Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Elony]

"Vispār - tu dabūji Klēru, tātad sazināties ar Sidu vairs nevaram un tev vairs netraucējam." Dženesis teica. "Tu vari mums palīdzēt uzveikt Domicelu, pretī saņemot kaut ko, vai arī mierīgi iet prom. "

[Sindra]

Jā, jums taisnība. Pagaidām jūs nekādi mani netraucējat. Es tikai atnācu pateikt, ka man nepatīk, ka man traucē. Lesta pasmaidīja un palūkojās uz Dženesi.
Savukārt Tu! Tu esi rupjš un nepieklājīgs. Un man tas nepatīk. Esi uzmanīgāks ar valodiņu, dārgumiņ...
Sievietei aiz muguras parādījās līdzīgi spārni kā Dženesim tikai melnā krāsā.
Viņa palecās un uzlidoja gaisā izzuzdama skatienam.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 16.05.2009 21:39

[Roviela]

- Interesanti, kas viņa īsti ir? - Lēla ievaicājās, kad Lesta bija izzudusi skatienam.
- Cilvēks noteikti nē.

Meitene paskatījās apkārt.
- Un uz kuru pusi mums tagad jāiet?

[Elony]

"Labrīt, viņai ir melna āda un spicas ausis." Dženesis pavīpsnāja. Šī tikšanās viņam bija visai nositusi garastāvokli.
"Cik atceros mistisko rašu katalogā, tad kaut kāds elfs, tumšais elfs, feja vai kaut kas uz to pusi viņa ir."
Viņš arī apskatījās apkārt, vai manīs kādu interesantāku orientieri.

Šo rakstu rediģēja Elony: 17.05.2009 07:17

[Roviela]

- Kas ir mistisko rašu katalogs? - Lēla naivi pavaicāja. Viņai parasti nebija nekādas darīšanas ar kaut ko, kas izklausījās pēc grāmatām.
- Un ko tas nozīmē? Es tāpat nesapratu, kas viņa ir.
Skatoties apkārt, meitene paskaidroja.
- Saproti, ja kāds ir vilks vai lācis, tad es saprotu, jo zinu, kādi ir vilki un lāči, bet tas, ko tu pateici, man nepaskaidroja pilnīgi neko. Ek, būtu jauki uzzināt viņas vārdu, tad viņa mums neko nevarētu padarīt, un Sidam arī nē, bet ļoti šaubos, vai to tā vienkārši var izzināt.

[Sindra]

Likās, ka, lai aptuveni noorientētos apkārtnē droši vien vajadzēja iziet no meža.
Un virzienā, kur atradās kalniņš, kur iepriekš bija stāvējusi Lesta, likās, ka koki kļūst retāki un tiem varēja redzēt cauri.
Tur tālāk bija klajums vai kaut kas tāds.

Paskatoties uz pārējām pusēm mežs bija aptuveni vienlīdz biezs un tam cauri tik vienkārši redzēt nevarēja.
Apkārt bija samērā kluss un nekādus dzīvniekus dzirdēt un manīt nevarēja.

[echo3]

Enviks devās pāri kalniņam uz klajāko meža malu.

[Elony]

"Mistisko rašu katalogs ir apkopojums no tautas pasakām." Dženesis pasmīnēja. Viņš sāka iet tur, kur gāja Enviks. "Vai tad tavā tautā nav stāstu, ka citās zemēs dzīvo visādas savādas būtnes? Elfi pēc stāstiem ir līdzīgi cilvēkiemm tikai spicām ausīm. Pūķi ir lielas, saprātīgas ķirzakas, kurām ir spārni un spēja spļaut uguni. Dēmoni ir ļaunas būtnes vai nu no zemes dzīlēm vai ēnu pasaules. Un tā joprojām.
Es nezinu, kas ir Lesta, nezinu, cik daudz manas tautas stāstos ir patiesības, bet Lesta atbilst tam, lai teiktu, ka viņas tauta ir elfi ar tumšu ādu, iespējams, tumšie elfi.
Jebkurā gadījumā tas nav svarīgi, ejams skatīties, kas šeit ir."

[Roviela]

- Mums nav stāstu, - Lēla iebilda, - vismaz ne tādu, kā Tu saki. Mums ir zināšanas par to, kas mums tuvumā ir, kas nav. Lūk! Un tādu baltmatainu skaistuļu ar spicām ausīm mums tuvumā nav, un par dēmoniem neviens neko nezina. Nav tādu mums tuvumā. Pūķi gan ir redzēti.
Viņa sekoja Envikam.
- Man nepatīk, ka te nedzird nevienu putnu, nevienu dzīvnieku, - meitene pa ceļam klusi noteica.

[echo3]

Ir nakts, un šī ir dēmonu zeme. - Enviks atbildēja. Viņš noņēma no kakla Saules amuletu un turēja to rokā - katram gadījumam.

[zenofeX]

Krokuss visu šo laiku bija stāvējis klusēdams. Lestas daiļais vaigs... tas bija tik jauks un pievilcīgs kad smaidīja. Un pat kad nē - pat tad tas Krokusam šķita apbrīnas vērts. Savādas jūtas pāršalca viņa dvēseli. Lesta...

Kad Lesta bija izgaisusi skatienam, Krokuss pamazām atgriezās realitāte, un sāka iet līdzi Envikam.

"Šī sieviete spēj būt skaista ļauna reizē." viņš domīgi teica, "Kādi mums tagad plāni? Domāju, jāuzvedas klusi, un jāmēģina noteikt virziens, uz kuru jāiet lai satiktu Domicelu, vai ne?"

[Sindra]

Likās, ka apkārtnē neko savādu nemana. Un Lēlai par atvieglojumu kaut kur pat ieūjinājās pūce.
Tā, ka acīmredzot galīgi bez dzīvniekiem šis mežs nebija.

Pēc kāda brīža gājiena biedri iznāca mežmalā. Izrādījās, ka mežs auga tādā kā kalnā un viņi bija nonākuši pie kalna malas un varēja visai labi pārskatīt apkārtni pirms izlemt, kur doties tālāk.
Pilnmēness radītā gaisma bija pietiekoši, lai pamanītu, kur atrodas liela, tumša pils. Kas izskatījās kā cietoksnis. Tur bija jādodas pa diagonāli uz kreiso pusi. Savukārt uz pavisam otru diagonāles pusi, tālumā dega uguntiņas un izskatījās, ka tur ir kaut kāds ciematiņš.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 19.05.2009 15:54

[Roviela]

(OOC - Lēla nevis Klēra. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Jā, un Enviks tagad nav līdz 29.maijam! Ko darīsim?)

- Nakts ir dēmonu laiks. Varbūt iesim uz ciematiņu? - meitene ierosinaja.
- Vai arī, varbūt, labāk nē. Ja nu iedzīvotāji neatbalsta Domicelu, tad viņiem klāsies slikti, ja viņi mums palīdzēs. Nezinu, kā būt!

[Elony]

"Mēs jau ejam iznīcināt Domicelu. Iesim uz ciematu un centīsimies iegūt informāciju. Pat ja Domicels ieradīsies vinus sodīt, mums būs iespēja viņu sakaut. Ar amuletu vajag tikt galā ar dēmoniem, īpaši šamaņiem, kas dot spēku Domicelam, tad kādam jāizmanto pret viņu maģija, kas saistīta ar sevis ziedošanu. Nu, tad, kad šis vairs nespēs būt bīstams, varēsim arī piebeigt. Viegli." viņš noteica un devās uz ciemata pusi.

[Roviela]

Lēla nonāca šausmās.
- Tu ko! Tas izklausās briesmīgi.
Viņa nejutās spējīga ne karot, ne arī ziedoties. Vārdu sakot - jutās lieka. Meitene gāja pakaļ Dženesim, ne uz ko labu necerēdama.

[zenofeX]

"Dženeša ideja ir tīri pieņemama - mēs tik maz zinam par šīm zemēm! Iesim uz ciematiņu, un palūgsim sākumā naktsmājas. Cerams, ļautiņi šeit ir pretīmnākoši. Negribētos satikt nerunīgus večukus ar grumbām uz sejas, kuru vienīgā atbilde uz visiem jautājumiem ir zems "grrrmmmm...."", Krokuss prātoja, kātodams līdzi pārējiem.

"Hm, nezinu nevienu vārdu ar kura palīdzību var ziedoties. Lai gan mūsu viedie saka, ka esmu spējīgs skolnieks, pagaidām zinu vēl tik maz vārdu." viņš bēdīgi piemitināja.

Te Krokusam ienāca prātā pievērst uzmanību šīs apkārtnes augu valstij - sākumā vienkārši apjaust tās "fonu", pēc tam jau sajust atsevišķus augus, un uztvert to emocijas. Viņš, automātiski soļodams līdz, koncentrējās uz zaļo paklāju sev apkārt.

[Sindra]

Tiklīdz kā biedri sāka spert soli lejup no kalna ap Enviku sagriezās dīvaini melns virpulis.
Likās, ka tas ir sagrābis šamani savā varā un nelaiž vaļā, lai arī kā Enviks pret to cīnītos.
Galu galā tumšais virpulis spilgti izgaismojās un tā kā eksplodēja. Un Enviks bija izzudis.
Tik vien kā amulets nokrita zemē zāle un nedaudz nozibsnīja kā austošas saules gaisma.

Apkārtnē kādu brīdi bija klusums. Tad varēja dzirdēt, ka no ciematiņa puses dipina tādi kā soļi.
Bum, bum soļiem, biedriem tuvojās divas būtnes, kuru ieroči atspīdēja mēness gaismā.
Kas tur? Mēs jūs redzam! skanēja zemas balsis un biedriem tuvojās divi samērā lieli stāvi.

[Elony]

Dženesim kļuva neomulīgi. Ja tā turpināsies, drīz viņi visi izzudīs. Viņš pieliecās un pacēla amuletu, kas bija nokritis.
"Ja kādam ir ideja par to, kas notiek, esmu gatavs uzklausīt, viņš noteica."

Kad parādījās divas dēmoniskas būtnes ar ragiem, Dženesis jau sāka domāt par naidīgu rīcību, tas ir, uzpsīdināt ar amuletu, bet tad pamanīja, ka šie vairāk izskatās pēc govīm kā dēmoniem.
"Sveiki. Mēs esam ceļinieki no tālām zemēm. Meklējam vietu, kur pārlaist nakti." viņš teica lopiņiem.

[Roviela]

- Envik! - Lēla nosaucās pakaļ, bet tas neko nelīdzēja.

- Vai... - viņa noelsās un sāka raudāt. Un tā raudošu viņu arī ieraudzīja no ciemata šurp nākošie govslopu saprātīgie radinieki.

- Es esmu Lēla, šamane esmu, - viņš šņukstēja. - Mums trīs biedri jau ir pazuduši, un mums nevajag uzbrukt. Esam noguruši, naktsmājas meklējam.

[Sindra]

Radības pamīņājās un paskatījās viena uz otru.
Viens no jūsu biedriem ir ciematā. viņš pamāja uz ciemata pusi.
To mūsu šamanis raganai atņēma. Bet tas, kas te tikko uzliesmoja, bija demoni. radība skumji nopūtās.
Demoni neciena Zemes māti.
Nemaz. otrs piebalsoja un pamāja biedriem.
Pie mums var gulēt. Nāksiet? viņš norādīja uz ciemata pusi un sāka iet atpakaļ uz ciemu.

Faunā šeit nebija novērajamas nekādas īpašās atšķirības.
Mežs kā jau mežs. Un apkārt pļava. Ja nu vienīgi zāle bija ļoti mīksta un liega. Nemaz ne asa un ejot pa zemi nekas nedūrās kājās.
Likās, ka staigāt ar basām kājām te būtu īsta bauda.
Smaržoja kaut kādas puķes, kuras citās vietās pazina kā naktsvijoles.