ElizabeteRVisai interesanti, un apsēsti arī, tomēr pietrūkst Lilijas. Strups taču viņu mīlēja, tas ir diezgan skaidrs. Vēstulē neparādās pat atblāzma, ne miņas no tā, ka kaut kas tāds reiz varētu būt bijis. Strupam tas nebija pat jāpiemin, bet varēja likt to nojaust. Un darbam būtu pavisam cita noskaņa. |
|
bengalaasInteresanti, cik daudz slāņi tur pārklājušies - cēla galma mīlestība pret ideālo sinjoru, depresija, fanātisms, sevis nonievāšana, dvēseles siltums novēlējumā mirdzēt tālāk un kaut kāds psihopātisms, slimīgums, jo... nez, tur pat nevar paskaidrot. Bet ir kaut kas dēmonisks tajā, ka viņš atklāj viņai savas samudžinātās jūtas, uzliek šo slogu uz Hermiones pleciem. Jo mēs taču zinām, kā viņa pārdzīvotu. |
|
sirds1Wow.....Nu tas gan bija.... |
|
mademoiselle MerticiaOho! :D Pamatigi, to nevar noliegt |
|
Diddyno strupa neko taadu negaidiiju. tieshaam jauka weestule.wieniigais man wienc jautaajums - waij tad winju sauca severuss sneips? Autora atbilde: Burtiski no angļu valodas... Severus Snape... |
|
MērijaTiešām jauks stāst, būtu tā vēstule garāka - būtu apraudājusies. Liekas Strups bija patiešām iemīlējies, cēli - viņš vēlējās būt kopā ar viņu, bet lai pasargātu atteicās. Tiešām skaisti. Viņam nevajadzēja lai viņu žēlo, bet lai saprot. |
|
juurašausmīgi skaisti. strups šeit patiesi ir visai emocionāls un fanātisks. bet viņš droši vien guva savādu apmierinājumu, ziedojot arvien vairāk, nezinu, sevis vai, tieši otrādi, iespēju gūt patīkamas izjūtas. protams, iespēja, ka hermione ar viņu ielaistos, ir visai maza, taču mēs visi zinām, kāda viņa ir citu žēlotāja. elfus viņa žēloja, nez, vai arī strupu būtu žēlojusi?
|
|