Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Roviela]

- Jā, viņiem tā liekas gan. Dēmoni gribot viņus padzīt no šīm zemēm un ierīkot pilnīgu nedzīvu tuksnesi. Turklāt, cik noprotu, Domicels ir pieteicis karu kaimiņvalstīj, jo princesi dēmonu rituāliem viņš nedabūja. Sids neļāva tam notikt.
Lēla stāstīja.
- Mums nav īsti skaidrs, kā Domicelu apturēt. Vai jūs, lūdzu, nevarat pastāstīt ko vairāk par dēmoniem, ja jau esat dzīvojuši ar tiem kaimiņos? Manai ciltij tādu kaimiņos nav, es pilnīgi neko par tiem nezinu.

[Sindra]

Nevarētu teikt, ka mēs par viņiem daudz zinām. vīrietis ierunājās. Viņi nekad agrāk nelīda ārā. Dzīvoja savos kalnos un viss.
Pats labi ja kādas divas reizes esmu viņus redzējis. Viņi ir tādi līdzīgi kā cīlvēki. Tikai zilganu ādas krāsu, ragiem un kad viņi saniknojas, viņu acis mirdz sarkanas.
Viņu mēdz izmantot maģiju. Taču nevarētu teikt, ka viņi visi ir spēcīgi. Tāpat kā pie cilvēkiem ir kaut kādi spējīgāki un ir parasti.
Stāsta, ka viņiem esot spēcīgi šamaņi. Viņi arī Domicelam mēģināja mācīt maģiju, taču laikam lai viņam būtu vieglāk iemantot spējas vajadzēja to meiteni.

Ja vien nebūtu šī visa... Ariai vajadzēja kļūt par Sida sievu.
Kas to būtu domājis, ka mūsu dēla alkatība sabojās tik daudzas dzīves.

[echo3]

Viņiem ir spēcīgi šamaņi. - Enviks apstiprināja. - Vai arī viņu maģija ir citāda. Dēmons izgāja cauri aizvērtām durvīm telpā, kurā man nebija vārdu.

[Sindra]

Par Envika teikto, sieviete tikai paraustīja plecus.
Ne es, ne mans vīrs neesam šamaņi, nemākam izmantot maģiju. viņa nopūtās.
Taču, ja jau jūs esat šeit. Tad droši vien pienācis laiks rīkoties.

Varbūt jums vajag pils shēmas? ievaicājās vīrietis.
Iespējas slepeni iekļūt pilī? Kur jūs grasāties sastapt Domicelu?

[Roviela]

Lēla attapās. Tiešām! Viņi jau pat nezina kā tikt pilī!

- Jā, mēs būtu ļoti pateicīgi par pils shēmu, jo, tiešām, pat nezinām, kā un kur vislabāk iet viņu satikt. Tas ir, kur tas būtu visizdevīgāk mums.

[Elony]

Pēc brīža namiņā atgriezās Dženesis un viņam sekoja Sids.
"Nu, ko labu esat izdomājuši un sarunājuši?" Viņš apvaicājās.

[Roviela]

- Mēs esam noskaidrojuši, kurš ir kurš, - Lēla draiski nozibināja acis. - Te ir vesela epopeja ar samainītiem prinčiem.
- Sid, vai jūs, lūdzu, nebūtu tik laipns un pienācīgi nesasveicinātos ar saviem vecākiem?

- Vēl mums piedāvāja pils shēmu un tā.

[Sindra]

Vēl pirms Dženesis un Sids atgriezās, Domicela tēvs piecēlās un devās uz mājiņas otro stāvu.

Pamanījusi atgriežamies Sidu, sirmā sieviete kļuva visai nervoza un pēc Lēlas teiktā pavisam nobālēja.
Viņa bailīgi raudzījās uz princi.

Sids ienāca telpā pēc Dženeša un apsēdās, kur bija iepriekš sēdējis blakus Klērai.
Puisis pasmaidīja. Es taču jau sasveicinājos, kad mēs atnācām. viņš atteica Lēlai. Likās, ka vārdiņu saviem Sids nebija īsti sadzirdējis.
Shēma, tas ir labi. viņš piebilda. Vai caur slepenajām ejām cauri tiek arī tauri? Jo es saprotu, ka viņi ir karotāji, kas gatavi stāties pretī Domicela karotājiem.

[Roviela]

Lēla vairs neko nesaprata. Kāpēc viņi tik jocīgi uzvedas? Kaut kas nav pareizi! Nē, nē, nav pareizi.
Viņa tā kā ierāvās kaktiņā un kļuva pavisam nerunīga. Ielaušanās - tā tik un tā nav meiteņu darīšana. Lai puiši norunā visu par shēmām, plāniem un pārējo.

[Elony]

Dženesis paskatījās uz vecajiem ļaudīm tad atkal uz Sidu.
"Nu, tas šo to izskaidro... " viņš domīgi noteica. Tad pievērsās princim.
"Sid, tu nesaprati? Šie te... ir tava īstie vecāki. Es gan tad nesaprotu, kas ir ar to Ranfu, viņš tad ir parasts zirgu puisis? Ko tad krodzinieks tā nervozēja?"

[Roviela]

Lēla paskatījās uz Dženesi, tad īsi uz vecāko sievieti un papurināja galvu - Nē! Vai tad Dženesis nedzirdēja frāzi par samainītiem prinčiem?

[Elony]

"Ak tā... " Dženesis aptvēra. "Tātad tie... labprātīgi atteicās no sava dēla, atdeva šo audzināt krodziniekam par staļla puisi? Cilvēki... viņu neprātība." viņš pavīpsnāja.

[Sindra]

Sids pagriezās pret Dženesi un grasījās jau kaut ko teikt, tikai tad kā aptvēris šamaņa teikto samulsis nomurmināja:
Ko jūs teicāt? Kādi mani vecāki? Domicela vecāki, nu un Ranfa. Kādēļ mani?
Viņš apmulsis raudzījās uz biedriem un tad uz sirmo sievieti.

Sieviete piekrītoši pamāja.
Tā, diemžēl, ir... Mums nācās Tevi samainīt ar Ranfu un Ranfu pavisam aizvākt no pilīm.
Tas ir visai sarežģīts stāsts. Savulaik mums bija ļoti labas attiecības ar kaimiņvalsti un valdnieku Veju.
Viņus piemeklēja nelaime, kad kāda ragana valdnieku nolādēja, jo viņš bija liedzis viņai naktsmājas.
Vejs un viņa sieva lēnām mira. Un pēc karalienes nāves nevienam vairs nebija cerību, ka valdniekam kāds varētu palīdzēt.
Līdz ieradās Lesta un paziņoja, ka valdnieku var glābt tikai labdarība. Ja viņš par svešinieku spēs rūpēties kā par sev tuvu cilvēku.
Tad mēs jūs samainījām. Tu nonāci Veja ģimenē un Ranfs mūsu.

Laikam mēs pieļāvām kļūdu un par Ranfu rupējāmies vairāk kā par Domicelu un viņš kļuva greizsirdīgs un centās Ranfu nogalināt.
Tādēļ Ranfu paslēpa tur, kur viņš tagad atrodas.

Es nebiju pārliecināta vai vēlos tev to teikt.. sieviete izskatījās noskumusi. Tev laikam jāzin, ka Tu grasies karot pret savu brāli.

Sids mēmi raudzījās uz sievieti. Viņa seja izskatījās tā it kā visa puiša pasaule pēkšņi būtu sagruvusi drupās.
Tie, kas atradās princim tuvāk varēja manīt, ka viņam dreb rokas.
Viņš pavēra muti, kā grasītos kaut ko teikt. Tad atkal aizvēra.
Līdz beigās piecēlās un devās ārā no mājas.
Man vajag padomāt. viņš noteica un pie durvīm vēl pagriezies palūkojās uz Dženesi.
Baidos, ka tomēr ne šovakar. puisis noteica un izgāja ārā.

Sirmā sieviete raudzījās uz durvīm, pa kurām bija izgājis Sids un klusēja.

[Roviela]

Lēla piegāja pie sirmās valdnieces un viņu mierinoši apskāva.
- Viņš tiks galā, - viņa pārliecināti noteica.

[echo3]

Enviks, neko nesacīdams, pēc brītiņa piecēlās un arī devās ārā. Viņš nedomāja uzbāzties Sidam ar savu klātbūtni, bet viņš zināja, ka cilvēki tādās reizēs bieži patiesībā vēlas nevis padomāt, bet parunāties. Sevišķi ar svešiniekiem.

[Elony]

Kad Sids izgāja ārā, viņš nomurmināja: "Draņķība."
"Tā ir vienmēr - liels ļaunums izceļas dēļ tā, ka kādam bija labi nodomi... jo mēs esam haosa nesēji sakārtotā visumā..."
Viņš paskatījās uz biedriem. "Labi, neļausim tam mums patraucēt. Kamēr Sids tiek ar to galā - kas tur bija par pils plānu? Tas būtu ļoti derīgs."

[Roviela]

Lēla paskatījās uz Dženesi gandrīz ar netīksmi.
- Vai Tu, lūdzu, beidzot nepaskaidrosi, ar ko Tu nodarbojies? Es sāku Tev neuzticēties! Te Lestai uzrodas Tava prasme, te Tu runā mīklās... es nesaprotu, tāpēc, piedod, man rodas kaut kādas neskaidras aizdomas nez par ko.

[Elony]

"Es to tā... filozofija. Par saprātīgo būtņu dabu. Lūk, valdnieku ģimenes negribēja neko sliktu, bet sekas kādas, jūs redzat. Un tā pasaulē notiek bieži. Ja vēlies zināt vairāk par manu pasaules uzskatu, pajautā kaut kad vēlāk.
Lesta no manis ieguva spēka vārdus, kas ļauj izsaukt spārnus. Es viņai neteicu, bet viņa ieguva pati, caur manām bailēm." Dženesis pateica. Viņš pasmīnēja. "Nenervozē par mani. Es esmu draugs un sabiedrotais.."

[Roviela]

- Vai manu stundiņu! - Lēla pasmaidīja, - kas par filozofiju! Ja to tā labi izdomā līdz galam, tad jau neko vispār iesākt nevar, atliek vien apsēsties kaut kur un nomirt. Uzsākt kaut ko ar labu domu, ir labi, ar sliktu - slikti, bet rezultāts lielākoties nav atkarīgs tikai no mums pašiem, tāpēc sūroties par to, ka nesanāca vai kā sanāca, nav vērts. Tik un tā būs jātiek galā ar to, kas ir, nevis, kas varēja vai nevarēja būt. Tāda ir mana filozofija.
Viņa noraidoši papurināja galvu.
- Nē, nē, Tu mani pārprati! Tā nav neuzticība nodevības vai vēl kādā tādā nozīmē. Es tikai reizēm neizprotu Tevi.

[Sindra]

Sirmā sieviete ļāva, lai Lēla viņu apskauj.
Es tikai baidos, ka viņš nekad mums nepiedos. viņa nopūtās.
Taču Dženeša jautājums part shēmām lika viņai tā kā atdzīvoties.
Mans vīrs tūlīn atnesīs jums tās shēmas. Es ceru, ka tas kaut kā palīdzēs.