Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Sindra]

Izskatījās, ka tuvumā nav nekāda taka, kas vestu lejup.
Varēja pakāpties nedaudz zemāk, bet visā visumā Akantam bija taisnība. Zeme patiešām bija slapja un slidena.
Un arī pakāpjoties ūdenskrituma dzīles vēl joprojām saskatīt nebija iespējams. Tik vien kā dārdošs troksnis no apakšas nāca.

[Romija]

"Vai jūsu ciemā ir vēl kāds šamanis?" Klēra turpināja sarunu. "Un vai viņiem šajā naktī rādījās Sapnis?"

[Sindra]

Jā, šamane apstiprinoši pamāja. Mana skolotāja. Taču viņa jau kādu laiku ir pārāk veca, lai aktīvi iesaistītos šamaņu rituālos.

[Romija]

"Bet sapni viņa redzēja?" Klēra pārjautāja. Viņai likās dīvaini viena lieta. Ja sapni neredzēja neviens šamanis, tad kāpēc izraudzīti bija tieši viņi. Vai arī izraudzīti bija visi šamaņi?

[Sindra]

Viņa nē. šamane pakratīja galvu. Taču mēs arī negaidījām nekādu īpašo sapni. Mūsu ciemā viss bija kārtībā. Un ja laiki ir mierīgi šamaņi mēdz neredzēt nekādus īpašos sapņus. viņa paskaidroja vēl piedāvādama tēju, ja kāds vēlējās.

[Klusētājs.]

Arī viņu izbrīnīja Krokusa spējas sarunāties ar augiem. Roja zināja, ka ir iespējams ļoti cieši saprasties ar dzīvajām būtnēm, augiem, taču sarunāties? Tas lika arī viņai pārsteigumā paplest acis. Nu viņai bija vēl viens mērķis, ko pašmācībā sasniegt. Ne tikai pārvērsties par dzīvnieku, bet iemācīties to valodu. Jā, cik ļoti viņa pēc tā ilgojās, cik ļoti, ļoti meitene centās to piepildīt. Ja jau ar augiem tas bija noticis, tad kādēļ ne arī ar dzīvniekiem?
- Jā, apbrīnojama spēja. – Viņa klusi piebilda pārējo apbrīnai. Skatiens atkal pievērsās Dženesim. Viņa smīns likās tik auksts un nejauks, kad viņš tā runāja par augiem.
- Ceru, ka Jūs vismaz palūdzat tiem piedošanu, pirms vienkārši ieberat katlā un izvārāt tos? – Viņa cerīgi iejautājās, pirms pievērsās ciema šamanei, kura aizvien likās tik skumja par savu Mēness dievieti.
- Mēs esam šeit, mēs palīdzēsim. Lūdzu, neskumstiet, gan būs labi. Gan dieviete atkal jūs dzirdēs. Tik skaistas lūgšanas nav iespējams nedzirdēt. – Viņa pasmaidīja, cenšoties uzmundrināt meiteni, pirms novērsās un turpināja lūkoties liesmās, lēni dzerot tēju un ieslīgstot klusās pārdomās. Viņa pieklājīgi atteicās no papildus tējas krūzes, kad šamane pēc kāda laika to atkal visiem piedāvāja.

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 11.02.2009 23:04

[echo3]

Enviks no domas tikt lejā tomēr neatteicās. Nav takas šeit, varbūt apejot milzu līkumu tomēr var tur tikt. Viņš neticēja, ka ūdenskritums var tā vienkārši pazust nekurienē. Gan jau pirms divām dienām tā nebija, un gan jau vietējie iedzīvotāji zina ceļu, kā nokļūt lejā, vietā, kur kritums atkal kļuva upe.

Labi, ejam atpakaļ. - Enviks sāka soļot uz ciematu. - Pajautāsim par šo dīvaino ūdenskritumu - vai tas vienmēr bijis tāds?

[Ungaarijas ragas...]

— Jā, laikam gan, — Serīna pamāja ar galvu, kad Akants pieminēja Dženesi.
— Nez, kas tos ūdens gariņus tā satraucis, — meitene domīgi noteica, soļodama līdzās Envikam uz ciema pusi.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 12.02.2009 13:54

[echo3]

Nezinu, viņi neatbildēja, kad jautāju. - Enviks teica. - Varbūt viņiem arī nepatīk tas bezdibenis. Nez, kur aizplūst ūdens?

[Ného]

Akants Vēl joprojām palika pie ūdenskrituma malas. Viņš bija nolēmis izmēģināt kaut ko izzināt ar savu senču metodēm - Rūnu kauliņiem. Viņš notupās uz ceļiem, izvilka no savas somiņas baltu auduma gabalu, kuru noklāja uz zemes. Tad viņš noāķēja no jostas maisiņu ar kauliņiem un, klusu pie sevis kaut ko runājot, pavērsās pret debesīm un tad pret ūdenskritumu. Pēc tam Akants sakratīja maisiņu un izbēra tā saturu uz baltās drānas. Pret debesīm bija pavērsušās 3 rūnu zīmes, kuras varēja tulkot kā "Traucēt", "Kārtība" un "Daba".

Savācis visas savas mantas, Akants skriešus devās līdzi saviem biedriem, pa ceļam pārdomājot kā šīs zīmes tulkot.

[Massacre]

Serdžs visu šo laiku kalkulēja, jo bezdibeņa sajūta nešķita pareizi. Te vāks, te bezdibenis! Ej nu Tu saproti kā tas viss darbojās. Viņš tāpēc centās sajust uz kurieni šis ūdnes plūst vai tur apakšā ir zeme? Un cik zemu, ja ir?

[zenofeX]

Krokuss smaidot atbildēja ciemata šamanei:
"Nē, protams. Un tie arī nerunā, taču pietiekami ilgi dzīvojot tā, kā mēs un ieklausoties, var sadzirdēt ne tikai noskaņas un vēlmes, bet pat atsevišķus vārdus. Taču tie nav izrunāti vārdi, tās ir vienkārši ļoti smalkas sajūtu atšķirības... Saprotiet?" Krokuss ar roku noradīja uz savu galvassegu, "Šie augi nav galvasrota, tie ir saauguši ar mani, un dod man daudzas īpašības, kādas man nebūtu un nevarētu būt, ja nebūtu šī kopāpastāvēšana. Tā mūsu ciltī ir jau kopš... kopš neatminamiem laikiem", viņš nobeidza; šķita ka viņš kaut ko nepasaka līdz galam.

"Mēs paši pārtiekam no augiem un to sastāvdaļām", Krokuss pavērsās pret Dženesi, cenšoties ignorēt tā smīnu, "un nekas jauns nav arī tas, ka citi ļaudis tos vāra - droši vien savādāk nespēj tos kā nākas sagremot. Kā jau teicu, augi nav saprātīgi, par tādiem viņus padara tas, ka mēs esam pārāk jūtīgi pret katru niecīgāko auga sajūtu vai vēlmi. Neviens augs nespiegs un nelādēs tos, kuri būs nolēmuši gatavot sakņu zupu!"

"Es nezinu, vai spēja ir interesanta, bet noderīga, manuprāt, gan. Jo tie ir gandrīz visur, un sajūt visdažādākās lietas sev apkārt. Tiem ir arī atmiņa, un dažiem augiem, piemēram kokiem tā var pastāstīt pat par notikumiem pirms daudziem gadiem", tā runājot arī Krokuss pasmēlās vietējās šamanes darināto tēju un padzērās, varbūt tā likdams pārējiem noprast, ka nemaz tik ļoti citāds viņš nebija.

"Domāju, ka mums jāsagaida tie, kuri bija aizgājuši uz ūdenskritumu, lai kopīgi norunātu, ko darīt tālāk. Droši vien viņiem būs ko pastāstīt. Man tas viss izskatās pēc kaut kādiem pārbaudījumiem, ko viņa mums liek veikt. Varbūt, lai noteiktu, vai mēs esam pietiekami labi kaut kam, kas viņai svarīgs?" Krokuss teica pēc pauzes, lai novirzītu domas no runājošiem augiem uz viņu šābrīža vienīgo kopīgo mērķi.

[Sindra]

Ūdenskrituma apmeklētāji pēc kāda laika bija atgriezušies.
Pilnā sastāvā. Tiesa, visi gan bija apšļaktīti un gandrīz vai pavisam izmirkuši, bet citādi viņiem nekas nekaitēja.
Pa ceļam nekādas citas radības sastaptas nebija un arī pārdomāt redzēto neviens netraucēja.

Vietējā šamane jautājošu skatienu uzlūkoja atnācējus.
Taču pirmā ar jautājumiem neuzbāzās. Viņa jutās neērti, ka viņas ļaudis paši nav aizgājuši līdz ūdenskritumam, bet īsti jau nebija ari laiks.
Vajadzēja piegādāt ciematam ūdeni un nodoties lūgšanām.

[Ného]

Akants redzot, ka no viņiem gaida kādas ziņas, atstāstīja redzēto - Ūdenskritums gāžas tādā kā bezdibenī. Kur ūdens paliek, mums neizdevās noskaidrot, jo zemāk mēs nekādi nevarējām tikt. - Puisis neviļus pieskārās savam rūnu maisiņam un kā aatcerējies sen aizmirstu lietu, piebilda - Rūnas man teica, ka dabas kārtība ir iztraucēta, ka kāds varētu būt iejaucies dabas likumībās.

[echo3]

Ūdenskritums krīt nekurienē. - Enviks apstiprināja. - Vai tas tā vienmēr bijis? Un ūdensgari ir ļoti nikni. Man liekas, ka visu šejienes ūdeni tagad kāds aizbur citur. - Puisis pasmīnēja. - Cienījamā, kur te, ciemā, man atrast blēņdarīgākos puikas? Ja kāds zina, kā un kur nokāpt lejā pie krituma, tad tie ir viņi. Esmu nolēmis noskaidrot, kas ar ūdeni notiek.

[Elony]

"Mūsu zaļo augu draugs," Dženesis pamāja uz Krokusa pusi, " pavēstīja, ka Gunda zog ūdeni, lai padarītu sevi nemirstīgu. Laikam tā to arī dara, uztaisīja bezdibeni, kurā pazūd ūdens..."
Dženesis apklusa un uz brīdi kļuva ļoti domīgs. Pēc tam atkal ierunājās.
"Ja vajag izpētīt, kas ir bezdibenī, varbūt es varu līdzēt. Samirkt gan nav patīkami, bet lidot spēšu." viņš piedāvājās.

[Sindra]

Šamane izskatījās pārsteigta.
Kā tā? Krīt bezdibenī? Parasti ūdenskritums krita jaukā ezeriņā. Un jā pie tā varēja nokāpt.
Bērni patiešām zin. Bet ja jau jūs sakat, ka tur ir bezdibenis, vai tad bērnus tur laist ir droši?

[Romija]

"Tad nu gan viņai būs daudz jādzer!" Klērai izspruka, iedomājoties, kāda dzira varētu sanākt no vesela ūdenskrituma. Pavēstītās ziņas šķita dīvainas. Nu, kā tā var pazust nekurienē!

"Tātad, nav vairs ezeriņa!" viņa secināja. "Bet vai viss pārējais, kas agrāk bija aiz tā uz upes lejteci, ir vēl?"

[echo3]

Mēs jau bērnus negrūdīsim ūdenī. Lai tikai parāda, kur ir taka. - Enviks mierināja šamani. - Neko tur lejā nevar saskatīt, bet ezeriņa tur noteikti nav. Un, ja takas arī vairs nav, tad varbūt varu izlūgties dažas virves arī?

[Sindra]

OOC - Tie kuri skatījās ūdenskritumu varēja novērot, ka likās, ka ar apkārtējo dabu viss ir kārtībā. Ja teica, ka tur bijis ezers, tad jā, likās, ka tur patiešām bija tāda kā vieta, kur agrāk bija varējis atrasties ezers. Koki apkārtnē auga tā kā apkārt kaut kam. Tas droši vien būs bijis minētais ezers.

Šamane pasmaidīja.
Nē, ko jūs! Es nedomāju, ka jūs taisaties kādu grūst lejā. Vienkārši, tur ir slidens un ... Nē, nu es droši vien velti baiļojos.
Virves noteikti var dabūt. Tūdaļ sagādāšu. viņa piecēlās un atstāja telpu.