Reizēm citiem no malas liekas, ka viņi redz un saprot labāk par mums. Bet, kuram ir taisnība - tiem citiem, kas visu vēro no malas, vai Tev, kas ir notikumos, kas sajūt visu to no sevis? Uz sevi.

Pateikt, par ko ir šis darbs, nevaru. Par to, kas ir tuvu. Cik tuvu? Tomēr kāds ir tas attālums, kas paliek? Starpā. Bet katram savs. Cik tālu ir starp Tevi un mani. Starp mani un viņu. Starp viņu un kādu citu.

Skaitļi ir relatīvi. Nomērīt nevar neko. Katram vērtību skala ir cita.

Stāsts par kāda vīrieša sajūtām, kad piespiedu kārtā nākas pamest visu, ko viņš mīl. Jo ātrāks kļūst vilciena braukšanas temps, jo vairāk viņš saprot, ka glābiņa vairs nav. Realitāte savijas ar atmiņām un domas - ar lūgšanām.

Kaut reizi mums vajadzētu iedomāties sevi šajā bezcerības un baiļu pilnajā ceļojumā- deportācijai. Centos atainot to, kā es redzu šo pagātnes biedu.

Savādā, pat ļoti savādā situācijā satiekas divas meitenes. Viņas ir apjukušas, bet drīz saprot, kāpēc viņas atsūtītas uz šo savādo pasauli virs mākoņiem. Reiz te visi bija laimīgi, dārzi ziedēja un nesa augļus. Bet nu no tā palikušas vien ēnas.