Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[Moriartijs]

Ak, vai, Rinalds-Lotārs iesaucās, pamanījis ka ārā jau ir tumšs. Nē, nē, nē, tikai ne to!.


... Man ir bail no tumsas, viņš iesaucās un aizskrēja uz savu istabu un ieslēdzās. Tiešām cerot ka nesagaidīs sliktu galu, viņš savācis segas, izveidoja sev migu stūrīti starp gultu un sienu. Taču viņš varēja ļoti viegli piecelties un doties ārā no istabas...

[Ļipa]

Tad jau laikam šī savādā diskusija ir jāatliek uz rītu.
Sirmgalvis nopūtās un nodomāja kaut ko par to cik dīvainas intereses par kāda galēšanu visas dienas garumā te ir izpaudušās. Patiesību sakot nekas cits tā arī netika apspriest.
Tā nu uzkā```` pa trepēm, viņš iegāja savā istabā un nolēma gaidīt – nāves stunda būs klāt vai nebūs. Nekādus īpašus pretpasākumus, ja atskaita durvju aizslēgšanu, viņš neveica. Galu galā, ja būs viņa laiks mirt, tad pat tie nelīdzēs.

[Kristīne Katrīna...]

Piesteris tieši otrādi ar nolūku atstāja durvis vaļā, šim vakaram viņam bija šis tas iecerēts...

[Ļipa]

Apdomājis savu dzīvi, Fridženalds nolēma aiziet līdz priesterim. Bija šis tas runājams, kas nomāca vecā vīra sirdi.
Pieklauvējis pie mācītāja durvīm viņš gaidīja, kad to aicinās iekšā.

[washulis]

Dzintra nespēja aizmigt. Kasutkur prātā dziļumos peldēja doma, vai doties pie priestera, lai pavadītu vēl vienu jautru nakti. Viņa centās šo domu ignorēt, bet kā aju visas sliktās domas, tā negāja prom.

Viņ izgāja no telpas un devās uz priestera istabu, bet redzeja, ka tur ir Fredžinalds.

Es zināju! Tu, slepkava, kas vandās pa nakti un grib nogalināt priesteri! Viņa iesaucās un ārprātīgā ātrumā metās uz savu istabu, aizslēdza durvis, aizbarikādēja tās ar visām mēbelēm, kas gadījās pa rokai, iemetās gultā un palīda zem segas, cerot ka Fredžinalds netiks viņai pakaļ.

[Mitrene]

Visi mierīgi gulēja savās istabās. (ņemot vērā iepriekšējās nakts notikumus gan jau ka ne tik mierīgi un gan jau ka ne savās istabās) kad izdzirdēja frāzi Es zināju! Tu, slepkava, kas vandās pa nakti un grib nogalināt priesteri! ko pēc tam pavadīja druvju aizciršana. Izklausījās ka kāds ieslēdzas savā istabā un aizbarikādē durvis.

pēc brīža atskanēja vēl lielāks brīkšķis un skaļš sievietes kliedziens. pēc tam atskanēja pistoles šāviens. otrā gaiteņa galā.

Visi saskrēja uz koridoru skatīties kas noticis. Zirgu puiša puisis novilka jaku un ienāca iekšā mājā tad uzskrēja augšstāvā. Loreto Rinda iznāca no pagraba, un cenšoties neradīt aizdomas iejuka pūlī. Teodors kopā ar Emeritu iznāca no ēdamistabas vel mazliet piekārtojot drēbes. Priesteris iznāca no savas istabas, viņam mugurā bija mūķenes ietērps un zem tā bija manāmas garas melnas zeķes un zeķturi. Pīters mazliet aizelsies izskrēja no savas istabas, skaļi saukdams kas notika? Kadija bija sēdējusi pie adīkļa jo dārgais Fredžinalds nebija atrodams sava istabā, kad viņa arī šovakar gribēja iet ciemos pie viņa. taču visdīvainākā bija kadijas sejas izteiksme kad viņa ieraudzīja vienu no mirušajiem. Viņas sejā atplauka smaids!

izrādījās ka miruši bija divi cilvēki. Savā istabā asiņu peļķē gulēja Dzintra. vēlāk pārbaudot viņas dokumentus bija apstiprinājies ka viņa bija parasts civilais. Mazliet talāk kādā cita istabiņā gulēja Fredžinalds. viņam blakus bija pistole, un lapiņa Dārgie klātesošie, es nespēju izturēt sava darba izraisīto spriedzi, jo visu laiku turēju aizdomās nevainīgu cilvēku, tapēc būdams policijas inspektors pats sev piespriežu un izpildu nāvesspriedumu, uzticot inspektora amatu citam cilvēkam kas manuprāt labāk tiks galā ar šo pienakumu. Ārsts pa to laiku bija ļoti cītīgi sargājis savu dzīvību.

Trešais RAUNDS!

Aiz loga jau lēca saule. Vētra bija pierimusies, taču ceļi vēljoprojām bija neizbrienami. Aiz loga čivināja putniņi bija jautrs un priecīgs rīts. nu protams izņemot dažus faktus. bija miruši vēl daži cilveki. bet visi lēnām savācās uz brokastīm.

Šo rakstu rediģēja Mitrene: 30.11.2008 20:58

[Moriartijs]

Ak, šausmas! Rinalds-Lotārs iesaucās. Kas te notiek? Kurš? Kurš to izdarīja! Viņš bija dusmīgs. Tad paskatījās uz Pīteru - Vispirms vectēvs, tad māte, tagad arī vecā māte? Tu izbalso konkurenci? viņš aizdomīgi pajautāja.

Vajadzēs viņu nolinčot.... viņš iedomājās. Vai arī Emerita. Taču viņai šķiet ka bija alibi. Bet viņa taču nemaz nav Frederiko radiniece!

[Elony]

"Es? Ļoti gudri! Es jau tikai ierados paprasīt naudiņu vectēvam, nolādēts!" Pīters aizvainoti atsaucās.
"Un es nezinu... varbūt šie netiek man klāt... vai arī domā vainu uzvelt uz mani lai nolinčo."
Viņš drūmi uzlūkoja Rinaldu.
"Tu nu gan esi kārs kādu apvainot."

[essy]

Kadija pa nakti bija uzadījusi lielu, garu baltu šalli. Visu to notikumu dēļ miegs viņai nenāca. Toties pie brokastīm - uznāca. Viņa labprātāk būtu līdusi gulēt, bet drošāk šķita tepat - pie pārējiem.
Ar katru brīdi te kļūst arvien neomulīgāk. Es vairs neko nesaprotu! viņa bēdīgi teica. Negribu raisīt pārāk lielas aizdomas, bet kaut kā vakarnakt man aizdomīga šķita Loreta. Iespējams, ka tā ir mana sievietes intuīcija.

[mjurka]

Ieradusies brokastu zālē Emerita atviegloti uzelpoja, viņa kaunējās sastapt Teodora skatienu, bet viņš vēl nebīja ieradies. Šausmas, par ko gan es uztraucos! Viņa sevi norāja, visapkārt tiek slepkavoti cilvēki un arī es varu būt nākamā, kāda nozīme tam, ko domās apkārtējie?
Apsēdusies pēc iespējas tālāk no Loreto Rindas un ievērojusi apkārtējo jautājošos skatienus viņa, it kā, atvainodamās noteica " Rinda iznāca no pagraba, kurā a-atrodas mirušie un tā noplūktā vista vakarnakt. Piedodied, visas tās būšanas ar tumsas pavēlnieku mani pamatīgi biedē."

[Bio]

"Interesanti, kas jums liekas tik aizdomīgs manā uzvedībā, kundzes? Jo īpaši jums, Emeritas tant. Tā vien liekas, ka jūs domājat, ka man piemīt kādas super-spējas redzēt caur sienām, jo redziet, es, būdams pagrabā, caur tā griestiem uz otro stāvu protu šaut kaut kādus brīnum-šaujamieročus? Ja es jūs nepazītu daudz maz labāk, es patiešām domātu, ka jūs esat vājprātīga, bet var jau būt, ka šo mazo nieciņu mans mammucis vienkārši bija piemirsis pieminēt? Patiesībā, man varētu būt visideālākais alibi no visiem mums vēl dzīvi esošajiem, jo es, personīgi savā dzīvē nekad neesu redzējis tik daudz mirušus cilvēkus vienu viet, kur nu vēl tādus, kas nošaujas acu priekšā, un esmu pārbijies."

Loreta centās saglabāt stingru toni, pat ja iekšā viņas domas šaudījās haosā. Es būšu nākamā. Es būšu nākamā. Es būšu nākamā! Viņa pārlika labo kāju pār kreiso un aizklāja acis ar plaukstu. Murgs kaut kāds. Jāsazvana tēvs, jātiek no šīs trako mājas projām, bet ko tas līdzēs, ja slepkava var viņu atrast tik vai tā. Tā ir mafija nevis ielas banda kaut kāda.

"Redziet, es esmu dzīvs un dzīvs pateicoties tam, ka atradu labu slēptuvi. Domājiet ko vēlaties, bet es neesmu spējīgs nošaut kādu un kā reaktīvā lidmašīna ietriekties pagrabā nepamanīts. Domājiet loģiski, radi."

Loreta pieglauda savus īsos matus cieši pie galvas un paskatījās uz Kadiju. Viņa klusi noelsa drebošu nopūtu. Nu sāc, sāc runāt. Noteikti paspēsi nokaitināt kādu līdz pulkstens divpadsmitiem. Loreta paņēma rokā dakšu.

"Runājot par loģiku. Tik pat labi vainīgs var būt jebkurš cits no klātesošajiem, ne? Kadijas kundz, es droši vien nebiju vienīgais kurš pamanīja jūsu smīnu nepienācīgā brīdī, kamēr citi cilvēki panikā nezināja kur likties? Tas izceļās uz visu fona. Emeritas tant un, protams, Teodora kungs, es tā kā dzirdēju arī par jums šo to." Drūms smīns. "Ne man spriest par jūsu attiecībām, bet apsolu, mans tēvocis to noteikti uzzinās līdz pulksten diviem." Loretas smīns nozuda. "Bet tas nenozīmē, ka patiesībā jūs abi neesat vainīgi pie slepkavības, līdzzinātāji plus labs viltus alibi. Es citreiz skatos trillerus, tur var redzēt līdzīgas ainas, ne? Ja es tagad nebūtu baiļu stresā, es noteikti ar jums par to parunātu pirms atlaižu galus, tas ir." Viņa paņēma uz dakšas uzdurto daļas gabaliņu un ielika to mute, rūpīgi sakošļājot. "Aha, Rinalds - Lotārs, brīdī, kad es iznācu no pagraba, es viņu tieši sastapu, ienākot pa ārdurvīm, droši vien viņš izdarīt neko nevarēja, ja vien, tā kā asa sižeta filmās, šamais pēc trāpīga šāviena, neizrāpās pa logu un neapgāja ap maju, izlikdamies nevainīgs. Heh, ar labām kurpēm, ko tik nevar panākt, ne, kurpnieka kungs?" Loreta paņēma vēl vienu gabaliņu un nervozi to iebāza mutē, norijot veselu. "Hmm, nu viss notika pie priestera durvīm cik es saprotu, vai netālu no tām. Vai tad priesteris neko nepamanīja? Es saprotu, ka cilvēkiem ir sava veida 'izklaides', bet nu piedodiet, es neticu, ka tas padara cilvēkus kurlus vai aklus, ja vien viņš tās zeķubikses neuzvilka arī uz galvas. Tik pat labi, arī Pīters varētu būt vainīgs, turpat netālu jau arī viņa istaba bija, ne, Pīter? Nu lūk, te jau katrs man liekas aizdomīgs. Un kurš gan būtu domājis, ka vecais õpīts bija inspektors! Tagad mums tika kaut kāds amatieris, vienreizēji, tas dod cerības, ne cilvēki?"

Laikam runāšana viņu nomierināja. Tagad viņa, pat uz radiem nepaskatīdamās, lēni ēda savas brokastis.

[Kāds]

Teodors ar bālu seju nonācis lejā apsēdās pie brokastu galda , un sāka dzert kumelīšu tēju, šķita, ka viņš drīz, aiz bailēm, nosirmos.

Manuprāt tu esi skatījusies pārāk daudz trilleru un detektīvu, Teodors, noklausījies Loretas stāstījumu, teica Loretai, tur viss ir izdaiļots, lai cilvēkiem būtu interesanti, bet mūsu gadījumā nekā interesanta nav, ir tikai liela spriedze un aukstas, asins stindzinošas bailes! Jo neviens vairs nevar justies drošs šajā mājā, tā ir pārvērtusies par īstu asinspirti! Būtu mēs visi pašķīrušies un aizgājuši katrs uz savu pusi, nevis palikuši šeit un gaidījuši savu kārtu, ja tā var teikt...

Tad viņš pievērsās pārējiem: Šobrīd Kadija ir visaizdomīgākā, jo viņa nezināmu iemeslu dēļ vēlējās Fredžinalda nāvi. Tomēr Dzintru iespējams nogalināja Kadija, lai noveltu vainu uz Fredžinaldu, un šis smīns to vien apliecina, jo viņa panāca savu - Fredžinalda nāvi.

Viņš izteicis visu, kas uz sirds turpināja dzert kumelīšu tēju, kas vairs nešķita tik garšīga, kad pa domām virmoja baismīgie skati, kas jau otro rītu bija pavērušies visu redzeslokam.

[Moriartijs]

Klausīdamies Loretas komentārus Rinaldam-Lotāram pat bail sametās, tā tik ir māksla apmelot cilvēkus. Māksla gan.

Es piekrītu Teodoram, pēkšņi ieteicās R-L, Tiešām, Kadija ir visnotaļ aizdomīga. Jūs taču atceraties ka es izteicu par viņu aizdomas jau pirmajā vakarā, nu tad tas smīns, te viņš vēlreiz paskatījās uz Kadiju, pārliecināja mani atkal par šīs personas vainu, R-L pabeidza stāstīt un paņēmis vienu kruasānu uzsmērējis uz tā kausēto sieru, to visu apēda.

[essy]

Noklausījusies šos aizdomīgos tekstus, Kadija nopūtās. Ak jel. Vai tiešām neesat lasījuši, ka katram cilvēkam stress izpaužas savādāk? Ņemot vērā pēdējos notikumus, turklāt jau kuro dienu un nakti pēc kārtas, nav nekāds brīnums, ka man sākas histērija. Vēl pāris dienas un nojūgšos pavisam.

Ak tad Loretas jaunkundze. Jeb pēc izteiksmes veida spriežot - jaunskungs. Vai tikai ar lielo runāšanu jūs nemēģināt novērst aizdomas no sevis.

Un kāpēc tad man būtu jāvēlas Fredžinalda nāvi? Viņš bija ideāls sarunu biedrs un es labprāt vēlētos vēl kādas sarunas ar viņu. Sajūtu mūris lūza, un Kadija sāka raudāt. Man tā pietrūkst Fredžinalda.

[mjurka]

"Labi, jau labi! Es tikai izteicu savas aizdomas.. Man arī ir bail un reizēm tiešām likas, ka sajukšu prātā.Turklāt tu pati/pats (?(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif) ) apvaino gandrīz visus izņemot, šķiet, priesteri" noteica Emerita. "Starp citu, varbūt nevajag teikt manam vīram? Tas nebija tā kā tev likās! Turklāt mūsu attiecības ar tavu tēvoci tāpat pēdējā laikā sašķobījušās... Starp citu ar visu to jezgu tā arī aizmirsu pajautāt ko viņš tev par mani stāstījis?

Šo rakstu rediģēja mjurka: 02.12.2008 12:26

[Moriartijs]

Tu to jautā man? (vajag adresēt jautājumu skaidrāk, pierakstot, kam runātājs to saka, citādi atbildēs visi) Rinalds-Lotārs iesaucās.

Man viņš neko daudz nav stāstījis? A, ko viņš zina? Kaut kādus netīrus noslēpumiņus? Hmm? Tādus kompromitējošus, ko? Tādus kuru dēļ nebūtu nekādi līdzekļi žēl kādu apklusināt? Ar katru teikumu, Rinalds-Lotāra balss palika arvien klusāka, taču joprojām dzirdama.

[mjurka]

"Izklausās, ka tev Rinald, ļoti gribās kādu paklusināt." Emerita klusi, bet tomēr dzirdami noteica. " Atvainojos, viņa turpināja skaļāk, jautājums bija adresēts Loretai." Man kā pasniedzējai jau vajadzēja izteikties skaidrāk, viņa nosodījās pie sevis

[Bio]

"Tik tiešām, Kadij, katram stress izpaužas savādāk, jūs sakāt, ka es cenšos novērst aizdomas, es saku, ka runāšana ir vienīgais veids kā man nomierināties. Es domāju, tātad es esmu. Skaļi domāju. Un domāju, ka varbūt jūs esat lieliska aktrise, bet varbūt, jūs esat patiesa un smaids bija domāts Dzintras līķim? Mm? Bet varbūt mēs vienkārši vēlamies visi beidzot tikt prom no šīs mājas un ātrāk uzvelt vainu uz kādu. Lūdzu neraudiet, Kadij! Kā nav kauna saraudināt sievieti! Fui!"

Loreta paskatījās te uz Rinaldu - Lotāru, te uz Teodoru. Viņa juta, ka žaketes kabatā izslēdzās mobilais telefons. Laikam baterijas nosēdās.

"Un Teodor, kas jums liek domāt, ka slepkava vai slepkavas mūsu vidū mums ļaus tā vienkārši sadalīt onkuļa mantu un doties prom? Tā manta jau ir iemesls kāpēc viss šis sākās, ne? Un ar vienkāršu "es dodos mājās" tas viss nebeigsies, jo šaubos vai viņiem ir nepieciešami liecinieki, kas noticis šajā mājā. Re, jūs sakāt es skatos pa daudz filmu, bet vismaz tās man palīdz izprast situāciju, ko piemēram es, ikdienā, modes industrijā strādājot, nespētu saprast."

Nu lūk, tā sajūta atkal, slepkava tagad noteikti skatās uz viņu. Cik pretīgi, paša radinieki. Brokastis laikam nāk uz augšu. Loreta salika rokas sev priekšā un nodrebinājās. No vienas puses viņa bija samierinājusies ar notiekošo. Viņa paskatījās uz Emeritu.

"Man par jums tēvocis nav stāstījis diez ko daudz, tik cik es esmu viņu saticis un bildēs redzējis, bet mans mammucis, kas ir jūsu vīra māsa, gan stāstīja, cik laba sieva ir tikusi viņas brālim. Visu to labāko, tamdēļ arī esmu pārsteigts, ka jūs tik klaji izrādāt savas aizdomas par mani, pat nepārliecinājusies. Tas skumdina, tant, patiešām. Es varētu pat ņemt piemēru no Kadijas tagad un izplūst asarās."

[Elony]

"Ziniet, es te tā pārdomāju..." Pīters ierunājās.
"Es... varbūt tas izklausīsies briesmīgi, bet esmu par linčošanu. Jo sapratu, ka tikai mafija var atļauties nebalsot un vilcināt laiku, lai novāktu nākamo. Godīgiem cilvēkiem nav citas izejas, kā vien... izdomāt, kurš viņu vidū ir vainīgais un pašiem tikt ar viņu galā."
Viņš piecēlās un pacēla balsi.
"Mēs vairs nedrīkstam gaidīt! Jāsāk pašiem lemt, kurš mums šķiet vainīgs un sodīt viņu. Jau šoreiz. Un tāpēc domāju, ka varbūt nav Rinalds... nu, ļauns slepkavnieks, tikai ātrāk saprata to, ko es tikai tagad. Ir biesmīgi nogalināt cilvēku tā... bet mums nav izejas."
Pīters paskatījās apkārt.
"Kadija uzvedas aizdomīgi, tas tiesa, bet es nezinu, vai viņa ir mafija, jo pārāk emociomāli reaģē. Bet ir skaidrs, ka viņa priecājās par Fridžinalda nāvi, bet tagad tikai savu ādu glābj. Es tikai nezinu, vai tādēļ, ka vainīga, vai tāpēc, ka mirt negrib. "

[essy]

Par ko priecāties? Par to, ka man vairs nav viena drauga? Jā, sakiet - par ko man priecāties? Un tie, kas runā par linčošanām, tie paši ir īstie vainīgie! Vienkārši grib novērst aizdomas! Kadija sašuta. Nu kāpēc viņi tik aizdomīgi pret viņu izturējās. Viņa taču nebija darījusi neko sliktu. Atstūmusi krēslu no galda, viņa piegāja pie loga un skatījās ārā. Viņai sāpēja, ka šāds cīniņš norisinājās it kā nosacīti tuvu cilvēku starpā. Asaras lēni ritēja pa sievietes vaigiem.