Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[Mattiass]

Nakts pagāja samērā mierīgi un klusi, taču, kā no rīta izrādījās, tomēr ne bez sekām. Atradās divi jauni līķi — jau otrs grāfs šajās dienās, kurš bija miris no tā, ka kāds acīmredzot uzskatīja par uzjautrinošu viņam ielauzt pakausi ar trulu, smagu priekšmetu, kā arī tika uziets viesis no tālām aizjūras zemēm, kura mantas aplūkojot tuvāk, nācās secināt, ka ciemiņš bijis visai ievērojams slepkavnieks ar pieredzi. Acīmredzot viņš bija pa nakti rīta pusē klaiņojis pa pili, jo atradās kādā no gaiteņiem. Viņa rokās atradās arī asiņaina panna, kuru viņš acīmredzot steigā bija pievācis no virtuves, taču nepaguvis tikt no tās vaļā. Paradoksāli, ka pats amerikānis bija miris tieši tāda pašā veidā, taču slepkavības priekšmets droši vien bijis cits, jo panna nebija aizskarta. Saprotams, nav izslēgts, ka gaisā pasistais tūrists bija nokārtojis rēķinus ar dzīvi pats, apzinādamies, kas notiktu, ja pēc viņa aizsniegtos likuma roka, jo karāties vējā nav patīkami.
________________________________________________________

Raunds noslēdzies

2. raunda kopsavilkums:
Inspektors nogalināja Mafijas darboni no amerikas Kirilu, kurš acīmredzot īstenībā bija ieradies sniegt konsultācijas vietējiem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Mafija nogalināja Civilo grāfu Aleksandru fon Snovu.

Dzīvi palikušie:
Civilie: 1
Mafija: 2
Inspektors: 1
Ārsts: 1

Grāfs Aleksandrs fon Snovs un amerikānis Kirils dodas veidot kapakmeni.

Sākas 3. raunds
________________________________________________________

Izdzīvojušie varēja celties, jo bija izdzīvojuši vēl vienu nakti. Dārsija, pamozdamās, konstatēja, ka gultā ir viena. Durvis bija vaļā un atslēga bija tajās, acīmredzot, tās bija atslēgtas no iekšpuses.

[washulis]

Ak, cik skaists rīts! Dārsija teica, izstaipoties gultā. Tu esi īsts ērzelis! Viņa pagriezās un redzēja, ka ir viena. Ērzeli? Viņa izbrīnīti palūkojās apkārt. Tad uz durvīm. Durvis vaļā. Laikam šamējais atkal gājis labot skursteņus.

Vēl jo projām ar labu garastāvokli, viņa saģērbās un devās ārā, pa savu gaiteni, ceļā uz kāpnēm, lai dotos uz virtuvi.

[Mitrene]

Senželīna pamodās. no grīdas. kur bija nogulējusi ļoti ilgi. Ak dies. kas noticis? es neko nesaprotu? kāds iedodiet man ko padzerties.
nesagaidījusi nevienu viņa aizgāja uz virtuvi un paņēma vīna pudeli. atkorķēja to un kopējā istabā trijos paņēmienos iztukšoja. pat nogulējusi uz zemes diennakti un izdzērusi vīna pudeli viņa izskatījās daiļa. pamanījusi ka no aizkariem pašūtā kleita ir netīra viņa devās uz veļas kambari un izvēlējās sev tirkīzzilu audumu. noplēsusi no sevis aizkaru kleitu viņa to iemeta kamīnā tad tāpat sev apsēja apkārt tirkīzzilo audumu radot skaistas garas un vienkāršas kleitas iespaidu.

Viņa gaidīja pārējos tukšodama jau otro vīna pudeli. Senželīnai ļoti slāpa. kā nekā viņa bija ilgi gulējusi, un īsti nesaprata kas ir noticies. tukšajā telpā viņa iesaucās Klau... Nu... tad apklusa. saprata ka neviena nav

[washulis]

Dārsija nosoļoja pa kāpnēm, ar puspievērtām acīm. Kalpones, es vēlos brokastis! Viņa nokliedzās. Apstājusies telpas vidū, viņa nopētīja apkārtni. Skats apstājās pie vīna pudeles.

Tad skatiens aizslīdēja uz augšu pie pazīstamas, bet reizē nīstamas sejas. Ak... Tā esi TU! Viņa ar pretīguma pilnu izteiksmi nopētīja tā saukto lēdiju, kas šoreiz bija uzvilkusi vienkāršu, tirkīzzilu kleitu, kas, Dārsijas acīs izskatījās pēc prastas lupatas. Tiesa, viņai daudz kas tāds izskatījās.

Šo rakstu rediģēja washulis: 02.07.2009 23:02

[Mitrene]

Senželīna bija iztukšojusi jau trešo vīna pudeli kad parādījās Dārsija.

Hik, jā tā esmu es! tev kaut kas nepatīk? Hik! žagodamās senželīna gāja pie Dārsijas un to pagrūda.

zini tu izskaties pēc lētas slampas , un zini kas ir pretīgākais? tu tāda arī esi, ne tikai izskaties!

[washulis]

Dārsija šausmās ieplēta acis un muti, kad tika pagrūsta. Ak, tu! Viņa nikni iesaucās, nepielaujot, ka tiktu grūstita atkal.

Nav ne kauna, ne goda. Atvelkas te, piedzerās vīnu, drosi vien arī vainojama pie mana mīļā Džeroma nāves! Viņa norādīja ar pirkstu uz Sendželīnu un pēc tam grūda pretī.

Pati noteikti katru nakti ceri noķert kādu vīrisķi. Man vismaz tiek tādi tīrāki un bagātāki! Viņa skali spiedza, pec tam cenšoties vinai iesist arī plauku. Kur pie velna ir brokastis???!! Aizvāciet no manis šo netīreli!

Šo rakstu rediģēja washulis: 03.07.2009 01:02

[Mitrene]

Klau pati tu tāda. visi ar ko tu guli mirst! vai tad tas nav aizdomīgi. zinu visu par tevi tu bikšu medniece. Lai gan zinu ka tu biji ar Kirlu uz vienu roku. viņš bija slepkava un tu esi tāda pati nožēlojama slepkava. Grāfs fon snovs laikam tev nedevās ja šamo novāci. ne kauna ne goda. es naktīs neķeru vīrišķus. es pielūdzu Belailu. tur tev muļķe neko nesaprast. pēc trīsdesmit gadiem būsi krunkaina vecene, bet es būšu tikpat daiļa kā vienmēr. Senželīna pagriezās un iegāja virtuvē.

[washulis]

KO? Dārsija ar katru mirkli kļuva niknāka un niknāka.

Tu jau laikam proti tik vien, kā uzbrukt citiem, nepatiesi tos apsūdzēt, iepļaukāt, sadzerties vīnu, slavēt savu skaistumu, taisīt briesmīgas kleitas, pielugt kaut kādus murgus, censties flirtēt ar maniem grāfiem, pazust uz ilgu laiku un tad uzrasties, censties būt pārāk viszinīgai... Jā. Tas ir viss, ko tu proti! Ja tu būtu pavāre, tad noteikti sliktākā pasaulē.

Viņai īsti nebija skaidrs, kāpēc Dārsija piemetināja šātu teikumu, bet kaut kur zemapziņā likās, ka bez tā nevarēja nekādi iztikt.

[Mitrene]

atkal iznākusi no virtuves ar vīna pudelēm rokā viņa vienā paņēmienā sagāza tās saturu sev rīklē.
Tu lētais un izmisīgais sievišķi. liec takš mani mierā. tāpat tu nosprāgsi pirmā. Es pateikšu pareizajam cilvēkam lai tevi novāc pirms esi noslepkavojusi kādu citu. un neviens vairs ar tevi gultā neliksies. uzsūtīšu tev baisu lāstu

viņa izgāja uz brīdi un atnāca ar dzīvu melnu vistu. pasviezdama to uz dārsijas pusi viņa skaļi nokliedzās: Šekzehem Mulhere Tobias! Litrene Munemune Lunola!

[washulis]

Likt mierā? Vai tik tā nebiji tu pati, kas man pate bruka pirmā virsū. Šito āprātu. Kārtīgai lēdijai nepienākas palaist rokas, bet tu, kā veca bomzene, te nolējusies līdz pēdejai pilei, centies aizstāvēt savu niecīgo godu un nozjēlojamo dzīvi! Dārsija sekoja viņai pakaļ.

Kaut tu nosprāgtu kopā ar to Dzjeromu! Nu jau par viņu sērot nebūtu liela jēga. Bet ja man kādam ir jāvēl nāve, tad tā varētu būt tu. Vet, protams, arī tā virtuvene un kalpone, nedrīgst aizmirst to kalēju. Ak kungs! Tad jau sanāk, ka es esmu maniaku ieskauta! Dārsija samākslotās šausmās saķēra galvu. Glābiet mani debesis!

[Mitrene]

ak tad tik viegli maini savas domas? tikko skumi pēc Džeroma tagad nenožēlo. Pazīstu tevi vecā kaķe, viltība viltības galā. nu ko tad tu gribēji, lai es visiem skaļi pasaku ka esmu slepkava? Senželīna ievilka plaušās gaisu. un skaļi nokliedzās. ES ESMU SLEPKAVA! tad apsēdās iemalkoja vēl vīnu. Domā ka man kāds noticēja? nē tāpēc ka manam godaprātam uzticas, taču tavējam nē. domā ka visus vainojot izskatīsies labāka. Nekā. es zinu par tevi visu. Tu esi viena veca un viltīga kaķe. izplānojusi savas sazvērestības.

[Ļipa]

Elza bija pamodusies agri. Lai gan iespējams tā īsti nemaz nebija aizmigusi.
Nabaga, nabaga saimnieks...
Viņa klusībā vaidēja un cītīgi grieza burkānus. Var jau būt, ka tiem plukatām, kas bija okupējuši viņas saimnieka pili, Elzas ēdienus nevajadzēja, tomēr Elza nespēja tik lēti mainīt gadiem ilgušos paradumus.
Tā griežot viņas mazajā valstībā ielauzās sieviete, kas sevi uzskatīja par sabiedrības dāmu un Elzai nepaspējot pat muti ieplēst, izmuka ar viņas saimnieka vīna pudelēm.
Būtu vismaz atļauju paprasījusi!
Slaukot burkānainās rokas priekšautā, no virtuves izvēlās tās saimniece.
Tie bija domāti ēdienam!
Viņa vēl sašutusi nopurpināja raudzīdama atgūt kaut tukšās pudeles. Tur taču varētu saraudzēt savu vīnu vai arī ielikt kādu sīrupiņu ziemai. Kungam garšotu... Jā, kunga gan vairs nebija...

[washulis]

Dārsija vēl jo projām negāja tālāk no savas pagaidu oponentes, sev prātā žigli domājot kādu veidu, kā atriebties verbāli.

Virtuvē parādījās tā virtuvene, kas teica kaut ko par vīniem, Dārsija tikai izmeta. Beidzot bija laiks. Es jau mirstu badā, un lūdzu, netraucē mums! Tiesa, vārds Lūdzu it nemaz neizklausījās pēc lūguma.

Nepiemini Džeroma vārdu! Zini cik man grūti par to runāt? Bet par izlietu pienu vai vērts vairs raudāt, lai arī tā gribās. Mums drīzāk jāatrod to, kas visu laiku slepkavo manus gultas biedrus. Kāds vēlas mani iegāst. Un kurš gan cits, ja ne kāda persona, kas kļūst greizsirdīga, ka visa jautrība tiek man. Skauž, ka gatava pannu ņemt rokās. Nešaubos. Tu vai nu tā... kā viņu tur... nu, vārdu sakot kalpone, lai gan, es nevienam no jums neuzticos! Salašņas!

[Džea]

Varētu padomāt ka tu pati esi labāka.
Enija īgni norūca ienākot virtuvē. Tas pavisam noteikti tika tēmēts uz Dārsiju. Neizskatījās ka Enija samierinātos ar domu, ka tiek nosaukta par salašņu

[Ļipa]

Ja, jaunkundzītes neies savu muti brūķēt, kur citur, tad ēdiens būs ar sliktu garšu!
Vecā virēja viedi paziņoja.
Vai tiešām jūs nezināt, ka dusmīgs cilvēks tāpat kā iemīlējies cilvēks nav nekāds ēst gatavotājs?
Virēja nespēja vien beigt purpināt sev zem deguna, jo kā nekā katram jāzin sava vieta.

[washulis]

Enijas komentārs lika viņas virzienā Dārsijai tikai nobolīt acis. Uzreiz prātā nešāvās atpakaļ nekāda dzēlīga piezīme. Gan jau vēl...

Bet, kad virtuvene pieminēja ēdienus ar sliktu garšu, Dārsija, gluži, kā nupat indi iedzērusi, apķēra savu kaklu. Ak tā? Tu domā mani noindēt? Vai tā? Es jau zināju, ka tev kas ļauns padomā. Tik pat labi tu varēji manus mīļos gultas biedrus noindēt ar it kā sātīgām brokastīm. Viņi pat neko nenojaustu. Un tu! Viņa izstiepa pirkstu Enijas virzienā. Tu noteikti esi ar šamējo uz vienu roku!

Viņa brīdi pastāvēja rāmi, lai arī seju vēl jo projām sedza paranojiskā grimase. Tad viņa iekaucās! Es vēlos nolinčot tās salašņas! It īpaši to... kā tevi sauca? Viņa pameta skatu uz Eniju.

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.07.2009 14:19

[Džea]

Par Dārsijas komentāru Enija tikai nosprauslāja. Jā, lai arī kalpone, viņa netaisījās pielīst.
Atradusies linčotāja? Labrāt uzzinātu par ko. Tikpat labi es varu ieteikt tevi.

[washulis]

Par ko? Dārsija uzmeta viņai augstprātīgu skatu.

Manās acīs tu esi ļoti aizdomīga. Vienmēr blakām tai ķēķa tantei, tāda klusa, visu redzoša. Es jau zinu gan, ka tie klusākie ūdeņi ir tie dziļākie. Un mani jau nepārsteigtu, ka tu mani nolinčot gribi. Protams.

Es te, kā baltais zvirbulis. Visiem traucēju, it īpaši jums abām. Noteikti esmu izklāstījusi pārākl daudz skaļi un tas dara jūs tramīgas. Viņa klāstīja savu versiju, uzmetot Enijai niknu skatienu.

[Ļipa]

Jaunkundz, ja griba, lai jūs indēju, tad dodat tik šurp tās indes zāles!
Virēja izstiepa savu gaļīgo roku pret lēdiju Dārsiju, kamēr Elzas seja bija kļuvusi koši sarkana. Cik daudz apvainojumu dažu dienu laikā!
Un, tu skuķi uzmani savu muti. še slota!
Elza jau vēlējās pasniegt Enijai slotu, kad nākamā Dārsijas piezīme lika Elzai pieskandināt virtuvi ar saviem pārlieku skaļajiem smiekliem. Baltais zvirbulis atradies.

[washulis]

Tas ir, kā, dodiet indes zāles? Dārsija brīdi samulsa, bet kad tā virtuvene sāka par viņu smieties, viņa noskaitās tik ļoti, ka teju teju jau grasījās tai lauķei iesist kārtīgu pļauku. Bet savaldījās, sev atkārtodama, ka nav tik zemā līmenī, kā lēdija Sendželīna, vai arī kā viņu tur sauca.

Ne jau man ir indes! Paskaties labāk savos plauktiņos, vai neatrodi kaut ko tādu, kam tur pēc likuma nevajadzētu būt. Un es saprotu, ka tagad klajš aicinājums mani noindēt ir gluži taisnība. Tavs nodoms jau no paša sākuma, vai ne?

Viņa ieturēja pauzi. Tad mēs kādu linčojam, vai nē? Šī man ir bijusi smaga diena. Jau otrais gultasbiedrs pagalam. Viņa izspieda teatrālu šņukstu.