Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma.

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[Moriartijs]

Spēle NR 1

Pirmais raunds

Mēs visi esam atbraukuši uz vienu gotiska paskata muižu. Mēs šeit esam ieradušies, jo esam dzirdējuši ka onkulis Fredriko, jau vairs ilgi nedzīvos. Visiem mums rūp mantojums ko mēs saņemsim, bet ir dzirdētas baumas ka ir daži kas būtu pat ar mieru pasteidzināt Fredriko un viņa tuvāko radinieku nāvi, lai dabūtu visu sev.
Bet par laimi onkulis Frederiko jau ir sazvanījis policiju un tā ir atsūtījusi kādu slepeno aģentu inspektoru kas darbojas līdz ar mums visiem. Vēl Frederiko ir laicīgi sarunājis arī divus ārstus, lai tie palīdzētu gadījumā ja kas notiek.

Mēs visi esam ieradušies muižā. Iekārtojamies savā istabiņā. Tad lejā kalpone zvana zvaniņu lai aicinātu visus vakariņās. Tā kā mēs viens otru pārak labi nepazīstam vakariņu laikā arī iepazīstināsim ar sevi.

Iepazīstinot nosauc savu vārdu, nodarbošanos, radniecības pakāpi ar onkuli Frederiko (Esam radoši bet tajā pašā laikā arī tomēr loģiski bet visiem jābūt kaut kādai radniecības pakāpei), mīļāko atpūtas veidu.

Lai veicas pirmajā spēlē.

OOC: Es arī būšu viens no dalībniekiem

[Mitrene]

OOC Bet lai visiem būtu skaidrs ES būšu pirmās spēles GM Moriartijs šoreiz spēlēs un ielika tikai settingus šai spēlei.

Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:32

[Mattiass]

Rafaēls ieradās ar melnu sedanu. Iekārtojies viņam paredzētajā istabā, viņš pēc zvaniņa arī nokāpa lejā, kur bija paredzēta visas lielās, nebūt ne tik sirsnīgās ģimenes pasēdēšana.

— Sveicināti, — viņš noskatīja pārējos klātesošos, — Sauciet mani par Rafaēlu.
No tālākā kļuva zināms, ka Rafaēls ir Frederiko otrās pakāpes brāļadēls, visai veiksmīgs uzņēmējs, un viņam patīk ceļot. Ja gadījumā onkuļa Frederiko nav uz vietas, tad apjautājas, kad viņu ir iespējams satikt.

[Kāds]

Teodors ieradies tuvākajā vilciena stacijā un kājām atnācis līdz lielajajai, nedaudz baisajai muižai, iekārtojās jumta istabiņā, izkrāva pusi no savām mantām un tad, izdzirējies zvaniņu skanam, nogāja lejā un piegājis pie galda iepazīstināja ar sevi: Sveiki, mani sauc Teodors Alveols, un es esmu Fredriko pusbrāļa mazdēls. Es šobrīd nodarbojos ar radiotehnikas labošanu, bet drīzumā esmu nolēmis uzsākt savu pārtikas veikala biznesu. Brīvo laiku man patīk pavadīt peldot ar laivu pa kādu skaistu ezeru kopā ar savu draudzeni, ar kuru domāju drīzumā precēties.
Tad, paņēmis ūdens glāzi, nedaudz no tās padzērās.

Šo rakstu rediģēja Kāds: 24.11.2008 16:57

[essy]

Kadija pie onkuļa Fredriko ieradās ar savu sudraboto Opel Astra Classic. Iekārtojusies viņai paredzētajā istabā, sieviete paspēja pat mirkli atpūsties pēc tālā ceļa, kad kalpone ar zvanu aicināja vakariņās.
Nokāpusi lejā, Kadija apsēdās pie vakariņu galda. Labvakar un labu apetīti! Esmu Kadija, Fredriko brāļameita. Viņa pastāstīja arī, ka strādā muzejā par arheoloģi - eģiptoloģi un ir tikko atgriezusies no ekspedīcijas. Kā atklājās, brīvajā laikā Kadija adīja.

[Kristīne Katrīna...]

Mārtiņš norija lielu kumosu vistas gaļas un lēnām nolika dakšiņu uz galda un teica: Labvakar, godātie kungi un cienījamās dāmas! Kā jau jūs redzat pēc mana ietārpa, esmu priesteris. Man ir sava draudze atālajā Lukinas pilsētā. Esmu Frederiko brālēns. un man viņš ir piešķīris to pagodinājumu novadīt pēcnāves misi viņam par godu, es ceru, ka tas nebūs visai drīz, bet tādas nu ir viņa vēlmes. Es atpūšos makšķerējot, tā var ļoti labi sakopot domas. Labu apetīti

[Elony]

Pīters ieradās uz sava motocikla, kā jau parasti, braucēja tērpā. Daudz mantu viņam nebija, tāpēc iekārtošanās notika ātri. Tā kā sākotnēji satikt savu dārgo radinieku nevarēja, Pīters pagulšņāja, līdz zvaniņš aicināja.
Pīters ieradās tērpies... teiksim vienkārši. Moto braucēja bikses un zābaki, mugurā melns krekliņš ar miroņgalvu. Viņš pats bija atlētisks blondīnis ar zilām acīm.

"Sveiki, mani sauc Pīters Reifsons. Frederika meitas Eloīzes dēls. Es ta kā būtu kaskadieris... lai gan drīzāk motociklu mehāniķis. Kas nu kuro reizi pagadās. Pašlaik... " viņš pasmīnēja. "Ceru, ka dārgais vectēvs pabalstīs sava pēcteča centienus dzīvē ko sasniegt materiāli. Un rādās, ka neesmu tāds viens..."

[mjurka]

Pie muižas vārtiem piebrauca dzeltens taksometrs un tā pasažiere sajūsmā noelsās. Muižiņa tā neko,viņa nodomāja, cik forši būtu šeit uzrīkot Helovīna ballīti.
Emerita tikko paspēja iegrūst kaktā čemodānu un uzvilkt savu mīļāko ietērpu- melnu pieguļošu, diezgan gotisku kleitu, kad atskanēja zvaniņš.
- "Sveicināti! Esmu Emerita Tvista, Frederiko māsas vedekla" viņa paziņoja ienākot vakariņu telpā. Apsēdusies tuvākajā brīvajā krēslā blakus kādam vīrietim viņa turpināja: "Esmu literatūras pasniedzēja universitātē."

Šo rakstu rediģēja mjurka: 24.11.2008 18:48

[Mitrene]

Frederiko sēdēja pie kamīna un pīpēja pīpi. blakus istabā viesi jau sāka vākties ap lielu sarkankoka galdu. uz galda dega sveces.

OOC tā kā šī nav klasiska lomu spēle bet mafgame tad es pārāk neaizraušos ar vietu aprakstiem, ja jums ko vajag radiet paši. taču lūdzu esam loģiski un domājam tā laika un vietas ietvaros kas mums ir doti, ja laiks speciāli nav dots tad tās ir mūsdienas. būtu dīvaini vidusalikos pēkšņi sākt šaudīties ar fāzer- lāzeriem

Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 20:18

[Moriartijs]

Telpā ieskrēja nedaudz apskretis jauneklis un skaļi elpodams ievēlās krāslā - Ak, labvakar visiem. Uzmetis skatienu priesteim, viņš turpināja - Mans vārds ir Rinalds-Lotārs Kirils.

Iekrekšķinājies viņš piebilda - esmu attāls Frederika brālēna māsas meitas brālis. Pēc profesijas esmu profesiolāls kurpniekss. Šeit es strādāju ... atpūšos kā ... zirgu puiša puisis. Nu jā. Tas drīzāk kā hobijs, pēdējo piebilsot viņš iesmējās.

Nu un kā jums visiem iet?

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 24.11.2008 20:30

[Ļipa]

Ja vien tas būtu bijis iespējams, tad šis sirmais kungs uz muižu būtu braucis karietē. Patiesību sakot kariete jau gandrīz bija iegūta, tika kučieris pēdējā mirklī paziņoja, ka ir slims un iespējams sirmais vīrs saprata, ka nespēs samaksāt, jo vai gan citādi viņš šurp būtu braucis labi koptā žigulītī.

Uzkluburējis pa trepēm uz augšu, brīžiem atbalstoties uz spieķa, bet brīžiem turoties pie sienām, viņš bija devies izpakot savu bagāžu, kas sastāvēja no pašām nepieciešamākajām lietām. Nebija jau nekāda preilene, kas līdzi paņēmusi desmit čemodānus.

Dzirdot zvaniņu skaņu, viņš kaut ko nobubināja savās ūsās un tāpat kā rāpies augšup arī rāpās lejup.
Sveicināti!
Ieskanējās, dobja, komandēt radusi balss.
Esmu, Fredriko otrās pakāpes brālēns, Fredžinalds.
Piesitis spieķi pie durvīm tā, ka šķita tur paliks caurums, sirmais vīrs noziņoja.
Pensionārs.
Fredžinalds iesākumā bīdījās tā, lai apsēstos blakus Pīteram.
Ak, šī mūsdienu jaunatne!
Sirmgalvja skatiens izteica tieši šo domu, kad skatiena īpašnieks apsēdās citā vietā, protams, pie tā paša sarkankoka galda, kur sēdēja citi. Uz noskretušā jaunekļa jautājumu, viņš izlēma neatbildēt, protams, ka pēc kāda laika viņš varēja savas domas mainīt – galu galā vecums nenāk viens – dīvainības līdzi.

[Kāds]

Teodors apēda vistas gabaliņu un noprasīja Emeritai, kā viņa pavada brīvo laiku, tad noprasīja Rinaldam-Lotāram: Ko gan zirga puiša puisis darbā dara, vai vari kaut ko vairāk pastāstīt par savu darbu?

[Elony]

Pīters paskatījās uz priesteri un sarauca pieri.
"Es zinu, ka vectēvam ar veselību ir švaki, bet jau domāt par pēcnāves misi - vai tas nav pāragri? Galu galā, viņam nav vēzis, viņš nav pieklats gultai un ārsts nav vēl noteicis termiņu, kad šis mirs.
Kāpēc tā sakāt?"

[Moriartijs]

Ak, Rinalds-Lotārs pievērsās Teodoram, Nu... man gan liekas ka nosaukums jau visu izsaka - nu. Zirgu puiša puisis.... Hmm.

Nu, šī ir muiža. Te ir zirgi. Zirgus apkopj zirgu puisis. Es esmu zirgu puiša puisis. Hmm, viņš aizdomājās. Vai tas ir viss? Viss ko es šajā dzīvē sasniegšu?

Tad iesējies nodomāja - jā, vai tad vēl kaut ko vajag?

[Ļipa]

Klausoties stāstos par zirgu puiša puisi, sirmgalvis izvilka no iekškabatas savu pīpi.
Dāmām nav iebildumu?
Caururbjošu skatienu nopētījis abas lēdijas, kas nez kā bija iemaldījušās starp vīriem. Nē, patīkami, protams! Tik patīkami, ka vecais vīrs pat pasmaidīja.
Zirgu puiša puisis, tu saki...
Fredžinalds domīgi novilka.
Es atceros, ka man reiz bija zirgs un zirgu vajadzēja kopt, jā!
Te nu vēl neaizkurinātais pīpes kāts ieceļoja Fredžinalda mutē.
Vai, zirgu mēsli, tev, puiss, patīk?
Vecais vīrs nolēma iesaistīties diskusijā.

[Kāds]

Ak tā, Teodors noteica, tātad tu droši vien apkop pašu zirga puisi? Vai viņam ir grūti parūpēties pašam par sevi? Es jau nodomāju, ka tur kas ciešāks varētu veidoties?...
Tad Teodors piecēlās un piegāja pie vitrīnas ar traukiem un nopētīja palielu kristāla šķīvi.

[Moriartijs]

Ak, Rinalds-Lotārs bija ļoti apmulsis. Ak, pat nezinu ko teikt.

Šokā par notiekošo, Rinalds-Lotārs gribēja padzerties ūdeni taču neskatījās uz galda tādēļ viņš paņēma puķu vāzīti un izdzēra to.

Ikī, viņš iesucās saprasdams ko ir izdzēris, un paņēmis blakus esošo ūdens glāzi to iztukšoja sausu. Aik, viņš vēlreiz ieteicās,

Neiesaku mēģināt.

[Džūna]

Mateo bija kāfu laiku sēdējis dīvānā un vērojis apkārtējos, līdz beigu beigās nolēma ierunāties.
Labdien, klātesošie. Es esmu Mateo, Federiko jaunākās meitas vīrs. Oficiālo šis radniecības nosaukumu nav vērts piesaukt. Man pieder sva uzņēmumskaimiņu pilsētā un man ļoti patīk medības
Mateo paķēra tuvāk esošo glāzi un zidzēra vienā pa
nēmienā. Nav vērts domāt par to, kas tur iekšā. Galvenais ir matojums. Mantojumsssss

[washulis]

Uz telpas pusi, kur viis sēdēja un tērzēja, vēlās smagi soļi. Drīz durvīs parādījās kāda paveca sieviete, kurai mati jau sāka sirmot, bet vēl pēc skata sprigana. Lai arī jau ap sešdesmit.

Labdieniņ. Vai es kaut ko nokavēju? Ceru ka nē... Sieviete iesāka un nopētīja klātesušos.

Sieviete bija īsa ar bāliem, pelēcīgiem matiem, spoži baltām protēzēm, platu smaidu un kaut ko mugurā, kas līdzinājās lupatu lēveriem, kas izvilkti no skapja dziļākā stūra. Tas viss, līdz ar sievieti arī jocīgi oda. Uz acīm bija biezas brilles, kas lika acīm izskatīties milzīgām.

Kā jau dāma pienākas, pieklājības robežās nokavēt. Ja kas, mani sauc Dzintra. Dzintra Legzdiņa. Viņa žūžoja un aizklumpačja uz kādu tuvāko kreslu. Kā noprotu, tad te visi ir ieradušies par godu vecajam Frederiko. Ak šie laiki... Viņa pielika plaukstu pie pieres un sāka runāt, kas viņai ir raksturīgi - nekad neaizvērties:

Kad mēs bijām jauni. Mūsu pirmā tikšanās... Viņa sāka viltīgi smaidīt.

Radniecība man ar viņu ir tāda, ka es esmu viņa pirmā sieva! Viņa lepni paziņoja. Savu vecumu neteikšu, bet nodarbojos ar adīsānu un pīrāgu cepšanu. Vēl nedaudz par elektriķi, bet tie jau ir bērnības stiķi. Viņa lepni paziņoja, gaidot citu reakciju.

Šo rakstu rediģēja washulis: 24.11.2008 21:39