kaiva

nezinu cik daudzus cilvēkus piesaista ši sāpju un sūrās ikdienas tematika, mani principiāli nē. (no offence, subjektīva lieta) Tomēr ja esi tiešām izvēlējusies turpināt tīeši šajā virzienā tad esi uzkāpusi uz ļoti grūtas un nepateicīgas tēmas. Rēāli- jābūt īstam profiņam lai tajā gūtu kādus kaut cik ievērojamus panākumus.

un Tev līdz šādam līmenim tālu, ļoti tālu.

es runāju stingri jo šķiet tikai tas var piespiest izdarīt izrāvienu, saņemtvisu spītu un spēkus kas ir Tevī lai pierādītu savi.

galvenā vaina abos šajos stāstos (lec un šinī) ir žēlošanās. Varone lūdz pēcžēlastības no citiem tēliem, autors lūdz želastību no lasītāja. Protams viņas izliekas ļoti varonīgas un centīgas bet VIENALGA- sevis žēlošana spiežas cauri kā CO2 no minerālīša.

"Anete- viņa ir tāda nabadzīte- un tomēr tik varonīgi visu pārcieš- jūtiet taču viņai līdzi jūs akmenscietās sirdis!"- izmisīgi sauc Stāsts. Atmet to! Pavisam noteikti. Tāda tipa lubenes rakstīja 19. gs par meitenītēm kas nosalst sniegā un ir pārcilvēcīgi līdzcietīgas- protams Tavs darbs ir daudz labāks šajā ziņā tomēr vēl daudz labojams.

Piemēram nav skaidrs kāpēc gan skolotāja viņu necieš- bez jebkāda paskaidrojuma tāda piezīme ir tikai vēlviens uzpēlēts traģikas piliens. Nevar uzkaitīt visu kas par to liecina bet domāju, ka ja Tu rakstot vienkārši nedomātu par viņu kā par upuri tad automātiski visi apraksti uzlabotos.

Tiesa valodas ziņā tie ir diezgan labi- teikumu konstrukcijas un īsie teikumi bez izteicēja vai priekšmeta kuri viens otru paskaidro- jauki: gan interesanti gan vienlaicīgi ļoti raiti un patīkami lasāmi. Jā, dažādu ikdienas priekšmetu apraksti prot piesaistīt. Labi ir arī tas ka Tu iepin dažādas blakus detaļas kas sižetiski it kā uz stāstu neattiecas tomēr vēl paliek mazliet juceklības iespaids. Piemēram- ja Tu piemini visdažādākās lietas pēc randoma principa tad tām ir jāparādās biežāk un regulārāk- ja tikai nedaudzas- tad tām tomēr kaut nedaudz bet saprotami jāsaistās ar sižetu.

(gribētu uzreiz atrast piemērus bet stulbā kompja sistēma to neļauj)

Vēl- ir vairākas pretrunīgas lietas. Piem māte bija nosvīdusi- bet viņa bija darbā pieradusi pie smaga fiziska darba- bet viņas rokas trīcēja- bet ārsts lika to darīt viņai- KĀPĒC? it kā jau varētu saprast tomēr tur vcajadzētu vēl kādu teikumu kas vairāk pārliecina.

četrrindīte- šķiet Tu pati labi zini ka tā bija viens no labākajiem fragmentiem. Tieši tādēl vēl jo smieklīgāks liekas Anetes izmisuma kliedziens. Tas ir klaji smieklīgs: tipisks un banāls pusaudžu tēlojums kas rodas no vēlmes pēc spēcīgām izjūtām. Vēlmes justies nesaprastam upurim. Tā ir stadija kurai dažiem jāiziet cauri bet kura pavisam noteikti neder literatūrai. Iespējams pēc laika kad no tā tiešām atbrīvojas var uzrakstīt labu darbu par šo visu ja tu smalki pieproti ironijas mākslu.

Kopumā ieteicu treniņa nolūkos pievērsties vides un lietu aprakstiem izmantojot tēlus kuriem dzīvē viss kārtībā vienkārši parādot viņu skatījumu uz pasauli.

man jābeidz jo ir negaiss ka nepazūd elektrība juuu

• 4. daļa
• 26.06.2007 19:22