Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Sindra]

Sids palūkojās uz vēstuli, tad uz Dženesi.
Tur nekā daudz nav. Viņa saka, ka mīl mani un vēlas, lai es atgriežos pie viņas.
Ka viņa daudz ko spēj vēl man iemācīt. Un ka iespējams, ka saraujot saistību ar viņu, es zaudēšu daļu spēka.
Un norādīja, ka jebkurā gadījumā veicot rituālu traucējošie efekti būs tādi paši ar kādiem es jau saskāros.

Nu rituāli vienmēr paņem spēku. viņš paskaidroja Lēlai.

[Elony]

"Man ir tādas kā lentītes. Ja es apmetīšu tās ap kaklu tev un Klērai, jūs abi dosieties ciemos pie Lestas." Dženesis teica. "Un tagad, ķersimies pie rituāla."

[Roviela]

- Es zinu, ka paņem spēku, - Lēla attrauca, - bet, ja ir kaut kas, kas ātri paņem, tad ir jābūt kaut kam, kā var ātri atgūt.
- Jūs tepat paliksiet? Es iešu pameklēt, varbūt atrodu kaut ko piemērotu.

Viņa iet pie Turoka, lai pavaicātu, kur viņai meklēt kaut ko, kas palīdzētu ātri atgūt pēc rituāla zaudētus spēkus. Meitene neprasa, lai Turoks viņai uzreiz iedod kaut ko, tikai lai pasaka, vai tāda lieta vispār ir, un, ja ir, kur apmēram to varētu meklēt.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 14.06.2009 09:31

[echo3]

Enviks jau kādu brīdi bija klausījies sarunās, bet tagad ievaicājās, - Kas tas par rituālu?

[Sindra]

Kad Lēla nonāca pie Turoka mājiņas, viņa secināja, ka tā ir tukša. Šamanis nebija nekur redzams.
Iespējams, ka kaut kur devies.


Pēc Envika jautājuma Sids palūkojās uz viņu.
Rituāls, kas atbrīvo no Lestas pakļautības.
Un mēs noteikti nepaliksim tepat. Tad ir jāiet kaut kur prom no ciemata.
viņš gan vēl necēlās un domīgi lūkojās uz Klēru.

[Elony]

"Jauki, ja tad dosimies ceļā. Ātrāk sāksim, ātrāk beigsim." Dženesis noteica.

[Roviela]

Lēla brīdi, durvīs stāvot, papētīja tukšo namiņu, tad nolēma, ka jāiet vien būs meklēt pašai, lai gan viņai nebija ne jausmas, pat kā to iesākt, un tā arī darīja.
Nonākusi vietā, kur ir daudz dažādu augu un kas viņai šķita tāda kā noslēpumaina (koku ēnas un krūmu zari radīja šo iespaidu, visticamāk, un nekas cits), viņa apsēdās zemē un sāka runāties ar apkārtni, šoreiz ne vispārīgi, bet tieši meklējot kaut ko, kas varētu dot spēku, kad tas zudis. Ja paši nevarat, varbūt zināt ceļu?

[echo3]

Pagaidīsim, līdz atgriezīsies Lēla, un iesim visi reizē. - Enviks teica. - Ar traucējošajiem efektiem Tu domā brūces, kas radīsies pēc katra Tava vārda, vai kaut ko citu? Vai šo maģiju nevar novirzīt uz kādu citu, piemēram, mani? - Envika balss skanēja vienkārši ieinteresēti.

[Sindra]

OOC - Lēlai pie dabas nākas pavadīt visai ilgu laiku, lai izprastu augus un kādas spējas tie sniedz un vai no tā visa kopā nevar izveidot kaut ko, kas spētu atdot ne vienkārši parastu spēku, bet enerģiju, kas dod iespēju izmantot spēka vārdus. Tādas lietas nenotiek ātri. tādēļ būtu jauki zināt, cik tad ilgu laiku viņa ir gatava tam visam veltīt.


Sids pakratīja galvu.
Nē, ievainojumus par runāšanu radīja Lestas lāsts. Tā vairs man nav.
Taču tas ir līdzīgi kā atbrīvot kādu no lāsta. Taču traucējošie efekti bija nedaudz savādāki.
Nu vienalga. Sids lēnām piecēlās.
Jūs vēlaties nākt visi līdzi? viņš ieinteresēti palūkojās uz Enviku.

[Elony]

"Es domāju, ka nav vajadzīga nekāda ballēšanās." Dženesis noteica. "Nu, Enviks māk kauties, var nākt līdzi, ja baidās, ka kāds parādīsies. Bet visiem nav jāiet, lai Lēla izklaidējas, kā viņai labāk patīk, rituāls taču nebūs pārāk ilgs, vai ne?"

[Sindra]

Nu... rituāla ilgums varētu būt atkarīgs no dažiem apstākļiem. Sids pasmaidīja un piecēlies palūkojās uz Klēru.
Mēs drīz būsim atpakaļ. Atpūtieties un papētiet pils plānus. Padomājiet varbūt ienāk prātā kāda doma ko un kā varētu labāk.
Viņš pasmaidīja un nevilšus noglāstīja meitenes galvu. Tad devās ārā pa durvīm pagaidīdams, kad sekos Dženesis un tie, kas arī vēlās doties.

[echo3]

Enviks devās līdzi Sidam un Dženesim.

[Roviela]

Lēla sēdēja un runājās. Viņa bija gatava tā sēdēt līdz vakaram, vismaz līdz brīdim, kad viņiem būs jāiet uz pili. Jo tad taču vajadzēs kaut ko, kas atjaunos maģisko spēku! Ja nepaspēs līdz tam, tad nekā.
Viņa pat neiedomājās, ka kāds tagad varētu kavēties ar rituālu un gaidīt viņu.

[Elony]

Dženesis gāja līdzi Sidam, protams.
"No kā atkarīgs rituāls? Tev vajadzēs saules gaismas spēku?" viņš apvaicājās.

[Ného]

Akants klusēdams klausījās šo izrādi. Nekas no tā viņam nepatika. To, ka Dženesis sapinies ar Lestu vairāk nekā citi redzēja, to viņš zināja, pat redzēja, bet šādas lietas, kas notika, viņu nepriecēja. Arī Sids.
Viņš palika mājiņā - viņam nebija vēlmes neko zināt par šo rituālu.

[Sindra]

Nu ne gluži. Sids noteica. Drīzāk no manas un tavas izturības.
Puisis gāja uz meža pusi un nonācis tur meklēja kādu vietu, kas viņaprāt būtu piemērota rituālam.

Apkārt bija kluss tik vien kā meža skaņas dzirdamas. Putni, vējš koku zaros.
Atradis piemērotu laukumiņu. Sids pacēla no zemes sprunguli un sāka ievilkt zemē dažādus simbolus.
Viens no simboliem bija līdzīgs tam, kurš bija Lestai uz pieres.
Pabeidzis zīmēt, Sids atkāpās no simboliem un vēlreiz tos rūpīgi pārbaudīja.
Tev jāsēž tur. puisis norādīja Dženesim uz apaļu simbolu, kuram pa vidu varēja apsēsties vai notupties cilvēks.


Tiem, kuri palika mājiņā pēc brīža atnesa pusdienas. Ciematiņā ritēja parasta ikdiena un biedrus neviens īpaši netraucēja.
Bija jauka, saulaina diena un pēc izvēles varēja uzturēties gan mājiņā vai arī ārpus tās. Taurēni darīja savus ierastos darbus vai arī vienkārši gulēja un atpūtās.


Arī Lēlai neviens netraucēja. Viņa droši varēja turpināt meklēt īstos augus un izzināt to mijiedarbību, lai atrastu kā tos izmantot, lai spēcinātu cilvēkus.

[Elony]

"Izturības, saki..." Dženesis nomurmināka. Viņš jau zināja, ka tas būs nepatīkami, bet... ko padarīsi.
Notupies tur, kur lika Sids, viņš gaidīja, kas būs tālāk.

[Sindra]

Kad Dženesis notupās, Sids vēlreiz palūkojās uz simboliem un vai gadījumā Dženesis tupjoties nav tos aizbēris vai izspārdījis.
Viņš pielaboja simbolu vēlreiz un piegāja pie simbola, kurš izskatījās līdzīgs tam, kurš Lestai uz pieres. Sids noņēma no kakla amuletu, kurš izskatījās tāpat kā uz zemes uzvilktā zīme un nolika to zemē uz uzvilktā simbola. Pēc tam viņš notupās iekš cita simbola. Arī apaļa un līdzīga tam, kādā sēdēja Dženesis.

Sids palūkojās uz Enviku.
Kad es iepriekšējo reizi šo mēģināju, zaudēju samaņu. Var gadīties, ka tā notiks arī šoreiz. Varbūt arī nē.. Katrā ziņā nevajag par mums uztraukties. puisis mulsi pasmaidīja.

Sids pievēra acis un pāris reizes dziļi ieelpoja. Tad pacēla roku un tā lēnām sāka spīdēt līdz kļuva tik mirdzoša ka uz to tāpat kā uz sauli nevarēja paskatīties. Viņš pavērsa roku pret Dženesi un no viņa auguma pret Sida roku sāka plūst kaut kas melns. Tādi kā dūmi vai kaut kas tikpat viegls un netverams. Sida gaisma absorbēja tumsu. Puiša elpa kļuva straujāka un sejas izteiksme liecināja, ka neko komfortabli viņš nejūtas. Taču viņa lūpas turpināja klusi skaitīt kaut kādus vārdus un viņš negrasījās rituālu pārtraukt.

Dženesis sajutās iesākumā vienkārši nepatīkami. Taču nepatīkamā sajūta pieņēmās spēkā un pēc kāda brīža jau viņš jutās tā, it kā viņam kāds mēģinātu dvēseli izraut.

[Elony]

Dženesis nolieca galvu un ar rokām iekrampējās sev gurnos. Viņš cieši sakoda zobus, cenšoties izturēt visas ciešanas, nekustoties un neizlaižot ne skaņas. Šobrīd viss iepriekšējais nelikās šo ciešanu vērts un bija vien jāatzīst, ka tas viss bija viņa paša muļķība.
Bet pašlaik galvenais bija sasting, sakost zobus un izturēt visu, kas notika.

[echo3]

Enviks Sidam par atbildi tikai palocīja galvu. Pakāpies pāris soļus nostāk, viņš sagatavojās vienkārši sargāt abus šamaņus. Lai nekas neiztraucē rituālu.