Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Sindra]

Nē. Sids atteica Dženesim. Ja palikšu, tēvs mani visticamāk ieslodzīs cietumā.
viņš nopūtās un pastiepās pēc sava zobena.

Spēcīgs.. kā tad! princis pasmīkņāja.

Man liekas, ka kāds nāk šurp. Ranfs noteica pieplakdams pie alas sienas.

[echo3]

Es Tevi nesapratu. Tavas pavēles, un arī lūgumu. Viena vārda būtu pieticis, lai es dotos prom... Un arī baidījies Tu par mani velti. - Enviks teica Sidam. - Vai Domicels pats arī ir dēmons? Un kādēļ Tavs tēvs ir viņa pusē?

Pēc Ranfa brīdinājuma Enviks vienkārši pagriezās ar seju pret alas ieeju, gaidot, kas būs tas nācējs.

[Roviela]

Lēla piecēlās un mēģināja atrast kādu kaktiņu, kur paslēpt Ranfu. Ja paspēj, tad aizaudzē viņam priekšā augus, kas tur vēl palikuši.

[Elony]

Dženesis ierāvās alas stūrī un ietinās tumsā. Lai arī alā nebija gaišs, tomēr sabiezējusi tumsa stūrī varētu likties dīvaini, bet vismaz viņu pašu neredzēs.

[Sindra]

Domicels nē, bet viņš vēlas par tādu kļūt. Viņa dzimta nav gluži cilvēki, bet arī ne kaut kādas radības. Sids mēģināja paskaidrot.
Mēs nevaram pret viņiem aizstāvēties. Nekādi. Līdz ar to mēs viņiem atdodam māsu un viņš liek mūs mierā.
Es īsti neticu viņa solījumam, bet tas, lai paliek. Tās ir manas personīgās problēmas.

Pēc kāda brīža bija samanāms, ka tas, kurš tuvojās bija Sida brālis Faebs.
Viņš apkārtējiem īpaši nepievērsa uzmanību. Piegāja pie Sida un nolika viņam blakus apmetnī ievīstītas tīras drēbes un melnas bruņas ar sudrabainiem rotājumiem.
Savā ziņā rotājumi bija līdzīgi Lestas bruņu rotājumiem.
Lesta pateica, ka esi šeit. Viņa teica, ka pusstundu pēc pusnakts viņa tevi nodos.
Ja tevi notvers, sodīs. Iespējams ar nāvi.
Domicels ir pārskaities, vienošanās vairs nav.
Viņš pieliecās un apskāva brāli. Tas no Arias.
Faebs noskatījās uz Sidu ar līdzjūtīgu skatienu.
Paldies, ka pasaudzēji mani. viņš noteica un devās prom.

[Elony]

Kad otrs princis bija prom, Dženesis iznira no tumsas. "Es varu tev palīdzēt tikt prom. Aizlidot uz kādu vietu tuvumā." viņš teica Sidam. "Varētu būt kroga, Lāča ķepa stallis. Tur šobrīd neviena nav, zirgu puisis ir ballē."

Šo rakstu rediģēja Elony: 04.04.2009 19:50

[Roviela]

- Es varu tev atsaukt meža zirgu, lai vari ātri aizjāt. Un palūgt zālei, kokiem un krūmiem noslēpt tavas pēdas. Un vārnām nenodot ķērcot, - Lēla teica.
- Bet kas notiktu, ja Domicels nomirtu?

[Sindra]

Staļļa puisis ir ballē. Sids noteica un pasmaidīja.
Ceru, ka viņam balle patika. puisis noteica un no brāļa atnestajām mantām izvilka dunci.
Viņš iedūra sev plaukstā, tā ka tajā sakrājās asinis un pa virsu uzlēja ūdeni no Lēlas dotās bl.ašķes.
Pēc mirkļa ūdens viņa plaukstā sāka viegli kūpēt. Sids to izdzēra.
Sasitumi no puiša auguma izzuda. Aizdzijusi bija arī pārdurtā plauksta.

Viņš piecēlās un sāka pārģērbties.
Tad par valdnieku kļūtu viņa brālis. Sids vienkārši noteica.
Jūs esat ļoti laipni pret mani. Bet Domicels jau teica. Palīdzot man, jūs kļūstat par noziedzniekiem.

[Roviela]

- To Tu vari viņam pavaicāt! - Lēla pasmējās.
- Tas ir Ranfs.
Viņa noskatījās, kā Sids sevi dziedē.
- Vai man arī tā tas strādātu? - viņa ieinteresējās. Meitene paņēma atpakaļ savu blаšķi un iedūrusi pirkstā ar rotas adatu izdabūja mazliet asinis plaukstā, kurām uzlēja avota ūdeni. Un gaidīja, kas notiks.

[Elony]

"Tikai tad, ja viņš to uzzina." Dženesis atteica. "Visu zināt nav iespējams. Diemžēl jāteic, ka mums ir pašiem savs neskaidrs uzdevums, kura vienīgā jēga, liekas, ir iejaukties citu lietās.
Man viss vienkārši - es negribu karu, tāpēc labāk, lai tu esi neskarts, uz brīvām kājām un spejīgs darboties. Tāpēc saki, vajag aizlidināt kaut kur vai nevajag? Man ir ko darīt arī pēc tam."
Dženesim gribējās, lai Sids vairāk pievērstos lietai. Bet jāteic, ka viņš ar interesi vēroja prinča darbības, tās bija tuvu alķīmijai.

[echo3]

Enviks arī izmēģināja to, ko bija izdarījis Sids.

[Sindra]

Viņš ārstējās kā Lesta." Ranfs pārsteigts nomurmināja. Viņš pētīja vai uz prinča auguma arī parādīsies ziedi, bet to nebija.
Sids pagriezās pret Ranfu. [b]Jā, viņš tā dara, jo Lesta bija viņa skolotāja.

Apjozis zobenu viņš palūkojās uz Dženesi
Stallis man neder. Man vajag ārpus pilsētas. Ārpus sardzes.
Un arī mans laiks tūlīņ beigsies. Ir jau pāri puskantij.

Nestrādās. viņš atbildēja Lēlai. Tas nav tik vienkārši kā izskatās. Bez tam, ja jau Ranfs zin kā Lesta ārstējas, tad viņš zinās, ka jādzer ir tīras asinis.

[echo3]

Tad ko mēs šeit vēl gaidām? - Enviks noprasīja, nopurinādams no plaukstas asinis. - Princi, es varu pārvērst Tavu izskatu - ne seju, bet apģērbu. Līdz rītausmai. Tad tas pārvērtīsies atpakaļ.

[Roviela]

Lēla noslaucīja roku.
- Žēl...
- Mums ir jāiet. Dženesi, lūdzu, nogādā princi tur, kur viņš grib, un tad atnāc mums pakaļ. Mums jāiet uz krogu.
Viņa vēl aizskrēja līdz avotam, un tad vairāk nekas neturēja te.

[Elony]

"Labiņi..." Dženesis novilka. "Nāc laukā no alas, kad esi gatavs." viņš noteica Sidam.
Dženesis pats izgāja ārā no alas un lika parādīties saviem spārniem. Kad prinis izgāja arā, viņš nostājās Sidam aiz muguras, apķērās ap vidu un pacēlās gaisā.
"Jā, laikam jāatzīst, ka fiziskām nodarbēm arī ir jēga."
Dženesis lidoja uz augšu un uz tuvāko pilsētas malu, lai ātrāk dabūtu Sidu pāri mūrim.

[Sindra]

Nē, paldies. Sids pieklājīgi pateicās Envikam.
Līdz rītam mani tāpat neviens nesastaps. viņš pasmaidīja. Līdz rītausmai? princis pārjautāja.
Interesants laika ierobežojums. Sids uz mirkli izskatījās aizdomājies.

Paldies jums. beigās viņš noteica un izgaja no alas.
Princis parādīja Dženesim, kur viņam jālido un ļāva sevi nogādāt uz izraudzīto vietu.

[Ného]

Akants visa šā trača laikā bija turējies nostāk un aizsedzot savu seju, lai neviens vēlāk viņu neatpazītu. Tiesa šī slēpšanās izdevās tādēl, ka viņš bija atpalicis no pārējiem un nedaudz nomaldījies parkā. Tikai kad Dženesis ar Sidu aizlidoja, viņš pievienojās saviem pārējiem biedriem. - Patiesi dīvaina karaļvalsts.

[Roviela]

- Ļoti dīvaina, - Lēla atbildēja, kad bija atsveicinājusies no Sida un varēja pievērsties Akantam.
- Un kaimiņvalsts nav mazāk dīvaina. Padomā vien! Kroņprincis, kas vēlas kļūt par dēmonu!
- Ejam, ja? Tikai ne pa taisnāko ceļo uz pili. Mazliet pa apkārt taciņām un tā, itin kā mēs pastaigātos.

[echo3]

Par Sida piezīmi Enviks neko neatbildēja, vien novēlēja laimīgi tikt prom.

Jā, diez vai mums arī te vajadzētu atrasties, kad kāds meklēs princi. - Enviks devās ārā no alas. Ūdeni viņš nepaņēma.

[Sindra]

Parkā nemanīja pārāk daudz ļaužu.
Vietām kaut kādi kareivji rosījās.
Viesi tomēr uzturējās pils iekštelpās.

Likās, ka Ranfs jūtas visai neomulīgi.
Vai jums liekas, ka mums vajadzētu iet uz pili? Varbūt vajag doties prom?
Galu galā mēs dabūjām ūdeni. Un ja nu kāds mūs meklē?