Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[Moriartijs]

- Paldies, paldies, - Plankets iesaucās apsēžoties pie galda. Izdzēris glāzi vīna, ķērās pie pīrādziņiem. Tie bija burvīgi.

- Vienkārši apburoši burvīgi pīrādziņi. Bauda, ne ēdiens, - viņš uzlavēja pavāri, kamēr tā bāra malkas nesēju.

[Džūna]

Sasodītie sievišķi Eduards noņurdēja un piecēlās, lai ietu atkal laukā un ienestu vēl kādu malkas klēpi.

Puisis skriešus aizskrēja līdz malkas šķūnim, paņēma tik daudz malkas, ka i pāri neredzēja, atvilkās atpakaļ uz virtuvi un nometa savu nesamo pie krāsns tā, ka pagales lidoja pa visu telpu.
Nu, tā ir labāk?

Piesargies, ka nesadzeries par daudz vīna, ne tā vēl dziedāt sāksi. Eduards sacīja Planketam, atkal apsēžoties pie krāsns. Sasildīties un nožūt, viss ko viņam tobrīd gribējās.

[Ļipa]

Ak, nav par, ko, nav par ko..
Elzas vecā sirds aiz laimes kusa un viņa būtu gatava atšķērēt kādu cepeša šķēli, ko gan viņa, protams, nedrīkstēja darīt. Cepeti viņi visi ēdīs tad kad kungiem vairs nekas nebūs vajadzīgs!
Un, tu skuķēn, ņem lupatu un satīri aiz puikas!
Kad Eduards bija atgriezies viņa ķērās pie Enijas izkomandēšanas. Eduardam tikmēr tika iespiesta rokās glāze silta piena, tīrs dvielis un gabaliņš no tikko ceptas maizes. Droši vien Eduarda organismam tā bija tikai sīka uzkoda, tomēr Elzai tas bija savdabīgs izlīgums ar puiku. Protams, tas nenozīmēja, ka viņa pēc mirkļa viņam nesadomās likt darīt vēl kaut ko, ja vien viņš nebūs iemanījies nozust no Elzas redzesloka un mazās karaļvalsts pašā cietokšņa apakšdaļā.

[Moriartijs]

- Kad būšu pietiekami izdzēris būs jau pilnīgi vienalga, dziedāt vai nedziedāt, - muzikants ieteicās notiesājis vēl vienu pīrādziņu un piebeigdams glāzi. - Laba ieturēšanās. -

- Laikam būs jāiet palūkot, kas ar ciemīšiem notiek. Ja viņi joprojām garlaicīgi runās nākšu atpakaļ. Varu ar' jums uzspēlēt. - Plankets teica un piecēlies devās ārā no virtuves, lielās zāles virzienā.

Nedaudz apkārtnes un teritorijas apraksts? Jeb pašai improvizēt?

[B.A.L.O.D.I.S]

Kirils, pārmetis pāri krēmkrāsas uzvalka žaketi pār plecam un neaizdedzinātu cigūru mutē iesoļoja ēkā.
Viņa pielaizītā frizūra spīdēja jebkurā apgaismojumā un vispār izskatījās pēc gatavā playboya.
Viņš apstājās pie sliekšņa, ar ātru skatienu aptvēra visu telpu un tad nākot skaļi teica
Sveikas dāmas!
Pēc tam viņš apstaigāja pārējos paspiežot rokas.

Šo rakstu rediģēja B.A.L.O.D.I.S: 14.03.2009 00:12

[washulis]

Estella Dārsija graciozi iesoļoja dziļāk telpā, kad viņai garām aiztraucās kāda sieviete ar pārlieku garu vārdu. Nekauņa! Izvēlēties sev tik garu vārdu! Viņa vēl cer, ka es to iegaumēšu? Nekad! Un vēlpietams uzreiz metas pie grāfa!!! Tas ir mans grāfs! Es gan gribētu redzēt, kāds tai... kā viņu sauca, ir tituls!

Lēdija Dārsija piesoļoja pie abiem, ne visai laipni nopētot konkurenti. Godātais grāf. Man ir tas gods atrasties Jūsu sabiedrībā. Es nespēju izteikt vārdiem, cik jūtos pagodināta tikt uzaicinātai uz šo burvīgo rezidenci.Viņa, ignorējot otru būtni, paklanījas grāfa priekšā, cik nu cildeni un zemu spēdama (protams, nenosmērējot kleitu). Pieklājība, etiķete un uzvedība. Tikai pēc tam flirts, labāko atstājot uz beigām. Un vienmēr radot interesi par sevi, katru reizi, kad esi vīrieša sabiedrībā. Tā viņa rīkojās, lai savaldzinātu vīrieti.

Atkal iztaisnojusi muguru, viņa palūkojās uz kādu ne visai smalka paskata dziedoni, iznākam no virtuves puses. Jūs neesat augstmanis. Viņa it kā žēli un sarkastiski teica, iekļaujot arī teikumā daļu jautājuma.

[Ļipa]

Ai, mīļais, mīļais...
Elzai nabaga dziedātāja bija mazliet žēl. Tomēr katram savs darbs darāms.
Nu, tad veiksmes!
Viņa noteica un uzmetusi skatienu skuķim cerēja, ka viņa kustēsies gana ātri, jo Elzai pašai bija pienācis laiks apraudzīt savu virumu un pielikt tam vēl beidzamo garšvielu buķeti.

[Moriartijs]

Iegājis zālē, Plankets izdzirdēja savā virzienā sūtītu komentāru. Es neesot augstmanis? Palūkosim...

Piegājis pie dāmas, - Kapteinis Makleins, - viņš teica paklanoties. Tagad tikai sagaidīt atbildi.

[washulis]

Lēdija Dārsija augstprātīgi nopētīja tā saukto kapteini. Gan gribētu redzēt viņa kuģi. Viņa pie sevis nosmēj, pasperot soli tuvāk Planketam, viegli pasmaidot, kad tas paklanījās.

Tātad Jūs esat augstmanis? Viņa beidzot ierunājās.

[Moriartijs]

- Esmu gan, - Plankets teica un paklanījās vēlreiz. Viņš nopētīja Lēdiju Dārsiju no glavas līdz papēžiem un pasmaidīja.

[washulis]

Dārsija, izdzirdot atbildi, tikai novilka. Kāda vilšanās. un lēni aizsoļoja atpakaļ pie grāfa.

Viņš neizskatās gana turīgs, bet man vajag ar lielu mantību apveltītu. Šajos grūtajos laikos, kad apkārt nabagi staigā un gramstās svešās kabatās, tad papildus nodrošinājums nenāks par skādi. Viņa pie sevis sprieda, viltīgi un augstprātīgi nopētot "kapteini" Makleinu. Nu jau no lielāka attāluma.

Ja ne precībās, tad tikai gultā. Viņa vēl nodomāja. Bet to vēlāk.

[Moriartijs]

Izdzirdējis Lēdijas Dārsijas atbildi, skābi pasmaidīja un nostājās zāles malā. Tur stāvot viņš juta Lēdijas skatienu. Tad bija daudzsološs, Būs "jāsatiekas un jāparunā" vēl kādu reizi.

Paņēmis ģitāri, sāka to klusi spēlēt, gaidot, kad kaut kas notiks. Viena cilvēka orķestris. Cik gudri.

[B.A.L.O.D.I.S]

Kirils iegāja virtuvē pie virējas, nometa savu, ar kaļķiem noputējušo, jaku kaut kur stūrī un teica
Man paziņoja, ka jūsu rezidencē ir salūzis kamīns, es ierados to salabot
Nomazgāties arī nenāktu par ļaunu

[Ļipa]

Par kamīniem gan laikam vislabāk visu zināja tas skuķis vai arī Eduards, kas nez kāpēc no smēdes bija atdzīts šurpu. Patiesībā arī Elza visu zināja par kamīniem tiesa gan kopš beidzamās reizes, kad viņa „visu zināja”, Elza centās ar savām zināšanām nelepoties.
To jaku gan varēja atstāt ārpusē! Pieputina te visu!
Virēja samierinājās vien ar dusmīgu purpināšanu un ķērās pie zaļumu sagriešanas. Drīz, drīz bija jāceļ galdā ēdiens, bet tas vēl nebija kā nākas izdekorēts un, kur vispār bija sulainis? Nabaga Eduardiņam varbūt būs jaaizvieto arī tas?

[essy]

Grāfs Aleksandrs fon Snovs, kā jau vienmēr, bija klāt, bet pagaidām vēl neviens viņu nebija pamanījis. Iekārtojies ērtā krēslā, grāfs virpināja rokās savu sudraba jūrasputu pīpi un vēroja notiekošo. Viņš bija pārāk noguris no drausmīgā ceļa, lai piedalītos sarunās. Nekas, pēc kāda mirkļa ar viņu viss būs atkal kārtībā.

Jā, nebija viegli garajam, slaidajam Aleksandram ceļot karietē. Ne tur kājas kur nolikt, ne arī normāli izstiepties. Viņš labprāt būtu jājis, bet laiks bija pārāk draņķīgs un ceļš pārāk tāls.

[Džūna]

Eduards izdzēra viņam pasniegto pienu un apēda maizi.
Jā, tur bibliotekā kamīns ir pagalam. viņš sacīja, noslaukot dubļus no sejas.
Kāds nezina, vai tas lielais saimnieka pasākums jau sācies?

[Ļipa]

Tā, zaļumi bija sagriezti un apkaisīti pāri dažiem, veseliem rukšiem un vēl šādiem tādiem ēdieniem. Tagad bija jāizdomā kāds košāks garnējums. Piemēram, burkānu šķēlītes! Jā, burkāni izskatītos gandrīz tikpat labi kā tas ābols, kas bija iestūķēts cūku šņukuros.
Pusi viņi tāpat neapēdīs…
Viņa domās purpināja. Ai, un kamēr vēl kalpu ļaudis tiks līdz savām vakariņām, puse gardumu būs izšmugulēti un otra puse atdzisuši, apvītuši un visādi citādi padarīti ne tik jauki un baudāmi.
Kungi vēl nav zvanījuši un sulaiņi ar ir pazuduši!
Tātad ēst vēl neviens negrib.

[Ungaarijas ragas...]

Lūgtos viesus, no kuriem gan pagaidām grāfa Kreistona rezidenci bija pagodinājuši tikai trīs, taču ņemot vērā sliktos laikapstākļus, viņi varēja vērā ņemami aizkavēties, sagaidīja virssulainis tērpts greznā livrejā, kārns, garš un pievilcīgs, ap gadiem četrdesmit.

Kamēr virssulainis parūpējās, lai cienījamo viesu mantas tiktu noliktas vietā, uzradās arī pats mājastēvs un svinību rīkotājs grāfs Konrāds Kreistons.

Kad pie viņa piepeldēja lēdija Dārsija, grāfs galanti viņai palocījās un nobučoja lēdijas roku, pēc tam, kad viņa bija beigusi klanīties. Paspiedis roku Kirilam, kura izskatas un uzvedība nelika šaubīties par lēmuma pareizību — neapšaubāmi šis Ameriku apceļojušais viesis būs spilgts un uzjautrinošs papildinājums, kā arī tas dīvainis, kurš iznāca no virtuves un nodēvēja sevi par kapteini un dāma ar garo vārdu un ģērbusies baltā kleitā.
Nu nu, liekas, ka manas dzimšanas dienas svinības nebūs tik garlaicīgas, kā biju domājis.

Ieradies bija arī grāfs fon Snovs. Plati smaidīdams Kreistons piesoļoja viņam klāt un paspiedis roku noteica:
Grāf fon Snov, es ceru, ka Jūs neesat aizmirsis par revanša spēli pokerā? Vai varbūt to varēs noorganizēt jau šovakar!

Pēc tam viņš vērsās pie visiem pārējiem (ieskaitot patiesībā neuzaicinātos kapteini Makleinu un personu ar garo vārdu, kas beidzas ar di Aljē): — Atvainojiet, mani dārgie viesi, man prieks, ka jūs veiksmīgi pārvarējāt mātes dabas uzliktos šķēršļus, taču izskatās, ka vēl dažiem, kuriem šovakar bija jāierodas, tas sagādā grūtības. Tāpēc, kamēr mēs viņus gaidām, jūs varat mierīgi pirms vakariņām paspēt atgūties pēc ceļa. Kungi, virssulainis parādīs ceļu uz istabām.

Tad grāfs pievērsās lēdijai: — Lēdij Dārsij un lēdij di Aljē, man būs tas gods jūs, pavadīt līdz jūsu istabām, jo neapšaubāmi tas bija grūts pārbaudījums nokļūt līdz šejienei tādā laikā.

OOC: Atļaušos noignorēt to, ka daži rakstīja, ka visi jau atrodas ēdamzālē un svinības rit pilnā sparā, jo lūdzu aprakstīt pagaidām tikai ierašanos pilī.

[essy]

Grāf Kreiston, prieks Jūs redzēt! piecēlies kājās, Aleksandrs palocījās. Mazliet gan mugura iesmeldzās, bet nu tas nekas. Tās jau tikai garā un grūtā ceļa sekas, gan pāries.
Labprāt saspēlēšu ar Jums pokeru. Ja vien pārējie viesi būs tik laipni un mums to ļaus! viņš viegli palocījās arī pārējo virzienā.

[Džea]

Enija kaut ko īgni noburkšķēja uz Elzas pavēli, tomēr vairāk neko neteica. Tā vietā tika paņemta grīas lupata un dubļi drīz vien bija nozuduši. Vel vairāk. Virtuve laistījās, kas varētu apmierināt veco virēju. Jā, diemžēl ar Eniju tā bija. Viņa nebija no tām čaklākajām, taču ja kautkam ķērās klāt, tad tas tika padarīts kārtīgi.