Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Roviela]

- Jā, es nemaz neuzstāju par kaut ko ātrāku, - meitene atteica, piekrītoši pamājusi ar galvu.
- Viņam te ir labi. Kā domājat, Ranfam vajag pateikt kas un kā? Vai labāk nevajag?
- Un vēl. Vai jūs atļausiet mums kaut kad mazliet vēlāk aizstaigāt līdz vilkam? Mēs viņam apsolījām aiznest avota ūdeni.

[echo3]

Zilas rozes? - Arī Envikam tas likās interesanti. - Un kā gan es tām vakar pagāju garām? Tiesa, visus tirgus celiņus es neizstaigāju. Gribētu tās redzēt.

Par Dženeša runu Enviks tikai nopietni pamāja ar galvu.

[Sindra]

Ā, dīvainā puķu meitene. Ranfs garām ejot bija sadzirdējis biedru sarunu.
Viņai ir skaistākais dārzs visā pilsētā. Tiesa, neviens nesaprot kā viņai tas izdodas. Ziedi aiznesti prom no viņas dārza un pārstādīti citur iznīkst visai ātri.
Bet pie viņas viss aug tik labi, ka varētu padomāt, ka viņas dārzs atrodas uz kaut kādas savādākas zemes.
Ranfs devās uz virtuves pusi.


Dariet kā uzskatāt par pareizu. krodzinieks atbildēja Lēlai. Es pats viņam neko neteikšu, bet ja jau ir ļaudis, kas zin, tad iespējams, ka slēpt to visu pārāk nav vērts.
Ranfs ienāca virtuvē un uzlūkoja krodzinieku. Labrīt. puisis noteica un sameklēja sev ūdens glāzi.

Labrīt, Ranf! krodzinieks atbildēja. Meitene vēlas doties uz mežu pie vilka. viņš noteica. Droši vien Tu varētu apdarīt darbus stallī un tad doties. Lācis pasmaidīja.

[Romija]

"Savādākas zemes? Varbūt tur ir īstā spēka vieta?" Klēra pēkšņi iesaucās. "Krokus, mēs varbūt varam uz turieni aiziet? Varbūt patiešām tur ir kas īpašs, ne tikai viņa pati!"

Šo rakstu rediģēja Etasi: 10.04.2009 09:21

[Roviela]

Lēla uzsmaidīja Ranfam. Un tad Klēra izteica tādu domu, no kā Lēlai gandrīz mute palika vaļā. Jā! Un kāpēc nē? Tā tas tiešām var būt.
- Ranf, aiziesim mēs arī uz to dārzu, labi? Man ļoti gribas to redzēt, - viņa ierosināja.

[Elony]

"Ak tā..." novilka Dženesis. "Tā meitene ir driāda. Tāpēc viņai tas sanāk. Viņa un Sids ir divi spēcīgākie vietējie šamaņi. Varbūt var ar viņu parunāties. Galu galā - tāpat nav nekā cita pagaidām ko darīt."

[Sindra]

Ak tā? Ranfs domīgi palūkojās uz Lēlu. Es nezinu. Vispār tā dīvainā meitene ir visai nesabiedriska. Es nezinu vai viņa priecāsies, ja mēs visi tagad "ievelsimies" viņas dārzā. Man liekas, ka viņa tā vis visus neaicina pie sevis. Un laikam jau Krokusā viņa patiešām saskatīja radniecīgu dvēseli.
Driāda? Kas ir driāda? Ranfs jautājošu skatienu palūkojās uz Dženesi. Un kā Tu to zini?
Sids šamanis? Sids ir karotājs. viņš neticīgi nomurmināja.

[Elony]

"Man patīk uzzināt lietas, ko citi cenšas no manis noslēpt. Un reizēm arī tuvāk apskatīt nepieskatītas mantas." Dženesis pasmējās. "Mani sauc par zagli un spiegu, kas daļēji ir tiesa, tomēr es arī esmu šamanis. Ar Sidu ir tāpat. Viņš kā princis ir karotājs, bet tomēr samācījies šamaņu zināšanas.
Nu, pēc stāstiem, driāda ir sievietei līdzīga būtne, cieši saistīta ar dabu, augiem. Es zinu, ka pilsētā ir driāda šamane. Tagad pastāstīji par savādu meiteni, kas audzē neparastas puķītes. Tā ir vienkārša loģika."

[Roviela]

Lēla pamāja, - labi! Aizstaigāsim līdz viņai vēlāk, ja sanāks. Visi kopā tiešām esam padaudz, bet tādu dārzu, nudien! ir vērts apskatīt.
- Jā, Sids ir karotājs, varens! un šamanis arī.
- Ranf, tu esi jau brīvs? Varam iet?

[zenofeX]

OOC: Vai manu neizdevušos postu kāds var izdzēst?

"Nūūūū..." Krokuss novilka, viņš izskatījās norūpējies, "Doma doties pie viņas man nešķiet pārāk laba. Driāda, ne driāda, bet viss viņas noslēpums ir tajā, ka viņa zina vienu spēka vārdu, kurš augiem dod spēju augt un izskatīties tā, kā tie paši vēlas. Viņa vispār bija ļoti laipna un man nemaz nelikās savādniece. Tieši tādēļ ļoti negribu viņu traucēt tādā barā. Ja nu tiešām gribiet apciemot viņu, lai tad varbūt iet Lēla", Krokuss paskatījās uz Lēlu. "Tu arī ļoti labi izproti augus, varbūt pat labāk nekā es, ātri atradīsi ar Elīzeti kopīgu valodu."


Šo rakstu rediģēja zenofeX: 10.04.2009 19:35

[echo3]

Es, liekas, viņu saprotu. - Enviks domīgi teica. - Bet tirgū paskatīties uz zilajām rozēm taču nebūs nekas slikts?

[Roviela]

- Vai, cik tas ir brīnišķīgi jauks vārds, ja viņa tādu zina! - Lēla bija sajūsmā.
- Es tādu nezinu, un es ļoti labprāt iepazītos ar Elīzeti. Es spēju pavaicāt augiem, kā viņiem klājas, bet nespēju atļaut augt savādāk, nekā līdz šim tiem pieņemts.

[Sindra]

Ak nē. Ranfs pakratīja galvu. Man vēl darbi. Varbūt tad Tu vari iet pie tās meitenes un tad, kad atgriezīsies, tad uz mežu.

[Roviela]

- Ā! Labi, - Lēla piekrita. - Aizstaigāšu līdz viņai. Droši vien, viņa tagad būs tirgū, sākšu ar turieni.
Meitene piecālās, nogludināja apģērbu, un devās meklēt Elīzeti ar zilajām rozēm.

[Sindra]

Ranfs devās uz staļļiem darīt savus darbus.
Viņš pavadīja Lēlu ārā no kroga un atvadījās.


Tirgū staigājot caur ziedu pārdevēju rindām, Lēla visai ātri pamanīja tumšmatainu meiteni, kurai uz galdiņa priekšā bija sakārtotas rozes ar ziliem ziediem.
Visā tirgū nevienam citam tādu nebija.

[Roviela]

Lēla gāja vien klāt meitenei. Viņa mazliet aprunājās ar puķēm - kā tām klājas? Lai gan to, ka labi, to varēja redzēt.
- Labu dienu un veiksmīgu tirgošanos! - viņa sveicināja.
- Mani sauc Lēla, es esmu šamane un man par jums pastāstīja Krokuss. Nevaru teikt, ka es tik ļoti labi saprastu augus kā viņš, un tomēr augu valoda man nav sveša. Man ļoti gribētos apskatīt jūsu dārzu, - rudmatainā meitene palūdza.
- Vai, lūdzu, to kaut kā varētu? Krokuss par to un pa jums stāstīja tik ļoti aizrautīgi, ka man ļoti negribētos doties tālāk un neredzēt šo brīnumu.

[echo3]

Enviks gāja līdzi Lēlai. Tikai uz tirgu. Viņš nedomāja uzprasīties ciemos, vienkārši gribēja redzēt rozes tik neparastā krāsā.

Kad Lēla uzrunāja Elīzeti, Enviks stāvēja blakus un lūkojās uz zilajām rozēm.

[Elony]

Dženesis tad pateica, ka pacentīsies noskaidrot, vai nav manāma Domicela armija un devās laukā no kroga. Tiesa, tam bija daži šķēršļi. Viņš nezināja, kur ir kaimiņu valsts. Krodziniekam jautāt negribējās, tāpēc viņš aizgāja uz stalli apjautāties Ranfam, kurā pusē ir Domicela valsts un vai tālu līdz robežai.

[Sindra]

Lēla, Enviks

Labrīt! puķu pārdevēja sasveicinājās ar Lēlu.
Uzklausījusi viņas lūgumu, meitene nopūtās.
Jā, bet tad es neko nenotirgošu. Ir tikai rīts un es nesen atnācu.
Varbūt Tu vari palūgt, lai Krokuss Tevi turp aizved. Viņš zin ceļu. Un vārtiņi ir vaļā. viņa atteica.


Dženesis

Ranfs apkopa zirgus. Pamanījis Dženesi viņš pakāpās nost no zirga un palūkojās uz puisi.
Domicela zemes? Uz Rietumiem no šejienes. Ātri jājot ceļā jāpavada vismaz nedēļa.


Krogā

Kamēr pārējie vēl ieturēja brokastis kādā brīdī pa kroga durvīm telpā ielidoja putns. Izskatījās pēc meža iemītnieka. Melns, spīdīgu spalvu, un spilgti dzeltenām kājām un knābi.
Apmetis riņķī pa kroga telpu, putns nolaidās uz galda Klēras priekšā. Tas uzlūkoja meiteni un likās ka kaut ko gaida. Nopētot putnu varēja pamanīt, ka tam pie kājas ir piesieta zīmīte vai kas tamlīdzīgs.

[Roviela]

- Nē, nē, es noteikti negribu, lai tu ciestu kādus zaudējumus, - Lēla apgalvoja.
- Ja tu tik laipni atļauj, tad es tiešām palūgšu Krokusam, lai viņš mani pavada. Sirsnīgs paldies par atļauju!
Vēlreiz novēlējusi veiksmīgu tirgošanos, šamane gāja atpakaļ uz krogu meklēt Krokusu.
Tikusi tur, viņa palūdz dzīvzaļniekam, lai pavada viņu uz Elīzetes dārzu.