Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[Soulberry]

Venēra naski soļoja pa mākoņu maliņu, ik pa brīdim iesmiedamās. No Romas nākusi, viņa atcerējās to laiku, kad kādu planētu nosauca Venēras - viņas - dievietes vārdā. Ak, viņa bija skaista un jautra, bet Venēras dvēselē [ceru, ka dieviem un dievietēm tādas ir] nemājoja ļaunums vai skaudība. Bet gan prieks par tiem, kas bija savā elementā.

Viņa kļuva par pavasara, puķu un visas dabas krāšņuma daiļo valdnieci līdz pēdīgi sāka līdzināties Afrodītei - un kļuva par mīlestības un skaistuma dievieti.

- Sveiki mīļie, - viņa blēdīgi pasmaidīja, - kādas brūces? Pasaulē valda tikai mīīlēstība, - Venēra jautri vilka pēdējo vārdu, tā uzsverot "mīlestība" nozīmi. Un, lai gan Venēra nojauta, ka pasaulē gan ir citas lietas bez mīlestības un skaistuma, viņa centās samazināt savu redzesloku līdz diviem vārdiem - skaistums...un mīlestība. Cik vienkārši un paredzami.

[Madafix]

Aīds stāvēja pie Sammita vārtiem, domādams, kāpēc gan es šeit atvilkos? Parasti es te nemaz netieku laists, tāpēc es šeit nemēdzu uzturēties, bet ja jau uzlūdz, tad jāiet. Pēc šiem uzmundrinājumu vārdiem, Aīds uzvilka savu bruņucepuri, kura tā īpašnieku padara neredzamu, un mierīgi iesoļoja iekšā.

Sākumā Aīds nevēlējās sevi atklāt, viņš vēlējās iepazīties ar apkārtni. Tātad, kas šeit ir sanākuši? Šeit ir sen neredzētais Haoss, Afrodīte, ak Dievs! Kļūdījos, tas ir Jēzus, ar atvieglojuma sajūtu sev noteica Aīds. Tālāk ir redzami daži nepazīstami dievi un dievietes, šķiet mani tuvākie radi nav ieradušies. Patiesībā, sen neesmu ticies ar Zevu un Poseidonu, kur gan viņi nozuduši? Lai kā gan mēs varētu tikties, ja es, Aīds, esmu pazemes valdnieks un mirušo aizstāvis, Poseidons ir jūras un okeānu pavēlnieks, bet Zevs debesu un pārējo dievu bieds? ar skumjām nodomāja Aīds.

Šķiet ir laiks parādīties, Aīds nodomāja apsēzdamies uz mākoņa blakus Jēzum, un novilkdams savu bruņucepuri, tādējādi apkārtējie viņu varēja ieraudzīt.
- Sveiki, es esmu Aīds, pazemes un mirušo valdnieks, - triumfējoši iekliedzās Aīds, tai pat laikā draudīgi vicinot savu zizli. Pēc šīs izrādīšanās Aīds jau nopietnākā balsī pārējiem jautāja, - vai uz šo Sammitu ieradīes mani jaunākie brāļi? Sen neesmu redzējis ne Zevu, ne Poseidonu. Laikam būs kādreiz jāuztaisa ģimenes viesības.

[Moriartijs]

Haoss nebija pārāk priecīgs. Ja neskaita Lokiju un Jēzi - tas gan ir nepārspējams čars - , tad parējās ir skaistuma dievietes. - Burvīgi. -

- Skuķu kauja jau ir paredzama. - viņš nopūtās un pasveicināja visus klātesošos.

- Labs rīts arī jums. -

- Paskat, tik, kas ieradies - Aīds, - Haoss pasmīnēja. - Sveiks čali. Kā pa mājām? -

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 17.08.2009 12:50

[Madafix]

- Garlaicīgi, - skumji atteica Aīds, - katru dienu viens un tas pats, atvelkas kāds mirušais, man jāizdomā ko ar šo darīt, sūtīt uz debesīm vai atstāt pie sevis. Šķiet mana dzīve ir kļuvusi vienveidīga, esmu viens pats pazemē, reti kad tieku ārā, tu jau saproti, man brīvdienas neviens nedod! - ar smiekliem nobeidza Aīds.
- Kā pašam? - apjautājās Aīds.

[Moriartijs]

- Jūtu līdzi. - Haoss līdzcietīgi teica. - Man? Iznīcīgi un radoši reizē. Dažreiz liekas, ka sabrukšu pavisam, taču pat vēloties tas man nesanāktu, savilktos atpakaļ kopā. Tas ir tik ... tik ... dīvaini. Es jūtos itkā manī haoss būtu iekšā. -

- Paga. Es esmu Haoss. Ak, jā. Pareizi. -

[Soulberry]

Venēra sakoda lūpas, un ar dziļām skumjām uzklausīja Aīdu un, kā tikko uzzināja Haosu.

- Zēni, - viņa strikti noteica, vēl aizvien kodīdama lūpas, - pamēģiniet par visu domāt no gaišās puses. Piemēram, man, tas pēc gadu simteņiem jau izdodās lieliski, - Venēra iesmējās un sasita plaukstas.

- Bet vai kāds zina, kas pašlaik te notiks? - viņa nevērīgi vaicāja, un sāka aplūkot savus garos, skaistos pirkstus, - tas tikai tā - interesei, - atkal smiekli.

[Moriartijs]

- Pāris gadu simteņi paiet ļoti ātri. Tas nav nekas. - Haoss norūca Venēras virzienā.

Pārāk violeta tā skuķene Haosam likās. Visu laiku kaut ko atgādināja tā violetā krāsa, taču viņš nespēja atcerēties no kurienes.

[Kāds]

Jēzis nedaudz sabijās no tikko blakus uzradušā Aīda. "Esi sveicināts sammitā, Aīd, lai ticība ir ar tevi." Dzirdējis par to, kā iet Aīdam un Haosam, viņš teica tiem: "Esi redzīgs, tava ticība tev ir palīdzējusi" [Lūkas evaņģēlijs 18, 42] "Ticībai vienmēr ir jābūt, citādi jūs jau sen būtu iegrimuši dziļā depresijā, ak jā, pirms es sāku citēt evaņģēlijus man derētu izdalīt informācijas materiālu..." Jēzis piecēlās un izdalīja visiem klātesošajiem "Jauno derību"

[Moriartijs]

Jēzis sāka dalīt grāmatiņas, Haoss vienu paņēma. - Paskat tik, vēsturisks romāniņš ar nelielu maģijas piedevu. Esmu lasījis. Nebija interesanti. - Haoss nokomentēja un nolika uz mākoņa Jēza doto grāmateli.

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 17.08.2009 14:01

[washulis]

Afrodīte, kamēr citi sasveicinājās un atkal satikās, virpuļoja apkārt, tēlojot nez kādu pasaues skaistāko jaunavu, kas tikusi pie dabas ārēm.

Tikai, kad viņai sagriezās galva, viņa nopētīja klātesošos. Ak, kungs! Psīhe. Skaistuma dieviete savai sāncensei veltīja augstprātīgu skatienu, nevēloties ar viņu būt vienā sabiedrībā, tikai uzgrieza muguru. Neliete...

Arī, kad ieradās Venēra, Afrodīte mirkli sadrūma. Tā kopētāja? Romiešu Afrodīte, kā viņu mēdz dēvēt. Nē, es esmu skaistāka par viņu. Kā arī par to Psīhi. Psihā. Ko lai saka. Afrodītei skaudība bija asinīs.

Ak, Aīd. Skaistais, burvīgais Aīd. Afrodīta pieplivinājās klāt mirušo pasaules pavēlniekam. Kāds man prieks tevi redzēt. Un Haoss. Ak, Haoss. Mani labie draugi! Viņa jūsmojot vāvuļoja. Tikai Jēzus parādīšanās lika viņai atkal sadrūmt. Bāc, kā man čalis besī! Viņa pie sevis sodījās.

[Soulberry]

Ak, - viņa iesmējās ieraudzīdama Afrodītes skatienu, - tu taču esi mīlestības, nevis skaudības dieviete, - viņa iesmējās, un veltīja visiem starojošu skatienu. Neko pielikt, neko atņemt - Venēra teica ko domāja.

- Un paldies Jēzi, man tas noderēs, - kaut gan domās Venēra " bukletiņu" nolika kaut kur malā. Uz visiem laikiem.

- Psīhe, prieks tevi redzēt, - lai gan Venēra viņu pazina tikai caur runām, bija radies iespaids, ka Psīhe varētu būt jaukāka par Afrodīti. Lai gan, kur palika fakts, ka viņa varētu būt tāda pati? - un Aīd. Par tevi esmu dzirdējusi pēdējā laikā diezgan bieži... - kādēļ Venēra kaut ko murmulēja? Tam nebija izskaidrojuma - viņa tāda bija - murmulētāja un "uči-buči" rakstura sieviete. Kaut gan, uznāca brīži, kad labāk paklusēt.

Šo rakstu rediģēja Soulberry: 17.08.2009 15:39

[washulis]

Skaudības? Skaudības??? Kurš teica, kam kaut kas skauž? Afrodīte veltīgi centās noliegt savu pirmīt manīto skatienu, kā viņa pirmīt nopētīja abas dievietes. Man nav pamata par kaut ko skaust. Kā nekā, kā jau teici, esmu mīlestības dieviete. Es dāvāšu jums visiem mīlu karstu! Izņemot tām divām.

Ak, kaut nu šis sammits ātrāk sāktos. Es taču nevaru atstāt skaisto planētu Zemi nepieskatītu.Mīlestība ir visa zāles. Vai ne Aīd? Kā iet tavai Persefonei? Tā atkal to pusgadu uz virszemi aizvākusies? Afrodīte koķeti jautāja Aīdam. Varbūt, ja tu paliec viens..

[Džea]

Ak, abpusēji dārgā Venēra, abpusēji.
Venērai tika viens no Psīhes jaukākajiem smaidiem. Viņa vienmēr patika satikt jaunas devības
Liekule.
Kluss šņāciens tika veltīts Afrodītei, lai gan nav zināms vai viņa to dzirdēja

Šo rakstu rediģēja Džea: 17.08.2009 16:23

[Ļipa]

Ar saviem spārniem, kas skaistumā varēja sacensties ar jebkuru no eņģeļiem, šurp bija atlidojusi spārnotā uzvaras dieviete Nīke.
Patiesību sakot viņai īsti nepatika iespēja par šāda veida sanāksmi, bet tā kā viņas tētis Pallants bija teicis, ka pats netiek, tad šoreiz šurp nāca Nīke.
Sveiki!
Vai uzvaru nest bija tikpat viegli kā smaidu, kas tika dāvāts pārējiem dieviem?

[Soulberry]

Venēra uzsmaidīja Psīhei. Varbūt viņa nebija kļūdījusies par dievieti. Un, tā kā viņa uzsmaidīja Venērai jauku smaidu, atpakaļ tika atdods tieši tas pats - sirsnīgs smaids. Pie dieviem pievienojās vēl viena dieviete. Venēra atviegloti nopūtās, ieraudzīdama, ka tā nav skaistuma dieviete. Ķildu par to, kura skaistākā, būs pārpārēm šajā tišanās reizē. Naski piecēlusies, Venēra devās pie dievietes, un paspieda viņas roku, - Sveika, sveika, mīļā, - viņa uzsmaidīja dievietei, no kuras staroja grācija, - ak šie spārni, šie spārni...mūžam skaistākus neredzēšu, - Venēra komplimentēja, apsēzdamās savā iepriekšējā vietā. Viņai patika runāt, bet, dažreiz gadījās tā, ka viņa nerunāja vispār.

[Madafix]

Aīds paņēma no Jēzus vienu grāmatiņu un ar neviltotu interesi to aplūkoja, sacīdams - bieži pie manis nonākušie ir pieminējuši šo grāmatu, kā arī gribējuši to izlasīt, taču tu jau noteikti saproti, - Aīds sacīja palūkodamies uz Jēzu, - tāda gaišā literetūra man nav pieejama. -

- Sveika, Afrodīt, - priecīgs ierunājās Aīds, - nebiju cerējis tevi te sastapt. Ir pagājis kāds laiciņš kopš pēdējās reizes. -
Izdzirdējis, ka viņa vārdu piemin vēl kāds, Aīds palūkojās uz Psīhes pusi. - Sveika, uzreiz tevi nepazinu, - atbildēja Aīds, - ceru, ka dzirdēts ir tikai kas labs. -

Pēc kāda laika izdzirdējis, ka Afrodīte ko jautā, Aīds tai pievērsās. - Mīlestība? Patiesībā, ne vienmēr, jo tā var sagādāt arī pamatīgas ciešanas, - noslēpumaini atbildēja Aīds, - Persefonei iet labi, bet šoreiz gan, palaidu viņu padzīvot virszemē mazliet ilgāk, jo vairs nesatiekam tik labi kā agrāk. Uz ko tu tēmē?

[Soulberry]

OOC : Madafix, tu sajauci. Venēra, nāt Psīhe.

Venēra pasmaidīja uz Aīda pusi, - vai gan ko sliktu reiz esi darījis? Vai ko tādu, ko citiem nebūtu jāzina? - Venēra sarauca uzacis, un teatrāli iesmējās, - par tevi es zinu tikpat maz, kā par visiem kas šeit pašlaik atrodas. Un, runājot par leitu - vai visi sanākuši? Kuriem vajadzēja šurp nāk?

[Mattiass]

Atsoļoja Tors (no skandināviem) ar visu savu Mjolniru pār plecu. Pasveicinājis saimnieci, viņš sāka lūkoties pēc iespējas kaut kur apsēsties un, iespējams, padzīrot.

[Moriartijs]

Kamēr visi runājās, Haoss dungoja un skatījās tālienē. - Rauts kā parasti. Visi savācās un bazarē. Ak, šie radinieki. Kā parasti - runā un runā un runā un runā un runā un runā. -

Haoss turpināja blenzt tālumā un dungot Edvarda dziesmiņu. - Tas bija interesantākais šajā burziņā. -

[Vilku meita]

Lokijs ātri atrada pāris sabojājušos persikus, ko ieziest kādai no daiļavām matos.. varbūt,ja būs noskaņojums uz kādu labu joku. Tiesa bija tik aizņemts ar meklējumiem, ka ievēroja jaunpienācējus tik pēc atrašanas.
No Jēza grāmatu paņēma bez iebildumiem, jau kaļot plānus ko ar to pasākt, tomēr ar tautieti vajadzētu pasveicināties pirmām kārtām
Sen neredzēts Lokijs uzsauca Toram un klusinātā balsī piebilda. Vecīt tev kāda nagla neatradīsies?