpēc ka kamera ir ieprogrammēta veikt vienas un tās pašas darbības. Mēs saderējām, cik būs vajadzīgi dubļi. Neviens nevinnēja — visi nolēma, ka to būs daudz mazāk. Bet vakarā mums parādīja ainas neapstrādāto variantu — ir iznācis vienkārši lieliski. Parasti tādās ainās ar savietotu attēlu tu saproti, ka tēli nepieskaras viens otram, bet te visi ar visiem šķērso viens otram ceļu. Lieliska aina filmas sākumam! Lai gan es sāku domāt: kāpēc viņiem visiem vajadzēja pārvērsties par Hariju? Kāpēc Harijs nevarēja pats par kādu pārvērsties? Mēs visi par to domājām, bet tā arī neko neizdomājām."

Noliksim šo sarežģīto jautājumu malā. Otrajā filmas daļā Redklifam ir divas neiedomājamas ainas: vienā viņš iet pretī nenovēršamai bojāejai, bet otrā satiek kaut ko pēcnāvē, kas izskatās kā Kingskrosas stacija. "Es šo ainu uzņemšanai gatavojos visu filmēšanas laiku. Te man bija jātēlo ārkārtīgi precīzi. Rezultātā, es diez vai tēloju spīdoši, tāpēc ka mūžīgi novedu sevi līdz stresa stāvoklim, un tas ir ļoti muļķīgi," runā kā vienmēr paškritiskais Redklifs. "Mēs šīs ainas uzņēmām uz balta fona, spokaino Kingskrosu pievienoja pēc tam. Fons bija tik balts, ka veselības un drošības dienests uzskatīja, ka mums visiem ir jāuzliek saules brilles."

Citiem vārdiem, Potera fināls aizvedīs mūs tur, kur mēs vēl neesam bijuši. Un, ja pirmā filma ir ceļojums, kas sastāv no atsevišķām epizodēm ("kad Džo Roulinga sacerēja septīto grāmatu, tad viņa man zīmītē skaidroja, ka tā ir tāda savdabīga ceļošanas filma — un tas patiešām tā arī ir"), tad otrā būs daudz vērienīgāka. Režisors Deivids Jeits otro daļu ir nosaucis par "operu". Redklifs izklausās apmulsis: "Opera? Vai Deivids tā ir teicis? Man viņš neko tādu nav sacījis. Domāju, ka opera tādā ziņā, ka es kā operā miršu 20 minūtes un tad beigās nolemšu, ka uz viņsauli man tā kā vēl par ātru. Otrā daļa ir tāda nepārtraukta pakaļdzīšanās, kas pāriet kaujā, kad vispār nav, kad atvilkt elpu."

"Bet kauja par Cūkkārpu, kas faktiski ir visa filmas otrā puse, ir graujoša! Iekšējo pagalmu sedz torņu drupas: tā vien gaidi, ka tūlīt parādīsies kāds vācu tanks. Vietām izskatās kā visīstākā filma par Otro pasaules karu. Poterā labi ir tas, ka mums izdodas noturēt fokusu uz sižetu un varoņiem pat tad, kad apkārt ir daudz spriedzes, un es ceru, ka arī šeit mums tas ir izdevies. Ko tur ceru — es esmu pārliecināts!"

Tātad Harijs ir jau pavisam pieaudzis? "Man kādreiz ir jautājuši, vai ir tāds mirklis, kad Harijs kļūst par īstu vīrieti? Man liekas, ka šīs filmas rāmjos tas nenotiek, te visa ideja slēpjas apstāklī, ka viņam ir tikai 17 gadi. Voldemorts izsit no manis visu iespējamo, un te ir tā sāls: Harijs ir pusaudzis, kuru piekauj līdz nāvei. Kad Voldemorts nogalina pieaugušo, nu — šī aina jau ir diezgan ierasta. Bet, kad viņš zvērīgi darbojas, ar visu spēku cenšoties piebeigt 17 gadus vecu puisi… tas jau iespaido daudz vairāk."

Ne jau Redklifs viens pats saduras ar šādu dramatismu. Rons Vīzlijs, ko tēlo Rūperts Grints, sešās iepriekšējās filmās ienesis komisku akcentu, šoreiz tēlo citu lomu. Režisors Deivids Jeits saka: "Septītās filmas pirmajā daļā jūs redzēsiet, kā Rūperts, kas vienmēr visus ir uzjautrinājis, tēlo visai saspringtu, emocionālu līniju."

Grints, kas sarunājas ar mums drīz pēc filmēšanās beigām, ir tādās pašās domās: "Rons ir strupceļā: ja viņš grib palikt kopā ar savu draugu Hariju, tad viņam jāatsakās no saskarsmes ar savu ģimeni, un tas viņam kremt. Jūs redzēsiet, kā Ronam sākas paranoja, kad viņš redz, kā satuvinās Hermione ar Hariju, un turklāt viņš nav pārliecināts par Harija spējām satriekt Voldemortu. Atmosfēra sakarst. Rons ar Hariju strīdas, taču šie strīdi atklāj jaunas viņu cilvēcības šķautnes." Citiem vārdiem sakot, triumvirātu, kas noturējies sešas filmās, sāk kratīt drudzis.

Grints ir vecāks par saviem cīņu biedriem un ir sācis iet laukā no Cūkkārpas pirmais. No briesmīgajām Pērkonbiksēm (2002.) viņš pāriet pie nesenajām filmām par pieaugšanu (Braukšanas stundas un Ķiršu bumba), pēc tam notēlo pasūtījuma slepkavas mācekli-narkomānu Mežonīgajā lietiņā. Grints pagaidām no visiem visvairāk cenšas tikt vaļā no zīmola "tas ir tas no Harija Potera…". Izskatās, ka viņš pat ir vismazāk aizrāvies ar filmu, un šo iespaidu pastiprina tas, ka blakus saviem aizgūtnēm runājošajiem kolēģiem Grints liekas pēc drūma klusētāja. Taču atliek viņu iesaistīt sarunā, un kļūst skaidrs, ka viņš ir tikpat labsirdīgs kā Rons un tikpat nevienaldzīgs pret Poteru. Pat tik ļoti, ka esot ar šausmām sagaidījis Nāves dāvestu publikāciju.

"Laikam es pats pēdējais izlasīju šo grāmatu. Vispār man ļoti patīk grāmatas par Poteru, es ar baudu tās visas izlasīju, taču šeit es kļuvu nervozs, saklausījies visas tās tenkas par tēliem, kas ies bojā. Es tā gribēju, lai Rons paliek dzīvs!" Ņemot vērā visas runas par Rona likteni vēl pirms grāmatas iznākšanas, Grinta uztraukumam bija būtisks pamats. Galu galā, ja Roulingai būtu bijusi vēlēšanās nogalināt kādu no šīs trijotnes, tad Rona pozīcijas izskatījās visnedrošākās. Taču iemesls baidīties no asiņainā fināla bija ne tikai Grintam vienam pašam.

"Septītā filma atgādina filmu par karu. Pils deg, uz drupām guļ ķermeņi, un visi tie ir bērni! Tādi skati diez vai kādu atstās vienaldzīgu. Ļoti skarbi." Gandrīz kā Glābjot ierindnieku Raienu? "Tieši tā! Un vēl viņi izmainīja buramvārdu izpildīšanas tehniku. Agrāk mums bija baleta horeogrāfs un viss izskatījās diezgan manierīgi, tagad buramvārdi ir kļuvuši agresīvāki, vairāk līdzinās paukošanai."

Tagad, kad filmēšana ir pabeigta, Grintu kā jau visu filmēšanas grupu māc pretrunīgas sajūtas. "No vienas puses, es negribu, lai epopeja beidzas, es esmu to iemīlējis, tā ir milzīga manas dzīves daļa, tas ir tas, ko es esmu darījis katru dienu. No otras puses, es filmējos šajās filmās desmit gadus, un būs patīkami justies brīvam. Vienkārši brīvam."

Taču brīvību iekarot nav viegli. Septītajā filmā Hermione, Emmas Vatsones varone, neuztraucas par ģimeni, kā viņas draugs Rons, taču par šo mieru viņa maksā dārgu cenu. "Filma sākas ar to, ka Hermione iznīcina vecāku atmiņas par viņu un atstāj dzimto māju. Grāmatā tādas ainas nav, tur vienkārši liek saprast, ka tas ir noticis. Stīvs [Klouzs] un Deivs [Jeits] uzrakstīja šo ainu filmai, esmu laimīga par to — tur var redzēt, uz kādiem upuriem iet Hermione ar Ronu, lai paliktu par Harija draugiem. Jums rāda Rona māju un Harija māju, bet par to, kā dzīvo Hermione, kad nemācās Cūkkārpā, jūs neko nezināt, bet tas ir svarīgi. Viņa nedodas vienkārši uz skolu. Viņa izvēlas starp ģimeni un draudzību, un tā ir ļoti skarba izvēle. Vecāki ielej Hermionei tēju, pavisam negaidot to, kas tūlīt notiks, un tad es pasaku buramvārdus, kas iznīcina visas viņu atmiņas par mani. Uz sienām karājas fotogrāfijas — tās ir manas īstās bērnu dienu fotogrāfijas —, un tās vienkārši izgaist. Tas ir murgs. Bet pēc tam man ir jāaizver durvis un jāaiziet uz mūžu."

Vatsone ir godkārīga, ne vairāk kā viņas vīriešu kārtas kolēģi, taču dzeltenā prese piegriež viņai daudz vairāk uzmanības. Viņa ir tik slavena, ka jaunumi par viņas frizūras maiņu nonāk pirmajās lapaspusēs. Liekas, ka viņa ar atvieglojumu iegrimst Līvsdenas studijas burzmā, nav brīnums, ka viņa ir nolēmusi turpināt izglītību Amerikā, nosacīti klusajā Brauna universitātē ("tur ir neliela universitātes pilsētiņa, visi ir paspējuši pie manis pierast, neviens nepavada mani ar skatienu, un tas ir vienkārši lieliski"). Vatsonei pārbaudījums bijis nevis garais filmēšanas laiks un fināla tuvums, bet biedējis notikumu un sižeta mērogs.

"Emocionālā līmenī viss ir ļoti skarbi. Pēdējās divas filmas prasīja no manis daudz vairāk fiziskā un emocionālā spēka. Vienā ainā Ronam sašķaida pusi ķermeņa (nesekmīgu pārvērtību rezultātā), viņš noplūst asinīm, man rokas līdz elkoņiem asinīs, draugs sāpēs vaid, es cenšos viņu glābt… Vēl citur mani moka. Es pirmo reizi filmējos ainā ar mocīšanu. Nu, bet fiziski… Slodzes bija milzīgas, mēs strādājām caurām dienām, piemēram, ar sprāgstvielām — filmā nemitīgi kāds ar kādu kaujas un kaut kas sprāgst. Tu pasaki buramvārdus, uziet gaisā pirotehnikas tonnas, un tas ir šausmīgi. Aktiera spēle tādā brīdī nemaz nav vajadzīga, dabiskas šausmas. Kā būtu armijā. Jā, patiešām, šī filmēšana prasīja no manis ļoti daudz."

Taču par to viņai jautā reti. Vatsone, kas Brauna universitātē mācās tikpat uzcītīgi kā Hermione Cūkkārpā (un tur arī tēlo Čehova lugā), ir konstatējusi, ka žurnālistus interesē tikai viena lieta: kā viņai bija skūpstīties ar Ronu. "Es viņus vispār saprotu. Šo skūpstu visi ļoti gaidīja, tas brieda veselas astoņas filmas. Harijs Poters taču nav Krēsla, mēs nepārdodam seksu. Pie mums jau katrs mājiens cilvēkus uzbudina. Īstenībā mums bija ļoti neērti, mēs nepārtraukti ķiķinājām. Visjocīgākais, ka pirms skūpstīties mēs paskatījāmies viens uz otru ar tādu sejas izteiksmi — "ak, Dievs, cik tas būs baismīgi…". Taču, es ceru, ka skūpsts neizskatās slikti."

Taču ne drudžainā pārvietošanās pa mežiem un ielejām ("it kā notiktu sacensības: kamera slīd pa trosi, bet mēs skrienam viens aiz otra"), ne kaskadieru triki ("kad katram dublim ir sagatavots tāds pirotehnikas daudzums, saproti — jānospēlē ideāli, un tas rada spriedzi") nesatrauca Vatsoni tā kā mēģinājums dokumentēt pēdējos filmēšanas kadrus. "Es ieklīdu veikalā, kas tirgoja lietotu fototehniku, un ļoti mīļš džentlmenis pārliecināja mani iegādāties vecu filmas kameru. Es nebiju fotografējusi gadus desmit un visiem kritu uz nerviem ar saviem jautājumiem. Vienam kadram man pagāja minūtes desmit — uzstādīt diafragmu, laiku, fokusu un tā tālāk. Bet pēc tam meitene, kas man palīdzēja attīstīt filmiņas, nejauši iededza gaismu fotolaboratorijā un visu sagaismoja. Es nespēju atgūties trīs dienas. Dzīve bija pagalam… Aizmirstiet par to šiku ar lentes kamerām! Tās ir pilnīgas muļķības. Labāk digitālās kameras un fotošops."

Ir pagājuši desmit gadi, ir uzņemtas astoņas filmas, un Denielam Redklifam, Rūpertam Grintam un Emmai Vatsonei ir palicis tikai pats mazumiņš: kaut ko mazliet vēl ieskaņot un galvu reibinoša reklāmas tūre, reklamējot Nāves dāvestu abas daļas. Pēc tam viņu ceļi šķirsies: Redklifs spēlēs Brodvejas mūziklā Kā bez liekām pūlēm gūt panākumus biznesā un filmēsies Sievietē melnā studijā "Hammer Films". Grints tēlos baiopikā par Ediju Edvardsu ar iesauku "Ērglis". Vatsone dosies uz savu universitāti. Taču tagad, lai ar kādu atvieglojumu viņi arī neuzņem šī kinomaratona finālu, grūti aptvert, ka Harijs Poters ir beidzies. Kā saka Redklifs: "Būs skumji šķirties no šīs sērijas, taču, to pabeidzot, es jūtu arī to, ka ir paveikts kas ļoti liels — diez vai savā dzīvē es vēl filmēšos tik garā darbā. Ceru, ka mēs nezaudēsim sakarus viens ar otru. Un varbūt pēc gadiem 30 mums vēl iznāks tēlot Cūkkārpas skolotājus rimeikos."
Lasīts 2 444 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi Malduguns   

> Hobits paliek Jaunzēlandē
Iesūtījis/usi Aiva – 27.10.2010 16:16 – 2 komentāri
Jaunzēlandes valdība paziņojusi, ka ir panākta vienošanās ar Seru Pīteru Džeksonu un Warner Bros Studios, ka "Hobitu" uzņems Jaunzēlandē.

Aktieru nodarbinātības jautājums draudēja izgāzt 500 miljonus dolārus vērto projektu. Jaunzēlandē aktieri strādā uz individuālo līgumu pamata. New Zealand Actors Equity uzsāka kampaņu par arodbiedrību koplīgumu un standartizētiem darba līgumiem, un iesaistīja tajā citu valstu aktieru arodbiedrības, lai piespiestu uzņemšanas komandu slēgt jaunu vienošanos.

Par atbildi Pīters Džeksons piedraudēja pārcelt filmēšanu citur, teorētiski uz Austrumeiropu.

Jaunzēlandes premjerministrs Džons Kejs paziņoja, ka vienošanās ir noslēgta, taču detaļās neieslīga. "Man ir prieks, ka ir panākts pozitīvs rezultāts," sacīja Kejs. "Divu Hobita filmu uzņemšana pie mums ne tikai nodrošinās darbu tūkstošiem jaunzēlandiešu, bet līdzīgi kā Gredzenu pavēlnieks popularizēs Jaunzēlandi pasaules acīs."

Kejs apstiprināja, ka likumdevēji drīz ceturtdien izsludinās jaunus noteikumus "lai uzsvērtu atšķirību starp neatkarīgiem līgumstrādniekiem un algotiem darbiniekiem, it īpaši ņemot vērā filmu industriju." "Šis izskaidrojums garantēs, ka filmēšana notiks Jaunzēlandē," viņš paziņoja.

Filmēšanas sākums tiek plānots nākamā gada sākumā, un Gredzenu pavēlnieka aktieri Īens Makkelens, Endijs Serkis esot apstiprināti savās agrākajās Gendalfa un Golluma lomās. "Ir tik lieliski zināt, ka neskaidrība ir beigusies, un visi ar pilnu spēku var ķerties pie darba," paziņoja Kejs.

Vairāk informācijas lasi, piemēram, CNN, TVNZ, Bloomberg.
Lasīts 2 475 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi Daniels_Redclifs   

> Helovīna "Simpsonos" vampīrs runās Redklifa balsī
Iesūtījis/usi eyedam – 26.10.2010 22:26 – 1 komentāri


Poteriādes zvaigznes Daniela Redklifa pagājušogad ierunātais vampīrs animācijas seriālā Simpsoni būs redzams Helovīna speciālizlaidumā ar nosaukumu "Tweenlight", kas parodēs Krēslu, raksta portāls TvNet.

Epizode ar nosaukumu "Tweenlight" amerikāņu televīzijā tiks demonstrēta 7. novembrī — nedēļu pēc Helovīna, un televīzijas kompānija FOX jau ir publicējusi filmas reklāmrullīti.

Redklifs aizdod savu balsi Edmundam — jaunam vampīram, kas iemīlas Homēra meitā Lizā. Tomēr Homērs un Edmunda tēvs Drakula cenšas izbeigt pāra attiecības, kad abi aizbēg no mājām.

"Daniels bija sajūsmā par piedāvājumu ieskaņot Simpsonus," atklāj animācijas seriāla producents Als Džīns.

Simpsonu Helovīna speciālizlaidumus, kas tiek rādīti kopš otrās sezonas — 1990. gada, parasti veido vairākas īsas kinonoveles, kuru pamatā ir no kāda literāra darba vai filmas aizgūts sižets. Iepriekš par parodiju objektiem kļuvusi Edgara Alana Po poēma "Krauklis", H. G. Velsa romāns "Pasauļu kari", Stīvena Spīlberga filma "Mākslīgais intelekts" un citi kino un literārie darbi.

Vampīru sāga Krēsla stāsta par mīlas trīsstūri starp parastu meiteni Bellu, vampīru Edvardu un vilkati Džeikobu. Filmas balstītas uz amerikāņu rakstnieces Stefānijas Meieres romāniem.

Paldies par norādi mausnam no LFFB!
Lasīts 2 086 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi Viesis   

> Džeksons pieļauj, ka "Hobitu" varētu uzņemt Austrumeiropā
Iesūtījis/usi Aiva – 27.09.2010 16:05 – 1 komentāri
Pīters Džeksons ir izteicis brīdinājumu, ka sakarā ar strīdu ar aktieru arodbiedrību par aktieru algām Hobita filmu veidošana var tikt pilnībā pārtraukta. Gredzenu pavēlnieka "tēvs" atklātā vēstulē paziņojis, ka pastāv nopietna iespēja filmu pilnībā slēgt, vai arī pārcelt tās uzņemšanu no viņa dzimtās Jaunzēlandes uz kādu pagaidām neminētu vietu Austrumeiropā. "Tas varētu notikt pavisam vienkārši," viņš raksta savā vēstulē.

Strīda pamatā ir aktieru arodbiedrību aicinājums aktieriem nepiedalīties filmēšanā, līdz būs noregulēts jautājums par algām.

Vairākas organizācijas Anglijā, Kanādā, Austrālijā un ASV ir informējušas, ka Hobita uzņemšanas grupa ir atteikusies slēgt ar tām vienošanos. Starptautiskā Aktieru Federācija paziņoja, ka ir pēdējais laiks Hobitā iesaistītajiem noslēgt arodbiedrības līgumus, piebilstot, ka Jaunzēlandes aktieri "jau ilgu laiku mokās bez arodbiedrību aizsardzības".

Džeksons atbild, ka strīds patiesībā ir "cīņa par ietekmi", "lecīgo austrāliešu" mēģinājums nostiprināt savu ietekmi Jaunzēlandes filmu industrijā: "Izskatās, ka druknais austrāliešu brālēns šobrīd sper mums smiltis sejā… Vai, citiem vārdiem sakot, kampēji vēlas izmantot mūsu filmas vārdu savās politiskajās intrigās."

"Nopietni — ja Hobits aizies uz austrumiem (domāta Austrumeiropa), tad šai zemē sagaidīsiet ilgu sausuma periodu lielbudžeta filmu nozarē," piebilst Džeksons.

Viņš norāda, ka nekādā gadījumā nav pret arodbiedrībām kā tādām un "vienmēr ir izturējies pret aktieriem un radošo komandu taisnīgi un ar vislielāko cieņu." Tāpat Džeksons norāda, ka Hobita aktieri bez pārstāvniecības arodbiedrībās tāpat ir iekļauti peļņas sadalīšanas līgumā.

Hobitu bija paredzēts filmēt jau šogad, bet tagad uzņemšanu plāno sākt nākamā gada sākumā.
Lasīts 2 664 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi Dark_Latvian   

> Aitas ieņēmušas pamesto "Hobitonu"
Iesūtījis/usi Aiva – 16.09.2010 14:45 – 1 komentāri


Gredzenu Pavēlnieka filmu triloģija ir slavena visā pasaulē, un tikpat slavens ir Hobitonas ciematiņš, kurā dzīvoja triloģijas varoņi hobiti. Filmēšanas laikā skaistās, nelielās mājiņas tika uzbūvētas neskartas dabas ielenkumā Matamatā Jaunzēlandē, un tur tās atrodas vēl šobrīd.

Tikai šobrīd tajās dzīvo un tās izmanto kāds cits — hobitu ciematiņā ir ievākušas tuvējās fermas aitas. Ja dodaties ekskursijā izstaigāt Hobitonu, pie viena varat paglaudīt arī kādu sprogainīti.
Lasīts 2 439 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi versache   

> Izdevniecība jaunajiem autoriem
Iesūtījis/usi eyedam – 06.09.2010 21:29 – 1 komentāri
Lai veicinātu jaunās, rakstošās paaudzes izaugsmi un iedrošinātu cilvēkus pievērsties rakstniecībai, 27. augustā ar pirmo grāmatu Likteņa rotaļas tika atklāta izdevniecība "Iespēju grāmata", kas palīdzēs izdot tieši jauno, vēl nepazīstamo autoru oriģināldarbus.

Latvijā ir daudz rakstošu talantu, kuri ļoti labprāt ar saviem darbiem pildītu lasītāju grāmatu plauktus, ja vien tiktu piedāvāta šāda iespēja. Latvijā ir daudz izdevniecību, tomēr jaunie autori bieži neuzdrošinās tās uzrunāt, jo nav gatavi segt ar izdošanu saistītās augstās izmaksas, bet gūt pilnu izdevniecības atbalstu var tikai ļoti spēcīgas grāmatas.

Izdevniecība "Iespēju grāmata" ir veidota tam, lai modinātu jaunajos autoros vēlmi radīt oriģinālliteratūru, iedrošinātu tos izdot savas grāmatas un lauztu stereotipu par to, ka grāmatu izdošana ir dārgs un nereāls process. Autoriem ir iespēja iesaistīties grāmatas izdošanas procesos, būt lietas kursā par visiem izdošanas etapiem, tikt pie profesionāliem māksliniekiem, redaktoriem un korektoriem, kā arī pēc izdošanas piedalīties grāmatas popularizēšanā.
Lasīts 2 299 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi Werewolfs   

> "Hobitu" gaidot
Iesūtījis/usi Aiva – 03.08.2010 09:22 – 3 komentāri
22. jūlijā Sandjego norisinājās ikgadējais Comic-Con — viens no daudzajiem fanu konventiem Amerikā. Arī viens no lielākajiem. Cita starpā tur varēja uzzināt jaunākās ziņas par Hobita projekta nākotni.

Dž. R. R. Tolkīna fanu vortāla Theonering.net pārstāvjiem bija atvēlēta sava diskusija telpā ar 300 vietām, uz kuru fani bija izveidojuši rindu, kas pārspēja visas citas šai konā.

Diemžēl, neko pilnīgi konkrētu pasākums nespēja ne apstiprināt, ne arī noliegt.

Joprojām norisinās WB un New Line Cinema pārrunas ar Pīteru Džeksonu. Lai gan laiku pa laikam ir pavīdējušas ziņas par to, ka darījums ir jau gandrīz, gandrīz noslēgts, konkrēta paziņojuma nebija arī šoreiz.

Uz Comic-Con bija ieradies arī Giljermo del Toro, taču izvairījās runāt par savu aiziešanu no Hobita. Tā vietā viņš paziņoja par savu jaunāko projektu — Disneja studijas Spoku māju 3D. 2003. gadā Disneja studija jau uzņēma Spoku māju ar Ediju Mērfiju galvenajā lomā, taču 90 miljonu budžeta filma izgāzās, nopelnot vien 75 miljonus.

Bez vecajām zinām par to, ka Giljermo del Toro ir prom, arī Gendalfa lomas atveidotājs Īens Makkelens esot "noguris gaidīt, kad beidzot varēs sākt tēlot", bet Metro-Goldwyn-Mayer, kam pieder puse no projekta, joprojām ir "totālā haosā".

Jaukākais no paziņojumiem bija, ka Hobits visticamāk tomēr nebūs 3D, ko fani uzņēma ar gavilēm. Tiesa, WB joprojām nav oficiāli deklarējuši dimensiju skaitu projektā. Tas taps paziņots, kad būs beigušās sarunas ar Pīteru Džeksonu.
Lasīts 2 485 reizes – jaunāko komentāru iesūtījis/usi Aiva   

RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 29.01.2012 16:06