Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[essy]

Jā, labs secinājums Džonijs pievērsās Edmundam. Kur ir Roxija? Viņai tad ir izšķirošā balss.

[Džea]

Nevienam tavi vadi nav vajadzīgi. Ko tavuprāt es ar tiem darīšu?Siešu matus?
Gregs uzšņāca vecajam vīram. Viņš bija uztraucies un aizkaitināts. Gribējās tikt no šīs lietas ātrāk vaļā.
Tieši tā, es izvirzu tevi. Turklāt tu es i vecs vīrs, tev viegli mirt.

[washulis]

Bet tomēr kāds ir ņēmis manus vadus! Domā, esmu priecīgs par to??? Arī Edmunds kļuva sarkanāks, dūres sažmiedzis. Jaunais nekauņa!

Protams! Kas tad viņam? Viņš ir vecs. lai mirst. Nekāda goda un pašcieņas! Viņš jau bauroja. Tiešām sāka likties, ka jau pagalam ir. Nekas vēl nav beidzies... Viņš sevi mierināja.

[Mitrene]

Roxija nespēdama izturēt šo spriedzi izdzēra uz reiz pusi no tablešu bundžiņas satura. Ak dies manās rokās ir izšķirošā balss, par ko man balsot? par ko? Viņa skatījās uz abiem diviem uz Dregu un Edmudu. abi izskatījās aizdomīgi. Abi varēja būt slepkavas. Es domāju ka vainīgs ir... viņa mēģināja pie sevis izlemt kuru tad viņa uzskatīja par vainīgu. Gregs visu laiku bija licies aizdomīgs, bet tagad Edmunda balsī viņa sadzirdēja ko nelāgu. Kaut ko kas rosināja aizdomas. Vainīgais ir... jā? kuŗs īsti tad ir vainīgais, varbūt vajadzēja sekot līdzi sarunai nevis visu laiku lietot tās sasodītās tabletes sajaukumā ar alkoholu Vainīgs manuprāt ir Gregs viņai prāta ienāca kāds cits Gregs kuram bija kaut kāda saistība ar mājām. Gregs novāca manu Džeriju viņa skaļi noteica un izlēma šo uzvaru nosvinēt izlietojot visu pārejo bundžiņas saturu izdzerot viskija atliekas. štrunts par to ka rīt sāpēs galva, kad tā nav sāpējusi? viņa klusi pie sevis noteica.

[washulis]

Edmunds ar spriedzi lūkojās uz Roxiju. Ko viņa teiks? Ko viņa teiks? Ko viņa teiks? Ko viņa teiks? Ko viņa teiks?... Viņam turpināja skanēt prātā viena un tā pati doma. Ak kungs, sievišķi, nevelc garumā!

Tiklīdz pa telpu izskanēja vārds Gregs, Edmunds smagi nopūtās. Tā bija atvieglojuma nopūta. Es dzīvošu...

[Moriartijs]

Ņemot vērā ka rezultāts ir trīs pret viens, un netiek izvirzīti citi linčojamie pretendenti, nāvei tiek nolemts Gregs Dolsons.

Sapratis, ka nav kur sprukt, Gregs atzinās ka ir Mafijas pārstāvis.

Pēc nelielas diskusijas tika nolemts, ka Gregs aizies no dzīves laimīgā un nesāpīgā veidā. Proti, viņš pārdozēs uz Roxijas krājumiem.

Inspektors bija padarījis savu darbu godam un izdzīvoja. Inspektors bija Roxanna.

Ārsts, kurš iepriekšējā raundā bija izglābis Inspektora dzīvību bija palīdzējis uzvarēt labajam šoreiz. Ārsts bija Džonijs Vilbērns.

Civilais tika apmelots slepkavībā, un to arī turpināja darīt arī pēdējais Mafijas pārstāvis, taču uzvarēja taisnīgums. Kā jau tipiskā Holivudas filmā. Civilais bija Edmunds Hopkinss.


Tajā brīdī pamodās Džerfijs. Viņš saprata, ka atkal visu ir palaidis garām.

Pēc piecām minūtēm caur paviljona durvīm cauri izlauzās uzņemšanas laukuma darbinieki un ieraudzīja pusi no šajā paviljonā strādājušajiem mirušus. Viņi redzēja, ka otra puse tomēr bija dzīva un pēc nelielas iztaujāšas uzzināja, ka Labā spēki ir uzvarējuši.

Džea nodzīvoja trīs raundus. Lūdzu ieposto kapakmeni ATD pavedienā.

Paldies par spēli.

[washulis]

Edmunda nopūta nenāca lieki. Kā izrādās, pārējie trīs bija noķēruši īsto slepkavnieku. Labais bija uzvarējis. Pilnīgi jocīgi.

Un es civilais paliku dzīvs līdz galam. Edmunds Hopkins bija priecīgs, ka varēja tikt ārā no filmēšanās laukuma. Vētra bija cauri un palīgi klāt. Viss, manus vadus vairs nevoens nedabūs. Viņš norūca, savāca visus, kurus nu slepkavnieki un citi bija papsējuši sazagties, noglabāja drošā vietā, kabatā, pateica Džefrijam, ka viņa laimes zivtiņa nekam neder, devās prom no filmēšanās laukuma. Atpakaļ uz mājām. lai turpinātu savu dzīvi. lai turpinātu igņoties.

P.S. paldies par spēli...

[Mitrene]

Roxija noskurinājās. Ak dievs kā man bija apnicis tēlot šo narkomāni nākošreiz es nepiekritīšu šādam policijas uzdevumam, vai tiešām es nevarētu kādreiz lietot labāku leģendu? vienmēr pornozvaigznes vai prātu izdzīvojušas aktrises. un vienmēr viņas ko lieto. Par laimi šīs mazulītes viņa izvilka no kabatas bundžiņu Ir nekaitīgākas par bērnu vitamīniem. labi es dodos mājās, atpūsties un gatavoties nākamajai slepenajai misijai. viņa pasmaidīja uzlika uz acīm saulesbrilles un devās ārā pa durvīm policijas nemarķētajā mašīnā kas gaidīja viņu lai varētu doties mājās.

OOC: PALDIES JUMS PAR SPĒLI! Bija forši! gaidu nākamo.

[essy]

Džonijs bija ticis veiksmīgi galā ar sev uzdoto uzdevumu - būt par ārstu. Un turklāt palicis dzīvs. Laimīgs viņš devās prom no filmēšanas laukuma. Beidzot tikšu izgulēties! Pamājis uz atvadām pārējiem, viņš ielēca savā mašīnā un drīz vien pazuda tālēs zilajās.



OOC: Paldies! Bija jautri (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Ungaarijas ragas...]

Spēle nummur 3

Lomu sadalījums:
Civilie: 3
Mafija: 3
Inspektors: 1
Ārsts: 1

Sākam 1. raundu

Viduslaiki, Kreistonšīras grāfiste, Anglija.

Zvērinātais vecpuisis grāfs Konrāds Kreistons, kuru neviena daiļava nav spējusi savaldzināt tiktāl, ka viņš būtu gatavs šo precēt un tādejādi padalīties ar viņu savās bagātībās, rīko savu trīsdesmito dzimšanas dienu. Lūgto personu vidū ir arī grāfs Aleksandrs fon Snovs, Kirils (uzaicināts intereses par tālām zemēm pēc) un lēdija Dārsija. Ielūgumā ir teikts, ka viesības notiks viņa lauku mājās, kas ir īsts cietoksnis ar nelielu ciemateli pie tā.

Laiks ir pagalam draņķīgs, ceļš, lai arī cik labā stāvoklī grāfs Kreistons to neuzturētu, ir slapš un izžuldzis, tā ka zirgi, kamēr aizvilka karietes ar cienījamiem viesiem līdz pilij, ir galīgi nosvīduši un paguruši.

Ir vēls vakars un sāk jau krēslot.

Pils pastāvīgie apdzīvotāji apraksta gatavošanos svinībām (uz tām bija paredzēts ierasties deviņiem lūgtajiem viesiem), ceļotāji — ierašanos pie grāfa. Kā arī visi laipni aicināti savā pirmajā rakstā veltīt kādu teikumu savam ārējam izskatam un raksturam.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 12.03.2009 16:48

[Džūna]

Jā, noteikti, vienmēr Eduards. Ja vajag melnstrādnieku- vienmēr Eduards. Man varbūt bija savi darbi darāmi. jaunais puisis pie sevis piktojās.
Eduards bija kalēja māceklis, spēcīgs jauns vīrietis, tumšiem matiem un mazliet tumsnēju ādu, viegli aizkaitināms un straujas dabas.
Tā kā grāfs rīkoja viesības, pie sagatavošanās darbiem bija pielikti gandrīz visi un jaunajam Eduardam bija uzticēts apgādāt ar malku visus pils kamīnus, kā arī virtuvi. Malku viņš bija saskaldījis pa dienu, nu steidza sanest iekšā pēdējās pagales. Puisis bija viscaur slapjš un dubļiem klāts, drēbju sākotnējo krāsu nemaz nevarēja uz aci noteikt. Visapkārt valdīja rosība, kas vēl vairāk sakaitināja Eduardu. Paslīdējis, pakritis un izvārtījies pavisam pa dubļiem, viņš ievilkās iekšā virtuvē un nometa pie krāsns pagales. Viss. viņš noteica un apsēdās uz tuvākā ķeblīša.

[washulis]

Varbūt kāds dzirdēja, kāds ne, bet grezna kariete ripoja pie galvenās ieejas uz lielo pili, kur mitinājās grāfs Kreistons.

Šis solās būt interesants vakars. Vai varbūt nakts? Kad kučieri bija atvēruši karietes durvis un palikuši zem tām paklājiņu, lai Lēdija nenosmērētu savas kurves, no karietes izlīda viņa pati. Lēdija Estella Dārsija. Par viņu bieži runājā šādi: "Cik bagāta, tik griboša." Un viņas nolūki visiem bija zināmi un saprotai. Kas gan man pa pūru sanāktu, ja izprecētos ar pašu Konrādu Kreistonu. Grāfu Konrādu Kreistonu.

Augstprātīgā sieviete nostājās visā savā cēlumā. Mugurā tai bija smalki izšūta dzintarkrāsas zīda kleita. Garie rudie mati savīti interesantā frizūrā, kurai pāri bija pārlikts balts, puscaurspīdīgs lakats. Protams rotaslietu ar netrūka.

Lēnā un graciozā gaitā Dārsija iesoļoja pa akmens celtnes ieeju. Viņa uzpūtīgi gaidīja, kad kāds sāks viņu apčubināt un aizvest uz galveno zāli.

[Moriartijs]

Plankets Makleins iegāja pa cietokšņa vārtiem. Klusi lamājoties par šausmīgajiem ceļiem, viņš devās dziļāk ēkā un no apmetņa apakšas izvilcis savu ģitāri devās tālāk uz virtuvēm pēc sausuma un kādas glāzītes dzēriena.

Plankets bija pagara auguma vīrieris, netīri brūniem matiem, zaļganām acīm, bez bārdas, visai stalts un pievilcīgs. Tumšas bikses, zābaki, pelēki balts krekls, tumši brūnas mīkstās ādas "žakete" un melns, biezs apmetnis. Līdzi ģitāra un soma. Pie jostas ūdens bl.ašķe.

Iegājis virtuvē viņš pamanīja visnotaļ piekusušu strādnieku.

- Hei, hei! Būs kāda vieta kur nožāvēt kājas? Ceļi te ir šausmīgi! Kāda glāzīte derētu pirms spēlēt tiem bagātniekiem - viņš ar ģitēri norādīja aptuveni zāles virzienā.

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 12.03.2009 21:58

[Mitrene]

Senželīna pēkšņi gandrīz ne no kurienes bija uzradusies pie cietokšņa vārtiem. Fui cik pretīgs gadsimsts, kad es dzīvojos pa Romu tur bija stipri labāk. nu vismaz siltāk noteikti. viņa pacēla uz augšu baltas un vienkāršas tomēr ar Senželīnas ādas krāsu un dabiskajiem dotumiem harmonizējošas kleitas malu un mēģināja nenotraipīt savas krokodilādas kurpes, ar spicajiem uz augšu uzliektajiem purngaliem, kas bija kļuvis par pēdējo modes kliedzienu šajā laikā. Nu vismaz Parīzē tas bija modē, šeit jau nevarēja zināt kā kas notiekās šeit jau bija tāltālā Anglija kurā nekad nekas netiek darīts kā vajag.

Viņa satvēra rokās savu krustiņu, kas bija visai vienkāršs taču darināts no īsta zelta un inkrustēts dažādiem dārgakmeņiem. šis nebija klasiskais kristiešu krusts bet īpašais templiešu variants. Eh es takš tam jūdam teicu lai šis neceļ tādu brēku bet viņš neklausīja, un rekā šo paņēma un piesita krustā. tagad tie cilvēku simti sludina viņa atnākšanu. kur tad šis nāks. sen jau miris. viņa iesoļoja iekšā cietoksnī meklējot balles zāli. izdzirdējusi čalošanu, viņa piekārtoja savu kleitu un matus, un devas iekšā telpā. brīdī kad visi bija apklusuši skatoties uz viņu viņa patīkamā balsī noteica "Bonžūr mesjē es esmu Senželīna Mollija Kristiāna Merila Pamela Viktorija Senžermāna di Aljē man ir tas gods atrasties jūsu trīsdesmitgades viesībās." viņa ievēroja brīvu vietu pie galda netālu no kreistona un apsēdās. " kā tas tā nākas ka jūs savu trīsdesmit gadu vecumā vēljoprojām esat brīvs vīrietis? Ēģiptē kur biju apmācībā pie augstajiem priesteriem, vērojot lielās piramīdas celtniecību, dzirdēju divu vergturu sarunu, kur viens no viņiem teica ka savos trīsdesmit viņš jau jūtas vecs, un ir saražojis krietnu bērnu pulciņu. tik tiešām? kādēļ jūs vēl esat brīvs?"

viņa paskatījās uz Dārsijas pusi un jauki pasmaidīja, nodomājot Vecā kaķe, neatdošu tavās rokās Kreitonu

[Ļipa]

Elza jau no agra rīta šiverējās pa virtuvi kā tāda atspole. Lai gan pils virēja bija miesās krietni padevusies tomēr veiklāku cilvēku virtuvē bija grūti iedomāties. Ar vienu roku balansēdama tējas paplāti, ar otru viņa varēja no sirds iekaustīt virtuves puiku. Savā jaunībā iespējams ne reizi vien pa ausīm bija dabūjis arī šīs pils īstenais saimnieks. Arī tagad, lai tikai kāds pamēģina šmurgulēties ar ēdienu! Kļūstot vecākai savu ķērienu viņa nezaudēja.
Turklāt šodien krāsojās pagalam grūta. Elzas vaigi bija sasārtuši virtuves tvaikos, bet tas puika, kas bija nolikts piegādāt malku nu gan nevēlējās būt savos uzdevumu augstumos. Vismaz tā domāja Elza!
Ka, dabūsi pa ausīm! Tu domā, ka ar šito malkas pirkšķīti es zupu uzvārīšu?
Gan jau tad, kad lielā ēst gatavošana būs pierimusi viņa uzaicinās malkas nesēju uz vakariņu atlieku apēšanu par godu svinībām tur augšā. Tad viņa pastāstīs kādu jauku pasaku un būs pats laipnības iemiesojums, bet tagad laipnība nespīdēja.

[Džea]

Enija kā parasti cēlās vel pirms saules. Redz, ir jauzslauka visi putekļi no cietokšņa grīdas. Taisni brīnums, ka blondajam skuķim vel nav parādījies kupris no tā, ka viņa visu laiku pieliecas. Toties lieki minēt, ka Enija par sevi rūpējās.
Vakars jau gāja uz beigām un jaunā meitene nolēma doties uz virtuvi. Kamēr ir iespējams, tad vismaz kautkas ir jādabu uzkost, taču ienākusi virtuvē Enija šausmās saķēra galvu.
Šo es vairs netaisos tīrīt, mana darbadiena jau ir galā
Meitene strikti noteica lūkojoties uz dubļim. Lai gan patiesībā darbadiena nebija galā, bija tikai pārtraukums. līdz atkal vajadzēs apkalpot tos nolāpītos augstmaņus.

Šo rakstu rediģēja Džea: 13.03.2009 10:57

[Ļipa]

Skuķi, ja vajadzēs tad uzkopsi, ne to vien!
Garāmejot ar milzīgu pavārnīcu rokās Elza uzsauca Enijai. Ar tiem skuķiem vēl lielāks negals kā ar puikām, jo sevišķi ar Eniju. Ceļ degunu mākoņos it kā būtu nevis parasta kalpone, bet nez kāda tur princese.
Un nemaz neapgrābsti ēdienu!
Elza lieliski zināja Enijas niķus un stiķus un viens no tiem bija mēģinājumi iekost ne tad, kad kalpiem tas ir ļauts. Vismaz tā likās Elzai.

[Džūna]

Kārtīgs saimnieks šādā laikā pat suni ārā nedzītu Eduards noburkšķēja.
Nujā, virtuvei malkas bija atvēlēts paknapāk, bet to atzīt Eduards nevēlējās. kamēr sastiepa visiem tiem kamīniem.
Gan jau pietiks tev to pagaļu. Ja nē- met tik krāsnī savas koka karotes. puisis sacīja intonācijā, kas bija domāta kā ārā-ir-pretīgi-nekur-netaisos-iet.

[Moriartijs]

Plankets bija nedaudz apvainojies, ka viņu ignorē.

- Hei! Es laikam esmu neredzams, - viņš sāka smieties uzjautrināts vērodams burzmu virtuvē.

- Kā tad būtu ar to dzērienu? Prims tie bagātnieki nesāk kliegt uz mani.... Hi, hi, hi. - viņam nemaz negribējās meet the masters' rash. - Ah, bet nu ko darīt. Bagātnieki gribēs mūziku. Bet dziedāt, to gan nē. To ne. Brr. -

[Ļipa]

Ak, mīlīt, par tevi es pagalam aizmirsu!
Virtuvene sasita plaukstas tā, ka milti nokūpēja vien, kad Plankets atgādināja par savu eksistenci.
Kārtīgs malkas nesējs malku sanestu tā, lai pats arī pie vakariņu viruma tiktu!
Elza tikai noburkšķēja, Eduarda virzienā, un steidzās nabaga dziedonim celt priekšā kādu malku vīna no kungu galda un dažu speķa pīrādziņu.
Paēd gan, mīļais, savādāk, kamēr kungi ēdīs tev ne krikumiņa neredzēt!
Jā, jā. Briesmīgs liktenis tiem muzikantiem.
Un skaties, puika, ka es tavu smēdi nesāku krāsnī mest!
O, jā! Uz to Elza būtu spējīga – pa gabaliņam vien un no smēdes pāri palikuši vairs tik dzelži un mūrējumi.

Šo rakstu rediģēja Ļipa: 13.03.2009 13:34