Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Romija]

"Izskatījās, ka viņš ir aizmidzis!" Klēra atbildēja. "Nedomāju gan, ka tādā cellē un važās tas ir veselīgs miegs. Bet tas bija īss brīdis. Es nepaspēju... pat uzreiz neiedomājos uzrunāt viņu!" viņa noplātīja rokas.

Pamanījusi, ka pārējie biedri jau ir savākuši savas mantas, Klēra palūdz Lēlai atnest jau sakārtoto somu no istabas, bet pati vēlreiz uzrunāja putniņu, pastiepusi siltu plaukstu: "Dadzīt, vai es tavu saimnieku varu arī uzrunāt, vai tikai redzēt, kas ar viņu noticis? Vai Tev pašam tā nekas nenotiek, ja es paskatos?"

[Sindra]

Izskatījās, ka putniņam nekas slikts nenotiek.
Tas tāpat lēkāja pa galdu un tuvojās Klēras pastieptajai siltajai plaukstai.

[Romija]

"Es nevaru sarunāties, vīzija izbeidzas," Klēra skumji atbildēja. "Varbūt kaut kā savādāk. Bet domāju, ka mēs varam doties ceļā un pa ceļam padomāt. Varbūt tu vari pamēģināt," viņa piedāvāja Lēlai.

[Roviela]

- Labi, es pa ceļam pamēģināšu, - Lēla apsolīja. - Es gan parasti nekādas vīzijas neredzu, tikai tā, apmēram, jūtu vispārējo noskaņu.
- Tagad iesim, labi?
Viņa gāja uz stalli pačubināt Pakaviņu.

[Sindra]

Ranfs pavadīja visus biedrus līdz stallim un palīdzēja tikt galā ar zirgiem.
Nu tad... lai jums veicas! viņš noteica un pamāja atvadas.

Pie pilsētas vārtiem biedrus neviens neaizturēja un droši varēja doties puķu tirgotājas ieteiktajā virzienā.
Attālinoties no pilsētas apkārtne bija mierīga. Saule patīkami sildīja, miers un klusums. Ik pa brīdim tikai varēja dzirdēt kādu putna dziesma.

Kad saule taisījās uz rietu, tālumā priekšā bija redzami meži. Bet nevarēja saprast vai līdz tumsai tik tālu varēs tikt.
Iespējams, ka pa nakti būtu jāpaliek tepat pļaviņā ceļa malā pie kāda koka vai krūmu pudurīša.

[zenofeX]

Ejot pa klajumiem ārpus pilsētas, Krokuss bija labā omā un izklaidēja pārejos ar stāstiem par viņa cilti. Kā viņš reiz slepus pametis savu salu, paslēpjoties kāda kuģa kravas nodalījumā, un pirmo reizi ieraudzījis pasauli. Kā viņu pārsteigusi un sākumā saniknojusi citu cilšu vara pār dabu - nogalinot kokus, saknes, dzīvniekus. Dedzinot pagales speciālās krāsnīs. Pēc tam viņš esot pieradis, taču nosolījies, ka atradīs spēka vārdus, ar kuru palīdzību var atdot dzīvību mirušam augam.

Pa starpām viņš ik pa brīdim vēroja apkārtni un skatījās, kādi augi aug apkārt, kādu auru izstaro - mierīgu vai satrauktu. Kādu brīdi, kad sarunas bija nedaudz apsīkušas, viņš pietuvojas Klērai un teica:

"Tev vajadzētu vēl pamēģināt saskatīt Sidu caur Dadzīša dvēseli. Varbūt izdodas sazināties ar princi. Tev, kā man šķiet, ir vislielākās iespējas no mums visiem to izdarīt. Es ar dzīvniekiem neprotu tā apieties kā to dara Lēla, viņi mūsu salās vienkārši sadzīvo ar mums, bet neko vairāk."

[Roviela]

Lēla pamāja atvadas Ranfam, un pēc tam pusi dienas jāja un gāja skumīga. Tikai tad, kad saule jau sāka laisties uz rietu, viņa vairāk paskatījās apkārt, meklējot ērtāku apmetnes vietu. Lai nekļūdītos, šamane vēl pavaicāja Pakaviņam, kurā pļaviņā ir tā garšīgākā zāle, un pēc atbildes "stūrēja" taisni uz turieni.

[echo3]

Enviks draudzīgi atvadījās no Ranfa un uzlēca Noignara mugurā. Seglu zirgam tā arī nebija, toties pavadu Enviks bija izgreznojis un krēpēs sapinis brokata lentu. Noignars, iespējams, būtu gribējis uzņemt riksi, nevis iet soļiem, bet melnais zirgs tomēr pielāgojās pārējai grupai.

Dienā laiku kavēja Krokusa stāsti, un arī apkārtne bija skaista. Enviks ieinteresēti klausījās un uzturēja kopējo sarunu.

[Elony]

Genesis gāja līdzi pārējiem, kad apnika vai nogura, palidoja pa gabaliņiem uz priekšu. Viņš iesaistījās vienā otrā sarunā par nesvarīgām lietām, kā vakariņas, brokastis, pusdienas, launags un tādas lietas. Citādi uzvedās klusu.

[Sindra]

Zirdziņi paši izvēlējās labāko vietu ganībām un turpat netālu arī bija jauka vieta, kur iekārtoties uz naktsguļu.
Varēja sakurināt ugunskuru un ieturēt vakariņas. Kad satumsa kļuva nedaudz vēsāks. taču par salšanu nebija jāraizējas.

Putniņš uzticīgi devās līdzi Klērai ik pa laikam pamainot vietu. Tad uz meitenes pleca, tad uz zirga.
Kamēr visi vakariņoja, putniņš lēkāja pa zemi un pats sameklēja sev barību.

Līdz ar tumsu apkārt apklusa dienas putnu balsis un ik pa laikam varēja saklausīt kādu pūci vai meža zvēra skaņu no meža.

[echo3]

Enviks vakariņoja kopā ar biedriem, bet uz nakti apmetās nedaudz nostāk. Tas nebija nekas neparasts, jo iepriekšējās ceļošanas reizēs viņš bija darījis tieši tāpat.

[Roviela]

Pēc vakariņām Lēla uzrunāja putniņu, kā Klēra bija lūgusi. Nav jau zināms, vai sanāks, un tomēr - ja putniņš ir Sida dvēseles daļa, tad tam, ko saka putniņam, ja vien putniņš saprot, vajadzētu nonākt līdz princim. Vai arī nē?
Visādā ziņā šamane runājas ar putniņu, stāstot tam, ka viņi ir devušies ceļā.

[zenofeX]

Uz vakarpusi Krokuss nedaudz nogura, un tāpēc vairs tik daudz nepļāpāja, vienkārši gāja līdzi pārējiem un skatījās apkārt.

Nometnē viņš apsēdās uz akmens patālāk no ugunskura, un, kāmēr vēl bija gaišs, izvilka no sava maisa piezīmju grāmatiņu, un sāka tajā kaut ko rakstīt. Beidzis rakstīt, viņš sabāza visu atkal atpakaļ maisā. Ugunskuru viņš nededzināja, jo nebija radis, un viņam tā trūkums nemaz nekaitēja. Bet viņš palīdzēja sanest sausās kritalas, lai tie, kuriem tas nepieciešams, varētu aizdegt ugunskuru. Un Krokusam gribējās arī ēst - viņa pārtikas krājumi maisā bija kritiski samazinājušies.

"Es domāju par Gundu", viņš noteica, atsēdies zālē, "Man viņa šķiet tik neizprotama un tāla, un pašlaik es nespēju saskatīt itin neko, kas varētu saistīt mūsu pašreizējās darbības un viņu. Man tas liek domāt, ka mums vēl daudz jāmācās un jāsaprot, iekams mēs sāksim izprast Gundu... Tāls ceļš." viņš skumji pasmaidīja, "visas šīs dienas - un gandrīz ne par soli tuvāk atrisinājumam" -

[echo3]

Cienājieties! - Enviks bija attaisījis vienu no Lāča iedotajiem pārtikas saiņiem. Gan jau katram tur atradīsies kas pa "vēderprātam". Tad viņš atsaucās Krokusa teiktajam. - Mēs jau nezinām pašu uzdevumu - ko tur prātot par atrisinājumu? Uzzināt, ko vēlas Gunda... Domāju, ka, mēs to uzzināsim, kad jau būsim izdarījuši to, ko viņa vēlas.

[Romija]

Pa ceļam Klēra ļāva putniņam pašam lidināties, kur tas vēlējās. Kad viņi vakarā apstājās, viņa paņēma savas mantas un palaida zirdziņu turpat netālu ganīties. Palīdzējusi iedegt ugunskuru un izvilkusi vienu no savām kaltētajām zivīm, Klēra vēroja, kā Lēla mēģina sazināties ar Dadzīti. Viņa gribēja pēc tam pamēģināt mazliet savādāk kā līdz šim - paņemt putniņu abās rokās. Ja ju vīziju izsauca rokas siltums, nevis kas cits - tas bija jāpamēģina.

[Elony]

Dženesis sēdēja malā un skatījās savā grāmatā. Viņš dzirdēja, par ko biedri sprieda.
"Iespējams, tas viss ir muļķības." viņš ierunājās.
"Gunda reiz bija parasta šamane, mirstīgs cilvēks, kas vāca spēka vārdus, tieši tāpat kā visi šamaņi. Spēka vārdi ir vara. Jo vairāk spēka vārdu un jo tie stiprāki, jo lielāka vara. Gunda kļuva tik varena, ka pārgāja kādu robežu, pati kļuva par spēka vārdu, tā teica veicais kraķis. Bet ko tas nozīmē?" viņš skatījās uz biedriem.
"Visam dabā un visumā ir savs spēka vārds, kas pār šo lietu vai īpašību dot varu. Arī katram no mums ir savs spēka vārds. Ja kāds to zina, tad var mūs kontrolēt. Bet nevar teikt, ka mēs esam spēka vārdi... " Dženesis kļuva domīgāks.
"Spēka vārdi dot varu pār kaut ko. ja viņa pati ir spēka vārds, varbūt pār viņu varu nav iespējams iegūt? Jeb viss ir savādāk? Mūsu spēka vārdi ir mūsu dvēseles un gari un Gunda tagad ir gars, dievība?"
Vinš pasmīnēja.
"Patiesībā tam nav nozīmes. Gunda šo spēlīti uzsāka, viņa tātad vada noteikumus. Viņu uzveikt visdrīzāk nevar un es negribu arī tādās lietās iesaistīties. Ir divi iemesli, kuru dēļ Gunda to dara - viņa grib vairāk varas, vai arī ir garlaicīgi. Pirmajā gadījumā tas ar to ezeru un krupi bija patiesība. Gunda pastāvīgi smeļas spēku, lai būtu nemirstīga un mēs šeit esam tādēļ, lai pavairotu viņas spēku, iespējams, viņa grib mūsu spēka vārdus. Otrajā variantā viņa ir tik varena, ka garlaikojas un mūs izmanto lai izklaidētos. Šajā variantā aina ar kurpi un ezeru var būt māņi. Mēs mazāk varam paredzēt, ko viņa darīs, bet toties lielākas iespējas ka izdzīvosim.
Protams, tas viss arī var būt muļķības. Galu galā, mēs visi esam haosa nesēji, un Gunda, kura ir visvarenākā, ir vislielākais haoss. Un haosā nav kārtības un to nevar izprast. Patiesībā, viss ko varam darīt, ir iet uz priekšu un darīt ko gribam. Mūsu dzīves tas pārāk neietekmē. Gunda vai nu atklāsies, vai neatklāsies, mēs nekā to ietekmēt nevaram.
Tāpēc kopumā ir kā teica Enviks. Mēs nevaram izprast, ko vēlas Gunda, kamēr viņa nedarbojas aktīvi. Un arī tad nevarēsim būt droši, ka zinām patiesību. Vai Dominikam ir sakars ar Gundu vai nav, tas arī nav svarīgi. Mēs esam iesaistījušies šajā lietā, jo labāk gribam, lai nesākas dēmonu karš. Pat ja Gunda tur nav iejaukta, uzvarot mēs tik un tā būsim ieguvēji, bet ciešot sakāvi - zaudētāji."

Šo rakstu rediģēja Elony: 25.04.2009 14:46

[Sindra]

Putniņš lēkāja Lēlas priekšā un jutās visai labi. Taču meitenei neizdevās sazināties ar Sidu. Nekādas vīzijas. Nekas neliecināja, ka kaut kas tāds būtu iespējams.
Ja bija tā kā Klēra stāstīja, tad visticamāk bija nepieciešams vēl kaut kas, kas Klērai piemita, bet Lēlai nē.

Dadzītim patika, ka Klēra viņu ņēma rokās. Putniņš skatījās uz meiteni. Un tad ar knābī piesita pie meitenes pirkstiem. Vietās, kur pirms tad, ka viņa mēģināja bija Klēras radītais siltums. Vietās, kur viņa bija iedegusi savu siltumu pirkstos. Likās, ka putns vēlas norādīt, ka pirkstos kaut kā trūkst.

[Romija]

Klēra paņēma putniņu abās rokās, bet ne tik stipri, lai tas nevarētu kustēties un atbrīvoties, ja vien to vēlējās. Viņa lika atkal pirkstiem kļūt siltiem. Nu Dadzīti no visām pusēm ieskāva siltums. Klēra bija nolēmusi mēģināt Sidu vismaz uzrunāt. "Sid!" viņa teica un pēc brīža atkārtoja, skatīdamās uz putniņu.

[Sindra]

Kad Klēras pirkstos parādījās siltums, putniņš priecīgi čivināja un palūkojās Klērai acīs.

[Romija]

Klēra atvēra plaukstas un palaida Dadzīti vaļā.

"Sids ir Lestas pilī. Man ar viņu izdevās parunāt, bet izskatījās, ka katrs vārds, ko viņš man pasaka, atstāj uz viņa miesas brūci. Viņam droši vien sāp. Un varbūt arī Lesta tā var uzzināt, ka viņš ar kādu ir runājis! Bet viņš teica, ka svarīgākais ir tagad aiziet pie Saules kulta. Un man... man esot kārtīgi jāpaēd," viņa pastāsīja, pēdējo teikumu noteikdama gandrīz kautrīgi. "Viņš tā dabūšot spēku," meitene piebilda un pasniedzās pēc savas zivs un vēl citu biedru sarūpētā ēdamā. "Es ceru, ka jums nav iebildumu, tas tomēr ir ne tikai priekš manis, bet arī priekš Sida!" To pateikusi, Klēra sajutās kā grūtniece, kas ēd ne tikai sev, bet arī mazulim. Savā ziņā tā arī bija.