Vienā vakarā Harijam piezvanīja Hermione un jautāja, ko viņš plāno darīt rīt. Tā kā Dērsliji lika viņam tīrīt māju, viņš teica, ka grib aizmukt prom. Tad Hermione sacīja, ka viņa gan Harija vietā tā nedarītu, bet noburtu visus visus, kuri viņam traucē. Normāli nepadomājis Harijs tā izdomāja traku bēgšanas plānu. Vispirms Harijs guļamistabas durvīm priekšā aizlika skapi, tad aizlika gultu un tad gāja prom uz loga pusi. Taču tad negaidīti vinjam uzklupa Hedviga. Pūce bija atnesusi lielu saini. Harijs aizsteidzās pie pūces, kura nekustīgi gulēja uz atstieptā saiņa. Harijs pacēla pūci un paņēma saini. Viņš panikskā ātrumā atrāva vaļā iesaiņojumu un aiz pārsteiguma gandrīz noģība jo sainītī iekšā bija liels un ļoti spalvains briesmonis. Tas skaļi ierēcās un Harijs aiz izbīļa nobūra to par lielu, sarkanu balonu un pats sāka dziedāt jautru dziesmiņu bet balons uzsprāga un no tā izķepurojās ārā maziņš mājas elfs, kurš izraadiijaas bubulis. Taatad Harijs bubulim teica :''Kaa tu te uzradies, un ko tu te dari?'' Bubulis atbildēja:" Es vēlējos nobiedēt tevi. Bū!'' Harijs shausmiigi nobijaas un paklupa paar savu skolas gramatu. Ta gramata izradijas bija sausmiga briesmonu skolas gramata.Vinjsh uzmaniigi paskatiijaas uz bubuļa spalvaino, sasvīdušo padusi un saaka smieties tā, ka vecais Vernons palika sarkans un arī sāka nenormāli smieties. To ieraudziijis Duudijs palika veel resnaaks un vinja dreebes vinjam vairs nedereeja. Tapeec Vernonam bija jāaizdod Dūdijam savas apakšbikses un kreklu. Tachu kad Duudijs paaugās vēl mazliet un bikses saplīsa tad vajadzeeja saukt Petuuniju, kura atnesa zekjubikses lai apsietu... Duudija resno veederu. Harijs skatiijaas un no smiekliem apchuraajaas... Petuunija taas sajuta,
''Kas tik garšīgi smaržo ?'' Tad Harijs nosarka un apgaaza kruuzi kuraa iekshaa bija liels zaljsh zirneklis. Tas zirneklis izraadiijaas zvēromags no Īrijas. Vinjsh paarveertaas un kljuva par Ritu no aizliegtā meža, kura biezhi nemeedz skatiities uz vientieshu resnajiem memmes dēliņiem, kas paarspraagst vai pārvēršas par kartupeļiem. Bet Rita nezinaaja ka vinjai tieshi paveicies atrast iisto vislielāko un visresnāko dūdija resno vēderu. Taa nu vinja uzsita Harijam zilumu un apeeda Duudija banaana mizu un sāka skaljaa balsii dziedaat.
"Ak, dievs!" iekliedzās Ambraazha un stulbi paskatiijaas uz spoguli, kurā bija redzams krupja un zirga savienojums necilvēcīgā radībā tad viņa uzkāpa Uz duudija muguras un saaka vicinaat paatagu bet ddudinjs saka breekt kaa mezja kuilis kursh tikkko buutu peidzimis un tad Ambraaza paarveerta Duudiju par... Pelnrushkjiites kristaala kurpiiti un nometa to tieshi Petunijai mutē.
Peūnija lēnām sakošļāja kurpiiti un izveemaas saprazdama ,ka viņa ēda vecu,sapuvušu āpša vilnas zeķi, kura šausmīgi smirdēja, kā viņas matainās, spalvienās, sasvīdušās paduses. Tad Petūnija noskurinājās un ātri mēslus atkal saldi aprija. Tad viņa nolēma, ka derētu piekost skjinkji ar sulu , bet vina to atvema jau pirmaja sekundee kad to ieeeda.Tad vinja aizksreja. Un virtuvee ienaaca Harijs. Viņš ierudzīja Petūnijas apvemto blūzi un šausmās paģība , krītot atsitās pret galda stūri, kuru Dūdijs bija apveemis no viena gala liidz otram galam.
Viņs piecēlās un vēlejas kaut citi nesmietos par viņu. Viņš visiem apkārt esošajiem uzlika buboņa mēra lāstu, tomer tas neizdevas gluzi, kā plānots. Jo Dūdijs apvēma Harija roku.
Harijs sadusmojās un Dūdijam sejā ielēja tīru, neatšķaidītu etiķi. Dūdijs sāka raudāt un aizskrēja prom.
Harijs savāca mantiņas un paceļam uz Cūkkārpu piekāva Malfoju. Malfojs viņam uzlika buboņu mēra lāstu. Harijs uz to nebija cereejis un paģība. Malfojs to redzot meklēja rokā Hermioni, lai tā piedabū pretlīdzekli un nobučo Harija kājas kreiso īkšķi , un tad atdzīvina Malfoja nosprāgušo peli. Hermione atteicās, un tik un tā netīšām atdzīvināja peli, nenocietās un nobučoja Hariju uz vaiga. Viņš apvēma Malfoja smirdīgo kurpi un atkal paģība. Malfojs skrēja uz expresi un atkal novēmās tieshi Ronam uz viņa vecās mantijas.
Harijs laimīgi nokļuva cūkkārpas expresī blakus jau apvemtajam Ronam. Kupejā iebrāzās Hermione un šokā iesaucās:Nevils Lēniņš atrasts beigts, netālu no Malfoja kupejas, kur Nevils centās atrast pazudusho Pansijas Pārkinsones mājas halātu ar nāvēžu rakstiem un ornamentiem.
Harijs sapurināja Ronu, jo nevarēja izturēt viņa sasvīdušās paduses.
Viņs Ronam aizdeva riebiigi smaržojošu odekolonu. Harijs paostīja un, kartējo reizi paģība. Hermione teica Ronam, lai tas atnes nedaudz ožamā spirta, bet harijs parādīja pirmās dzīvības pazīmes: iebāžot savu rādītājpirkstu savā platajā makā. Un izvelkot no savas kabatas kuraa patiesiibaa nekaa nebija, jo Rons bija iztīrījis ar labu veļaspulveri,viņš saprata, ka Hermione vēlarvien gaida no viņa dzīvības kaut vismaz svaigu elpu, bet Harijs vēl neatjēdzās. Viņam sāka iepatikties likt roku apkaart...

Vienā vakarā Harijam piezvanīja Hermione un jautāja, ko viņš plāno darīt rīt. Tā kā Dērsliji lika viņam tīrīt māju, viņš teica, ka grib aizmukt prom. Tad Hermione sacīja, ka viņa gan Harija vietā tā nedarītu, bet noburtu visus visus, kuri viņam traucē. Normāli nepadomājis Harijs tā izdomāja traku bēgšanas plānu. Vispirms Harijs guļamistabas durvīm priekšā aizlika skapi, tad aizlika gultu un tad gāja prom uz loga pusi. Taču tad negaidīti vinjam uzklupa Hedviga. Pūce bija atnesusi lielu saini. Harijs aizsteidzās pie pūces, kura nekustīgi gulēja uz atstieptā saiņa. Harijs pacēla pūci un paņēma saini. Viņš panikskā ātrumā atrāva vaļā iesaiņojumu un aiz pārsteiguma gandrīz noģība jo sainītī iekšā bija liels un ļoti spalvains briesmonis. Tas skaļi ierēcās un Harijs aiz izbīļa nobūra to par lielu, sarkanu balonu un pats sāka dziedāt jautru dziesmiņu bet balons uzsprāga un no tā izķepurojās ārā maziņš mājas elfs, kurš izraadiijaas bubulis. Taatad Harijs bubulim teica :''Kaa tu te uzradies, un ko tu te dari?'' Bubulis atbildēja:" Es vēlējos nobiedēt tevi. Bū!'' Harijs shausmiigi nobijaas un paklupa paar savu skolas gramatu. Ta gramata izradijas bija sausmiga briesmonu skolas gramata.Vinjsh uzmaniigi paskatiijaas uz bubuļa spalvaino, sasvīdušo padusi un saaka smieties tā, ka vecais Vernons palika sarkans un arī sāka nenormāli smieties. To ieraudziijis Duudijs palika veel resnaaks un vinja dreebes vinjam vairs nedereeja. Tapeec Vernonam bija jāaizdod Dūdijam savas apakšbikses un kreklu. Tachu kad Duudijs paaugās vēl mazliet un bikses saplīsa tad vajadzeeja saukt Petuuniju, kura atnesa zekjubikses lai apsietu... Duudija resno veederu. Harijs skatiijaas un no smiekliem apchuraajaas... Petuunija taas sajuta,
''Kas tik garšīgi smaržo ?'' Tad Harijs nosarka un apgaaza kruuzi kuraa iekshaa bija liels zaljsh zirneklis. Tas zirneklis izraadiijaas zvēromags no Īrijas. Vinjsh paarveertaas un kljuva par Ritu no aizliegtā meža, kura biezhi nemeedz skatiities uz vientieshu resnajiem memmes dēliņiem, kas paarspraagst vai pārvēršas par kartupeļiem. Bet Rita nezinaaja ka vinjai tieshi paveicies atrast iisto vislielāko un visresnāko dūdija resno vēderu. Taa nu vinja uzsita Harijam zilumu un apeeda Duudija banaana mizu un sāka skaljaa balsii dziedaat.
"Ak, dievs!" iekliedzās Ambraazha un stulbi paskatiijaas uz spoguli, kurā bija redzams krupja un zirga savienojums necilvēcīgā radībā tad viņa uzkāpa Uz duudija muguras un saaka vicinaat paatagu bet ddudinjs saka breekt kaa mezja kuilis kursh tikkko buutu peidzimis un tad Ambraaza paarveerta Duudiju par... Pelnrushkjiites kristaala kurpiiti un nometa to tieshi Petunijai mutē.
Peūnija lēnām sakošļāja kurpiiti un izveemaas saprazdama ,ka viņa ēda vecu,sapuvušu āpša vilnas zeķi, kura šausmīgi smirdēja, kā viņas matainās, spalvienās, sasvīdušās paduses. Tad Petūnija noskurinājās un ātri mēslus atkal saldi aprija. Tad viņa nolēma, ka derētu piekost skjinkji ar sulu , bet vina to atvema jau pirmaja sekundee kad to ieeeda.Tad vinja aizksreja. Un virtuvee ienaaca Harijs. Viņš ierudzīja Petūnijas apvemto blūzi un šausmās paģība , krītot atsitās pret galda stūri, kuru Dūdijs bija apveemis no viena gala liidz otram galam.
Viņs piecēlās un vēlejas kaut citi nesmietos par viņu. Viņš visiem apkārt esošajiem uzlika buboņa mēra lāstu, tomer tas neizdevas gluzi, kā plānots. Jo Dūdijs apvēma Harija roku.
Harijs sadusmojās un Dūdijam sejā ielēja tīru, neatšķaidītu etiķi. Dūdijs sāka raudāt un aizskrēja prom.
Harijs savāca mantiņas un paceļam uz Cūkkārpu piekāva Malfoju. Malfojs viņam uzlika buboņu mēra lāstu. Harijs uz to nebija cereejis un paģība. Malfojs to redzot meklēja rokā Hermioni, lai tā piedabū pretlīdzekli un nobučo Harija kājas kreiso īkšķi , un tad atdzīvina Malfoja nosprāgušo peli. Hermione atteicās, un tik un tā netīšām atdzīvināja peli, nenocietās un nobučoja Hariju uz vaiga. Viņš apvēma Malfoja smirdīgo kurpi un atkal paģība. Malfojs skrēja uz expresi un atkal novēmās tieshi Ronam uz viņa vecās mantijas.
Harijs laimīgi nokļuva cūkkārpas expresī blakus jau apvemtajam Ronam. Kupejā iebrāzās Hermione un šokā iesaucās:Nevils Lēniņš atrasts beigts, netālu no Malfoja kupejas, kur Nevils centās atrast pazudusho Pansijas Pārkinsones mājas halātu ar nāvēžu rakstiem un ornamentiem.
Harijs sapurināja Ronu, jo nevarēja izturēt viņa sasvīdušās paduses.
Viņs Ronam aizdeva riebiigi smaržojošu odekolonu. Harijs paostīja un, kartējo reizi paģība. Hermione teica Ronam, lai tas atnes nedaudz ožamā spirta, bet harijs parādīja pirmās dzīvības pazīmes: iebāžot savu rādītājpirkstu savā platajā makā. Un izvelkot no savas kabatas kuraa patiesiibaa nekaa nebija, jo Rons bija iztīrījis ar labu veļaspulveri,viņš saprata, ka Hermione vēlarvien gaida no viņa dzīvības kaut vismaz svaigu elpu, bet Harijs vēl neatjēdzās. Viņam sāka iepatikties likt roku apkaart vinjai, un tapeec...

Vienā vakarā Harijam piezvanīja Hermione un jautāja, ko viņš plāno darīt rīt. Tā kā Dērsliji lika viņam tīrīt māju, viņš teica, ka grib aizmukt prom. Tad Hermione sacīja, ka viņa gan Harija vietā tā nedarītu, bet noburtu visus visus, kuri viņam traucē. Normāli nepadomājis Harijs tā izdomāja traku bēgšanas plānu. Vispirms Harijs guļamistabas durvīm priekšā aizlika skapi, tad aizlika gultu un tad gāja prom uz loga pusi. Taču tad negaidīti vinjam uzklupa Hedviga. Pūce bija atnesusi lielu saini. Harijs aizsteidzās pie pūces, kura nekustīgi gulēja uz atstieptā saiņa. Harijs pacēla pūci un paņēma saini. Viņš panikskā ātrumā atrāva vaļā iesaiņojumu un aiz pārsteiguma gandrīz noģība jo sainītī iekšā bija liels un ļoti spalvains briesmonis. Tas skaļi ierēcās un Harijs aiz izbīļa nobūra to par lielu, sarkanu balonu un pats sāka dziedāt jautru dziesmiņu bet balons uzsprāga un no tā izķepurojās ārā maziņš mājas elfs, kurš izraadiijaas bubulis. Taatad Harijs bubulim teica :''Kaa tu te uzradies, un ko tu te dari?'' Bubulis atbildēja:" Es vēlējos nobiedēt tevi. Bū!'' Harijs shausmiigi nobijaas un paklupa paar savu skolas gramatu. Ta gramata izradijas bija sausmiga briesmonu skolas gramata.Vinjsh uzmaniigi paskatiijaas uz bubuļa spalvaino, sasvīdušo padusi un saaka smieties tā, ka vecais Vernons palika sarkans un arī sāka nenormāli smieties. To ieraudziijis Duudijs palika veel resnaaks un vinja dreebes vinjam vairs nedereeja. Tapeec Vernonam bija jāaizdod Dūdijam savas apakšbikses un kreklu. Tachu kad Duudijs paaugās vēl mazliet un bikses saplīsa tad vajadzeeja saukt Petuuniju, kura atnesa zekjubikses lai apsietu... Duudija resno veederu. Harijs skatiijaas un no smiekliem apchuraajaas... Petuunija taas sajuta,
''Kas tik garšīgi smaržo ?'' Tad Harijs nosarka un apgaaza kruuzi kuraa iekshaa bija liels zaljsh zirneklis. Tas zirneklis izraadiijaas zvēromags no Īrijas. Vinjsh paarveertaas un kljuva par Ritu no aizliegtā meža, kura biezhi nemeedz skatiities uz vientieshu resnajiem memmes dēliņiem, kas paarspraagst vai pārvēršas par kartupeļiem. Bet Rita nezinaaja ka vinjai tieshi paveicies atrast iisto vislielāko un visresnāko dūdija resno vēderu. Taa nu vinja uzsita Harijam zilumu un apeeda Duudija banaana mizu un sāka skaljaa balsii dziedaat.
"Ak, dievs!" iekliedzās Ambraazha un stulbi paskatiijaas uz spoguli, kurā bija redzams krupja un zirga savienojums necilvēcīgā radībā tad viņa uzkāpa Uz duudija muguras un saaka vicinaat paatagu bet ddudinjs saka breekt kaa mezja kuilis kursh tikkko buutu peidzimis un tad Ambraaza paarveerta Duudiju par... Pelnrushkjiites kristaala kurpiiti un nometa to tieshi Petunijai mutē.
Peūnija lēnām sakošļāja kurpiiti un izveemaas saprazdama ,ka viņa ēda vecu,sapuvušu āpša vilnas zeķi, kura šausmīgi smirdēja, kā viņas matainās, spalvienās, sasvīdušās paduses. Tad Petūnija noskurinājās un ātri mēslus atkal saldi aprija. Tad viņa nolēma, ka derētu piekost skjinkji ar sulu , bet vina to atvema jau pirmaja sekundee kad to ieeeda.Tad vinja aizksreja. Un virtuvee ienaaca Harijs. Viņš ierudzīja Petūnijas apvemto blūzi un šausmās paģība , krītot atsitās pret galda stūri, kuru Dūdijs bija apveemis no viena gala liidz otram galam.
Viņs piecēlās un vēlejas kaut citi nesmietos par viņu. Viņš visiem apkārt esošajiem uzlika buboņa mēra lāstu, tomer tas neizdevas gluzi, kā plānots. Jo Dūdijs apvēma Harija roku.
Harijs sadusmojās un Dūdijam sejā ielēja tīru, neatšķaidītu etiķi. Dūdijs sāka raudāt un aizskrēja prom.
Harijs savāca mantiņas un paceļam uz Cūkkārpu piekāva Malfoju. Malfojs viņam uzlika buboņu mēra lāstu. Harijs uz to nebija cereejis un paģība. Malfojs to redzot meklēja rokā Hermioni, lai tā piedabū pretlīdzekli un nobučo Harija kājas kreiso īkšķi , un tad atdzīvina Malfoja nosprāgušo peli. Hermione atteicās, un tik un tā netīšām atdzīvināja peli, nenocietās un nobučoja Hariju uz vaiga. Viņš apvēma Malfoja smirdīgo kurpi un atkal paģība. Malfojs skrēja uz expresi un atkal novēmās tieshi Ronam uz viņa vecās mantijas.
Harijs laimīgi nokļuva cūkkārpas expresī blakus jau apvemtajam Ronam. Kupejā iebrāzās Hermione un šokā iesaucās:Nevils Lēniņš atrasts beigts, netālu no Malfoja kupejas, kur Nevils centās atrast pazudusho Pansijas Pārkinsones mājas halātu ar nāvēžu rakstiem un ornamentiem.
Harijs sapurināja Ronu, jo nevarēja izturēt viņa sasvīdušās paduses.
Viņs Ronam aizdeva riebiigi smaržojošu odekolonu. Harijs paostīja un, kartējo reizi paģība. Hermione teica Ronam, lai tas atnes nedaudz ožamā spirta, bet harijs parādīja pirmās dzīvības pazīmes: iebāžot savu rādītājpirkstu savā platajā makā. Un izvelkot no savas kabatas kuraa patiesiibaa nekaa nebija, jo Rons bija iztīrījis ar labu veļaspulveri,viņš saprata, ka Hermione vēlarvien gaida no viņa dzīvības kaut vismaz svaigu elpu, bet Harijs vēl neatjēdzās. Viņam sāka iepatikties likt roku apkaart vinjai, un tapeec viņš to izdarīja...

Vienā vakarā Harijam piezvanīja Hermione un jautāja, ko viņš plāno darīt rīt. Tā kā Dērsliji lika viņam tīrīt māju, viņš teica, ka grib aizmukt prom. Tad Hermione sacīja, ka viņa gan Harija vietā tā nedarītu, bet noburtu visus visus, kuri viņam traucē. Normāli nepadomājis Harijs tā izdomāja traku bēgšanas plānu. Vispirms Harijs guļamistabas durvīm priekšā aizlika skapi, tad aizlika gultu un tad gāja prom uz loga pusi. Taču tad negaidīti vinjam uzklupa Hedviga. Pūce bija atnesusi lielu saini. Harijs aizsteidzās pie pūces, kura nekustīgi gulēja uz atstieptā saiņa. Harijs pacēla pūci un paņēma saini. Viņš panikskā ātrumā atrāva vaļā iesaiņojumu un aiz pārsteiguma gandrīz noģība jo sainītī iekšā bija liels un ļoti spalvains briesmonis. Tas skaļi ierēcās un Harijs aiz izbīļa nobūra to par lielu, sarkanu balonu un pats sāka dziedāt jautru dziesmiņu bet balons uzsprāga un no tā izķepurojās ārā maziņš mājas elfs, kurš izraadiijaas bubulis. Taatad Harijs bubulim teica :''Kaa tu te uzradies, un ko tu te dari?'' Bubulis atbildēja:" Es vēlējos nobiedēt tevi. Bū!'' Harijs shausmiigi nobijaas un paklupa paar savu skolas gramatu. Ta gramata izradijas bija sausmiga briesmonu skolas gramata.Vinjsh uzmaniigi paskatiijaas uz bubuļa spalvaino, sasvīdušo padusi un saaka smieties tā, ka vecais Vernons palika sarkans un arī sāka nenormāli smieties. To ieraudziijis Duudijs palika veel resnaaks un vinja dreebes vinjam vairs nedereeja. Tapeec Vernonam bija jāaizdod Dūdijam savas apakšbikses un kreklu. Tachu kad Duudijs paaugās vēl mazliet un bikses saplīsa tad vajadzeeja saukt Petuuniju, kura atnesa zekjubikses lai apsietu... Duudija resno veederu. Harijs skatiijaas un no smiekliem apchuraajaas... Petuunija taas sajuta,
''Kas tik garšīgi smaržo ?'' Tad Harijs nosarka un apgaaza kruuzi kuraa iekshaa bija liels zaljsh zirneklis. Tas zirneklis izraadiijaas zvēromags no Īrijas. Vinjsh paarveertaas un kljuva par Ritu no aizliegtā meža, kura biezhi nemeedz skatiities uz vientieshu resnajiem memmes dēliņiem, kas paarspraagst vai pārvēršas par kartupeļiem. Bet Rita nezinaaja ka vinjai tieshi paveicies atrast iisto vislielāko un visresnāko dūdija resno vēderu. Taa nu vinja uzsita Harijam zilumu un apeeda Duudija banaana mizu un sāka skaljaa balsii dziedaat.
"Ak, dievs!" iekliedzās Ambraazha un stulbi paskatiijaas uz spoguli, kurā bija redzams krupja un zirga savienojums necilvēcīgā radībā tad viņa uzkāpa Uz duudija muguras un saaka vicinaat paatagu bet ddudinjs saka breekt kaa mezja kuilis kursh tikkko buutu peidzimis un tad Ambraaza paarveerta Duudiju par... Pelnrushkjiites kristaala kurpiiti un nometa to tieshi Petunijai mutē.
Peūnija lēnām sakošļāja kurpiiti un izveemaas saprazdama ,ka viņa ēda vecu,sapuvušu āpša vilnas zeķi, kura šausmīgi smirdēja, kā viņas matainās, spalvienās, sasvīdušās paduses. Tad Petūnija noskurinājās un ātri mēslus atkal saldi aprija. Tad viņa nolēma, ka derētu piekost skjinkji ar sulu , bet vina to atvema jau pirmaja sekundee kad to ieeeda.Tad vinja aizksreja. Un virtuvee ienaaca Harijs. Viņš ierudzīja Petūnijas apvemto blūzi un šausmās paģība , krītot atsitās pret galda stūri, kuru Dūdijs bija apveemis no viena gala liidz otram galam.
Viņs piecēlās un vēlejas kaut citi nesmietos par viņu. Viņš visiem apkārt esošajiem uzlika buboņa mēra lāstu, tomer tas neizdevas gluzi, kā plānots. Jo Dūdijs apvēma Harija roku.
Harijs sadusmojās un Dūdijam sejā ielēja tīru, neatšķaidītu etiķi. Dūdijs sāka raudāt un aizskrēja prom.
Harijs savāca mantiņas un paceļam uz Cūkkārpu piekāva Malfoju. Malfojs viņam uzlika buboņu mēra lāstu. Harijs uz to nebija cereejis un paģība. Malfojs to redzot meklēja rokā Hermioni, lai tā piedabū pretlīdzekli un nobučo Harija kājas kreiso īkšķi , un tad atdzīvina Malfoja nosprāgušo peli. Hermione atteicās, un tik un tā netīšām atdzīvināja peli, nenocietās un nobučoja Hariju uz vaiga. Viņš apvēma Malfoja smirdīgo kurpi un atkal paģība. Malfojs skrēja uz expresi un atkal novēmās tieshi Ronam uz viņa vecās mantijas.
Harijs laimīgi nokļuva cūkkārpas expresī blakus jau apvemtajam Ronam. Kupejā iebrāzās Hermione un šokā iesaucās:Nevils Lēniņš atrasts beigts, netālu no Malfoja kupejas, kur Nevils centās atrast pazudusho Pansijas Pārkinsones mājas halātu ar nāvēžu rakstiem un ornamentiem.
Harijs sapurināja Ronu, jo nevarēja izturēt viņa sasvīdušās paduses.
Viņs Ronam aizdeva riebiigi smaržojošu odekolonu. Harijs paostīja un, kartējo reizi paģība. Hermione teica Ronam, lai tas atnes nedaudz ožamā spirta, bet harijs parādīja pirmās dzīvības pazīmes: iebāžot savu rādītājpirkstu savā platajā makā. Un izvelkot no savas kabatas kuraa patiesiibaa nekaa nebija, jo Rons bija iztīrījis ar labu veļaspulveri,viņš saprata, ka Hermione vēlarvien gaida no viņa dzīvības kaut vismaz svaigu elpu, bet Harijs vēl neatjēdzās. Viņam sāka iepatikties likt roku apkaart vinjai, un tapeec viņš to izdarīja pat vēl netjēdzies..

Vienā vakarā Harijam piezvanīja Hermione un jautāja, ko viņš plāno darīt rīt. Tā kā Dērsliji lika viņam tīrīt māju, viņš teica, ka grib aizmukt prom. Tad Hermione sacīja, ka viņa gan Harija vietā tā nedarītu, bet noburtu visus visus, kuri viņam traucē. Normāli nepadomājis Harijs tā izdomāja traku bēgšanas plānu. Vispirms Harijs guļamistabas durvīm priekšā aizlika skapi, tad aizlika gultu un tad gāja prom uz loga pusi. Taču tad negaidīti vinjam uzklupa Hedviga. Pūce bija atnesusi lielu saini. Harijs aizsteidzās pie pūces, kura nekustīgi gulēja uz atstieptā saiņa. Harijs pacēla pūci un paņēma saini. Viņš panikskā ātrumā atrāva vaļā iesaiņojumu un aiz pārsteiguma gandrīz noģība jo sainītī iekšā bija liels un ļoti spalvains briesmonis. Tas skaļi ierēcās un Harijs aiz izbīļa nobūra to par lielu, sarkanu balonu un pats sāka dziedāt jautru dziesmiņu bet balons uzsprāga un no tā izķepurojās ārā maziņš mājas elfs, kurš izraadiijaas bubulis. Taatad Harijs bubulim teica :''Kaa tu te uzradies, un ko tu te dari?'' Bubulis atbildēja:" Es vēlējos nobiedēt tevi. Bū!'' Harijs shausmiigi nobijaas un paklupa paar savu skolas gramatu. Ta gramata izradijas bija sausmiga briesmonu skolas gramata.Vinjsh uzmaniigi paskatiijaas uz bubuļa spalvaino, sasvīdušo padusi un saaka smieties tā, ka vecais Vernons palika sarkans un arī sāka nenormāli smieties. To ieraudziijis Duudijs palika veel resnaaks un vinja dreebes vinjam vairs nedereeja. Tapeec Vernonam bija jāaizdod Dūdijam savas apakšbikses un kreklu. Tachu kad Duudijs paaugās vēl mazliet un bikses saplīsa tad vajadzeeja saukt Petuuniju, kura atnesa zekjubikses lai apsietu... Duudija resno veederu. Harijs skatiijaas un no smiekliem apchuraajaas... Petuunija taas sajuta,
''Kas tik garšīgi smaržo ?'' Tad Harijs nosarka un apgaaza kruuzi kuraa iekshaa bija liels zaljsh zirneklis. Tas zirneklis izraadiijaas zvēromags no Īrijas. Vinjsh paarveertaas un kljuva par Ritu no aizliegtā meža, kura biezhi nemeedz skatiities uz vientieshu resnajiem memmes dēliņiem, kas paarspraagst vai pārvēršas par kartupeļiem. Bet Rita nezinaaja ka vinjai tieshi paveicies atrast iisto vislielāko un visresnāko dūdija resno vēderu. Taa nu vinja uzsita Harijam zilumu un apeeda Duudija banaana mizu un sāka skaljaa balsii dziedaat.
"Ak, dievs!" iekliedzās Ambraazha un stulbi paskatiijaas uz spoguli, kurā bija redzams krupja un zirga savienojums necilvēcīgā radībā tad viņa uzkāpa Uz duudija muguras un saaka vicinaat paatagu bet ddudinjs saka breekt kaa mezja kuilis kursh tikkko buutu peidzimis un tad Ambraaza paarveerta Duudiju par... Pelnrushkjiites kristaala kurpiiti un nometa to tieshi Petunijai mutē.
Peūnija lēnām sakošļāja kurpiiti un izveemaas saprazdama ,ka viņa ēda vecu,sapuvušu āpša vilnas zeķi, kura šausmīgi smirdēja, kā viņas matainās, spalvienās, sasvīdušās paduses. Tad Petūnija noskurinājās un ātri mēslus atkal saldi aprija. Tad viņa nolēma, ka derētu piekost skjinkji ar sulu , bet vina to atvema jau pirmaja sekundee kad to ieeeda.Tad vinja aizksreja. Un virtuvee ienaaca Harijs. Viņš ierudzīja Petūnijas apvemto blūzi un šausmās paģība , krītot atsitās pret galda stūri, kuru Dūdijs bija apveemis no viena gala liidz otram galam.
Viņs piecēlās un vēlejas kaut citi nesmietos par viņu. Viņš visiem apkārt esošajiem uzlika buboņa mēra lāstu, tomer tas neizdevas gluzi, kā plānots. Jo Dūdijs apvēma Harija roku.
Harijs sadusmojās un Dūdijam sejā ielēja tīru, neatšķaidītu etiķi. Dūdijs sāka raudāt un aizskrēja prom.
Harijs savāca mantiņas un paceļam uz Cūkkārpu piekāva Malfoju. Malfojs viņam uzlika buboņu mēra lāstu. Harijs uz to nebija cereejis un paģība. Malfojs to redzot meklēja rokā Hermioni, lai tā piedabū pretlīdzekli un nobučo Harija kājas kreiso īkšķi , un tad atdzīvina Malfoja nosprāgušo peli. Hermione atteicās, un tik un tā netīšām atdzīvināja peli, nenocietās un nobučoja Hariju uz vaiga. Viņš apvēma Malfoja smirdīgo kurpi un atkal paģība. Malfojs skrēja uz expresi un atkal novēmās tieshi Ronam uz viņa vecās mantijas.
Harijs laimīgi nokļuva cūkkārpas expresī blakus jau apvemtajam Ronam. Kupejā iebrāzās Hermione un šokā iesaucās:Nevils Lēniņš atrasts beigts, netālu no Malfoja kupejas, kur Nevils centās atrast pazudusho Pansijas Pārkinsones mājas halātu ar nāvēžu rakstiem un ornamentiem.
Harijs sapurināja Ronu, jo nevarēja izturēt viņa sasvīdušās paduses.
Viņs Ronam aizdeva riebiigi smaržojošu odekolonu. Harijs paostīja un, kartējo reizi paģība. Hermione teica Ronam, lai tas atnes nedaudz ožamā spirta, bet harijs parādīja pirmās dzīvības pazīmes: iebāžot savu rādītājpirkstu savā platajā makā. Un izvelkot no savas kabatas kuraa patiesiibaa nekaa nebija, jo Rons bija iztīrījis ar labu veļaspulveri,viņš saprata, ka Hermione vēlarvien gaida no viņa dzīvības kaut vismaz svaigu elpu, bet Harijs vēl neatjēdzās. Viņam sāka iepatikties likt roku apkaart vinjai, un tapeec viņš to izdarīja pat vēl netjēdzies un Hermione nolēma...

Vienā vakarā Harijam piezvanīja Hermione un jautāja, ko viņš plāno darīt rīt. Tā kā Dērsliji lika viņam tīrīt māju, viņš teica, ka grib aizmukt prom. Tad Hermione sacīja, ka viņa gan Harija vietā tā nedarītu, bet noburtu visus visus, kuri viņam traucē. Normāli nepadomājis Harijs tā izdomāja traku bēgšanas plānu. Vispirms Harijs guļamistabas durvīm priekšā aizlika skapi, tad aizlika gultu un tad gāja prom uz loga pusi. Taču tad negaidīti vinjam uzklupa Hedviga. Pūce bija atnesusi lielu saini. Harijs aizsteidzās pie pūces, kura nekustīgi gulēja uz atstieptā saiņa. Harijs pacēla pūci un paņēma saini. Viņš panikskā ātrumā atrāva vaļā iesaiņojumu un aiz pārsteiguma gandrīz noģība jo sainītī iekšā bija liels un ļoti spalvains briesmonis. Tas skaļi ierēcās un Harijs aiz izbīļa nobūra to par lielu, sarkanu balonu un pats sāka dziedāt jautru dziesmiņu bet balons uzsprāga un no tā izķepurojās ārā maziņš mājas elfs, kurš izraadiijaas bubulis. Taatad Harijs bubulim teica :''Kaa tu te uzradies, un ko tu te dari?'' Bubulis atbildēja:" Es vēlējos nobiedēt tevi. Bū!'' Harijs shausmiigi nobijaas un paklupa paar savu skolas gramatu. Ta gramata izradijas bija sausmiga briesmonu skolas gramata.Vinjsh uzmaniigi paskatiijaas uz bubuļa spalvaino, sasvīdušo padusi un saaka smieties tā, ka vecais Vernons palika sarkans un arī sāka nenormāli smieties. To ieraudziijis Duudijs palika veel resnaaks un vinja dreebes vinjam vairs nedereeja. Tapeec Vernonam bija jāaizdod Dūdijam savas apakšbikses un kreklu. Tachu kad Duudijs paaugās vēl mazliet un bikses saplīsa tad vajadzeeja saukt Petuuniju, kura atnesa zekjubikses lai apsietu... Duudija resno veederu. Harijs skatiijaas un no smiekliem apchuraajaas... Petuunija taas sajuta,
''Kas tik garšīgi smaržo ?'' Tad Harijs nosarka un apgaaza kruuzi kuraa iekshaa bija liels zaljsh zirneklis. Tas zirneklis izraadiijaas zvēromags no Īrijas. Vinjsh paarveertaas un kljuva par Ritu no aizliegtā meža, kura biezhi nemeedz skatiities uz vientieshu resnajiem memmes dēliņiem, kas paarspraagst vai pārvēršas par kartupeļiem. Bet Rita nezinaaja ka vinjai tieshi paveicies atrast iisto vislielāko un visresnāko dūdija resno vēderu. Taa nu vinja uzsita Harijam zilumu un apeeda Duudija banaana mizu un sāka skaljaa balsii dziedaat.
"Ak, dievs!" iekliedzās Ambraazha un stulbi paskatiijaas uz spoguli, kurā bija redzams krupja un zirga savienojums necilvēcīgā radībā tad viņa uzkāpa Uz duudija muguras un saaka vicinaat paatagu bet ddudinjs saka breekt kaa mezja kuilis kursh tikkko buutu peidzimis un tad Ambraaza paarveerta Duudiju par... Pelnrushkjiites kristaala kurpiiti un nometa to tieshi Petunijai mutē.
Peūnija lēnām sakošļāja kurpiiti un izveemaas saprazdama ,ka viņa ēda vecu,sapuvušu āpša vilnas zeķi, kura šausmīgi smirdēja, kā viņas matainās, spalvienās, sasvīdušās paduses. Tad Petūnija noskurinājās un ātri mēslus atkal saldi aprija. Tad viņa nolēma, ka derētu piekost skjinkji ar sulu , bet vina to atvema jau pirmaja sekundee kad to ieeeda.Tad vinja aizksreja. Un virtuvee ienaaca Harijs. Viņš ierudzīja Petūnijas apvemto blūzi un šausmās paģība , krītot atsitās pret galda stūri, kuru Dūdijs bija apveemis no viena gala liidz otram galam.
Viņs piecēlās un vēlejas kaut citi nesmietos par viņu. Viņš visiem apkārt esošajiem uzlika buboņa mēra lāstu, tomer tas neizdevas gluzi, kā plānots. Jo Dūdijs apvēma Harija roku.
Harijs sadusmojās un Dūdijam sejā ielēja tīru, neatšķaidītu etiķi. Dūdijs sāka raudāt un aizskrēja prom.
Harijs savāca mantiņas un paceļam uz Cūkkārpu piekāva Malfoju. Malfojs viņam uzlika buboņu mēra lāstu. Harijs uz to nebija cereejis un paģība. Malfojs to redzot meklēja rokā Hermioni, lai tā piedabū pretlīdzekli un nobučo Harija kājas kreiso īkšķi , un tad atdzīvina Malfoja nosprāgušo peli. Hermione atteicās, un tik un tā netīšām atdzīvināja peli, nenocietās un nobučoja Hariju uz vaiga. Viņš apvēma Malfoja smirdīgo kurpi un atkal paģība. Malfojs skrēja uz expresi un atkal novēmās tieshi Ronam uz viņa vecās mantijas.
Harijs laimīgi nokļuva cūkkārpas expresī blakus jau apvemtajam Ronam. Kupejā iebrāzās Hermione un šokā iesaucās:Nevils Lēniņš atrasts beigts, netālu no Malfoja kupejas, kur Nevils centās atrast pazudusho Pansijas Pārkinsones mājas halātu ar nāvēžu rakstiem un ornamentiem.
Harijs sapurināja Ronu, jo nevarēja izturēt viņa sasvīdušās paduses.
Viņs Ronam aizdeva riebiigi smaržojošu odekolonu. Harijs paostīja un, kartējo reizi paģība. Hermione teica Ronam, lai tas atnes nedaudz ožamā spirta, bet harijs parādīja pirmās dzīvības pazīmes: iebāžot savu rādītājpirkstu savā platajā makā. Un izvelkot no savas kabatas kuraa patiesiibaa nekaa nebija, jo Rons bija iztīrījis ar labu veļaspulveri,viņš saprata, ka Hermione vēlarvien gaida no viņa dzīvības kaut vismaz svaigu elpu, bet Harijs vēl neatjēdzās. Viņam sāka iepatikties likt roku apkaart vinjai, un tapeec viņš to izdarīja pat vēl netjēdzies un Hermione nolēma ka abi ir debīli.

*Vienā vakarā Harijam piezvanīja Hermione un jautāja, ko viņš plāno darīt rīt. Tā kā Dērsliji lika viņam tīrīt māju, viņš teica, ka grib aizmukt prom. Tad Hermione sacīja, ka viņa gan Harija vietā tā nedarītu, bet noburtu visus visus, kuri viņam traucē. Normāli nepadomājis Harijs tā izdomāja traku bēgšanas plānu. Vispirms Harijs guļamistabas durvīm priekšā aizlika skapi, tad aizlika gultu un tad gāja prom uz loga pusi. Taču tad negaidīti vinjam uzklupa Hedviga. Pūce bija atnesusi lielu saini. Harijs aizsteidzās pie pūces, kura nekustīgi gulēja uz atstieptā saiņa. Harijs pacēla pūci un paņēma saini. Viņš panikskā ātrumā atrāva vaļā iesaiņojumu un aiz pārsteiguma gandrīz noģība jo sainītī iekšā bija liels un ļoti spalvains briesmonis. Tas skaļi ierēcās un Harijs aiz izbīļa nobūra to par lielu, sarkanu balonu un pats sāka dziedāt jautru dziesmiņu bet balons uzsprāga un no tā izķepurojās ārā maziņš mājas elfs, kurš izraadiijaas bubulis. Taatad Harijs bubulim teica :''Kaa tu te uzradies, un ko tu te dari?'' Bubulis atbildēja:" Es vēlējos nobiedēt tevi. Bū!'' Harijs shausmiigi nobijaas un paklupa paar savu skolas gramatu. Ta gramata izradijas bija sausmiga briesmonu skolas gramata.Vinjsh uzmaniigi paskatiijaas uz bubuļa spalvaino, sasvīdušo padusi un saaka smieties tā, ka vecais Vernons palika sarkans un arī sāka nenormāli smieties. To ieraudziijis Duudijs palika veel resnaaks un vinja dreebes vinjam vairs nedereeja. Tapeec Vernonam bija jāaizdod Dūdijam savas apakšbikses un kreklu. Tachu kad Duudijs paaugās vēl mazliet un bikses saplīsa tad vajadzeeja saukt Petuuniju, kura atnesa zekjubikses lai apsietu... Duudija resno veederu. Harijs skatiijaas un no smiekliem apchuraajaas... Petuunija taas sajuta,
''Kas tik garšīgi smaržo ?'' Tad Harijs nosarka un apgaaza kruuzi kuraa iekshaa bija liels zaljsh zirneklis. Tas zirneklis izraadiijaas zvēromags no Īrijas. Vinjsh paarveertaas un kljuva par Ritu no aizliegtā meža, kura biezhi nemeedz skatiities uz vientieshu resnajiem memmes dēliņiem, kas paarspraagst vai pārvēršas par kartupeļiem. Bet Rita nezinaaja ka vinjai tieshi paveicies atrast iisto vislielāko un visresnāko dūdija resno vēderu. Taa nu vinja uzsita Harijam zilumu un apeeda Duudija banaana mizu un sāka skaljaa balsii dziedaat.
"Ak, dievs!" iekliedzās Ambraazha un stulbi paskatiijaas uz spoguli, kurā bija redzams krupja un zirga savienojums necilvēcīgā radībā tad viņa uzkāpa Uz duudija muguras un saaka vicinaat paatagu bet ddudinjs saka breekt kaa mezja kuilis kursh tikkko buutu peidzimis un tad Ambraaza paarveerta Duudiju par... Pelnrushkjiites kristaala kurpiiti un nometa to tieshi Petunijai mutē.
Peūnija lēnām sakošļāja kurpiiti un izveemaas saprazdama ,ka viņa ēda vecu,sapuvušu āpša vilnas zeķi, kura šausmīgi smirdēja, kā viņas matainās, spalvienās, sasvīdušās paduses. Tad Petūnija noskurinājās un ātri mēslus atkal saldi aprija. Tad viņa nolēma, ka derētu piekost skjinkji ar sulu , bet vina to atvema jau pirmaja sekundee kad to ieeeda.Tad vinja aizksreja. Un virtuvee ienaaca Harijs. Viņš ierudzīja Petūnijas apvemto blūzi un šausmās paģība , krītot atsitās pret galda stūri, kuru Dūdijs bija apveemis no viena gala liidz otram galam.
Viņs piecēlās un vēlejas kaut citi nesmietos par viņu. Viņš visiem apkārt esošajiem uzlika buboņa mēra lāstu, tomer tas neizdevas gluzi, kā plānots. Jo Dūdijs apvēma Harija roku.
Harijs sadusmojās un Dūdijam sejā ielēja tīru, neatšķaidītu etiķi. Dūdijs sāka raudāt un aizskrēja prom.
Harijs savāca mantiņas un paceļam uz Cūkkārpu piekāva Malfoju. Malfojs viņam uzlika buboņu mēra lāstu. Harijs uz to nebija cereejis un paģība. Malfojs to redzot meklēja rokā Hermioni, lai tā piedabū pretlīdzekli un nobučo Harija kājas kreiso īkšķi , un tad atdzīvina Malfoja nosprāgušo peli. Hermione atteicās, un tik un tā netīšām atdzīvināja peli, nenocietās un nobučoja Hariju uz vaiga. Viņš apvēma Malfoja smirdīgo kurpi un atkal paģība. Malfojs skrēja uz expresi un atkal novēmās tieshi Ronam uz viņa vecās mantijas.
Harijs laimīgi nokļuva cūkkārpas expresī blakus jau apvemtajam Ronam. Kupejā iebrāzās Hermione un šokā iesaucās:Nevils Lēniņš atrasts beigts, netālu no Malfoja kupejas, kur Nevils centās atrast pazudusho Pansijas Pārkinsones mājas halātu ar nāvēžu rakstiem un ornamentiem.
Harijs sapurināja Ronu, jo nevarēja izturēt viņa sasvīdušās paduses.
Viņs Ronam aizdeva riebiigi smaržojošu odekolonu. Harijs paostīja un, kartējo reizi paģība. Hermione teica Ronam, lai tas atnes nedaudz ožamā spirta, bet harijs parādīja pirmās dzīvības pazīmes: iebāžot savu rādītājpirkstu savā platajā makā. Un izvelkot no savas kabatas kuraa patiesiibaa nekaa nebija, jo Rons bija iztīrījis ar labu veļaspulveri,viņš saprata, ka Hermione vēlarvien gaida no viņa dzīvības kaut vismaz svaigu elpu, bet Harijs vēl neatjēdzās. Viņam sāka iepatikties likt roku apkaart vinjai, un tapeec viņš to izdarīja pat vēl netjēdzies un Hermione nolēma ka abi ir debīli. Hermione iesita pļauku...

[i]*Vienā vakarā Harijam piezvanīja Hermione un jautāja, ko viņš plāno darīt rīt. Tā kā Dērsliji lika viņam tīrīt māju, viņš teica, ka grib aizmukt prom. Tad Hermione sacīja, ka viņa gan Harija vietā tā nedarītu, bet noburtu visus visus, kuri viņam traucē. Normāli nepadomājis Harijs tā izdomāja traku bēgšanas plānu. Vispirms Harijs guļamistabas durvīm priekšā aizlika skapi, tad aizlika gultu un tad gāja prom uz loga pusi. Taču tad negaidīti vinjam uzklupa Hedviga. Pūce bija atnesusi lielu saini. Harijs aizsteidzās pie pūces, kura nekustīgi gulēja uz atstieptā saiņa. Harijs pacēla pūci un paņēma saini. Viņš panikskā ātrumā atrāva vaļā iesaiņojumu un aiz pārsteiguma gandrīz noģība jo sainītī iekšā bija liels un ļoti spalvains briesmonis. Tas skaļi ierēcās un Harijs aiz izbīļa nobūra to par lielu, sarkanu balonu un pats sāka dziedāt jautru dziesmiņu bet balons uzsprāga un no tā izķepurojās ārā maziņš mājas elfs, kurš izraadiijaas bubulis. Taatad Harijs bubulim teica :''Kaa tu te uzradies, un ko tu te dari?'' Bubulis atbildēja:" Es vēlējos nobiedēt tevi. Bū!'' Harijs shausmiigi nobijaas un paklupa paar savu skolas gramatu. Ta gramata izradijas bija sausmiga briesmonu skolas gramata.Vinjsh uzmaniigi paskatiijaas uz bubuļa spalvaino, sasvīdušo padusi un saaka smieties tā, ka vecais Vernons palika sarkans un arī sāka nenormāli smieties. To ieraudziijis Duudijs palika veel resnaaks un vinja dreebes vinjam vairs nedereeja. Tapeec Vernonam bija jāaizdod Dūdijam savas apakšbikses un kreklu. Tachu kad Duudijs paaugās vēl mazliet un bikses saplīsa tad vajadzeeja saukt Petuuniju, kura atnesa zekjubikses lai apsietu... Duudija resno veederu. Harijs skatiijaas un no smiekliem apchuraajaas... Petuunija taas sajuta,
''Kas tik garšīgi smaržo ?'' Tad Harijs nosarka un apgaaza kruuzi kuraa iekshaa bija liels zaljsh zirneklis. Tas zirneklis izraadiijaas zvēromags no Īrijas. Vinjsh paarveertaas un kljuva par Ritu no aizliegtā meža, kura biezhi nemeedz skatiities uz vientieshu resnajiem memmes dēliņiem, kas paarspraagst vai pārvēršas par kartupeļiem. Bet Rita nezinaaja ka vinjai tieshi paveicies atrast iisto vislielāko un visresnāko dūdija resno vēderu. Taa nu vinja uzsita Harijam zilumu un apeeda Duudija banaana mizu un sāka skaljaa balsii dziedaat.
"Ak, dievs!" iekliedzās Ambraazha un stulbi paskatiijaas uz spoguli, kurā bija redzams krupja un zirga savienojums necilvēcīgā radībā tad viņa uzkāpa Uz duudija muguras un saaka vicinaat paatagu bet ddudinjs saka breekt kaa mezja kuilis kursh tikkko buutu peidzimis un tad Ambraaza paarveerta Duudiju par... Pelnrushkjiites kristaala kurpiiti un nometa to tieshi Petunijai mutē.
Peūnija lēnām sakošļāja kurpiiti un izveemaas saprazdama ,ka viņa ēda vecu,sapuvušu āpša vilnas zeķi, kura šausmīgi smirdēja, kā viņas matainās, spalvienās, sasvīdušās paduses. Tad Petūnija noskurinājās un ātri mēslus atkal saldi aprija. Tad viņa nolēma, ka derētu piekost skjinkji ar sulu , bet vina to atvema jau pirmaja sekundee kad to ieeeda.Tad vinja aizksreja. Un virtuvee ienaaca Harijs. Viņš ierudzīja Petūnijas apvemto blūzi un šausmās paģība , krītot atsitās pret galda stūri, kuru Dūdijs bija apveemis no viena gala liidz otram galam.
Viņs piecēlās un vēlejas kaut citi nesmietos par viņu. Viņš visiem apkārt esošajiem uzlika buboņa mēra lāstu, tomer tas neizdevas gluzi, kā plānots. Jo Dūdijs apvēma Harija roku.
Harijs sadusmojās un Dūdijam sejā ielēja tīru, neatšķaidītu etiķi. Dūdijs sāka raudāt un aizskrēja prom.
Harijs savāca mantiņas un paceļam uz Cūkkārpu piekāva Malfoju. Malfojs viņam uzlika buboņu mēra lāstu. Harijs uz to nebija cereejis un paģība. Malfojs to redzot meklēja rokā Hermioni, lai tā piedabū pretlīdzekli un nobučo Harija kājas kreiso īkšķi , un tad atdzīvina Malfoja nosprāgušo peli. Hermione atteicās, un tik un tā netīšām atdzīvināja peli, nenocietās un nobučoja Hariju uz vaiga. Viņš apvēma Malfoja smirdīgo kurpi un atkal paģība. Malfojs skrēja uz expresi un atkal novēmās tieshi Ronam uz viņa vecās mantijas.
Harijs laimīgi nokļuva cūkkārpas expresī blakus jau apvemtajam Ronam. Kupejā iebrāzās Hermione un šokā iesaucās:Nevils Lēniņš atrasts beigts, netālu no Malfoja kupejas, kur Nevils centās atrast pazudusho Pansijas Pārkinsones mājas halātu ar nāvēžu rakstiem un ornamentiem.
Harijs sapurināja Ronu, jo nevarēja izturēt viņa sasvīdušās paduses.
Viņs Ronam aizdeva riebiigi smaržojošu odekolonu. Harijs paostīja un, kartējo reizi paģība. Hermione teica Ronam, lai tas atnes nedaudz ožamā spirta, bet harijs parādīja pirmās dzīvības pazīmes: iebāžot savu rādītājpirkstu savā platajā makā. Un izvelkot no savas kabatas kuraa patiesiibaa nekaa nebija, jo Rons bija iztīrījis ar labu veļaspulveri,viņš saprata, ka Hermione vēlarvien gaida no viņa dzīvības kaut vismaz svaigu elpu, bet Harijs vēl neatjēdzās. Viņam sāka iepatikties likt roku apkaart vinjai, un tapeec viņš to izdarīja pat vēl netjēdzies un Hermione nolēma ka abi ir debīli. Hermione iesita pļauku smīnošajiem,ņirdzošajiem idiotiem...

]*Vienā vakarā Harijam piezvanīja Hermione un jautāja, ko viņš plāno darīt rīt. Tā kā Dērsliji lika viņam tīrīt māju, viņš teica, ka grib aizmukt prom. Tad Hermione sacīja, ka viņa gan Harija vietā tā nedarītu, bet noburtu visus visus, kuri viņam traucē. Normāli nepadomājis Harijs tā izdomāja traku bēgšanas plānu. Vispirms Harijs guļamistabas durvīm priekšā aizlika skapi, tad aizlika gultu un tad gāja prom uz loga pusi. Taču tad negaidīti vinjam uzklupa Hedviga. Pūce bija atnesusi lielu saini. Harijs aizsteidzās pie pūces, kura nekustīgi gulēja uz atstieptā saiņa. Harijs pacēla pūci un paņēma saini. Viņš panikskā ātrumā atrāva vaļā iesaiņojumu un aiz pārsteiguma gandrīz noģība jo sainītī iekšā bija liels un ļoti spalvains briesmonis. Tas skaļi ierēcās un Harijs aiz izbīļa nobūra to par lielu, sarkanu balonu un pats sāka dziedāt jautru dziesmiņu bet balons uzsprāga un no tā izķepurojās ārā maziņš mājas elfs, kurš izraadiijaas bubulis. Taatad Harijs bubulim teica :''Kaa tu te uzradies, un ko tu te dari?'' Bubulis atbildēja:" Es vēlējos nobiedēt tevi. Bū!'' Harijs shausmiigi nobijaas un paklupa paar savu skolas gramatu. Ta gramata izradijas bija sausmiga briesmonu skolas gramata.Vinjsh uzmaniigi paskatiijaas uz bubuļa spalvaino, sasvīdušo padusi un saaka smieties tā, ka vecais Vernons palika sarkans un arī sāka nenormāli smieties. To ieraudziijis Duudijs palika veel resnaaks un vinja dreebes vinjam vairs nedereeja. Tapeec Vernonam bija jāaizdod Dūdijam savas apakšbikses un kreklu. Tachu kad Duudijs paaugās vēl mazliet un bikses saplīsa tad vajadzeeja saukt Petuuniju, kura atnesa zekjubikses lai apsietu... Duudija resno veederu. Harijs skatiijaas un no smiekliem apchuraajaas... Petuunija taas sajuta,
''Kas tik garšīgi smaržo ?'' Tad Harijs nosarka un apgaaza kruuzi kuraa iekshaa bija liels zaljsh zirneklis. Tas zirneklis izraadiijaas zvēromags no Īrijas. Vinjsh paarveertaas un kljuva par Ritu no aizliegtā meža, kura biezhi nemeedz skatiities uz vientieshu resnajiem memmes dēliņiem, kas paarspraagst vai pārvēršas par kartupeļiem. Bet Rita nezinaaja ka vinjai tieshi paveicies atrast iisto vislielāko un visresnāko dūdija resno vēderu. Taa nu vinja uzsita Harijam zilumu un apeeda Duudija banaana mizu un sāka skaljaa balsii dziedaat.
"Ak, dievs!" iekliedzās Ambraazha un stulbi paskatiijaas uz spoguli, kurā bija redzams krupja un zirga savienojums necilvēcīgā radībā tad viņa uzkāpa Uz duudija muguras un saaka vicinaat paatagu bet ddudinjs saka breekt kaa mezja kuilis kursh tikkko buutu peidzimis un tad Ambraaza paarveerta Duudiju par... Pelnrushkjiites kristaala kurpiiti un nometa to tieshi Petunijai mutē.
Peūnija lēnām sakošļāja kurpiiti un izveemaas saprazdama ,ka viņa ēda vecu,sapuvušu āpša vilnas zeķi, kura šausmīgi smirdēja, kā viņas matainās, spalvienās, sasvīdušās paduses. Tad Petūnija noskurinājās un ātri mēslus atkal saldi aprija. Tad viņa nolēma, ka derētu piekost skjinkji ar sulu , bet vina to atvema jau pirmaja sekundee kad to ieeeda.Tad vinja aizksreja. Un virtuvee ienaaca Harijs. Viņš ierudzīja Petūnijas apvemto blūzi un šausmās paģība , krītot atsitās pret galda stūri, kuru Dūdijs bija apveemis no viena gala liidz otram galam.
Viņs piecēlās un vēlejas kaut citi nesmietos par viņu. Viņš visiem apkārt esošajiem uzlika buboņa mēra lāstu, tomer tas neizdevas gluzi, kā plānots. Jo Dūdijs apvēma Harija roku.
Harijs sadusmojās un Dūdijam sejā ielēja tīru, neatšķaidītu etiķi. Dūdijs sāka raudāt un aizskrēja prom.
Harijs savāca mantiņas un paceļam uz Cūkkārpu piekāva Malfoju. Malfojs viņam uzlika buboņu mēra lāstu. Harijs uz to nebija cereejis un paģība. Malfojs to redzot meklēja rokā Hermioni, lai tā piedabū pretlīdzekli un nobučo Harija kājas kreiso īkšķi , un tad atdzīvina Malfoja nosprāgušo peli. Hermione atteicās, un tik un tā netīšām atdzīvināja peli, nenocietās un nobučoja Hariju uz vaiga. Viņš apvēma Malfoja smirdīgo kurpi un atkal paģība. Malfojs skrēja uz expresi un atkal novēmās tieshi Ronam uz viņa vecās mantijas.
Harijs laimīgi nokļuva cūkkārpas expresī blakus jau apvemtajam Ronam. Kupejā iebrāzās Hermione un šokā iesaucās:Nevils Lēniņš atrasts beigts, netālu no Malfoja kupejas, kur Nevils centās atrast pazudusho Pansijas Pārkinsones mājas halātu ar nāvēžu rakstiem un ornamentiem.
Harijs sapurināja Ronu, jo nevarēja izturēt viņa sasvīdušās paduses.
Viņs Ronam aizdeva riebiigi smaržojošu odekolonu. Harijs paostīja un, kartējo reizi paģība. Hermione teica Ronam, lai tas atnes nedaudz ožamā spirta, bet harijs parādīja pirmās dzīvības pazīmes: iebāžot savu rādītājpirkstu savā platajā makā. Un izvelkot no savas kabatas kuraa patiesiibaa nekaa nebija, jo Rons bija iztīrījis ar labu veļaspulveri,viņš saprata, ka Hermione vēlarvien gaida no viņa dzīvības kaut vismaz svaigu elpu, bet Harijs vēl neatjēdzās. Viņam sāka iepatikties likt roku apkaart vinjai, un tapeec viņš to izdarīja pat vēl netjēdzies un Hermione nolēma ka abi ir debīli. Hermione iesita pļauku smīnošajiem,ņirdzošajiem idiotiem,un aizsvildamaas aizgaaja prom

Vienā vakarā Harijam piezvanīja Hermione un jautāja, ko viņš plāno darīt rīt. Tā kā Dērsliji lika viņam tīrīt māju, viņš teica, ka grib aizmukt prom. Tad Hermione sacīja, ka viņa gan Harija vietā tā nedarītu, bet noburtu visus visus, kuri viņam traucē. Normāli nepadomājis Harijs tā izdomāja traku bēgšanas plānu. Vispirms Harijs guļamistabas durvīm priekšā aizlika skapi, tad aizlika gultu un tad gāja prom uz loga pusi. Taču tad negaidīti vinjam uzklupa Hedviga. Pūce bija atnesusi lielu saini. Harijs aizsteidzās pie pūces, kura nekustīgi gulēja uz atstieptā saiņa. Harijs pacēla pūci un paņēma saini. Viņš panikskā ātrumā atrāva vaļā iesaiņojumu un aiz pārsteiguma gandrīz noģība jo sainītī iekšā bija liels un ļoti spalvains briesmonis. Tas skaļi ierēcās un Harijs aiz izbīļa nobūra to par lielu, sarkanu balonu un pats sāka dziedāt jautru dziesmiņu bet balons uzsprāga un no tā izķepurojās ārā maziņš mājas elfs, kurš izraadiijaas bubulis. Taatad Harijs bubulim teica :''Kaa tu te uzradies, un ko tu te dari?'' Bubulis atbildēja:" Es vēlējos nobiedēt tevi. Bū!'' Harijs shausmiigi nobijaas un paklupa paar savu skolas gramatu. Ta gramata izradijas bija sausmiga briesmonu skolas gramata.Vinjsh uzmaniigi paskatiijaas uz bubuļa spalvaino, sasvīdušo padusi un saaka smieties tā, ka vecais Vernons palika sarkans un arī sāka nenormāli smieties. To ieraudziijis Duudijs palika veel resnaaks un vinja dreebes vinjam vairs nedereeja. Tapeec Vernonam bija jāaizdod Dūdijam savas apakšbikses un kreklu. Tachu kad Duudijs paaugās vēl mazliet un bikses saplīsa tad vajadzeeja saukt Petuuniju, kura atnesa zekjubikses lai apsietu... Duudija resno veederu. Harijs skatiijaas un no smiekliem apchuraajaas... Petuunija taas sajuta,
''Kas tik garšīgi smaržo ?'' Tad Harijs nosarka un apgaaza kruuzi kuraa iekshaa bija liels zaljsh zirneklis. Tas zirneklis izraadiijaas zvēromags no Īrijas. Vinjsh paarveertaas un kljuva par Ritu no aizliegtā meža, kura biezhi nemeedz skatiities uz vientieshu resnajiem memmes dēliņiem, kas paarspraagst vai pārvēršas par kartupeļiem. Bet Rita nezinaaja ka vinjai tieshi paveicies atrast iisto vislielāko un visresnāko dūdija resno vēderu. Taa nu vinja uzsita Harijam zilumu un apeeda Duudija banaana mizu un sāka skaljaa balsii dziedaat.
"Ak, dievs!" iekliedzās Ambraazha un stulbi paskatiijaas uz spoguli, kurā bija redzams krupja un zirga savienojums necilvēcīgā radībā tad viņa uzkāpa Uz duudija muguras un saaka vicinaat paatagu bet ddudinjs saka breekt kaa mezja kuilis kursh tikkko buutu peidzimis un tad Ambraaza paarveerta Duudiju par... Pelnrushkjiites kristaala kurpiiti un nometa to tieshi Petunijai mutē.
Peūnija lēnām sakošļāja kurpiiti un izveemaas saprazdama ,ka viņa ēda vecu,sapuvušu āpša vilnas zeķi, kura šausmīgi smirdēja, kā viņas matainās, spalvienās, sasvīdušās paduses. Tad Petūnija noskurinājās un ātri mēslus atkal saldi aprija. Tad viņa nolēma, ka derētu piekost skjinkji ar sulu , bet vina to atvema jau pirmaja sekundee kad to ieeeda.Tad vinja aizksreja. Un virtuvee ienaaca Harijs. Viņš ierudzīja Petūnijas apvemto blūzi un šausmās paģība , krītot atsitās pret galda stūri, kuru Dūdijs bija apveemis no viena gala liidz otram galam.
Viņs piecēlās un vēlejas kaut citi nesmietos par viņu. Viņš visiem apkārt esošajiem uzlika buboņa mēra lāstu, tomer tas neizdevas gluzi, kā plānots. Jo Dūdijs apvēma Harija roku.
Harijs sadusmojās un Dūdijam sejā ielēja tīru, neatšķaidītu etiķi. Dūdijs sāka raudāt un aizskrēja prom.
Harijs savāca mantiņas un paceļam uz Cūkkārpu piekāva Malfoju. Malfojs viņam uzlika buboņu mēra lāstu. Harijs uz to nebija cereejis un paģība. Malfojs to redzot meklēja rokā Hermioni, lai tā piedabū pretlīdzekli un nobučo Harija kājas kreiso īkšķi , un tad atdzīvina Malfoja nosprāgušo peli. Hermione atteicās, un tik un tā netīšām atdzīvināja peli, nenocietās un nobučoja Hariju uz vaiga. Viņš apvēma Malfoja smirdīgo kurpi un atkal paģība. Malfojs skrēja uz expresi un atkal novēmās tieshi Ronam uz viņa vecās mantijas.
Harijs laimīgi nokļuva cūkkārpas expresī blakus jau apvemtajam Ronam. Kupejā iebrāzās Hermione un šokā iesaucās:Nevils Lēniņš atrasts beigts, netālu no Malfoja kupejas, kur Nevils centās atrast pazudusho Pansijas Pārkinsones mājas halātu ar nāvēžu rakstiem un ornamentiem.
Harijs sapurināja Ronu, jo nevarēja izturēt viņa sasvīdušās paduses.
Viņs Ronam aizdeva riebiigi smaržojošu odekolonu. Harijs paostīja un, kartējo reizi paģība. Hermione teica Ronam, lai tas atnes nedaudz ožamā spirta, bet harijs parādīja pirmās dzīvības pazīmes: iebāžot savu rādītājpirkstu savā platajā makā. Un izvelkot no savas kabatas kuraa patiesiibaa nekaa nebija, jo Rons bija iztīrījis ar labu veļaspulveri,viņš saprata, ka Hermione vēlarvien gaida no viņa dzīvības kaut vismaz svaigu elpu, bet Harijs vēl neatjēdzās. Viņam sāka iepatikties likt roku apkaart vinjai, un tapeec viņš to izdarīja pat vēl netjēdzies un Hermione nolēma ka abi ir debīli. Hermione iesita pļauku smīnošajiem,ņirdzošajiem idiotiem,un aizsvildamaas aizgaaja prom uz meiteņu toaleti

Vienā vakarā Harijam piezvanīja Hermione un jautāja, ko viņš plāno darīt rīt. Tā kā Dērsliji lika viņam tīrīt māju, viņš teica, ka grib aizmukt prom. Tad Hermione sacīja, ka viņa gan Harija vietā tā nedarītu, bet noburtu visus visus, kuri viņam traucē. Normāli nepadomājis Harijs tā izdomāja traku bēgšanas plānu. Vispirms Harijs guļamistabas durvīm priekšā aizlika skapi, tad aizlika gultu un tad gāja prom uz loga pusi. Taču tad negaidīti vinjam uzklupa Hedviga. Pūce bija atnesusi lielu saini. Harijs aizsteidzās pie pūces, kura nekustīgi gulēja uz atstieptā saiņa. Harijs pacēla pūci un paņēma saini. Viņš panikskā ātrumā atrāva vaļā iesaiņojumu un aiz pārsteiguma gandrīz noģība jo sainītī iekšā bija liels un ļoti spalvains briesmonis. Tas skaļi ierēcās un Harijs aiz izbīļa nobūra to par lielu, sarkanu balonu un pats sāka dziedāt jautru dziesmiņu bet balons uzsprāga un no tā izķepurojās ārā maziņš mājas elfs, kurš izraadiijaas bubulis. Taatad Harijs bubulim teica :''Kaa tu te uzradies, un ko tu te dari?'' Bubulis atbildēja:" Es vēlējos nobiedēt tevi. Bū!'' Harijs shausmiigi nobijaas un paklupa paar savu skolas gramatu. Ta gramata izradijas bija sausmiga briesmonu skolas gramata.Vinjsh uzmaniigi paskatiijaas uz bubuļa spalvaino, sasvīdušo padusi un saaka smieties tā, ka vecais Vernons palika sarkans un arī sāka nenormāli smieties. To ieraudziijis Duudijs palika veel resnaaks un vinja dreebes vinjam vairs nedereeja. Tapeec Vernonam bija jāaizdod Dūdijam savas apakšbikses un kreklu. Tachu kad Duudijs paaugās vēl mazliet un bikses saplīsa tad vajadzeeja saukt Petuuniju, kura atnesa zekjubikses lai apsietu... Duudija resno veederu. Harijs skatiijaas un no smiekliem apchuraajaas... Petuunija taas sajuta,
''Kas tik garšīgi smaržo ?'' Tad Harijs nosarka un apgaaza kruuzi kuraa iekshaa bija liels zaljsh zirneklis. Tas zirneklis izraadiijaas zvēromags no Īrijas. Vinjsh paarveertaas un kljuva par Ritu no aizliegtā meža, kura biezhi nemeedz skatiities uz vientieshu resnajiem memmes dēliņiem, kas paarspraagst vai pārvēršas par kartupeļiem. Bet Rita nezinaaja ka vinjai tieshi paveicies atrast iisto vislielāko un visresnāko dūdija resno vēderu. Taa nu vinja uzsita Harijam zilumu un apeeda Duudija banaana mizu un sāka skaljaa balsii dziedaat.
"Ak, dievs!" iekliedzās Ambraazha un stulbi paskatiijaas uz spoguli, kurā bija redzams krupja un zirga savienojums necilvēcīgā radībā tad viņa uzkāpa Uz duudija muguras un saaka vicinaat paatagu bet ddudinjs saka breekt kaa mezja kuilis kursh tikkko buutu peidzimis un tad Ambraaza paarveerta Duudiju par... Pelnrushkjiites kristaala kurpiiti un nometa to tieshi Petunijai mutē.
Peūnija lēnām sakošļāja kurpiiti un izveemaas saprazdama ,ka viņa ēda vecu,sapuvušu āpša vilnas zeķi, kura šausmīgi smirdēja, kā viņas matainās, spalvienās, sasvīdušās paduses. Tad Petūnija noskurinājās un ātri mēslus atkal saldi aprija. Tad viņa nolēma, ka derētu piekost skjinkji ar sulu , bet vina to atvema jau pirmaja sekundee kad to ieeeda.Tad vinja aizksreja. Un virtuvee ienaaca Harijs. Viņš ierudzīja Petūnijas apvemto blūzi un šausmās paģība , krītot atsitās pret galda stūri, kuru Dūdijs bija apveemis no viena gala liidz otram galam.
Viņs piecēlās un vēlejas kaut citi nesmietos par viņu. Viņš visiem apkārt esošajiem uzlika buboņa mēra lāstu, tomer tas neizdevas gluzi, kā plānots. Jo Dūdijs apvēma Harija roku.
Harijs sadusmojās un Dūdijam sejā ielēja tīru, neatšķaidītu etiķi. Dūdijs sāka raudāt un aizskrēja prom.
Harijs savāca mantiņas un paceļam uz Cūkkārpu piekāva Malfoju. Malfojs viņam uzlika buboņu mēra lāstu. Harijs uz to nebija cereejis un paģība. Malfojs to redzot meklēja rokā Hermioni, lai tā piedabū pretlīdzekli un nobučo Harija kājas kreiso īkšķi , un tad atdzīvina Malfoja nosprāgušo peli. Hermione atteicās, un tik un tā netīšām atdzīvināja peli, nenocietās un nobučoja Hariju uz vaiga. Viņš apvēma Malfoja smirdīgo kurpi un atkal paģība. Malfojs skrēja uz expresi un atkal novēmās tieshi Ronam uz viņa vecās mantijas.
Harijs laimīgi nokļuva cūkkārpas expresī blakus jau apvemtajam Ronam. Kupejā iebrāzās Hermione un šokā iesaucās:Nevils Lēniņš atrasts beigts, netālu no Malfoja kupejas, kur Nevils centās atrast pazudusho Pansijas Pārkinsones mājas halātu ar nāvēžu rakstiem un ornamentiem.
Harijs sapurināja Ronu, jo nevarēja izturēt viņa sasvīdušās paduses.
Viņs Ronam aizdeva riebiigi smaržojošu odekolonu. Harijs paostīja un, kartējo reizi paģība. Hermione teica Ronam, lai tas atnes nedaudz ožamā spirta, bet harijs parādīja pirmās dzīvības pazīmes: iebāžot savu rādītājpirkstu savā platajā makā. Un izvelkot no savas kabatas kuraa patiesiibaa nekaa nebija, jo Rons bija iztīrījis ar labu veļaspulveri,viņš saprata, ka Hermione vēlarvien gaida no viņa dzīvības kaut vismaz svaigu elpu, bet Harijs vēl neatjēdzās. Viņam sāka iepatikties likt roku apkaart vinjai, un tapeec viņš to izdarīja pat vēl netjēdzies un Hermione nolēma ka abi ir debīli. Hermione iesita pļauku smīnošajiem,ņirdzošajiem idiotiem,un aizsvildamaas aizgaaja prom uz meiteņu toaleti, kurā viņa ieraudzīja

Vienā vakarā Harijam piezvanīja Hermione un jautāja, ko viņš plāno darīt rīt. Tā kā Dērsliji lika viņam tīrīt māju, viņš teica, ka grib aizmukt prom. Tad Hermione sacīja, ka viņa gan Harija vietā tā nedarītu, bet noburtu visus visus, kuri viņam traucē. Normāli nepadomājis Harijs tā izdomāja traku bēgšanas plānu. Vispirms Harijs guļamistabas durvīm priekšā aizlika skapi, tad aizlika gultu un tad gāja prom uz loga pusi. Taču tad negaidīti vinjam uzklupa Hedviga. Pūce bija atnesusi lielu saini. Harijs aizsteidzās pie pūces, kura nekustīgi gulēja uz atstieptā saiņa. Harijs pacēla pūci un paņēma saini. Viņš panikskā ātrumā atrāva vaļā iesaiņojumu un aiz pārsteiguma gandrīz noģība jo sainītī iekšā bija liels un ļoti spalvains briesmonis. Tas skaļi ierēcās un Harijs aiz izbīļa nobūra to par lielu, sarkanu balonu un pats sāka dziedāt jautru dziesmiņu bet balons uzsprāga un no tā izķepurojās ārā maziņš mājas elfs, kurš izraadiijaas bubulis. Taatad Harijs bubulim teica :''Kaa tu te uzradies, un ko tu te dari?'' Bubulis atbildēja:" Es vēlējos nobiedēt tevi. Bū!'' Harijs shausmiigi nobijaas un paklupa paar savu skolas gramatu. Ta gramata izradijas bija sausmiga briesmonu skolas gramata.Vinjsh uzmaniigi paskatiijaas uz bubuļa spalvaino, sasvīdušo padusi un saaka smieties tā, ka vecais Vernons palika sarkans un arī sāka nenormāli smieties. To ieraudziijis Duudijs palika veel resnaaks un vinja dreebes vinjam vairs nedereeja. Tapeec Vernonam bija jāaizdod Dūdijam savas apakšbikses un kreklu. Tachu kad Duudijs paaugās vēl mazliet un bikses saplīsa tad vajadzeeja saukt Petuuniju, kura atnesa zekjubikses lai apsietu... Duudija resno veederu. Harijs skatiijaas un no smiekliem apchuraajaas... Petuunija taas sajuta,
''Kas tik garšīgi smaržo ?'' Tad Harijs nosarka un apgaaza kruuzi kuraa iekshaa bija liels zaljsh zirneklis. Tas zirneklis izraadiijaas zvēromags no Īrijas. Vinjsh paarveertaas un kljuva par Ritu no aizliegtā meža, kura biezhi nemeedz skatiities uz vientieshu resnajiem memmes dēliņiem, kas paarspraagst vai pārvēršas par kartupeļiem. Bet Rita nezinaaja ka vinjai tieshi paveicies atrast iisto vislielāko un visresnāko dūdija resno vēderu. Taa nu vinja uzsita Harijam zilumu un apeeda Duudija banaana mizu un sāka skaljaa balsii dziedaat.
"Ak, dievs!" iekliedzās Ambraazha un stulbi paskatiijaas uz spoguli, kurā bija redzams krupja un zirga savienojums necilvēcīgā radībā tad viņa uzkāpa Uz duudija muguras un saaka vicinaat paatagu bet ddudinjs saka breekt kaa mezja kuilis kursh tikkko buutu peidzimis un tad Ambraaza paarveerta Duudiju par... Pelnrushkjiites kristaala kurpiiti un nometa to tieshi Petunijai mutē.
Peūnija lēnām sakošļāja kurpiiti un izveemaas saprazdama ,ka viņa ēda vecu,sapuvušu āpša vilnas zeķi, kura šausmīgi smirdēja, kā viņas matainās, spalvienās, sasvīdušās paduses. Tad Petūnija noskurinājās un ātri mēslus atkal saldi aprija. Tad viņa nolēma, ka derētu piekost skjinkji ar sulu , bet vina to atvema jau pirmaja sekundee kad to ieeeda.Tad vinja aizksreja. Un virtuvee ienaaca Harijs. Viņš ierudzīja Petūnijas apvemto blūzi un šausmās paģība , krītot atsitās pret galda stūri, kuru Dūdijs bija apveemis no viena gala liidz otram galam.
Viņs piecēlās un vēlejas kaut citi nesmietos par viņu. Viņš visiem apkārt esošajiem uzlika buboņa mēra lāstu, tomer tas neizdevas gluzi, kā plānots. Jo Dūdijs apvēma Harija roku.
Harijs sadusmojās un Dūdijam sejā ielēja tīru, neatšķaidītu etiķi. Dūdijs sāka raudāt un aizskrēja prom.
Harijs savāca mantiņas un paceļam uz Cūkkārpu piekāva Malfoju. Malfojs viņam uzlika buboņu mēra lāstu. Harijs uz to nebija cereejis un paģība. Malfojs to redzot meklēja rokā Hermioni, lai tā piedabū pretlīdzekli un nobučo Harija kājas kreiso īkšķi , un tad atdzīvina Malfoja nosprāgušo peli. Hermione atteicās, un tik un tā netīšām atdzīvināja peli, nenocietās un nobučoja Hariju uz vaiga. Viņš apvēma Malfoja smirdīgo kurpi un atkal paģība. Malfojs skrēja uz expresi un atkal novēmās tieshi Ronam uz viņa vecās mantijas.
Harijs laimīgi nokļuva cūkkārpas expresī blakus jau apvemtajam Ronam. Kupejā iebrāzās Hermione un šokā iesaucās:Nevils Lēniņš atrasts beigts, netālu no Malfoja kupejas, kur Nevils centās atrast pazudusho Pansijas Pārkinsones mājas halātu ar nāvēžu rakstiem un ornamentiem.
Harijs sapurināja Ronu, jo nevarēja izturēt viņa sasvīdušās paduses.
Viņs Ronam aizdeva riebiigi smaržojošu odekolonu. Harijs paostīja un, kartējo reizi paģība. Hermione teica Ronam, lai tas atnes nedaudz ožamā spirta, bet harijs parādīja pirmās dzīvības pazīmes: iebāžot savu rādītājpirkstu savā platajā makā. Un izvelkot no savas kabatas kuraa patiesiibaa nekaa nebija, jo Rons bija iztīrījis ar labu veļaspulveri,viņš saprata, ka Hermione vēlarvien gaida no viņa dzīvības kaut vismaz svaigu elpu, bet Harijs vēl neatjēdzās. Viņam sāka iepatikties likt roku apkaart vinjai, un tapeec viņš to izdarīja pat vēl netjēdzies un Hermione nolēma ka abi ir debīli. Hermione iesita pļauku smīnošajiem,ņirdzošajiem idiotiem,un aizsvildamaas aizgaaja prom uz meiteņu toaleti, kurā viņa ieraudzīja Lunu uz poda