Dumidors pavisam noteikti ir saistīts ar fēniksu. Pirmkārt, viņam pašam pieder fēnikss – Fokss, kurš mitinās viņa kabinetā, un palīdz viņam. Otrkārt, viņš ir Fēniksa Ordeņa vadītājs un dibinātājs. Un, treškārt, Dumidora aizstāvja forma, protams, ir fēnikss, kā tas tika noskaidrots intervijā ar autori – Dž. K. Roulingu.
J: Kādu formu pieņem Dumidora aizstāvis?
A: Labs jautājums. [..] Tas ir fēnikss, kas ļoti labi atbilst Dumidoram; esmu droša, ka iemeslus jūs varat uzminēt.
Tāpēc var droši teikt, ka fēnikss ir Dumidora simbols. Viņam visapkārt kaut kas netieši norāda uz fēniksa klātbūtni – gan raksturs, gan izturēšanās, gan apkārtne.
Bet kas ir fēnikss, un kāpēc tas tik labi atbilst Dumidora tēlam un personībai?
Ar fēniksu mēs sastopamies ne tikai Harija Potera pasaulē. Fēniksi ir pazīstami jau kopš seniem laikiem, vēl pirms mūsu ēras... varbūt dažādām tautām tiem bija dažādi nosaukumi, taču domāts vienmēr bija viens un tas pats putns. Varbūt arī, ka tas simbolizēja nedaudz atšķirīgas lietas.
Fēniksi ir sastopami ne tikai mitoloģijā, bet arī simbolikā. Fēnikss ir ļoti nozīmīgs un vērtīgs putns, plaši izplatīti ir priekštati par fēniksu kā nemirstības un atdzimšanas iemiesojumu, tāpēc tas ieņem īpašu vietu simbolikā un tās skaidrošanā...
Pats vārds "fēnikss" ir cēlies no grieķu valodas (phoinix), un tas nozīmē sarkano krāsu, arī uguns krāsu. Šis vārds ir cēlies no tā, ka teika stāsta par Fēniksa atdzimšanu no attīrošās liesmas. Taču, lai arī tā vārds ir cēlies Grieķijā, pats fēnikss nāk no Senās ēģiptes, kur to tajos laikos sauca par benu.
Antīkajos mītos putns attēlots ar zelta vai četrkrāsu spalvām. Bet pašos aprakstos ir minēts, ka šis sakrālais dzīvnieks zaigo zelta un sarkanā krāsā. Interesanti, ka zelta un sarkanā krāsa ir Grifidora torņa krāsas, bet četrkrāsu spalvas saistās ar visiem četriem Cūkkārpas torņiem: Grifidoru, Kraukļanagu, Slīdeni un Elšpūti. Tādējādi fēnikss kļūst arī par lielisku sabiedroto Cūkkārpas direktoram, jo tas tā kā vieno visus četrus torņus, bet reizē pārstāv tikai Grifidoru, būdams tā valdošajās un tam raksturīgajās krāsās. (Četras galvenās krāsas, kuras ir sastopamas, ir sarkanā, zilā, zaļā un dzeltenā, un, protams, melnā ar balto, taču pirmās četras krāsas ir viegli saliekamas pa pāriem ar torņiem: Grifidors – sarkana, Kraukļanags – zila, Slīdenis – zaļa un Elšpūtis – dzeltena.)
Ir zināms, ka Senajā Romā fēnikss simbolizējis tās impēriojas arvien atjaunojošo dzīvības spēku. Ko šajā stāstā varētu saistīt ar pašu burvju pasauli? Tā nemitīgi atjaunojas, ja kaut kas sabrūk, tā pēc tam atkal uzslejas. Tai pāri ir gājuši grūti laiki, dažādi Tumšie burvji ir radījuši jukas, taču vienmēr kāds tos uzveica, un sabiedrībai radās iespēja atjaunoties. Tā katru reizi, kā fēnikss pacēlās no pelniem. Un tās nemitīgais dzīvības spēks neizzūd jau gadsimtos un gadu tūkstošos. Arī Dumidors lielākoties šķiet pilns spēka, piemēram, cīnoties ministrijā ar Voldemortu, viņš nelikās tik vecs, kā ir patiesībā... Arī viņš ir pilns neizsmeļama spēka un, kad vajag, ceļas un cīnās.
Arī Senajā Ēģiptē fēnikss jau bija nozīmīgs simbolisks tēls. Tur tas bija Liktens grāmatas glabātājs, tādējādi baudīdams lielu cieņu un nozīmi. "Mirušo grāmatā", kura ir sarakstīta ap 2000. gadu p.m.ē., Fēnikss apgalvo:
"Es esmu Liktens grāmatas glabātājs, kurā stāstīts par lietām, kas reiz bijušas un kas vēl būs."
Kas labāk par šo teikumu, kas raksturo fēniksu, raksturo arī Baltusu Dumidoru? Dumidors gandrīz vienmēr, es labprāt apgalvotu vienmēr, taču pat viņš ir palaidis garām kādas svarīgas lietas, zina, kas ir noticis. Varbūt viņš kādreiz nav pareizi izpratis to, ko zināja, vai pārvērtējis, jeb tieši otrādi – nenovērtējis vai novērtējis par zemu citu cilvēku spējas, tādējādi izraisot varbūt kādus pārpratumus. Taču vienmēr, darot to, ko viņš dara, vienmēr viņš ir domājis tikai par to labāko, kā būtu labāk, nevis pareizāk. Vai dažreiz neatstāj sajūta, ka viņš zina, kas arī notiks uz priekšu? Varbūt vņš nezina, taču nojauš jau nu noteikti, kā, piemēram, Harija pirmajā gadā ar Filozofu akmeni. Liekas, viņš zināja, kas notiks, jo parūpējās, lai Harijs uzzina, to, ko viņam vajadzētu zināt, kā arī brīdī, kad bija atstājis Cūkkārpu, saprata, ka viņam nevajadzēja to pamest. Šķiet, viņš virmēr zina, kas notiek pilī. Un līdzīgi kā ar "Liktens grāmatu" un fēniksu, kurš to glabā un kurš var apskatīties tajā, lai ko uzzinātu, arī Dumidors, visticamāk, spētu noskaidrot nākotni. Taču tas, ka viņš to var, nenozīmē, ka viņš to grib darīt un ielūkoties nākotnē.
Fēnikss simbolizē arī iņ un jaņ vienību, saskaņu, līdzsvaru un mijiedarbi. Šī mijiedarbība arī ir iņ-jan domas pamatā: abiem spēkiem jāatrodas līdzsvarā, dinamiski pārejot vienam otrā, kā to uzskatāmi parāda populārais iņ-jan simbols. No tā var secināt, ka fēnikss simbolizē arī ļaunā un labā līdzsvaru. Ja Dumidors vienmēr zinātu, kas notiks nākotnē, viņš to mainītu, piemēram, iznīcinot ļaunumu, un tad pasaulē labā un ļaunā līdzsvars tiktu izjaukts. Un, ja arī viņš zina, kas notiks, Dumidors, noteikti saprot, ka izjaukt labā un ļaunā līdzsvaru nedrīkst, tāpēc vien viņš neiejaucas...
"Labais" un "ļaunais" ir nevis konkrēti spēki, bet gan spēku savienības nelīdzsvarotība, kāda spēka pārspīlēšana uz otra rēķina.
Dumidors ir pietiekami izglītots, lai saprastu, kas varētu notikt vai varbūt nenotikt, ja viņš sāktu "spēlēties" ar nākotni. Ir jādod iespēja ļaunumam būt, lai labais varētu izcelties uz tā. Jo ja būtu tikai ļaunums, tad neviens nezinātu, cik tas ir ļauns, jo nebūtu ar ko to salīdzināt, un otrādi – ja viss būtu tikai labs un gaišs, neviens neapjaustu, cik labi tas ir, jo nezinātu, ka var būt arī ļaunums.
Aļķīmijas simbolikā fēnikss nozīmē mainīgās materia prima iznīcību un veidošanos no jauna, lai taptu par filozofu akmeni. Nevarētu teikt, ka Dumidors nebija saistīts ar aļķīmiju.... Un fēnikss taču ir viens no tās simboliem... Abi divi ir saistīti ar šo seno zinātni, un tādējādi tā kļūst par kārtējo viņiem kopējo lietu.
Rakstnieki bieži mūžīgas uzticības simbolu saista ar fēniksa tēlu.
Šajā stāstā fēnikss ir tik uzticīgs savam saimniekam Dumidoram, ka tas, lai arī bija nemirstīgs, stājās ceļā nāvējošam lāstam, raidītam no Voldemorta zižļa, lai glābtu savu saimnieku. Fēniksu var izsaukt dziļa uzticība, kā tas noskaidrojās otrajā Potera gadā, kad viņš atradās lejā noslēpumu kambarī, un pie viņa ieradās Fokss. Arī Dumidoram visi uzticas.
Es nupat rakstīju, ka Fēnikss ir uzticīgs savam saimiekam, bet vai nav otrādi? Vai Fēnikss pats nevalda pār burvi? Ir zināms, ka fēniksi ir reti, Dumidors ir vienīgais, kuram šajā stāstā tāds pieder, un tie vienmēr pārdzīvos savu biedru. Varbūt tas īstenībā "pieder" Cūkkārpai, varbūt tas ir bijis kopā ar katru direktoru? To nevar zināt, lai gan man ir diezgan grūti iedomāties Siriusa vecvecvectēvu, kurš bija direktors, ar fēniksu. Iespējams, ka fēnikss tāpat kā zizlis izvēlas burvi, un tam, varbūt ne gluži kalpo, bet tam palīdz un izrāda laipnību... Kas zina...
Šie abi tēli – fēnikss, Fokss, un Dumidors, Cūkkārpas direktors, Fēniksa ordeņa vadītājs, ir kā radīti viens otram. Fēnikss ir kā simboliska atslēga visam, kas ir Dumidors – uzticība, spēks, atjaunošanās...
Izmantota informācija un materiāli no:
"Lielās Simbolu enciklopēdijas",
D.Kolberts - "Kas ir kas Harija Potera pasaulē"
un, protams, arī no visām piecām Harija Potera grāmatām, kā arī intervija ar autori.
Eseja tika rakstīta eseju konkursam par HP.
