Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[Kristīne Katrīna...]

Tas bija neticami, ka Priesterim izdevās izdzīvot šajā šausmu pilnajā laikā. par to viņš varēja pateikties Dievam vai Satinai... Viņš īsti nezināja, kam....
Visvairāk viņš bija baidījies no linču tiesas, no kuras sekmīgi izvairījās.

[Moriartijs]

Otrā spēle

Laipni lūdzu spēlētājus.

Lomu sadalījums šajā spēlē:
Civilie: 2
Mafijas: 3
Inspektors : 1
Ārsti : 1

Lai veicas!


Settings:

Losandželosa. Holivuda. Saulaina diena. Pludmales un kokteiļi. Filmu zvaigznes. Noslāpumi. Meli. Aktieri. Smiekli. Krāpšana.
To visu var atrast vienkopus.
Tieši, tā, Filmēšana laukumā.

Un šis filmēšanas laukums ir īpašs. Kapēc?
Jo tajā esat jūs visi. Katram ir savi nodomi. Kāds te ir vienkārši izklaidēties. Kāds aizsargāt. Kāds atriebties vai nogalināt bez iemesla.

Šis ir filmas "Bezgalīgā Mīlestība un Septiņas Nāves" uzņemšanas laukums.

Šodiena.
Ir kārtējā filmēšanas diena. Un jums katram ir sava loma. Vai jūs esat operators, galvenā zvaigzne, kafijas pienesējs, apsargs, statists vai kas cits (bet saistīts ar uzņemšanas laukumu), tas ir jūsu ziņā.

Ir 8 no rīta. Un jums visiem ir jāierodas uz filmēšanas sākumu.

Gaidu, (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

P.S. Ja kāds vēl vēlās pieteikties - sūtiet ziņu.

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 26.01.2009 18:26

[Fidgy]

Stīvs Keits šorīt darbā ieradās ļoti laicīgi, jo kā jau kafijas pasniedzējam viņam lāierodas labu sprīdi pirms svarīgajām personā.

Kā parasti viņam mugurā bija ērts apģērbs - balts krekls un tonēti tumši džinsi kurus gaumīgus padarīja viņa melnais kafijas pasniedzēja priekšauts un tumšie sprogainie mati, lietišķais smaids un mirdzums acīs, kas labi parādijā kā viņam šis darbs patīk.

Viņš devās pildīt savu ikrīta rituālu - samalt pupiņas un sākt vārīt kafiju- režisoram tā garšo ļoti stipra bet pārējiem var atšķaidīt, un pie pupiņu maisa viņš atrada elegantu sarkanu pildspalvu Vai mazulīt, kāds še tevi pametis. Hmm šāds skaistums noderēs manā kolekcijā un ielika pildspalvu savā priekšauta kabatā. Viņa sapnis jau kopš bērnības bija savākt dažnedažādākās pildspalvas no visas palaules.

[Ļipa]

Dorianna Marcinnī šodien jutās īpaši mundri un rosīgi. Vakar visu vakaru adījusi zeķu pāri pie sava vecā, daudzus gadus kalpojušā televizora, viņa beidzot to arī bija pabeigusi. Mazdēliņam tagad būs jaukas, zilzaļas zeķītes, jo gaiši zilās viņš bija izbrāķējis sakot, ka pie uzvalka ar tādām gaišzilām biezzeķēm nevarot staigāt.
Tā, nu uzsējusi lakatiņu kā katru dienu un uzvilkusi savu lietusmēteli. Tas iespējams bija mantots no Doriannas vecmāmiņas, jo ļoti izskatījās pēc senas ģimenes relikvijas.
Nokļuvusi līdz darba viņa sameklēja slotu skapi, kurš viennozīmīgi bija viņas mazā uzņemšanas laukuma karaļvalsts. Pamēģiniet kāds tur ielīst un vienalga vai esat kino zvaigzne vai pats darba devējs un šai pasaulē nav varenāka spēka par darba devēju. Lai gan ir gan! Varenāka par to ir pati Dorianna un, ja večiņai, kas nepatiks, tad ar slotas kātu pa muguru dabūsi, ka nemetās.

Tā nu godam izvēlējusies šīs dienas darba piederums (nobruņojusies ar gumijas cimdiem, ūdens spaini, slotu, aiz vidukļa aizspraustu putekļu lupatu) viņa devās tur, kur kaujas gatavībā viņai bija jābūt. Tie sasodītie aktieri bija tādi šmuļi, ka traks var palikt. O! Tas kafijas lējējs nebija labāks! Doriannas skatiens pievērsās viņam.
Un pamēģini, tu, puika šodien piecūkot grīdu kā tas bija viņrīt!
Viņa noburkšķēja uz atbildīgā par kafiju pusi. Glauns amats mūsdienās bija katram sētas mietam, jo sētas mietu mūsdienās nez kāpēc sauca nevis par sētas mietu, bet gan, piemēra, par galveno konstrukcijas līdzekli aizsardzībai pret nelūgtiem viesiem pagalmā.

Nē, tikai nepadomājiet gan, ka Dorianna ir ļauna vienmēr. Ļauna un šerpa večiņa bija vienīgi darbā. Brīvajā laikā viņu varēja satikt auklējam mazbērnus, skatāmies seriālus un darot daudzas jaukas, nodarbes. Jā, pat dažkārt nodarbojamies ar labdarību. Patiesību sakot viņa spēja ar kolēģiem pēc darba dienas beigām pat tīri jauki pasēdēt ap vienu galdu, turklāt bija lieliska pavāre un savus kulinārijas brīnumus šad tad atstiepa arī uz darbiņu. Protams, ja mazbērni nebija paguvuši visu apēst.

Šo rakstu rediģēja Ļipa: 27.01.2009 08:13

[essy]

Džonijs Vilbērns šorīt bija gluži vai stīvs no stāvēšanas pie spoguļa. Viņa firmas zīme - blondā šķipsna uz pieres - nu nekādi nevēlējās stāvēt tā, kā vajadzēja viņam. Iespējams, tas bija vakardienas ballītes rezultāts. Džonijs katru rītu sev nosolījās vairs nevienu ballīti un katru vakaru šo solījumu nepildīja.

Izkā```` no sarkanā Ferrari (lieliska smuku meiteņu pievilināšanas ēsma), viņš aplaida skatienu filmēšanas laukumam. Tā ja.. kafijpuika un apkopēja. Neticami, ka neviena cita vēl nav.
Labrīt! viņš skaļi sveicināja, nevēršoties ne pret vienu konkrēti.
Kafijpuika, atnes man krūželi savas dziras! Džonijs noteica un iekārtojās savā "Johny" krēslā. Galva pēc vakardienas ballītes bija kā spainis. Cerams, ka režisors neliks viņam darīt ko sarežģītu un reibinošu. Viņam taču priekš tā bija kaskadieri un dublieris!

[Ungaarijas ragas...]

Elisona Vestāra vēl reizi sabužināja savus pusgaros kastaņbrūnos matus, lai tie izskatitos stilīgi vēja mazliet sajaukti. Nekāds grims netika uzlikts, to viņai biezā slānī uzliks grima mākslinieki. Bet viņa jau tāpat bija skaista, citādi jau viņai nebūtu piešķirta otrā plāna loma. Un par otrā plāna lomām arī varēja dabūt Oskaru.

Tātad, uzmetusi pēdējo kritisko skatu spogulī, Elisona devās uz filmēšanas laukumu. Ak, un tur jau daži rosījās.
— Ei, tu! — viņa iesaucās pamādama kafijas pasniedzēja Stīva virzienā, — Es gribu tasi labas kafijas!
Nevis to draņķi, kas bija vakar, bet to viņa atļāvās nepieminēt, jo īgnums tikai darīja vecāku, bet viņa bija zvaigzne, un zvaigznes novecoja lēni, ja vispār novecoja. Viņai varēja dot gadus divdesmit un tā tam vajadzēja palikt, cik ilgi vien iespējams.

Ak un tur jau bija dievīgais Džonijs Vilbērns.
— Labrīt, Džonij! — Elisona nomurrāja šķietami nevērīgi atmezdama atpakaļ matus.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 27.01.2009 14:20

[Džea]

Gregs Dolsons šorīt pamodās vēlu. Atklāti sakot, tas bija daudz vēlāk, nekā viņš bija radis celties. Taču tam par iemeslu droši vien bija vakardienas sērfošana, kuras dēļ tagad sāpēja visas maliņas. Vakar bija lieli viļņi un arī lieliska izprieca.
Atbraucis ar taksi, trīsdesmitgadīgais vīrietis nonāca filmēšanas laukumā. Viņš bija nolēmis, ka šī būs pēdējā filma, kur viņš strādās. Viņš galu galā bija pasaulslavens frizieris un droši vien daudzi vēlēsies pie viņa doties, tādēļ arī līdz ar šīs filmēšanas beigām, Gregs atvērs vaļā savu frizētavu.
Pasveicinājis šeit esošos vīrietis devās uz savu mazo pasaulīti. Nelielu telpu, kas bija iekārtota par frizētavu. Pa ceļam pie personiskā sveiciena tika Doritija. Šī kundzīte viņu vienmēr bija fascinējusi

[Ļipa]

Iedomīgie pūšļi ieradās viens aiz otra.
Kājas nost no manas grīdas!
Dorianna raidīja Niknus skatienus uz potenciālajiem viņas grīdas piešmucētājiem. Vairāk neko kā izteikt savas domas skatienā gan sirmā apkopēja neatļāvās, jo tas varēja beigties pavisam nelāgi. Jau vienrīt viņai tik atvilkts no algas par to, ka viņa ar grīdas lupatu bija nobrauksi pār kāda iedomīgā neģēļa kurpju purngaliem. Aktierus Dorianna necieta kā sugu, bet tur galvenokārt pie vainas bija fakts, ka lai kā arī Dorianna būtu centusies pieteikties kādai lomai visi viņu vienmēr sūtīja trīs mājas tālāk.
Toties frizierīti gan bija prieks redzēt. Viņam nabagam arī bija grūts darbs — visu dienu stāvēt kājās nav nekāda joka lieta un tad vēl tie mati... Reizēs, kad Dorianna bija īpaši labā omā viņa gāja nabagam palīdzēt ar uzkopšanas darbiem. Patiesībā jau arī kafijas puika krūzītes viņa šad tad nomazgāja.

[Fidgy]

Stīvs pamanīdams ļaužu pulku nopriecājās ka paspējis laikā un uzvārījis kafiju, tākā ieradušies jau četri cilvēki viņš uz paplātes četras tasītes - aktrisei, melnu ar saldinātāju, aktierim stipru melno, apkopējai ar krējumu un cukuru un frizierim arī tādu pašu bet ar saldinātāju, jo frizierim nedrīkst sāpēt zobi.

Un apstaigāja lai tos izdalītu kafiju, pie pirmā piegāja Džonija un ar lietišķu smaidu viņu uzrunāja Labrīt Vilbērna kungs, lūdzu jūsu rīta kafija
Pasniedzis viņam kafiju Stīvs piegāja pie akrtises un šoreiz dabiskāk pasmaidīja, par spīti nejaukajam raksturam aktrise bija izskatīga tāpēc arī Stīvam viņa patika. Labrīt Elisonas jaunkundz jūsu ikrīta kafija, bez cukura, bet ar saldinātāju, cerams ka šoreiz garšos.. pasniegdams viņai kafiju Stīvs devās pie friziera un apkopējas.

Nopūties pie viņiem piegāja un uzsauca Labrīt Greg, Doriann lūdzu jūsu kafijas pasniedza frizierim kafiju un pie apkopējas kafijas tasītes došanas noteica Piedot par torītu centos saslaucīt , bet augstākā labuma kafijas nevar uzslaucīt ar parastu lupatu un tev tak ir tie daudzie tīrīšanas līdzekļi vārgi pasmaidīdams viņš devās taisīt kārtējo kafijas porciju atlikušajiem darbiniekiem .

Šo rakstu rediģēja Fidgy: 27.01.2009 18:51

[washulis]

Apkārtējie cilvēki redzēja, ka filmēšanas laukumā virzienā kāds stampā.

Kāds īss un drugns vīrs, ar īsu, nekārtīgu bārdu, biezām uzacīm un liellām brūnām acīm. Tas pacēla cis no asfalta sev zem kājām un palūkojās uz cilvēkiem apkārt.

Atskanēja labrītam līdzīgs ņurdies. Tas bija Edmunds Hopkins. Viņš bija atbildīgais par tehnisko aprīkojumu. Vienmēr īdzīgs, sarkastisks un ienīst savu darbu, bet neko citu neprot.

Viņš bija arī savāds. Izmeta nesakarīgas piezīmes. Jāsaka, dīvainis. Daudzi noteikti uzskata, ka viņš jāievieto psihiski slimo dziednīcā. Piemēam, viņa hobijs ir krāt vadus! Dažāda resnuma, krāsas un citu paveidu. Lepojas ar kādu īpašu vadu, kas bijis filmēšanas laukumā, filmējot "Zvaigžņu karus IV." Tas esot bijis apgaismes lampā.

Labrīt. Vēl viens ņurdiens, bet šoreiz tikai Doriannas virzienā. Klīda baumas, ka viņš met acis uz šo sievieti. Nostājās kaut kur netālu un atkal nodūra galvu. Pagrāba no Stīva kafiju un klusēja.

Šo rakstu rediģēja washulis: 27.01.2009 19:42

[Ļipa]

Ak, Stīv, tu allaž zini kā izkausēt manu sirdi...
Vecā sieva apmierināti nosmēja un tad ievilkusi plaušās kafijas aromātu sāka to lēnām strēbt.
Garšo labi... Kā tavējā Greg?
Frizierpuika bija blakus, frizierpuikam arī jautājumiņš.
Labrīt, labrīt Edmundiņ... Skatos, ka šodien esi ar labo kāju no gultas izkāp.is!
Dorianna cerēja, ka ir gana asprātīga. Pašai jau nu šķita kā asprātības kalngals. Varbūt pieņemtu viņu vismaz kādā humora šovā?

Šo rakstu rediģēja Ļipa: 27.01.2009 22:34

[washulis]

Edmuns palūkojās uz Doriannu. Varbūt īgnajā sejā pavīdēja kaut kas līdzīgs smaidam, bet tik pat ātri tas nozuda, bet tas jau tā bija daudz! Vismaz priekš viņa.

Pavecais vīrs piebīdījās tuvāk sievietei, ignorējot tos viņaprāt uzpūtīgosaktierus un pārlieku laimīgos kafijas dalītājus. Nav ko te priecāties. Bet ar Doriannu vienmēr bija kaut nedaudz citādāk.

Ar kuru kāju no gultas izlīdu, neatceros, bet atradu vienā filmēšanas bunkurā šo. Viņš parādīja mazu vadu kušķi. Tie bija sarkani, zaļi un zili.

Kaut kādā grāvējie, šiemazie brīnumiņi ir vadi, kas tiek atvienoti no spriedzekļa. Edmunda balsī beidzot vareja sdzird't kādu emociju dzirksti. Tur tas stāvēja pie jau lietotajiem rekvizītiem. Tā kā mans uz neatdošnu. Viņš viltīgi nosmēja.

[Mitrene]

Roxija izkāpa (drīzāk izgāzās) no treilerīša, kas bija tikko piebraucis. Ģērbusies bija izsmalcinātā halātiņā protams jau ar gatavu grimmu un frizūru.

Roxija bija pavadījusi kino biznesā pietiekoši ilgu laiku lai saprastu ka tāda līmeņa zvaigznei kā viņai pienācās tieši tā arī izturēties. ne velti viņa bija populārākā sieviešu galvenās lomas atveidotāja kopš Merilinas Monro laikiem

ierodoties filmēšanas laukumā viņa skaļi nobrēcās KUR PIE JODA IR MANA KAFIJA? nepietiek ar to ka esmu tik ātri pamodināta un man netika piešķirts labākās klases treileris kur nu vel par personisko frizieri un grimmētāju uz firmas rēķina nerunājot, BET vēl man ierodoties filmēšanas laukumā netiek nodrošināti normāli cilvēka cienīgi darba apstākļi. pēc šī dusmu izvirduma viņa devās tieši uz tualeti un no tās iznāca mazliet relaksētāka, taču apsārtušām acīm un ap degunu vel bija manāmas baltas kokaīna pēdas KAFIJA? man vēljoprojām nav pienesta KAFIJA? kas es jums lūdzu Dom Perignon? es lūdzu vienkārši kafiju. paskatījusies uz apkārt esošajiem cilvēkiem viņa nicīgi noteica Es saprotu ka jūs mierīgi varat izdzīvot šādos šausmīgos apstākļos bet es esmu pasaules līmeņa kinozvaigzne! Domājat man bija viegli tikt pie Oskara? DIVAS reizes? es to nespēju izturēt šādos apstākļos

paskatījusies apkārt viņa saprata ka vēljoprojām viņai nav pienesta kafija VISS, man pietiek! pasakiet režisoram ka šādos apstākļos es nestrādāšu. Un lai bez četrdesmit otrā gada Dom Perignon un lieliskas dārglietas viņš tur nerādās, ja grasās man atvainoties. Viņa iegāja treilerī aizcirta durvis. pēc brīža no treilera atskanēja dārdinoši skaļa opermūzika.

[Moriartijs]

Visi jau bija ieradušies. Daži vēlāk par citiem, daži ļoti agri. Taču visi bija klāt.

Tādēļ režisors. Trīs Akadēmijas balvu ieguvējs Džeroms Pīters Ridlijs Juniors ieradās tieši laikā. Jā, daudzi viņu mīlēja, un daudzi viņu apskauda. Viņš pat bija saņēmis jau 4 draudu vēstules tajā pašā rītā. Visas skandināja vienu un to pašu - ka viņš nežēlīgi izturas pret producentiem. Pēc baumām neviens producents nenoturējās pie Ridlija ilgāk par vienu filmu. Dīvaini, bet tā bija.

Džeroms pats to ignorēja - viņš bija pārāk aizņemts ar slavu lai uztrauktos par atentāta plānotājiem. Šorīt viņš (proti viņa asistents) bija pa ceļam uz darbu paguvis ieskriet rotaslietu veikalā, vīna pagrabā pēc Dom Perignon un ziedu veikalā pēc sarkanajām rozēm.

Ar to visu viņš ieradās filmēšanas laukumā - bija pašsaprotams ka visu nopirkto stiepa viņa asistents Džefrijs.
Absolūts neveiksminieks. Viņš bija seifu meistara dēls un plānoja mantot visu uzņēmum, bet arī tēvs viņu uzskatīja par neveiksminieku un atstāja uzņēmumu Džefrija jaunākai māsai. Džerfrijs bija nozvērējies atlauzt visus viņa tēva uzņēmuma seifus. Taču galu galā pierādīja ka viņa tēvam bija taisnība - viņš bija neveiksminieks, jo joprojām nebija atlauzis nevienu seifu. Un vēl tā Fortune Fish.

Ak, tas viss Ridlijam sagādāja galvassāpes tādēļ viņš nolēma to visu aizmirst.


Džeroms Ridlijs sasveicinājās ar visiem paviljonā esošajiem un paņēmis savu kafiju, Paldies ... Stīven, pievērsās visiem klātesošajiem,

Mūsu dārgā primadonna jau ir klāt, vai ne? Vismaz spriežot pēc jūsu sejas izteiksmēm, viņa ir klāt. ... Burvīgi, burvīgi. ... Sāksim filmēšanu pēc 20 minūtēm, viņš teica un pasvilpis Džefrijam, paņēma no viņa pirkumus un devās pie Roxannas, viņu zvaigznes.

Atvēris briljanta kaklarotas kārbiņu vienā rokā un turēdams Don Perignon un divas glāzes otrā rokā, un vienu asinssarkanu rozi zobos, Džeroms pagaidīja līdz Džefrijs pieklauvēs pie Roxannas treilera durtiņām un gaidīja līzd viņa atvērs.

[Ļipa]

Es ar neatceros ar, kuru kāju...
Večiņa domīgi sarauca uzacis. Ā, nē... To taču nevarēja aizmirst! Ja vien tava gulta katru dienu atradās vienā un tai pašā vietā un tavas čības darīja to pašu. Čības gan avarēja arī nevalkāt, bet gultu taču neviens katru dienu nepārbīda un pat, ja tā ir istabas vidū, tad... Lai gan, ja tā ir istabas vidū tad vienu dienu varēja gulēt gultas labajā, bet otru dienu gultas kreisajā pusē! Kur atradās Edmunda gulta? Vai tas bija piedienīgs jautājums?
Kur tad tā tava gulta stāv, ko?
Dorianna tomēr bija zinātkāra sieva un viss (nu gandrīz viss) viņai bija jāzin.

Ai, laikam es...
Ieraugot vadus Dorianna iedomājās, ka nav taču paguvusi tur iztīrīt. Tavu bēdu! Lai gan bēdas laikam te nekādas nebija, jo kādam tas vadu strops pat patika.
Nu, ja... Gadās jau visādi...
Dorianna domīgi uzlūkoja vadus. Interesanti, kur tie būtu bāžami, ja ne miskastē? Doriannas miskastē!

Ooo... vēl viens ļaunuma iemiesojums, kas ieslēdzās savā treilerī. Cerams, ka Dorianna to bija paguvusi rūpīgi uzkopt! Pag! Putekļu lupta! Tā taču nebija palikusi treilerī uz galda? Jāiet palūkāt...
Un Dorianna piestutējās blakus Džeromam, lai kopā ar viņa sarkanajām rozēm un visu ko citu ieslīdētu pēc savas lupatas. Lai tikai pamēģina, ko iebilst, ka nedabūn kādu netīrā ūdens spaini it reālā veidā uz savas labi frizētās galviņas!

Šo rakstu rediģēja Ļipa: 28.01.2009 09:02

[essy]

Ak paldies, paldies Vilbērns norūca, kad kafijas krūzīte nonāca viņam rokās. Lēnām malkodams kafiju - kāda bauda! - viņš vēroja, kā ierodas pārējie. Piemiedzis ar aci Elisonai un mīlīgā balštelē nočivinājis Labrīt, dārgā!, Džonijs pievērsās tikko atnākušajiem. Gregs izskatījās tā, it kā būtu izlaists caur gaļasmašīnu. Kad viņš ķersies klāt Džonija šķipsnas frizēšanai, būs jāpavaicā kas par lietu. Ak, un tas Vadu Vecis. Visa studija par viņu klusītēm smējās. Nu kas tas par hobiju - vadus vākt? Varētu padomāt, ka viņš mājās gatavo bumbu!
Īsi pirms Džeroma ierašanās, uzpeldēja arī "varenā zvaigzne" Roxija. Dieniņtētīt! Ja tā kaza nebūtu tāda caca, varbūt varētu kas sanākt. Tomēr Vilbērns vairāk domāja par pievēršanos Elisonai, kura par šo plāniņu vēl neko nezināja.

Lai nu kā, arī Džonijam gribējās redzēt, kā tad Roxija uzņems Džeroma dāvanu. Viņš piecēlās, izstaipījās un piegāja šefam blakus. Uzsisdams režisoram uz pleca, Vilbērns iesmējās: Vecīt, atbalstu nevajag?

[Mitrene]

Roxija izdzirdējusi ka kāds klauvē pie treilera nokliedzās KAS IR? jūs man traucējat dzīvot. un apkopēja manā treilerī bija aizmirsusi lupatu KĀ ŠĀDOS APSTĀKĻOS VAR DZĪVOT UN STRĀDĀT??? Roxija izkliedzot pēdējo frāzi Atrāva vaļā treilera durvis iemeta ar lupatu Vilbērnam tieši sejā. Viņas halāts bija pusvirus un no viņas nenoliedzami vēdīja alkahola smārds Dže... Džerij! Sveiks. Paņēma Džeriju un ievilka iekšā treileri aizslēgdama durvis. ilgu laiku no treilera atskanēja visādas dīvainas skaņas.

[essy]

Jā, varēja manīt, ka cacai viņš nepatika. Paldies Visaugstajam, ka nepatika bija abpusēja. Novācis no sejas uzmesto lupatu, viņš pameta to apkopējai: Ķeriet, madamm! Un apkopējai tika veltīts smaids. Sakārtojis savu firmas zīmi - blondo matu šķipsnu, viņš izstaipījās it kā nekas nebūtu noticis.
Kad Roxija savā treilerī ievilka Džeriju, Vilbērns saprata, ka varētu mierīgi atkal kādas muļķības pastrādāt. Teiksim - pagulēt.
Piegājis pie sava krēsla, viņš to aizvilka ēnā un iekārtojās pēc iespējas ērtāk. Treileris šķita pārāk tālu. Pamodiniet mani, kad Džerijs būs ārā, okei?

[Ļipa]

Re, vismaz par lupatu viņa pati parūpējās un Doriannai nenācās kāpelēt iekšā. Vecam cilvēkam tomēr vieglāk uz visādām palodzēm uzkāpt un logus notīrīt nekā pa treileru trepēm rāpaļāt.
Paldies, paldies, dārgā...
Dorianna nelikās traucēties, ka tā smukā grezele bija iemetusi viņa sputekļu lupatiņu (firmīgu putekļu lupatiņu) tieši sejā frizierzellim ar matu šķipsnu kā skuķi. Tā jau lādzīgs puika, tikai tā šķipsna!
Paldies, dēliņ un ej, ej atpūties es piebikstīšu, kad viss sāksies!
Lai gan uz to īpaši nevajadzētu paļauties, jo dažkārt Doriannai piemetās skleroze.

Tagad gan bija jāsavāc izdzertās krūzītes un jāpalīdz pārmaiņas pēc tam kafijzellim tikt ar tām galā. Ja, arī krūzītes bija plastmasas [es īsti nezinu kāda materiāla tās ir (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) ] vienalga avrēja izmazgāt un lietot atkārtoti. Dabas resursi ir jātaupa!

[Džea]

Paldies Stīv.
Paņēmisa savu kafiju Gregs noteica puisim. Censdamies nepievērst uzmanību sāpošajām maliņām Gregs jau grasījās apsēsties, kad kaut kas netīrs trāpija viņam sejā. Saviebies Gregs noņēma lupatu no sejas un iemeta to tuvākajā atkritumu urnā.
Dorij, nākamreiz lūdzu skaties kur tavi mazgāšanas līdzekļi ir
Gregs noteica un apsēdās. Tā, tagad vismaz būs miers. A nē, miers būs tad, kad visi tie uzpūtīgie aktieri( vai viņš jau teica ka viņam riebjas aktieri?) būs gatavi filmēšanai. Toties kamēr vel neviens nebija, tikmēr varēja nodoties kafijas dzeršanai