Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[Madafix]

Aīds pamodās no apkārtējā trokšņa. Kas gan tur ir noticis? Laikam būs jāaizet paskatīties, žāvādamies nodomāja Aīds. Pēc tam Aīds pameta savu tumšo guļamvietu, jo kā nekā pazemes dievs un pavēlnieks nemēdz atrasties ilgi saules gaismā, un devās satraukto dievu virzienā.

- Kas tad mums tik ārkārtējs noticis? - ar manāmu neapmierinātību jautāja Aīds, - tādā troksnī nav iespējams pagulēt. -
Pēc mirkļa Aīds pamanīja, ka Haoss viņu uzmanīgi pēta ar savādu skatienu, un tas viņam nemaz nepatika, taču saprotams, ārēji to neizrādīja.

[Mattiass]

Tors uzlēca kājās. Kas tad te par traci? Mierinājumam viņš iedzēra medalu, pārliecinājās, ka viņa uzticamais veseris joprojām ir pie viņa, un pienāca apklausīties, kas īsti notiek.

Kāds bija ar tumšajām zintīm pinies? Pareizi, šie dienvidu dievi taču bija tikpat viltīgi intrigu vērpēji, kā pašmāju Lokijs. Tiesa, lai cik arī pelnījis pa ausīm, Lokijs bija savējais, savukārt Aīds bija pārāk acīmredzams vaininieks. Pārāk. Tā nu Toram pašam viedokļa vēl nebija, jo īpaši, ka nebija līdz galam skaidrs, ko tieši tad šie divi grēkāži bija pastrādājuši. Eh, žēl, ka te nav Odina, Tors nodomāja.

[Vilku meita]

tu nebūtu ēdama pat medū noziesta, Lokijs nospļāvās. Kauli un āda. Pašu tevi suņiem... Lūk Freija, tā gan ir īsta skaistule. Sapņaini atgrizies mājās, viņs pasmaidīja Un vispār kāda vella pēc ar tevi tagad pinos kaut ar vārdiski.

Domīgi pakasījis pakausi, pārlaida skatienu pāri citiem dieviem. Viņam radās sajūta, ka tagad uzvedās ne sliktāk par kaprīzajām Grieķu dievēm.

[washulis]

Pareizi, pareizi. Stāsti ko gribi, bet es jau nu noteikti neesmu ēdama. Neesmu tam domāta, bet jūsu gaumi, ej nu sazina, var saprast. Afrodīte skarbi teica, rokas sānos salikusi.

Rādīt ar pirkstu uz Aīdu negribējās, viņš tak tik laba paziņa, pat par draugu gribētos nosaukt, lai arī Haosam bija visai pamatota ideja. Viņa vēl jo projām meta zibeņus Lokija virzienā. Ha, Freija. Atradis sev skaistu. Tad ej pie Freijas, ko te dari? Slepkavo, vai ne? Viņa viltīgi jautāja. Viņam bail iesaistīties ar mani sarunā. Bail, ka pateiks kaut ko par daudz.

[Džea]

Afrodīte. Pavisam noteikti viņa.
Nogrozījusi galvu sacīja Psīhe. Galu galā, viņa vel nebija aizmirsusi aizmirsusi pagātni
Pēc skata varbūt mīlīga, bet dievi ir viltīgi. Visi to zina.

[Soulberry]

Venēra piecēlās no savas iemīdītās vietas mākonī. Laikam pa nakti būs kārtīgi kustējusies. Lokija izdarības viņu smīdināja, un, mazliet piktu skatienu Venēra nomērija Afrodīti. Nu, īstenībā piktu un uzjautrinātu.

- Bet aprikozes matiem dod svaigumu, - nenoturējusi smīniņu uz lūpām, viņa pasmaidīja. Nezinu kādēļ, bet viss krrit uz Afrodīti...savai skaistuma uzlabošanai viņa ir gatava uz visu. Nogrozījusi galvu, Venēra apsēdās uz nākamā pūkainā mākonīša.

[washulis]

Afrodīte šausmās palūkojās uz Psīhi. Kurš nu būtu runājis. Es tak zinu, ka tev ir personiski iemesli, redzēt karātavās mani. Iesaku sākt domāt objektīvi! Laikam tu uz to neesi spējīga! Viņa izskatījās tiešām dusmīga. Un, kā tu tā vari, es beigās tomēr tev devu piekrišanu. Kā tu vari vainot mani??? Viņa tiēšam nebija sajūsmā par šo lēmumu. Pareizi, grib atbrīvoties no konkurences. Neliete. Un tad jau ierunājās arī otra, tā Venēra. Afrodīte bij pārliecināta, ka arī tā gribēs tikt vaļā no skaista sāncenša. Šeit iet kauja, uz skaistumu un nāvi...

Maniem matiem nevajag svaigumu. Tie jau ir gana svaigi un spīdīgi! Viņa atcirta, novēršoties un augstprātīgi palūkojoties uz kādu tālu mākoni, cerot, ka kāds apžēlosies par viņas dzīvību. Ja tas tā turpināsies, tad es patiesi no šejienes izlidošu.

Šo rakstu rediģēja washulis: 20.08.2009 22:46

[Mattiass]

— Kādām vēl karātavām? — Tors neizpratnē noteica. — Vai arī grieķu dievi ir tik vāji, ka viņus var pakārt? — viņš Afrodīti pavilka uz zoba.

[Ļipa]

Oho, tu centies iejusties mirstīgā ādā, lai izliktos guļam, kad tev apkārt notiek dīvaina slietas. Kā tas var būt? Nīke pacietīgi klausījās apkārtējo apsūdzībās, tomēr, izprātot taisnīgu lēmumu nespēja. Tiesa visvairāk acīs krita tie, kas visaktīvāk vēlējās citu dievu gāšanu no Olimpa kalna.
Psīhe, Afrodīte, vai tiešām tik ļoti ir vajadzīgs iesvilties dusmās?
Spaŗnotā dievība, ierunājās uz labu laimi šaudama savus vārdus kaut kur.


Šo rakstu rediģēja Sindra: 21.08.2009 12:02

[washulis]

Toram no Afrodītes tika veltīts negants skatiens. Tie Skandināvi no sevis iedomājas pārāk daudz. Grieķu dievi vis nav ar pliku roku ņemami, kā viņiem to gribētos. Nu nē.

Saki to tai Psīhei. Tās vārdu viņa izmeta, kā tādu apvainojumu. Afrodīte tiēšām nevēlējās vēl vairāk bojāt savu grastāvokli, tāpēc apklusa, nosēdās uz kāda mākoņa, sakrustoja rookas uz krūtīm un uz sejas uzbūra aizvainotu sejas izteiksmi.

[Vilku meita]

Lokijs smīnot Afrodītei sejā, pārvilka ar rokām par savu ķermeni, atdarinot Freijas sievišķos labumus un tas viņu pamatīgi uzjautrināja. Jo vairāk viņa ārdījās, jo jautrāk kļuva negantniekam. Lai būtu vēl jestrāk, viņš pacentās norādīt cik kaulaina ir dieve salīdzinot ar pašmāju skaistuli, knapi valdoties, lai neizplūstu jautros smieklos.

Tas bija labs joks pie sevis viņs nodomāja. Jpadomā ko vēl izjokot

[Mattiass]

Gribot-negribot Tors nosmīnēja. Pašmāju āksts bija visai apķērīgs, un, kamēr neaiztika savējos, tikmēr šur tur viņam dvēseles dziļumos varēja pat piekrist. Grieķu dievi bija pagalam lepni, taču atšķirībā no skandināviem viņiem nebija ne mazākās izpratnes par godu.

[Madafix]

- Ir noticis slepkavības mēģinājums? - vienaldzīgi jautāja Aīds, kad uzzināja kāpēc visi ir tik satraukti, - dievi taču ir nemirstīgi, vai varbūt es būšu ko palaidis garām? -

[Soulberry]

Afrodīte palūkojās uz Aīdu, - tomēr, slepkavības mēģinājums, ir slepkavības mēģinjājums, un no atmiņus tu to neizdzēsīsi pat nemirstīgajiem.

[Moriartijs]

Haoss bija iesnaudies. Dīvains haotisks sapnis. Viņam likās, ka pameta savu ķermeni un bija nonācis pie liela melna ezera, kurā dzīvoja visādas būtnes. Arī foreles. Un tad ezerā kaut kādā veidā nonāca arī trīctārps, bet kā tas viss beidzās Haoss neuzzināja, jo pamodās un pusmiegā klausījās ko pārējie runā.

- Es joprojām domāju ka Aīdam ir laiks doties uz mājām. - viņš miegaini teica.

[Mattiass]

— Uz mājām, kā tad, — Tors atklāti nosmīkņāja, — Mēs visi, protams, varētu doties pa mājām. Aizmirsāt, kādēļ vispār uz tingu sanācām? Starp citu, kuru tad īsti mēģināja noslepkavot? Un kādā veidā?

[Madafix]

Izdzirdējis, ka Haoss vēlas Aīdu sūtīt prom, viņš sadusmojās un draudošā balsī ierunājās, - Haoss, to es no tevis nebiju gaidījis! Kā gan tu vari sūtīt savu tautieti prom, pat ja tu neesi pārliecināts par tā dalību noziegumā? Kāpēc gan tu domā, ka noziegumus spēj pastrādāt tikai drūmi tipi ar mīklainu pagātni? Jebkurš no klātesošajiem var būt potenciālais slepkava, padomā par to, pirms apsūdzi pirmo dievu, ko ieraugi - nu jau mierīgākā balsī nobeidza Aīds.

[washulis]

Afrodīte nevēlējās nosodīt Aīdu, lai arī, kad Haoss bija izteicis savu versiju, skaistuma dieviete sāka šaubīties. Hmm... Viņa klusi teica. Haoss jau pats ar nav labāks. Vēl Afrodītei gribējās nolinčot arī to Venēru un Psīhi, bet saprata, ka tad visi sliktu padomātu un viņa pati būtu vistuvāk mirstīgo karātavām.

Bet arī Skandināvi likās gana jocīgi. Pēc skata, īsti barbari. It īpaši Lokijs. ja jau skaidras dienas laikā viņš var nomētāt citus ar persikiem, tad jau naktī nevas šamējo nevarētu valdīt. Laikam Afrodītes, kas tagad sēdēja nostāk klusi domājot, divi varianti bija pašu Aīds un Lokijs.

[Mitrene]

Iekšējās nesaskaņas auga augumā. Izskatījās ka uz nosūtīšanu mūzīgā trimdā mirstīgo pasaulē kā mirstīgajam bija divi kandidāti Afrodīte un Aīds.

balsošana! visi pasaka kuru no šiem viņi vēlas izraidīt no sammita.

[Moriartijs]

Haoss palika pie savas versijas, - Aīds! - viņš iesaucās un gaidīja kamēr parējie teiks savas balsis.