Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Roviela]

- Kas notika? - Lēla, darbodamās ap princi ievaicājās Dženesim.

[Elony]

"Medaljons rada sāpes... nezinu, liekas, ka tur ir prinča fiziskās sāpes, bet droši apgalvot nevaru." Dženesis atteica. "Nav ko tam skarties klāt."

[Roviela]

- Cik tas viss ir savādi... - Lēla nopūtās, darbodamās.
- Neko nesaprotu! Vai pirms tam viņš sāpes nejuta? Vai tagad nejūt?

[Elony]

"Es nezinu neko. Bet medaljons man lika justies tā, it kā mani dauzītu, gluži kā izskatās Sids." Dženesis tikai atteica.

[echo3]

Envika acis iedegās, nemaz ne sliktāk kā dēmoniem, bet kroņprincis, savu tirādi norunājis, tomēr atsauca karevjus. Enviks pavadīja aizejošos ar drūmu skatienu un uzreiz piestiedzās pie Sida. Kārtīgi piekaut - tas nu gan ir sods princim! Drīz arī alā sanāca pārējie.

Šeit valda Domicels. - Enviks beidzot iebāza zobenu atpakaļ makstī. - Katra pretīrunāšana tiek pasludināta par likumpārkāpumu.

[Sindra]

Noskalojot seju ar ūdeni Lēla uzreiz sajutās labāk.
It kā daļa viņas problēmu būtu zudušas un dzīve liktos bezrūpīgāka.

No vēsā ūdens un lupatiņas pieskārieniem Sids pēc kāda brīža atvēra acis.
Viņš saspringts paraudzījās apkārt un ar lielu piepūli aizrāpoja līdz sienai pret kuru atspiedās.
Paskatījies, ka amulets un zobens ir tepat, puisis pievēra acis.


Varbūt vajag pasaukt kādu palīgā? Ranfs bažīgi apjautājās.

[Elony]

"Nevienu palīgā nav jāsauc, visi baidās no Domicela. Manurpāt, princis būtu jādabū prom no pils." Dženesis noteica, piecēlies kājās.
"Mani interisē divas lietas - kā Lesta nomāca tavas spējas un vai tev rūp šīs valsts iedzīvotāji, princi Sid." viņš teica sasistajam puisim.

[Roviela]

Lēla notupās Sidam blakus un deva viņam blаšķi.
- Iedzer vēl! Lūdzu. Es atnesīšu jaunu vēsu drāniņu. Un tad drīz varēsim iet, kur jāiet.

[Sindra]

Sids paņēma Lēlas sniegto bl.ašķi un padzērās no tās.
Kas jūs tādi esat un ko jums vajag? viņš uzlūkoja biedrus.

Jūs teicāt, ka jums vajag tikai avotu. Kāpēc tikuši pie tās jūs negājāt prom?
Kāpēc jūs apgalvojat, ka esat mana tēva viesi un tajā pašā laikā neklausāt manām pavēlēm, padarot visu tikai sarežģītāku?

[Elony]

"Varbūt tāpēc, ka mēs neesam tik bezjūtīgi un vienaldzīgi pret citiem kā tu pats?" vēsā balsī teica Dženesis. "Tu gribēji aizbēgt ar savu māsu, bet zināji, kas ir Domicels. Zināji, ka viņš sāks karu un cik postošs tas būs. Tu tiešām grasījies upurēt daudzus cilvēkus, lai glābtu savu māsu?"

[zenofeX]

Visu šo laiku, kāmēr pa grotu saimniekoja Domicela dēmonu pakalpiņi, Krokuss kopā ar Lēlu un Ranfu bija paslēpies krūmos. Krokuss tur sajutās gandrīz kā mājās. Tikai kad nelūgtie viesi pameta grotu viņš atļāvās līst ārā un lēnām un uzmanīgi devās uz grotu.

Ieraudzījis apdauzīto Sidu, Krokuss nosūkstījās, ka atstājis visas ziedītes krogū. Viņš klusēja uz uzmanīgi klausījās visā, ko saka pārējie.

[Sindra]

Sids neapmierināti palūkojās uz Dženesi.
Es nedomāju, ka tev būtu jelkādas tiesības man pārmest par kaut ko, ko es grasījos vai negrasījos darīt.
Un no Lestas labāk turies pa gabalu.

[echo3]

Tu zini, ka Domicels gribēja Tevi nogalināt uz vietas, kad Lesta norādīja viņam uz Tavu amuletu? - Enviks teica. - Tikai izlēma, ka tā Tev būšot pārāk viegla nāve? Es, savukārt, domāju, ka tik viegli viņš to manā klātbūtnē nebūtu spējis izdarīt. Kādēļ Tu liki man iet prom?

[Roviela]

- Mums vajag avotu, - Lēla piekrītoši pamāja.
- Mums neko citu nevajadzēja, līdz nonācām te. Un tad ieraudzījām, cik ļoti te cilvēkiem ir atņemts cilvēcīgums. Jūs to paši nemanāt, no malas tas ir redzams labāk - jūs, kas esat te, pilī, esat auksti kā ledus gabali. Neiejūtīgi, vienaldzīgi pret citiem. Tas nevar tā būt tāpat vien. Nevar, jo nekur citur tā nav. Es nezinu, kā tas ir sācies, varbūt tu pats to zini un atceries?
Viņa piecēlās un aizgāja vēl iesmelt ūdeni, tad atkal notupās blakus un salika vēsas kompreses Sidam, kur vien tika klāt.

[Elony]

"Tu neatbildi uz jautājumiem." teica Dženesis Sidam. "Es nepārmetu, bet es novērtēju cilvēku dzīvības. Prince ir aizturēta, tiks ieslodzīta. Pagaidām kara nebūs. Ļaunākajā gadījumā viņu varēs atbrīvot. Tomēr tev prātīgāk būtu censties likvidēt šos draudus savai karaļvalstij. Tad gan māsa būs brīva, gan neviens necietiīs."

[Sindra]

Jā Sids klusi atteica un pastiepās pēc amuleta driskām.
Jo es to izmantoju, lai pasargātu Ariu. Viņš vairs nevar izmantot manu māsu rituālam.

Es centos pasargāt Tavu dzīvību. princis atteica Envikam. Es nevēlējos, lai vēl kāds ciestu.
Es grasījos pārkāpt zvērestu un izmantot vārdus, taču tie iznīcinātu visus, kas atrodas manā tuvumā un smagi savainotu mani.
Un tā kā es nevēlējos, lai cieš vēl kāds, man nācās izmantot amuletu. Un tas ir ļoti slikti. puisis nopūtās un nobāza amuleta pārpalikumus savās drānās.

Viņš paņēma no Lēlas ūdeni un paskatījās uz kompresēm.
Lai paliek! Es drīz varēšu sevi izdziedēt.

[Elony]

Dženesis sarauca pieri. "Rituālam? Kādam rituālam?" Nezin kādēļ prātā līda doma par jaunavas upurēšanu.

[Sindra]

Demoni. Sids atteica Iegūst spēku, ja rituālos iesaista cilvēkus. Ja īpašus cilvēkus, tad vēl vairāk spēka.

[Elony]

"Jā, princese jaunava ir īpašs cilvēks..." domīgi teica Dženesis. "Saprotams, kāpēc tu nevēlies atdot savu māsu, tikai baidos, ka vienkārša bēgšana arī nedotu neko labu. Jātiek galā ar problēmas sakni... bet kā jau tu norādīji, tā nav mūsu problēma... labi, domā tev ir droši palikt pilī?"

[Roviela]

- Tu esi ļoti spēcīgs, - Lēla pasmaidīja.
- Esmu jau ievērojusi, cik te ir sīksti cilvēki, vai kas jūs visi esat.
- Tomēr būtu bijis labāk, ja mēs kaut ko par to visu būtu nojautuši ātrāk. Tad mēs noteikti netraucētu. Bet ko nu vairs! Kas izdarīts, izdarīts, un tagad jāprāto, ko darīt tālāk.
- Es esmu šamane, jau teicu, un pārējie šeit arī, izņemot Ranfu. Mēs zinām vārdus. Katrs savus, jo nākam no dažādām ciltīm. Vai tas kā nepalīdzētu pret dēmoniem?