Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[washulis]

Saprotot, ka ir starp nolemtajiem, viņai pat neatlika nekas cits, kā balsot par Aīdu, jo tomēr pati nevēlējās mirt. Nu tad viņas paziņojums, it kā ar nožēlu, it kā ar pārliecību, Afrodīte, vēl jo projām sēžot malā, teica: Aīds. Ak, mani pundurtruši.

[Soulberry]

- Afrodīte, - mirkli šauboties noteica Venēra. Nebija jau tā, ka viņa šo dievieti ienīstu, vienkārši...pirmās nesaskaņas dara savu.

[Madafix]

Izdzirdējis Afrodītes lēmumu Aīds palika bāls, taču jau pēc mirkļa teica, - kā noprotu par sevi es nevaru balsot, tāpēc es atsakos to darīt. -

[Džea]

Afrodīte.
Lēmums,kas jau tika pieņemts iepriekš. Skatiens uz Aīdu. Nevienam nebija jātēlo cēlo.

[Ļipa]

Nīke neteica neko, jo pēc viņas domām pilnīgi visi varēja būt vainīgi. Varbūt kādreiz viņa būs sapratusi, ka ir alojusies, bet tikai ne šobrīd.

[Kāds]

Jēzis joprojām pienaglots pie mākonīša, jutās nedaudz aizvainots par Lokija neticību noteica "Citus es esmu pestījis un sevi pašu es nevaru pestīt..." [Marka Evaņģēlijs 15,31] "Jums pašiem būs jāsāk ticēt, un jāatbrīvo mani no šī krusta", manījis, ka ir kandidāti neticīgo izmešanai no sammita, viņš deva savu balsi: "Aīds" "Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā" [Mateja Evanģēlijs 5,15] "Aīds pilnīgi un noteikti liktu sveci zem pūra, citiem vārdiem sakot, pazemē, kur neviens to nevar redzēt..."

Šo rakstu rediģēja Kāds: 27.08.2009 11:36

[Vilku meita]

Es tik pačamdīju brūces Lokijs nevainīgi pasmaidīja. Kā pats vēlējies

Attiecībā pret savu spriedumu, viņam vairs nebija ko teikt... Afrodīte gan samaitāja,gan uzlaboja šo dienu

[Mitrene]

Sammitā kurā bija paredzēts spriest par Dievībām aktuālām lietām, īsajā sapulcē tika izlemts ka mirstīgā statuss un izraidīšana no sengrieķu panteona tiek piesķirta Aīdam.

Aīds turpmāk būs mirstīgais. un kā gadījies kā ne, mirstīgais ar visai tumšu pagātni. ne tikai tādēļ ka visu mūžu nodzīvojis pazemē. arī tāpēc ka Aīds uz šo sammitu bija ieradies lai slepkavotu. (Aīds bija mafija)

Taču patiesi skumjais fakts ko neviens nezināja, bija tāds ka balsojumā par izraidīšanu no panteona bija piedalījusies arī viņa slepenā un ilgi lolotā mīlestība Afrodīte.

Dzīvi palikušie:
Civilie 3
Mafijas 2
Inspektori 2
Meitene 1
Ārsts 1

Sāk jau krēslot un drīz iestāsies nakts (Lomas atsūta man to kas viņiem jāsūta.)

Taču kā par pārsteigumu visiem šovakar kā otrajā sammita vakarā, Jahve noskatījies ka mums iet pārāk skumji ir sarīkojis izklaides. Ambrozijs un nektārs cik uziet, Mākoņu limbo, spēles ar cilvēku likteņiem- Viss ko dievība var vēlēties jautrībai. (OOC HAVE FUN!)

[washulis]

Afrodīte ar žēlām acīm nolūkojās, kā Aīds aiziet. Viņa tiešām vēlējās pati palikt te, lai arī Aīds slēpa no viņas šo skaisto un reizē skumjo faktu. Ak, viss būtu varējis izvērsties savādāk. Bet tomēr. Gan jau, ka viņas pundurtruši pārdzīvos šo traģēdiju.

Jahve bija malacis, ka sarīkoja baļļuku (jācer, ka tas nebūs ar plānu, lai kāds pasākuma laikā netiktu nomušīts). Tā nu ir lieta, kas viņai, mīlestības un skaistuma dievei, iet pie sirds. Dzīres. Ak, vīnu. Man vīnu! īstu, saldu, ilgi turētu un gaišu, tik gaišu kā saules stars, kas liek zaigot maniem matiem. Sākumā viņa vēlējās kārtīgi iedzert, lai jautrāks prāts. Pēc tam varētu paspēlēties ar likteņiem. Varbūt pasaulē radīsies skaists cilvēks, kas radīs ap citiem savu mīlestības nimbu.

[Ļipa]

Nevar būt, ka šī bija ballīte ar uzkodām. Savicināusi savus spārniņus Nīke noplanēja tieši pie galda uz, kura varēja atrast pat lielisko dievu dzērienu, kurš dieviem tik ļoti gāja pie sirds. Ak, nabaga cilvēki, kas to nekad nebija dzēruši.

[Vilku meita]

Lokijs,uzzinot ka Aīds bija slepkava, tiesa neizdevies, galīgi saskāba... Viņam aizejot, lai dzīvi pavadītu kā mirstīgajam, negantnieks nožēloja, ka nebija paspējis izjokot dienvidu pazemes dievu, tomēr iespēja parotaļāties ar cilvēku likteņiem radīja viņā patiesu prieku.

Afrodīei pieminot matus, Lokijs sāka ķiķināt,atceroties puvušās aprikozes, bet mielasts bija gana labs,lai pārdomātu kādu labu joku, ko varētu sākt pamazām plānot.

[Kāds]

Jēzis uzzinot par Aīda baiso patiesību tikai noteica: "Ak, uzklausiet mani, kad es runāju caur Evaņģēlijiem, neticīgie tiešām ir ļauni..." Jēzis iedzēra nedaudz vīna un aizmirsās, vairāk necitējot Jauno Derību savas runas laikā. Viņš šodien pilnīgi un noteikti vairs nevēlējās palikt maliņā pienaglots pie mākoņa, viņš vēlējās izklaides. Tādēļ viņš piegāja pie Nīkes un, pasniedzis roku, prasīja: "Vai neiebilsti, ja es uzlūgšu tevi uz deju?"

[Moriartijs]

Haoss bija izbijies. Viņš ierosināja linčot Aīdu un tas izrādījās ļauns. - Nu kā tā var? Tiešām. Būs laikam jārunā klusāk. Lai nepamana. - Bet tajā brīdī iestājās nakts un līdz ar to ballītes fāze. Lūk tas Haosam patika. Cilvēku un dievu haoss visos aspektos. - Cik jauki -

- Ballīte! - viņš iesaucās un sāka lekt lambadu pa mākoņiem cerībā, ka kāds vēl viņam pievienosies.

[Mitrene]

Dievības uzdzīvojot nebija pamanījušas ka spēlējoties ar mirstīgo likteņiem, kāds bija paspēlējies arī ar kāda dieva likteni. viens no dieviem attapās uz zemes. Kā mirstīgais. Diemžēl viņa dieviešu kailfoto kolekcija palika augšā debesīs. Lokijs lielais blēņdaris diemžēl pameta sammitu. Taču Lokijs bija ne tikai blēņdaris, viņš daŗīja arī kādu cēlu un pateicīgu darbu, ārstēja citus. Lokijs bija Ārsts. Meitene pārgulēja ar civilo. inspektori bija čakli vien no viņiem atrada pierādījumus ka kāds no klātesošajiem ir ārsts (taču tam vairs nebija lielas jēgas nākamās dienas laikā) otrs inspektors pārbaudīja meitenes darba grāmatiņu un pārliecinājās par tās darbu.


KAS JŪSUPRĀT IR VAINĪGIE?

balsojam un vainojam aktīvi!

Dzīvi palikušie:
Civilie 3
Mafijas 2 3
Inspektori 2
Meitene 1
Ārsts 1

[Moriartijs]

Haoss nu jau bija ne tikai apjucis, bet arī izmisis! - Visiem pēkšņi atklājās dubultidentitātes, slepeni konti, paralēlās dzīves, halucinācijas un vēl nezin kas! Ja nu tās klavieres tur stūrī ar aizslēgto vāku nemaz nav klavieres? Bet gan čells? Un ja nu arī čells nav čells, bet gan čells kopā ar nerunājošo meiteni? Ko tad? -
Haoss bija apjucis, izmisis un izsalcis. - Pādējo remdēt bija viegli. Taču tas tikai īslaicīgi novērstu domas par pirmajām divām lietām. Nebija lāgā.
Tiešām, tiešām nebija lāgā. Tad kad Viņu vajag, Viņas nav! Un ko tagad darīt? - Haoss būtu plēsis sev matus, taču bija tādā haosā, ka matu viņam jau vairs nebija.

- Jūs visi! Kas jūs esat? - viņš paniski iekliedzās pārējo, nu jau beigtās ballītes, iemītnieku virzienā. - Nekas vairs nebija skaidrs. Klavieres par čelliem, čelli par meitenēm ar čelliem! -

Haoss ievilka elpu. Kādu brīdi viņa prātā reģistrējās, ka viņam nav vajadzības elpot. Mirkli vēlāk, ka viņš nemaz neprot elpot. Apjautis, ka šī problēma varētu būt saistīta ar to faktu, ka viņš ir Haoss, dievs to sāka sev atkārtot, lai neapjuktu tālāk. - Gan jau viss atrisināsies.... -

- Es, es, es ... - viņš nevarēja izvēlēties - Es esmu Haoss! Es esmu Haoss! Es esmu Haoss! Es esmu Haoss! - pauze - Es esmu ... tas ir ... Es linčoju - pauze - Es esmu Haoss! Es esmu Haoss! - Es linčoju Jēzi! - viņš iesaucās un pavērsa otra dieva virzienā pirkstu! Tikai pēc tam apjauta, ka viņam, kā Haosam pirkstu īsti nav. Tas lika apjukt ...

- Es esmu Haoss! Es esmu Haoss! Es esmu Haoss! -

[Mattiass]

— Tie esam mēs, nepsiho, — turpat bija Tors, jau atkal smīnēdams un atbalstījies uz sava uzticamā vesera. Pag, kas tas par izteicienu? Ā, cilvēku jaunievedums. Lai gan nupat sāk šķist, ka Haoss sāk nojūgties. Domas haosā. Nu, tas viņam labi piestāv.

— Jā, tu. A kāpēc tieši Jēzi? — Tors labdabīgi apvaicājās.

[Moriartijs]

Haoss jau gribēja atbildēt Toram, taču prātā turpināja skandēt savu mierināšanas pantiņu, ka pateica to skaļi - Es esmu Haoss! - pauze - Ēēēm, tas ir ... es to tā nedomāju - viņš sāka stostīties. - Man .. es .. - Viss atkal draudēja saiet haosā. Un tas nebija pieļaujami. Es esmu Haoss! Es esmu Haoss! Es esmu Haoss! Es esmu Haoss! Elpo, elpo, elpo. - Tikai pēc mirkļa Haoss apjēdza ka elpot viņam nav vajadzīgs. Tas viņu iedzina vēl lielākā apjukumā. Nu gan nebija labi.

- Es esmu Haoss! Es esmu Haoss! Es esmu Haoss! Es esmu Haoss! Es esmu Haoss! Es esmu Haoss! -

Vismaz tas nedaudz palīdzēja. Vēl mirkli šādas penterēšanas, un Haoss bija atguvis spēju atbildēt. - Es ... Jēzi? Jo liekas viņš tāds aizdomīgs. Un visiem uzmācās ar savām grāmatelēm un citātiem.. - viņš mēģināja paskaidrot. Patiesībā viņš izvēlējās pirmo kas ienāca prātā, un šoreiz tas bija Jēzis.

[Džea]

Psīhe vēroja notiekošo. Šis samits sāka likties bezjēdzīgs. Viņa vēlējās satikt tikai vienu vienīgu cilvēku. Kāds šķiet juka prātā. Nu nevarēja Psīhe noskatīties kā nabaga dvēsele cieš. A dieviem vispār bija dvēseles?
Haoss dārgumiņ. Tikai mierīgi. Mēs esam tie, kurus tu pazīsti. Nav nevienu jālinčo.
Pieslīdējusi pie Dieva, Psīhe mierinoši uzlika roku uz pleca.
Bet ja tomēr jālinčo, tad lai iet Afrodīte

[Mattiass]

— Tev nepatīk, ka viņa tik smuka? — Tors nosmējās.

[Džea]

Nea. Visi tāpat zin, ka es esmu smukāka.
Psīhe mīlīgi uzsmaidīja Toram.
Smukums rodas ne tikai no ārējā skaistuma.