Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Roviela]

- Ak vai, tas būtu bēdīgi, ja viņš nepiedotu! - meitene piekrita.
- Bet ko tad lai saka Ranfs? Sids vismaz dzīvoja pilī un prot visu, kas princim piedienas, bet Ranfs strādā par zirgu puisi krogā, un neprot neko tādu, kas viņam būs vajadzīgs, ja būs atkal jādzīvo galmā. Turklāt Sids ir arī šamanis, prot vārdus. Es palūgtu palīgā Ranfu, bet viņš patiešām neprot rīkoties ar ieročiem, kas nupat ir vajadzīgs.
- Nē, tikai nepārmetiet sev neko! - Lēla mierināja.
- Viņam tas bija jāzina. Vai manu! Tā jau varēja nejauši sanākt, ka kāds no viņiem apprec savu miesīgu māsu, un tas gan nebūtu labi, vai ne?

[Sindra]

Nē, nē tas īsti nebūtu iespējams. Tikai, ja Ranfs grasītos precēt Ariu. Bet kā jau Tu teici, viņš bija pārāk tālu no tā visa. karaliene paskaidroja. Patiesībā mēs vēlējāmies šo visu atklāt jau pirms kāda laika, taču Domicels sacēlās pret mums un pēc tam vairs nebija iespējas. viņa nopūtās.

[Roviela]

- Ņemot vēra Ranfa lielo vēlēšanos greznā tērpā noteikti doties uz pili, tas nemaz nebūtu tik neiespējami, - Lēla pasmaidīja.
- Vēl jo vairāk tāpēc, ka Domicels Ariu nedabūja.

Viņa paskatījās uz augšstāva kāpnēm, tad uz ārdurvīm.
- Viņi kaut kā ilgi nenāk jeb man no satraukumiem tikai tā šķiet?

[Romija]

Kleera bija sasveicinaajusies un paareejo laiku klusi klausiijusies. Vinjai neshkjita pareizi, ka biedri teju vai striidaa karaljpaara priekshaa, tachu jaukties iekshaa negribeejaas. Kad Sids izgaaja aaraa, Kleerai gribeejaas skriet pakalj, bet redzot, ka jau Enviks izgaaja, atkal shkjita kaut kaa nepiedieniigi tagad visiem pazust, tomeer ar vienu ausi vinja klausiijaas trokshnjus no aara. Kleera jutaas neerti. Lai arii maajinja bija gluzhi vienkaarsha un vecais paaris taapat, tomeer visu laiku nepameta domas, ka tas tomeer ir karaljpaaris. Un domaat par Sidu kaa par princi arii shkjita mulsinoshi, jo visu laiku, kopsh vinji uztureejaas kopaa, vinjsh bija uzvedies taa, it kaa naaktu no liidziigaam aprindaam kaa Kleera.

"Es domaaju, ka vinjsh piedos," meitene centaas mierinaat sirmo sievieti. "Lai vinjsh padomaa, tas tomeer ir liels jaunums," vinja piebilda. To, ko Sids bija teicis, par veeleeshanos Domicelu savaam rokaam nozhnjaugt, Kleera tagad negribeeja piemineet. Varbuut Sida domas mainiisies shajaa sakaraa. Tas gan vareeja buutiski mainiit arii esosho situaaciju.

[Sindra]

Sieviete raudzījās pārmaiņus uz Klēru un Lēlu un pamāja ar galvu par viņu nomierinošajiem vārdiem.
Ārā neko savādu dzirdēt nevarēja. Dabas skaņas. Putnus, vēju koku zaros. Ja pavisam rūpīgi ieklausījās, tad arī taurēnu balsis.

Kad Lēla paskatījās uz kāpnēm pa tām lejā nāca Domicela tēvs un nesa pāris tīstokļus.
Tos viņš izklāja uz galda biedru priekšā. Vienā bija attēlota pils apkārtne un atzīmēta slepena eja, kas no pils izveda mežā.

Uz pārējiem bija pils stāvu shēmas. Atzīmētas telpas un gaiteņi.
Nu ceru, ka tas jums kaut kā palīdzēs. viņš vēl norādīja, kur atrodas Domicela telpas.
Tiesa gan, piebilda, ka nezin, kur tieši tagad dēls uzturas.

[Elony]

"Mani saprast - nu to nevar neviens. Tāpēc nelauzi par to galvu." Dženesis vēl noteica Lēlai.
Pēc tam piegāja tuvāk, lai labāk apskatītu plānu. "Jā, diemžēl mēs nezinām kur šis uzturas, tāpēc nāksies vien ar visu karti iet uz turieni un skatīties uz vietas. Bet jautājums, kad to darīt? Ejam tagad, kamēr ir diena? Ja tā, tad Sids neies, viņš vēl vājš un apmulsis. ja gaidām viņu, tad lieta jāatsāk uz nākamo dienu. Naktī līst pie dēmoniem - tas nudien nav prāta darbs."

Dženesis vienu brīdi pacēla galvu un paskatījās uz karali un karalieni.
"Es ko atcerējos... Pirms cik gadiem jūs samainījāt savus bērnus, ko? Redzat, Sids ir vecākais brālis ģimenē... nu, viņam ir pie divdesmit gadiem, bet princesei ir mazāk kā 15 gadi. Un jūs sakāt, ka karaliene nomira. Tātad tagadējā karaliene Meija ir otrā sieva. Un jāteic, ka viņa izskatījās visai jauna. Es sākumā domāju, ka varbūt tur ir kāda maģija, bet nē, viņa vienkārši ir jauna. Tātad nav ne vien Ranfa, bet arī pārējo bērnu māte. Es tikai nezinu cik jauna un kad tika aprecēta un vai viņa zina par Sidu un Ranfu.
Un vēl. cik veci zēni bija, kad tika samainīti? Jo ja jau princese jau bija dzimusi, tad viņiem bija jābūt kādiem gadiem pieciem?"

Šo rakstu rediģēja Elony: 05.06.2009 16:57

[Sindra]

Viņiem bija četri gadi. sieviete atbildēja Dženesim. Bet tas viss nebija tik vienkārši kā es pateicu. Vienkārši samainījām un viss.
Lesta veica rituālu. Un iespējams, ka tā rezultātā bērni aizmirsa savu pagātni. Varbūt arī nē. Varbūt vienkārši neatceras.
Par karalieni es nezinu. Kad Vejs viņu apprecēja, mēs jau skaitījāmies miruši. Tā, ka man nav bijusi iespēja noskaidrot vai viņa zin, ka Sids vispār ir no svešas ģimenes vai nē.
Visi Veja bērni ir no viņa iepriekšējās sievas.

[zenofeX]

Krokuss stāvēja, atspiedies pret stenderi. Visas šīs radniecīgās saites viņam šķita kā tāds zirnekļa tīkls, kuram nav īsti saprotams, kura sākas un kur beidzas pavediens. Viņš saprata tikai to, ka Domicels savas varas kāres dzīts, pašlaik iejaucas lietu dabiskajā kārtībā. Kaut gan pat tas Krokusu ne tik ļoti satrauca. Pasaulē viss atrodas balansā, un lai to uzturētu, vajag kādu, kurš brīdi pa brīdim duļķo ūdeni. Vairāk satrauca iespējamais upuru skaits. Iespējams, domāja Krokuss, Domicels ir viens no retajiem, kurš nevis neapzināti cīnas par balansa atjaunošanu, bet gan ir haosa pusē. Ja tā, tad viņš par katru cenu ir jāapstādina.

"Lai nu kā ar to mantinieku", viņš teica, "Domicels ir jāapstādina, mēs pieliksim visus spēkus, lai to izdarītu. Mēs pa šo ceļu ejam jau kopš ciemošanās pilsētā."

Kad namatēvs nonesa plānus, Krokuss piegāja pie galda un paskatījās pārējiem pār plecu.
"Izskatās ļoti labi! Tie mums noteikti palīdzēs! Un kas tā par slepeno eju? Pa to iespējams nemanāmi iekļūt pilī? Vienreizēja iespēja nemanot ielavīties Domicela mītnē!" Krokus komentēja.

[Sindra]

Nu tādas ejas ir visām pilīm. Tās palīdz izkļūt no pils gadījumos, kad pēkšņi jābēg. bijušais valdnieks paskaidroja.
Tā ir pazemes eja. Protams, problēma ir apstāklī, ka arī Domicels pa šo eju zin un iespējams, ka tājā ir uzstādītas lamatas.
Bet šajā gadījumā es nekādi jums nevaru palīdzēt. Eja būs pietiekoši liela arī tauriem. Nu ja jūs vēlaties viņus ņemt līdzi.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 06.06.2009 10:42

[zenofeX]

Krokusa seja savilkās garāka.
"Visās pilīs? Domicels zin? Jā, nav vis tik spīdoši, kā domāju. Vēl joprojām zinu tik maz par pasauli ārpus manām dzimtajām salām..."

[Sindra]

Nu katrā pilī savādāka, bet slepenā izeja ir jādomā, ka visām pilīm. vīrs atteica.
Nu jā. Šī pils tomēr ir Domicela mājās. Tādēļ viņš zin par tās ejām.

[echo3]

Enviks ienāca mājā kopā ar Sidu. Puisis apsēdās vietā, kur bija iepriekš sēdējis, un sāka uzmanīgi klausīties, ko stāsta namatēvs.

[Sindra]

Sids ienāca atpakaļ mājā un nostājās pie durvīm ar muguru atspiedies pret stenderi. Puisis sakrustojis rokas uz krūtīm skatījās pārmaiņus uz veco sievieti, tad uz viņas vīru.
Sieviete bažīgi raudzījās uz Sidu, bet neko neteica.

Vīrietis saspringušajai gaisotnei nepievērsa uzmanību. Viņš saritināja shēmas un atstāja tās uz galda.
Tās jūs varat ņemt.
Vai ir vēl kaut kas, ko es varētu darīt jūsu labā? viņš nopētīja visus klātesošos jautājošu skatienu.

[Romija]

"Varbuut jums ir zinaams kas taads par Domicelu, kas mums vareetu paliidzeet shajaa ciinjaa?" beidzot irunaajaas arii Kleera, tikai uz briidi atraavusi skatienu no Sida.

[Sindra]

Bijušie valdnieki viens uz otru brīdi palūkojās.
Nu.. vīrietis iesāka. Viņam nepatīk pretinieki, kas spēj izmantot maģiju. Liekas, ka viņam no tiem ir pat bail.
Un viņš ar kreiso roku cīnās daudz sliktāk nekā, ja ieroci tur labajā.
Tie tādi sīkumi. Neko diži lielāku un svarīgāku, gan es nezinu.

Diezgan egoistisks un pašlabuma meklētājs. Uz žēlsirdību no viņa puses paļauties nevajadzētu.
Sieviete apstiprinoši pamāja.


Ja jūs esat beiguši runāties, es vēlētos pārmīt pāris vārdus ar saviem vecākiem.
Būtu jauki, ja jūs mani pagaidītu ārpusē. Sids noteica palūkojies uz biedriem.

[Roviela]

Lēla pameta uzmundrinošu skatu valdniecei, pateica paldies par palīdzību un gāja laukā.
Viņai ļoti gribējās zināt, kas tur notiks, un tieši tāpēc viņa pagājās nostāk - lai neuznāk kārdinājums patiešām noklausīties.
Cerams, Sidam nav padomā kaut kas nejauks? Tad es viņam vairāk nepalīdzēšu, ja tā! Lēla nolēma.
Shēmas viņa neņēma.

[echo3]

Enviks piecēlās, paņēma shēmas, paklanījās valdniekam un valdniecei, un devās ārā. Tur viņš apsēdās zem koka un ātri un uzmanīgi caurskatīja iedotos plānus. Pēc brīža viņš bija jau beidzis un palūkojās uz biedriem un arī taurēniem, vai kāds vēl nevēlas tos apskatīt.

[Sindra]

Taurēni smaidīgi sēdēja pie koka, kur arī bija atradušies iepriekš un pīpēja kaut ko līdzīgu pīpei.
Viņi abi izskatījās visai apmierināti ar dzīvi un netraucēja biedriem, ja vien viņiem kāds nepasaka, ka vajag doties vai ko tādu.

[Ného]

Izgājis no mājiņas Akants apsēdās netālu no lieveņa un piebilda - Nabaga Sids! Cik daudzi gribētu sev karaļa dzīvi, varu un bagātības, bet vai ko šādu kāds vēlētos. Diez vai. Tad jau labāk būt nabagam un pašam rakstīt savu likteni. - Skumīgi nopūties, viņš paraudzijās uz plāniem Envika rokās. - Kā domājat, ko darīsim? Kā mēs tiksim pilī, ja tomēr pretiniekam viss zināms un iespējams pat gaida kādu. Mana vienīgā doma, ka tādā gadījumā jānovērš uzmanība.

[Roviela]

Lēla nopūtās.
- Tam varu piekrist. Gluži dīvains liktenis, kas ar Sidu ir spēlējies līdz šim. Bet es domāju, ka tieši tagad ir tas brīdis, kad visas lietas ir sagājušas vienā punktā, un no šī laika viņš veidos savu ceļu pats.
Viņa paklusēja mazliet.
- Tas nekad nav viegli, pēkšņi nonākt vietā, kur beidzas pagātne un sākas nākotne. Mēs visi parasti tur nonākam pamazām un jau iepriekš apdomāti.