- Teksta izmērs +
Autora piezīmes
*Viens otru intervējām Ārsetu virtuves skabūzī. Kjellam saplīsa avīze, tāpēc viņš mūs tur iespundēja. Vietas ir pietiekami, ņemot vērā, ka Ārsetiem nekad nav bijis naudas, lai skapi piepildītu*

S: Tātad, kāds bija tavs bērnības sapnis?
F: Nodibināt pašam savu grupu.
S: *smejas* Es jau domāju, ka tu teiksi ģimeni.
F: Ko tad es ar ģimeni darītu?
S: Tas gan laikam skaitītos bērnības murgs, jo zinot, cik labu priekšzīmi tev tava ģimene devusi...
F: Kāds bija tavs sapnis?
S: Iemācīties spēlēt basu.
F: Tā arī neizdevās, ko?
S: *iesper Freijam*

F: Kāds ir tavs mīļākais dzēriens?
S: Nu... man garšo... kola! Nu zini, tas tumšais, burbuļojošais šķidrums, kas bojā kuņģi un kuru tu katru svētdienu nozodz no mūsu ledusskapja.
F: Nodevējs! Tev bija jāsaka, ka tev garšo alus. Mēs taču esam alus cilvēki!
S: Tā, izsvītrojam iepriekšējo. Mans mīļākais dzēriens ir alus.

S: Nosauc 3 galvenās savas dzīves vērtības.
F: Nu... mūzika. Tad... es. Nu, tas, kas mani padara laimīgu.
S: *ieraksta iekavās „Geju sekss”*
F: Nu un... ēēē... „Es” nevar aizņemt divas vērtības?
S: Tu pats kādreiz esi ievērojis, cik liels egoists tu esi?
F: Tā it kā tu nebūtu! Kādas tad ir tavas vērtības?
S: Ģimene, draugi un mūzika.
F: Un kādas vērtības ir tam, kas tev galvā sēž? Es, es, es?
S: Nē. Es, nogalināt-Freiju-Ārsetu, es.

F: Labi, kāds būtu tavs sapņu auto?
S: Ar četriem riteņiem, četrām durvīm, logiem un vēlams, lai pārvietojas.
F: Nu, nu, ko tu tik pieticīgs? Uzreiz saki, ka autobuss ar 16 riteņiem un 52 durvīm, es zinu, ka tu to gribi.
S: Un ko tad tu gribi? Zirgērgli ar 19 kajām un 25 spārniem?
F: Kā, pie velna, tu zināji? Tā tava balss pārvietojas, nolasa citu domas un atgriežas, lai pateiktu tev?
S: *iesper Freijam*

S: Kāds ir tavs mīļākais koks?
F: Sudrabegle.
S: Kāpēc?
F: Man zizlis no sudrabegles.
S: Sadists!
*Kjells iesper pa skabūža durvīm un nokliedzas „Aizverieties!”*
S: *čukstus* Kā tev var patikt koks, kuru tu esi nogalinājis?
F: Vienalga. Kāds ir tavs?
S: Vītols.
F: Vai tik tev pašam nebija zizlis no vītola?
S: Tas ir pavisam savādāk. Es negribēju viņu nogalināt un ar to nelepojos. Un vītols ir mans mīļākais koks tādēļ, lai parādītu visdziļāko cieņu pret to nabaga koku, kas tika nogalināts, lai izgatavotu manu zizli...
F: Lieliski, tad, kad tevi tiesās par kāda nogalināšanu, saki tieši to pašu. Tikai pamēģini vēl sākt raudāt, tad tas būs vēl pārlievinošāk.
S: ... Turklāt, es savu zizli esmu turējis rokās labi ja trīs reizes un es neko ar to neesmu salīmējis, aizdedzinājis vai kā citādi sabojājis.
F: *iesper Snorrem*
S: Tu no tiesas domā, ka es kādu nogalināšu?
F: Protams! Mušu, piemēram. Redz, koku tu jau esi nobeidzis.
S: *iesper Freijam*

F: Ā, šo mēs varam izlaist.
S: Nē, mēs neko nevaram izlaist. Kas tur ir?
F: Es taču nevaru teikt, lai tu apraksti savu pirmo reizi, ja labi zinu, ka tev tāda nav bijusi.
S: Ā. Nu... jā. Bet es varu aprakstīt to, kā es pirmoreiz... apskāvu koku!
F: Tu tiešām apskāvi koku?
S: Jā. Tu nekad to neesi darījis?
F: Un viņi saka, ka MAN esot problēmas. Būtu labāk uzmanījuši, lai viņu dēls nezaudē savu nevainību ar koku.

S: Labi, tā kā man viss par tavu pirmo reizi ir skaidrs, nākamais jautājums. Apraksti savu sapņu sievieti!
F: Sapņu... sievieti?
S: Nu, man vienalga, tu vari aprakstīt vīrieti, suni vai koku, galvenais, lai tas ir sapņu.
F: Nu, man vienalga, kāda, galvenais, lai mīl mani.
*klusums*
F: Un tagad tava kārta aprakstīt savu sapņu sievieti, suni... koku... vienalga.
S: Ļoti smieklīgi. Tev tā ņirgāšanās laikam baigo prieku sagādā, ko?
F: Tu pat iedomāties nevari. Turklāt, netēlo te svēto nevainību, ja? Tu esi tieši tāds pats kā es.
S: Tikai ar savādāku orientāciju.
F: Redzi?

F: Kāds ir tavs mīļākais žurnāls?
S: Tas ģitārmūzikas žurnāls, ko pasūta mans tēvs.
F: Jā, man arī.
S: Tev dažkārt neliekas, ka tu pārāk bieži uzturies pie mums un pārāk aktīvi izmanto mūsu mantas?
F: Es katru dienu ēdu pie jums pusdienas, katru otro dienu – vakariņas, reizi nedēļā – brokastis. Es lasu jūsu žurnālus, velku tavas drēbes, izmantoju jūsu tualetes papīru, skatos jūsu televizoru, izmantoju jūsu internetu un visas citas krutās mantiņas... nē, man tā neliekas.
S: Cik tu esi godīgs, nudien, prieks. *iebelž Freijam pa ribām*

S: Kādu dziesmu tu parasti dungo dušā?
F: *skaļi* Feel the heat taking you high, burn with me, heaven’s on fire *dungo*
*Kjells iesper pa skabūzi. Atkal*
S: Dievs pasarg’ man tevi kādreiz satikt vannasistabā.
F: Kāda ir tava dziesma?
S: Es nedziedu. Nekad un nemazdrusciņ. Dušā es mēdzu tikai dungot dziesmu basa partijas. Nu zini, duš-ģitār.
F: Tu esi slims, vecīt. Nopietni.
S: Paga, atgādini, kam tu to saki?

F: Kura ir tava skaistākā ķermeņa daļa? Vai es tiešām to gribu zināt?
S: Nē, tu nevēlies zināt un es arī nevēlos zināt.
F: Zini, kāda ir manējā?
S: Lūdzu, saki, ka tava labā auss ļipiņa, lūdzu, saki, ka tava labā auss ļipiņa, lūdzu, saki, ka tava labā auss ļipiņa.
F: Nē, muļķi, tie ir mani mati! Paskaties, cik zīdaini, mīksti, gari...
S: Uzmini, ko tu man atgādini!

S: Kad bija mirklis, kad tev likās, ka gals ir klāt?
F: Tad, kad mans tēvs uzzināja, ka es guļu ar puišiem.
S: Man arī.
F: ...
S: Tas ir – tad, kad tavs tēvs uzzināja, ka tu guli ar puišiem.
F: Jo tev likās, ka es tevi nogalināšu?
S: Mhm.
F: Man vajadzēja tevi toreiz nogalināt.
S: Jā, man arī. Tevi, tas ir.

F: Kāds ir tavs mīļākais apģērba gabals?
S: Tāds, kuru tu neesi uzvilcis. Jā, tas nozīmē, ka man tāda nav.
*klusums*
F: Un... tu nejautāsi, kāds ir mans mīļākais apģērba gabals?
S: Nē, jo tu vienalga atbildēsi.
F: Man vislabāk patīk tās ādas bikses, ko uzdāvināja Džeimss.
S: Tev vēl viņas der?!
F: Nu... jā. Es tā kā stiepjos garumā nevis platumā.
S: Atšķirībā no sava tēva.
*Kjells iesper skabūzim. Atkal*

S: Kuru no saviem radiniekiem tu ienīsti visvairāk?
F: Vecvecmāmiņu. Un māti.
S: Hmm... nez, kāpēc tā?
F: Labi, ka tu neesi mans radinieks. Kuru tu?
S: Pūciņu.
F: Snorre, tas ir jūsu kaķis. Kaķis nav radinieks.
S: Bet viņš ir kā ģimenes loceklis.
F: Un... kāpēc?
S: Viņš uzkakāja uz mana spilvena. Divreiz.

F: Tava mūža lielākā izgāšanās? Pag, tas nav tas pats, kas mirklis, kad likās, ka gals ir klāt?
S: Nē, mirklis, kad liekas, ka gals ir klāt, ir tad, kad tev liekas, ka tu mirsi, bet izgāšanās ir tad, kad tev ir kauns par to, KĀPĒC tu mirsi.
F: Skaaaidrs.
S: Mana lielākā izgāšanās bija tad, kad es, mazs būdams, izgāzos no divstāvīgās gultas, kurai, starp citu, gar malu bija redeles.
F: Man liekas, ka izgāšanās nav tad, kad tu izgāzies no gultas.
S: Ko tu vispār zini? Tev ir gals klāt, kad tu izgāzies.

S: Kādas ir tavas sapņu brīvdienas?
F: Garšīgs alus, dārgas cigaretes, laba mūzika, tu un brīnišķīgs sekss. Vienalga kur, galvenais, lai tas viss ir.
S: Es ceru, ka tas viss netiek apvienots vienā situācijā. Bet jā, man tas pats, tikai atmetot cigaretes, mani un seksu un pievienojot tevi.
F: Kāpēc tu savās sapņu brīvdienās negribi sevi?
S: Ko? Man manās sapņu brīvdienās obligāti jāpiedalās? Ja es tur būšu, tu vari izdomāt, ka tu gribi seksu ar mani.
F: Fui, nē! TEVI es neaiztikšu. NEKAD. Tad jau labāk sekss ar koku vai publisko tualeti.
S: Fū, kāds atvieglojums. Tas ir kā tad, kad tev paveicas par vienu milimetru un tu neuzkāp grābeklim, kas iesistu tev pa kājstarpi.

F: Kāds ir tavs dzīves moto?
S: Nekad neatrasties priekšā, ja gejs ir aizmugurē. Kāds ir tavējais?
F: If I was you, I would have sex with me.
S: If I was me, I wouldn’t have sex with you.
F: You are you.
S: No, I’m me!

S: Un pēdējais jautājums – kurš ir tavs mīļākais grupas biedrs?
S un F: *kopā* HENNINGS!
F: Viennozīmīgi. Tā spēlēt ģitāru prot tikai viņš.
S: Viņš ir dievs. Un tādas ģitārspēles dēļ viņš nevar netikt pielūgts. Jā, protams, viņš ir lēns un neaptēsts...
F: ... tāpat kā tu...
S: ... bet ģitāru viņš spēlē tik ātri un profesionāli it kā būtu pilnīgi cits cilvēks!
F: Lai gan...
S: Lai gan ko? Nē, mēs nestrīdēsimies par to, vai viņš ir neaptēsts vai nav. Viņš ir un punkts.
F: Bet man patīk arī Sigmunda mati.
S: Apklusini uz brīdi savu gejisko būtību un sajūsminies par Henningu, labi?
F: Hennings, jēēēēēi!
Atsauksmes (1)
Tev ir pieteikties, lai iesūtītu atsauksmi.