Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju

kurš sūkāja īkšķi

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju, kurš sūkāja īkšķi. "Man buus tevi

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju, kursh suukaaja iikshkji. "Man būs tevi jaasoda jaunaais kungs


one kiss baby...luudzu nokopee visu textu un tad vienkaarshi pieraxti 3 vaardus klaat...taa vienkaarshi ir vieglaak...

bet kaa var nokopeet?

Harijs to darīs

One, iezīmē iepriekšējo tekstu un ar kreiso peles taustiņu pārnes uz sava raksta daļu.

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju, kursh suukaaja iikshkji. "Man būs tevi jaasoda jaunaais kungs ko jūs te iedomājaties?"

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju, kursh suukaaja iikshkji. "Man būs tevi jaasoda jaunaais kungs ko jūs te iedomājaties?" Panjeema hariju aiz

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju, kursh suukaaja iikshkji. "Man būs tevi jaasoda jaunaais kungs ko jūs te iedomājaties?" Panjeema hariju aiz nu jūs jau zināt

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju, kursh suukaaja iikshkji. "Man būs tevi jaasoda jaunaais kungs ko jūs te iedomājaties?" Panjeema hariju aiz nu jūs jau zināt kaa. Tad Harijs

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju, kursh suukaaja iikshkji. "Man būs tevi jaasoda jaunaais kungs ko jūs te iedomājaties?" Panjeema hariju aiz nu jūs jau zināt kaa. Tad Harijs no visa spēka iebelza nu jūs zināt pa ko

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju, kursh suukaaja iikshkji. "Man būs tevi jaasoda jaunaais kungs ko jūs te iedomājaties?" Panjeema hariju aiz nu jūs jau zināt kaa. Tad Harijs no visa spēka iebelza nu jūs zināt pa ko."Ko es daru???"

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju, kursh suukaaja iikshkji. "Man būs tevi jaasoda jaunaais kungs ko jūs te iedomājaties?" Panjeema hariju aiz nu jūs jau zināt kaa. Tad Harijs no visa spēka iebelza nu jūs zināt pa ko."Ko es daru, man taču patīk šādas sajūtas!"

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju, kursh suukaaja iikshkji. "Man būs tevi jaasoda jaunaais kungs ko jūs te iedomājaties?" Panjeema hariju aiz nu jūs jau zināt kaa. Tad Harijs no visa spēka iebelza nu jūs zināt pa ko."Ko es daru, man taču patīk šādas sajūtas! Vajadzeeja pameegjinaat aatraak!"

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju, kursh suukaaja iikshkji. "Man būs tevi jaasoda jaunaais kungs ko jūs te iedomājaties?" Panjeema hariju aiz nu jūs jau zināt kaa. Tad Harijs no visa spēka iebelza nu jūs zināt pa ko."Ko es daru, man taču patīk šādas sajūtas! Vajadzeeja pameegjinaat aatraak!"Un tā Harijs

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju, kursh suukaaja iikshkji. "Man būs tevi jaasoda jaunaais kungs ko jūs te iedomājaties?" Panjeema hariju aiz nu jūs jau zināt kaa. Tad Harijs no visa spēka iebelza nu jūs zināt pa ko."Ko es daru, man taču patīk šādas sajūtas! Vajadzeeja pameegjinaat aatraak!"Un tā Harijs spaidiija to visu

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju, kursh suukaaja iikshkji. "Man būs tevi jaasoda jaunaais kungs ko jūs te iedomājaties?" Panjeema hariju aiz nu jūs jau zināt kaa. Tad Harijs no visa spēka iebelza nu jūs zināt pa ko."Ko es daru, man taču patīk šādas sajūtas! Vajadzeeja pameegjinaat aatraak!"Un tā Harijs spaidiija to visu ceļu līdz nonāca līdz Trilonijai un Harijs prasīja lai parauj vēl....

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju, kursh suukaaja iikshkji. "Man būs tevi jaasoda jaunaais kungs ko jūs te iedomājaties?" Panjeema hariju aiz nu jūs jau zināt kaa. Tad Harijs no visa spēka iebelza nu jūs zināt pa ko."Ko es daru, man taču patīk šādas sajūtas! Vajadzeeja pameegjinaat aatraak!"Un tā Harijs spaidiija to visu ceļu līdz nonāca līdz Trilonijai un Harijs prasīja lai parauj vēl....Tomeer vinjsh paardomaaja

Harijs Malfojam uzbūra pāris pamatīgi lielus punus tieši uz deguna. To forma atgādināja trīcošus jāņtārpiņus. Sākās karš. Malfojs sāka rupji lamāties un pārvērta Hariju par glumu tārpu, tārps iekoda Malfojam tieši starp kājām Malfojs iebrēcās un no sāpēm apčurājās. Malfojs iečurāja tārpam tieši uz galvas. Tārps sašutis sāka kratīties, sadusmojās un sāka skaļi lasīt Malfojam morāli, ka tas uzvilka zaļas smirdīgas zeķes kuras tārps dabūja nolaizīt. Tās garšoja pēc zaļām smirdīgām zeķēm, ar nelielu rozā kivī piegaršu. Tad tārps sakoda spāri, kura bija noseedusies uz Malfoja deguna, spāre sašutusi aizlidoja, palaizdama purkšķi. Ambrāža to redzeeja un atriebties tārpam par zaļo zeķīšu postīšanu.
Ambrāža pasauca tārpu, bet tārps aizlaidās uz aizliegtā meža pusi. Ambraazh metaas viņam pakaļ, lai tas izmazgātu viņas pagulti ar zeķītēm, kas bija nosmērētas ar varzhu ikriem.
Tad Malfojs iebrēcās, jo kaads bija uzlicis sūdu uz viņa izcili pretīgajām kājiņām. Viņš paņēma savu kurpi un no visa spēka iebelza ar to pa maziņo sūdiņu. Tad Malfojs apmierināti pagriezaas apkaart un centās izdomāt lāstu ar kuru aizdedzinaat sava pāridarītāja pakaļu.
Bet vinju paartrauca, nemanot piezadzies, Harijs kurš tikai gribēja pateikt, ka vinjsh arī grib izdomāt, kaut ko gudru ar ko noburt mazo, bruuno suudinnu,kuru Drako gribeeja saglabāt kā relikviju. Bet Harijs paņēma to un apēda. Tad Malfojs sāka kliegt:"Es tev parādīšu ko dara tādi vareni karaļi kaa es-MalfojsII" "parādi!" Harijs nicinoši iebļāva Malfojam ausī. Malfojs apstulba un iekrita miklajaa zaalee, bet Harijs tikai mieriigi noskatiijaas, kaa Malfojs čūskveidīgi lokās. Harijam apnika un viņš aizgāja pie Hermiones un iedeva viņai grāmatu ar Malfoju uz vaaka, vinja no prieka apraudājās. Tad viņa aizskreeja pie malfoja un teica, ka vinja miil vinju, bet Harijs aizgāja pie lunas un viņas vecmāmiņas Trilonijas. "Tas ir neciešami"- Trilonija teica un pagriezaas pret hariju, kursh suukaaja iikshkji. "Man būs tevi jaasoda jaunaais kungs ko jūs te iedomājaties?" Panjeema hariju aiz nu jūs jau zināt kaa. Tad Harijs no visa spēka iebelza nu jūs zināt pa ko."Ko es daru, man taču patīk šādas sajūtas! Vajadzeeja pameegjinaat aatraak!"Un tā Harijs spaidiija to visu ceļu līdz nonāca līdz Trilonijai un Harijs prasīja lai parauj vēl....Tomeer vinjsh paardomaaja un aizskrēja pie hermiones

Varbuut, ka jaasaak jauns staastinjsh?
Taatad...

Reiz sensenos laikos
(banaali)

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons.

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu.....

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš bija vaajsh, tad

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš bija vaajsh, tad viņš pasauca divus

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš bija vaajsh, tad viņš pasauca divus orkus. Vinji kala

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš bija vaajsh, tad viņš pasauca divus orkus. Vinji kala sev smirdīgas apakšbikses...

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš bija vaajsh, tad viņš pasauca divus orkus. Vinji kala sev smirdīgas apakšbikses. Taas vinjiem bija

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš bija vaajsh, tad viņš pasauca divus orkus. Vinji kala sev smirdīgas apakšbikses. Taas vinjiem bija jau no bērnības..

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš bija vaajsh, tad viņš pasauca divus orkus. Vinji kala sev smirdīgas apakšbikses. Taas vinjiem bija jau no bērnības..Lai nu kaa,

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš bija vaajsh, tad viņš pasauca divus orkus. Vinji kala sev smirdīgas apakšbikses. Taas vinjiem bija jau no bērnības..Lai nu kaa,
viņiem tas patika..........

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš bija vaajsh, tad viņš pasauca divus orkus. Vinji kala sev smirdīgas apakšbikses. Taas vinjiem bija jau no bērnības..Lai nu kaa,
viņiem tas patika..........Smeagols paveeleeja orkiem

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš bija vaajsh, tad viņš pasauca divus orkus. Vinji kala sev smirdīgas apakšbikses. Taas vinjiem bija jau no bērnības..Lai nu kaa,
viņiem tas patika..........Smeagols paveeleeja orkiem lai atnest viņa....

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš bija vaajsh, tad viņš pasauca divus orkus. Vinji kala sev smirdīgas apakšbikses. Taas vinjiem bija jau no bērnības..Lai nu kaa,
viņiem tas patika..........Smeagols paveeleeja orkiem lai atnest viņa.... pret hormonu tabletes..........

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš bija vaajsh, tad viņš pasauca divus orkus. Vinji kala sev smirdīgas apakšbikses. Taas vinjiem bija jau no bērnības..Lai nu kaa,
viņiem tas patika..........Smeagols paveeleeja orkiem lai atnest viņa.... pret hormonu tabletes.......... Jo smeagols bija

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš bija vaajsh, tad viņš pasauca divus orkus. Vinji kala sev smirdīgas apakšbikses. Taas vinjiem bija jau no bērnības..Lai nu kaa,
viņiem tas patika..........Smeagols paveeleeja orkiem lai atnest viņa.... pret hormonu tabletes.......... Jo smeagols bija garīgi atpalicis vecīts..

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš bija vaajsh, tad viņš pasauca divus orkus. Vinji kala sev smirdīgas apakšbikses. Taas vinjiem bija jau no bērnības..Lai nu kaa,
viņiem tas patika..........Smeagols paveeleeja orkiem lai atnest viņa.... pret hormonu tabletes.......... Jo smeagols bija garīgi atpalicis vecīts..
Taa nu staasts

Reiz sensenos laikos dzīvoja mazs Smeagols, kuram patika Rons. Ronam gan viņš nepatika, viņam patika Aragons. Aragorns vienmeer beega no mazā Rona. Mazais Smeagols sailgojaas pēc Runčuka(viņš bija tā viņu nosaucis)Bet vinjsh vairs nedomaaja par mazo, mīļo Runčuku, jo nekādi nevarēja aizmirst Frodo un gredzentiņu, kuru gribeeja nozagt.To viņš gribēja izmantot ljaunpraatiigos noluukos, bet tā kā viņš bija vaajsh, tad viņš pasauca divus orkus. Vinji kala sev smirdīgas apakšbikses. Taas vinjiem bija jau no bērnības..Lai nu kaa,
viņiem tas patika..........Smeagols paveeleeja orkiem lai atnest viņa.... pret hormonu tabletes.......... Jo smeagols bija garīgi atpalicis vecīts..
Taa nu staasts beidzās ar to...