Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[washulis]

Gaismas atgriezās. Violai gan gribējās palikt tumsā. Tā ir drūmāk un emo-īgāk, bet tomēr, arī tas, ko viņa ieraudzīja uz grīdas bija gana drūmi. Viņi ir aizmiguši? Viola piecēlās kājās, piegāja tuvāk un nedaudz pabakstīja guļušos, bet kad sapratusi, kas pa vainu, skaļi iespiedzās un aizlēca vairākus metrus nostāk, pieķeroties pie kādas štangas, kur kādu brīdi arī palika, lūkojoties uz abiem.

Skatiens slīdēja pāri telpā esošajiem, bet apstājās pie Andreja. No šī personāža jau pa gabalu varēja just nāves dvaku. Vismaz, viņai tā likās. Vainīgs droši vien ir kāds.. nelīdzsvarots... metālists. Viņa skaļi teica, cerot, ka netiks pēkšņi atspārdīta ar kerzām.

[Madafix]

Andreju pārsteidza Violas nepārprotamais apvainojums. Nesapratu, manāmi sabijies iesāka Andrejs, vai tas vien, ka izskatos savādāk nekā tu ir par iemeslu tik nopietnai apsūdzībai? Nu, protams. Cilvēkiem vienmēr liekas, ka tikai tumši ģērbti metālisti, vai rokeri ir uz ko tādu spējīgi. Lēnām tuvodamies meitenei, Andrejs turpināja, vai nekad neesi dzirdējusi, ka tie klusākie ūdeņi mēdz būt arī tie dziļākie? Nemētājies ar tik nopietniem apsūdzējumiem, bez jebkāda iemesla, meitenīt. Nesagaidījis meitenes reakciju Andrejs devās uz savu sēdvietu, mēģinādams turēties pēc iespējas tālāk no nogalinātajiem.

[Kalevale]

Kontūru saskatīšana Alisei īpaši nevedās, taču tas arī nebija nepieciešams - jau pēc mirkļa gaisma iedegās. Kamēr jaunā sieviete centās pierast pie gaismas, viņa izdzirdēja kliedzienus un sarunas. Jau pēc mirkļa viņa saprata, ka divi pasažieri guļ uz grīdas. V…v…vai… tas ir… ie…iespējams? viņa nočukstēja, šokā lūkojoties uz nekustīgajiem ķermeņiem.

Apkārtējās balsis skanēja tālu, un Alise nesaprata ne vārda no tā, viņas skatiens kā trakajai klīda no viena pie otra, nespējot aptvert patiesību. Vai tiešām viņi abi ir miruši? domās dunēja doma, kuru viņa nespēja izteikt skaļi.

Alise norija siekalas un vēl ciešāk pieķērās savai somai. Šeit nemaz, nemaz vairs nebija droši?

[Mitrene]

Marusja bija raudzījusies ārā pa logu un prātojusi par savu Džeremiju. Šī pasaule viņai likās neīsta un neinteresanta, jo šeit nebija neviena pasaules gala un neviens nemira. viņa no mētaļa iekškabatas izvilka blašķīti un ierāva sirdsdarbībai mazliet. Tad atlikušo viņa izdzēra vienā paņēmienā un ne gluži vairs sirdsdarbībai.

viņa pateica: Man šķiet ka vainīga ir Marusja. tad viņa ar skaļu atraugu nogāzās gulēt.

[Džea]

Igors kā jau īsts Igors sēdēja uz sava soliņa un centās nepievērs sev uzmanību. Pietiekami ilga dzīve kā īstam Igoram bija iemācījusi neiesaistīties asiņainos notikumos. Jo tas vienmēr beidzas slikti. Un slikti tieši Igoram un citiem īstiem Igoriem.
Nu būs sūdi Igors paguva nodomāt pēkšņi iedegoties gaismai. Un, jā sūdi bija vareni. Sūdi atradās šeit divu līķu izskatā. Igoram tas nepatika. Viņam tas nepatika nemaz.
Bet būšana visam pa vidu un Igora īstenā daba izleca priekšplānā.
Es linčošanai izvirzu Igoru! jo izanalizējis šeit klātesošo personības nolēma, ka Igors ir visnožēlojamākais. Žēl gan ka neviens nezināja, ka viņš nav Igors. Tas var slikti atspēlēties...

[Ungaarijas ragas...]

Ilgvars sajutās neomulīgi starp šiem visai slepkavnieciski noskaņotajiem tramvaja pasažieriem. Ak vai dieniņās jaunatne bija tik samaitāta (un diemžēl tikai daži vizuāli izskatījās pēc jaunatnes), ka pirmais ko vēlējās bija kādu slepkavot. Izvilcis no mēteļa kabatas lielu rūtainu kabatslakatu, nervozi noslaucījis brilles un pieri zem hūtes, vīriņš centās izsekot līdzi tramvajā notiekošajam.

— Meitenīt, vai tik jūs pati nebūsiet līdzvainīga pie šeit notikušā, ja reiz tik kaismīgi vēlaties kādu apsūdzēt, — viņa nosodošais skatiens pievērsās Violai, — Kā zināms, uzbrukumu parasti dēvē par vislabāko aizstāvību.

[Moriartijs]

Liekas, ka 2012 gada 21. decembra vakars un līdz ar to nākošie notikumi nevēlējās gaidīt līdz tramvajā esošie izlems kopīgi linčot vienu personu. Dabas spēki novēroja, ka dažus jau ir pārņēmis katastrofas tuvums - Igors un Marusja izvēlējās nāvei sevi. Dīvaini, bet, nu, dabas spēki nolēma izmantot situāciju, kamēr tā pastāvēja. Viņi paskatījās vēl reizi uz pārējiem - vēl divi asinskārie bija pietiekami negatīvi noskaņoti, ka dabas spēki manīja Violas naidu pret Andreju, tāpat kā Ilgvara - pret Violu pašu. Vēl divi tramvajā esošie, Andrejs un Alise, bija pārāk satriekti no iepriekšējās "nakts" traumas, ka nespēja izteikt naidu ne pret vienu. Dabas spēki, ja būtu bijuši žēlastīgi varētu tos abus laist vaļā, taču dabas spēki bija dabas spēki un darīja kā tiem pašiem patīk.

Linča pārrunu laikā, tramvajs nolēma ņemt jaunu manevru, proti, tas pēkšņi stauji noraustījās un metālam skaļi ķērcot, vagons sāka gāzties uz vienu pusi. Gan kājās stāvošie, gan solos sēdošie nebija pasargāti. Plīstošie stikli plēsa apģērbu un ādu. Saplīstot stikliem tramvaja vagonā sāka iekšā plūst ūdens - ledains ūdens ar sniega gabaliem peldēja iekšā tramvajā saldējot visus tajā iekšā esošos. Neviens nevarēja izglābties.

Uz ielām bija kaut kas pa vidu absolūtam klusumam un absolūtai panikai. Sniegs, lietus un zibens turpināja pārvaldīt debesis. Ūdens līmenis Daugavā turpināja celties un drīz vien Rīgas viss apgabals bija zem ūdens. Zemūdens straumes un lieli viļņi aizslaucīja jebko, kas nebija piesiets. Ūdens un straumju spēks nolīdzināja arī pašas augstākās ēkas. Tikmēs sniegs turpināja krist un krist.

Aptuveni piecas stundas pēc tramvajā iekāpšanas brīža viss Rīgas un Latvijas reģions bija noklusis. Teritoriju pārvaldīja ūdens, straumes, vēji un zibens. Daba bija pārņēmusi visu savā kontrolē.

OOC: Skatoties uz šīs spēles "aktivitāti" tika pieņemts lēmums šo spēli pabeigt priekšlaicīgi. Ilgvars, Andrejs, Marusja, Alise, Viola un Igors krita par upuri dabas kataklizmai, kas nevēlējās atstāt nevienu pašu dzīvajos. Jūs seši esat laipni aicināti iepostot kapakmeni ATD pavedienā.