Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[echo3]

Enviks Noignaru atstāja tāpat vien Lāča Ķepas durvju priekšā un devās iekšā apvaicāties, vai krogā atradīsies pietiekami brīvu istabu ... (OOC - Ē, cik mēs esam palikuši?) ceļiniekiem un stallī vietas zirgiem. Un, protams, kārtīgas vakariņas visiem. Iesākumam Enviks uz krogus letes nolika zelta monētu.

[Beppo]

Ngaio iesākumam palika turpat ārā, lai Enviks apskatās, kas un kā. Nebūtu arī prātīgi visus zirgus atstāt turpat krogus durvju priekšā un visiem saskriet iekšā. Meitene ziņkāri pētīja apkārtni, kādu nekad savā mūžā nebija redzējusi. Dženeša komentārus viņa likās nedzirdam, viņai kā šamanei par tādām lietām nepieklājās domāt. Ngaio tik nobrīnījās par Dženeša brīvo attieksmi pret fizisku tuvību. Viņas ciltī bija parasts citādi.

Kļuva vēss. Kas zina, cik ilgi Enviks kavēsies iekšā, tāpēc Ngaio izvilka no somas apmetni un ietinās tajā. Patiesībā gan tam par iemeslu ne tik daudz bija vēsums kā daža laba ziņkārīgie skatieni. Laikam sieviete vienās biksēs še nebija bieži sastopama parādība. Jocīgie cilvēki.

[Sindra]

"Lāča Ķepa" bija jauka, mājīga taverna.
Tajā nebija pārāk daudz ļaužu, bet nevarēja teikt, ka tā būtu tukša.
Vienā stūrī bija liels kamīns no kura plūda siltums. Ap to bija sasēduši vairāki cilvēki un tukšodami alus kausus priecīgi sarunājās.
Pārējā telpā bija galdi un benķi. Pie tiem vietām arī sēdēja pa kādam cilvēkam. Daži vienkārši tukšoja kausus, citiem bija priekšā arī ēdamais.

Sieviešu gan te pārāk daudz nemanīja. Tikai vienu pašu, kas sēdēja kroga stūrī pie loga.
Viņa bija skaista, slaida. Baltiem matiem, pelēcīgu ādas krāsu tērpusies melnās drēbēs. Uz pieres viņai rotājās šamanisks simbols. Izskatījās bagātāka nekā lielākā daļa šeit esošo ļaužu.
Kad biedri ienāca viņa visai vienaldzīgi vērās pa logu un izskatījās garlaikota. Beigās pievērsa savu uzmanību šamaņu bariņam un sāka tos nopētīt.

Pie letes stāvēja kroga saimnieks. Tas bija omulīgs vīrs un likās, ka tavernas apmeklētāji viņu dēvē par Lāci.
Viņš laipni uzsmaidīja atnācējiem.
Prieks, ka iegriezāties pie mums! Kā varu jums palīdzēt? Lācis sirsnīgi smaidīja berzēdams ar dvieli kausiņu.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 08.03.2009 00:42

[Elony]

(OOC: Es tikai gribēju piebilst, ka Dženesis TIEŠĀM gribēja tikai pārbaudīt biedru reakciju pajokotjot... Tas ir, viņa vārdi nebūtu jāuztver nopietni. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) )

Šis krogs pēc Dženesi domām nelikās pārāk slikts. Un kā likās, vai nu bagāto krogs ir pārpildīts, vai arī kāds domāja līdzīgi viņam. Vēl kāds šamanis, ieradies meklēt spēka vietu? Jo nelikās, ka vietējiem būtu pelēcīga āda.
Tomēr Dženesis nesteidzās meklēt informāciju. To vēl paspēs, galu galā, ja esi krogā, pirmais informācijas avots ir krodzinieks.

[echo3]

Enviks viegli paklanījās pret krodzinieku un izteica vārdos to, ar kādu nolūku nākuši, - Sveicināts, cienījamais. Mēs vēlētos nakstsmājas sev un zirgiem, kā arī vakariņas un, droši vien, arī brokastis rītrītā. Tālāk vēl nezinu teikt.

[Sindra]

Krodzinieks ātri pārlaida skatienu un likās, ka saskaitīja viesus.
Jauki! Un kā jūs vēlēsieties istabiņās uzturēties? Katram savu vai var vairāki vienā?
Arī zirgiem atradīsies vieta. viņš apstiprinoši pamāja

Un vakariņas! Tagad, tūlīņ, tepat lejā vai istabiņās?

Viņš pasauca kādu personu vārdā Ranfs un pēc brīža no kroga iekštelpām ieradās jauns puisis.
Lācis gan uz viņu kādu brīdi savādi raudzījās, tad noteica, ka vajag izmitināt viesu zirgus.
Puisis pamāja ar galvu un devās ārā no kroga.

Pamanījis Ngaio, viņš tai pasmaidīja.
Šie ir tie zirgi, kurus jāizmitina? Es tikšu galā. Nesaldējies un ej iekšā. viņš laipni noteica un savācis zirgus aiz pavadām veda uz stalli.

[Roviela]

Lēla, kas bija iegājusi krogā kopā ar Enviku, un vēl nebija paspējusi nopētīt visu, kas te atrodas, tagad izskrēja ārā pakaļ Ranfam.
Viņa noņēma Pakaviņam somas, tad noglāstīja purnu un pastāstīja, lai iet vien mierīgi līdzi puisim, tur būs ēdamais un guļvieta, un ka Lēla vēlāk aizies viņu apraudzīt.
Šamane noskatījās, kā zirdziņš mierīgi iet līdzi Ranfam, un pati gāja atpakaļ telpās, lai redzētu, cik tālu ir ticis Enviks ar runāšanos.
- Par istabiņām man diezgan vienalga, bet vakariņas, domāju, visiem kopā lejā.
Lēla paskatījās apkārt, un tikai tagad ievēroja baltmataino sievieti melnajās drānās. Viņa likās skaista. Vai tā nav pati Gunda? šamane nodomāja. Nē, diezin vai, bet skaista gan, un drēbes melnas.

[Beppo]

Noignara pavadu Ngaio atdeva glīšajam puisim, bet Kimo gan ne. Viņa pati gribēja redzēt, kur un kādos apstākļos zirgi būs, turklāt Kimo gan bija makten gudrs zirgs, taču pie staļļiem nebija pieradis vis, tāpēc viņa, Kimo vezdama aiz pavadas, sekoja puisim. Gan jau Enviks viņu neaizmirsīs, pasūtīdams vakariņas un naktsvietu, un, ja aizmirsīs, viņa vienmēr varēj pārnakšņot stallī un ēst vēl palikušo no līdzpaņemtā vai pat neēst vispār.

[Sindra]

Neuzticies? puisis pasmējās, kad pamanīja, ka Ngaio seko viņam uz staļļiem.
Staļļi mums patiešām ir labi. viņš mierinoši teica. Un tā arī bija. Staļļi bija labi kopti, tīriem salmiem un zirgi, kas šeit uzturējās izskatījās veselīgi un labi aprūpēti.

Puisis norādīja uz pavisam baltu zirgu.
Re! Tas ir manējais! Viņu sauc Putenis. Likās, ka puisis ļoti lepojas ar savu zirdziņu.
Noglāstījis tam purniņu, viņš veikli izvadāja pārējos zirgus pa viņu vietiņām un sagādāja auzas un tīru ūdeni.


Labi! Tātad vakariņas te visiem lejā un par istabiņām izdomāsiet kā vēlaties. krodzinieks pārjautāja un norādīja biedriem uz vietu pie liela galda.
Iekārtojieties! viņš aicināja.

[echo3]

Enviks pārlaida skatu biedriem un pamanīja, ka visi nav ienākuši iekšā. - Mēs esam par vienu vairāk. Ja runājam par istabām, tad es vēlos atsevišķu. Es maksāju par visiem. - Puisis nolika uz letes zelta monētu. - Vēl vajag vai jau paliek pāri?

[Sindra]

Kungs ir ļoti dāsns... Krodzinieks nedaudz sarauca pieri palūrēdams uz zelta gabalu.
Tā kā nezināt cik ilgi paliksiet, es šobrīd atlikumu neizdošu. Kad dosieties prom, tad izdošu. viņš kautrīgi pasmaidīja.
Lūdzu, lūdzu iekārtojaties. viņš mudināja sēsties pie galda.
Vai vēlēsieties arī kādu kausu miestiņa? Vai varbūt dāmas vēlas vīnu?

[Beppo]

— Jāredz taču pašai, kādā ūķī tu zirgus novietosi, — rāmi atbildēja Ngaio. Viņa vēl nesteidzās prom, bet noņēma no Kimo muguras somas, pārbaudīja, vai ūdens zirgam tiek ieliets svaigs, vai pakaiši tīri, vai stallī nevalda caurvējš.

— Zirgs tev skaists, — meitene atzinīgi novērtēja. Viņas pašas nelielā auguma zirdziņš ne tuvu neizskatījās tik labi kā šis baltais skaistulis.

Ngaio vēl nesteidzās prom, viņa stāvēja pie sava zirga un nez ko bubināja tam ausī.

[Elony]

Dženesis nekavējās sēsties pie galda. "Vai jūsu zemē ir dzēriens, ko dēvē par medalu? Veidots no alus un medus? " viņš vaicāja. "Un mums, lūdzu, kārtīgas vakariņas. Mēs vairākas dienas esam ceļojuši un ēduši to, kas bijis līdzi, tā teikt."

[Sindra]

Par ūķi puisis sarauca pieri. Viņam likās, ka stallis ir ļoti pieņemams un kārtīgs.
Tavam zirdziņam šeit patiešām būs labi. Es rūpējos par viesu zirdziņiem. viņš apstiprinoši pamāja.

Redzēdams, ka meitene runājas ar zirgu, viņš pabeidza iekārtot biedru zirgus un devās atpakaļ uz krogu.


Krodzinieks piekrītoši pamāja.
Jā, saldais miestiņš arī ir pieejams.
Un vakariņas būs bagātīgas. viņš nosolījās uz devās uz kroga iekštelpām.
Pēc mirkļa viņš atgriezās un atnesa medalu tiem, kuri to vēlējās un uzmanīgi noklausījās pārējo vēlmes attiecībā uz dzērieniem.

[echo3]

Es nevēlējos Tevi aizvainot, cienījamais. - Enviks teica krodziniekam un atkal tam viegli paklanījās. - Man, lūdzams, pasniedz vīnu.

Puisis apsēdās pie krodzinieka norādītā galda un sāka ar interesi pētīt kroga viesus.

[Roviela]

Lēla vēlējās vieglu ābolu vīnu, ja tāds te dabūjams, ja nav, tad medalu un vakariņās zivi ar dārzeņiem.
Meitene bija apsēdusies pie galda un somu patūcījusi zem sola.
Acis pašas reizi pa reizei nevilšus atgriezās pie baltmatainās sievietes, kas ļoti izskatījās pēc šamanes. Beigās viņa neizturēja, un pavaicāja krodziniekam, kas tā ir par bagātu skaistuli, ja vien viņš zina.

[Romija]

Klēra ļāva staļļa puisim parūpēties par Kastaņu, jo nešaubījās, ka viņš to noteikti prastu labāk. Tāpēc devās iekšā krogū un kopā ar pārējiem iekārtojās pie galda.

No dzērieniem meitene izvēlējās medalu nelielā traukā, ko tagad pa retam malciņam dzēra, gaidot maltīti. Viņai nudien bija vienalga, vai gulēt atsevišķā istabā vai visiem kopā vienā. Kaut vai kā žāvētas zivis uz auklas, viņa pie sevis nodomāja.

Svešā viešņa otrā krogus telpas malā pārāk neizbrīnīja Klēru. Viņa nezināja, kādi ļaudis šajā pilsētā mitinās. Pie tam viņi paši bija raibu raibā kompānija, kas šo skaisto sievieti varētu izbrīnīt krietni vairāk. Un šī būtne Klērai nemaz nebija tiešā redzamībā, bet uzkrītoši grozīties, lai paskatītos, viņai nenāca ne prātā.

No ēdieniem Klēra palūdza krodziniekam, lai atnes viņai kaut ko šai pilsētai un apkaimei raksturīgu. Viņa bija nolēmusi iepazīties arī ar citu zemju virtuves mākslu.

Šo rakstu rediģēja Etasi: 08.03.2009 16:36

[Sindra]

Nē, nē. krodzinieks pieklājīgi atbildēja Envikam un atnesa viņam vīnu.
Uz ēdieniem gan būs nedaudz jāpagaida. viņš pabrīdināja.
Ābolu vīnu gan krodzinieks piedāvāt nevarēja. Tad nu atnesa Lēlai medalu.

Tā ir Lesta. viņš klusi atbildēja Lēlai.
Varena šamane. Pirms pāris gadiem atbrīvoja mūsu valdnieku no nejauka lāsta.

Pēc kāda brītiņa krodzinieka palīdze, gados jauna sieviete, sāka nest ēdamos.
Sākumā parādījās salāti un dārzeņu ēdieni, tad arī zivs ēdieni un arī gaļa. Galds bija bagātīgi klāts un krogus meita rūpējās, lai viesiem nekas netrūktu.
Likās, ka šīs pilsētas ēdiena gatavošanas māksla gan bija samērā ierasta un neko daudz neatšķīrās kaut vai no tā paša ciemata netālu no kura biedri atnāca.

[Roviela]

- Ai! - Lēla atsaucās, - jā, to tiešām var redzēt. Mums būtu liels gods un prieks ar viņu iepazīties. Redziet, mēs visi arī esam šamaņi, cits varenāks, cits mazāk. Ja vien viņa to vēlētos. Mēs nekādi negribam būt nevienam par apgrūtinājumu. Ak, mani sauc Lēla, saimniek, - viņa iepazīstināja ar sevi.
Rudmate beidza blenzt uz Lestu un pievērsās medalum un vakariņām.

[Romija]

Lai arī atnestais ēdiens nebija īpaši neparasts, tas tomēr bija ļoti labi pagatavots, tāpēc sarunām Klēra bija gatava pievērsties tikai pēc tam, kad bija iztukšojusi visus traukus, izslaucījusi tos ar maizes garoziņu un gardi nolaizījusi pirkstus.