Pārgājiens, [PZP][GM][C] Vai Tu esi tam sagatavojies? Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

2011. gada 5. augusts, Kolka

Visa veida laika ziņās nedēļas nogali solīja ļoti siltu un saulainu, bez mazākās vēja pūsmiņas, piemērotu garākam pārgājienam. Un tā arī bija. Termometra stabiņi rādīja +26 grādus pēc Celsija, debesīs nebija ne mākonīša un mierīgais līcis rādīja, ka velti gaidīt kādu lielāku vēja pūsmu. Vienīgi varēja cerēt, ka pie jūras būs savādāk.

Kolkas centra miegainumu iztraucēja zili balts tālsatismes autobuss (Rīga - Roja - Kolka - Mazirbe), kas piestāja pie vietējā ziņojuma dēļa, kas bija izvietots tieši pie pieturas. No autobusa izbira vesels bars ļaužu, no kuriem daļa bija vietējie, daļa studenti, daļa tūristi, kas bruņojušies lielām mugursomām izklīda, kur nu kurais. Kādi pieci, viens precēts pāris, ap gadiem četrdesmit, divas jaunietes un bārdains vīrs salmu platmalē, aizgāja uz pretējās puses pieturu un patvērās tās nojumes sniegtajā ēnā.
Autobuss aizbrauca tālāk uz Mazirbi, palicis manāmi tukšāks. Vietējie aizgāja katrs uz savu pusi, studenti iegāja veikalā "Top!", kas atradās turpat blakus pieturai.

No sarkanajiem ķieģeļiem būvētā nojume bija aprakstīta ar visādiem saukļiem, gan tādiem, kas cildināja Kolku, gan tādiem, kas cildināja atsevišķu cilvēku sliktās īpašības. Precētais pāris un vīrs platmalē, nolikuši mugursomas uz dzeltenā soliņa, turpināja autobusā iesākto sarunu par rudenī plānoto pārgājienu gar Gauju. Jaunietes, savukārt, atstāja mugursomas pie ceļabiedriem un aizgāja papētīt veikala klāstu.

[echo3]

Nebūtu aptieciņas, prastu iztikt arī bez, - Elza pasmaidīja. - Bet, ja ir, - kāpēc neizmantot? - Sieviete devās pie attālāk esošās Lauras, bet Alta savu sakāmo pateica tik skaļi, ka Elza pusceļā sadzirdēja. Viņa apstājās un pagrieza galvu atpakaļ. - Kāds baltais bālēliņš? Laivu atstājis?

[Andromeda]

Rūpīgi pārbaudījis fotoaprātu un apskatījies vai tajā nav sabirušas smiltis un citi gruži, Maiks to atkal uzkāra kaklā. Baltais bālēliņš? Tas pats, kas pirms brīža, kā pilnīgi aptracis nesās uz jūru? Maiks ieinteresēts pagājās uz Altas pusi, kur zemē gulēja apgāztā laiva.

[Grēkmeistars]

Dāvids rūpīgi ielika fotoaparātu somā. Tagad viņš arī atcerējās trako vīru, kas pirmīt devās "makšķerēt."
"Šķiet, ka viņam pašam tad arī kaut kur tuvumā jābūt. Bet... vai man vienīgajam izskatās, ka laiva tika tīšām noslēpta lapās?" Dāvids noteica, apskatīdams objektu. "Jokaini."

Un viņš atgriezās pie savas somas uzsmēķēt un vienkārši padomāt. Vēlreiz pārbaudījis, vai nav zonas, puisis ievilka dūmu.

[echo3]

Elza centās no informācijas drumslām izveidot kaut kādu nebūt priekšstatu, par ko īsti pārējie runā. - Nesās uz jūru?Vai tad, kad tur cēlās virpulis? Bet kāpēc "baltais bālēliņš"? - Sieviete tomēr nolēma, ka meitenes-fotogrāfes veselība ir svarīgāka, tāpēc turpināja iet pie Lauras. Galu galā, te nekāds "baltais bālēliņš" šobrīd apkārt neskraidīja un virsū tieši nemetās.

[Roviela]

- Nē, es īstenībā nezinu, vai tā ir tā laiva, bet tā bija pēdējā gumijas laiva, ko esmu redzējusi, - Alta paskaidroja, atejot nostāk no laivas.
- Jā, tas pats. Baltais bālēliņš tāpēc, ka viņš bija ģērbies kā pasaku ganu zēns! Iepelēkas lina bikses, iepelēks krekls un ādas mugursoma.
- Klau, jūs neredzat, kurp viņš varētu būt aizgājis? Ē... Maik! Vai Žaks prot dzīt pēdas?

[Ungaarijas ragas...]

Laura gulēja vieglā bezsamaņā, un piere labajā pusē bija pārsista. Spriežot pēc brūces, meitene kritienā bija atsitusies pret blakus augošo priedi.

Savukārt Žaku nekur nemanīja, tikai kaut kur dziļāk mežā atskanēja viņa rejas. Izklausījās, ka suns dzenā kādu meža zvēru.

Pārējos biedrus nekur nemanīja.

[echo3]

Elza ķērās pie Lauras "lāpīšanas", strādājot ātri un profesionāli. Brūce galvā, tad sasistais plecs. Elza necentās meiteni ātri dabūt pie samaņas, vien pārliecinājās, ka Laura var elpot brīvi, un ka viņai nav cietuši kakla skriemeļi.

[Andromeda]

- Nu gluži kā policijas suns viņš nav trenēts, bet skolots viņš ir. Reiz ar brāļiem bijām mežā, nolēmām pārbaudīt vai Žaks mūs atrastu, ja kāds būtu nomaldījies un viņš atrada. - Maiks atbildēja Altai. Žak?Puisis skatījās apkārt un tad sadzirdēja suni rejam kaut kur dziļāk mežā. Žak!viņš skaļi uzsauca un nosvilpās. Suns parasti atsaucās un atgriezās pie Maika, ja viņam uzsvilpa. Sasodīts, nevajadzējam man laist viņam te vandīties uz riņķi, sazin ko viņš tagad tur ir uzgājis.

[Ungaarijas ragas...]

Laura elpoja brīvi, kakla skriemeļi nelikās traucēti, tikai pie samaņas kaut kā meitene nenāca.

Žaka rējieni uz brīdi apklusa, tad atsākās ar jaunu sparu. Tiem sekoja skaļš smilkstiens un pēc brīža Žaks atgriezās. Tikai viņš vairs nebija tik pašpārliecināts, atgriezās nolaistu asti, spalvas bija piebirušas skujām un suns izskatījās pagalam nokaunējies.

[Grēkmeistars]

Dāvidam nu nepavisam negribējās meklēt nozudušos un uziet... nu jā, uziet kaut ko ļoti nepatīkamu. Viņu vairāk interesēja uzzināt, kur viņš ir un kā nokļūt mājās, jo nu nekāds ceļojums viņam vairs nebija prātā. Lai gan, no otras puses, tas viss tomēr bija diezgan aizraujoši, kamēr pats esi dzīvs un diezgan vesels, un tādas lietas nenotiek katru dienu.

Viņš rūpīgi nodzēsa cigareti un iebāza to somas sāna kabatā pie citiem izsmēķiem, tad piegāja pie Altas, kas aprūpēja Lauru.
"Viņa nemostas?" Dāvids noliecās pie meitenes.

Šo rakstu rediģēja Grēkmeistars: 04.11.2010 14:56

[echo3]

Viņa ir kārtīgi dabūjusi pa galvu. - Elza teica. - Spranda nav lauzta, elpošana nav traucēta, ar pulsu viss normā. Atliek gaidīt. Dāvid, vai varat sadabūt piepūšamo matraci? Noguldīsim meiteni ērtāk.

[Grēkmeistars]

"Jā, protams."
Dāvids sadabūja piepūšamo matraci no Elzas mantām un palīdzēja noguldīt dusošo būtni ērtā pozā. "Būs jau labi," Dāvids mazliet sakārtoja meitenes matus, lai nekrīt uz sejas.

[Andromeda]

- Kur tu esi pabijis? -Maiks nopētīja Žaka dīvaino uzvedību un savārtīto kažoku. Viņš piesprādzēja pavadu atpakaļ pie kaklasiksnas un tad aplika to sunim, pie viena notīrīdams kažoku. - Tu mums varētu palīdzēt uziet pēdas, draudziņ. - Maiks teica sunim.

[Ungaarijas ragas...]

Laura turpināja dusēt saldā miegā. It kā nekas nekaitēja, bet mosties augšā nemodās.

Žaks pie sava saimnieka atkal sajutās drošāk. Klausīdamies, ko Maiks runā, suns uz viņu skatījās, bet neizpratne purnā, it kā vaicāja: "Nu labi, pēdas jādzen, bet kādas? Zaķa, vilka, tur tā mošķa, stirnas, vāveres? Mmmm, es labāk gribētu zaķi."

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 06.11.2010 11:41

[echo3]

Elza, pārliecinājusies, ka ar Lauru pašlaik viss no medicīniskā viedokļa ir kārtībā (un arī skudru ceļā viņa nav noguldīta), devās atpakaļ paskatīties, kas īsti tur ir ar to lapu kaudzi, un par kādu laivu pārējie runā.

[Andromeda]

- Kā Jums šķiet, tas būtu prātīgi doties pa pēdām tam dīvainim tagad, kad mums ir viens guļošais? -Maiks pavisam nopietni jautāja pārējiem vēl nedodams Žakam tiešas norādes un komandas pēdu dzīšanā. - Varbūt mums labāk šobrīd būtu uz kādu brīdi palikt šeit pat? - Maiks izskatījās nedaudz norūpējies. Šeit viennozīmīgi kaut kas nav tīrs Viņš sprieda pēc Žaka uzvedības pirms brīža, kad suns atgriezās nolaidis asti.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 08.11.2010 01:08

[Roviela]

Alta pilnīgi noteikti nebija ar mieru gaidīt debessmannu krītam tepat un uzreiz.
- Nē, - viņa visai kategoriski iebilda.
- Es, protams, varu pavadīt atlikušo dienas gaišo daļu pētot, kādas te aug sūnas un uz kurām koka pusēm, tikai tas neko nedos! Mēs nezinām, kur esam, mums ir viens cilvēks bezsamaņā, un tepat, iespējams, bija vēl kāds, kas varētu zināt, kas te notiek, un kurp jāiet. Ja jau noglabāja laivu, tad zināja, kur atrodas un paredzēja nākt atpakaļ, lai to lietotu, vai ne?
- Sēžot te, var tikai nāvi sagaidīt. Manuprāt, mums viņš ir jāpanāk, un cik vien ātri varam.
Par to viņa bija cieši pārliecināta. Un par to, ka jāķer ciet tas bālēliņš - arī.
- Turklāt mums ir lielisks suns, vai ne Maik? Un mēs nenomaldīsimies.

[Andromeda]

- Nu labi, bet ko mēs iesāksim ar Lauru? Sadalīsimies? Vieni, kas paliek šeit un tie, kas iet meklēt pa pēdām? Jeb varbūt mums kaut kā nest viņu līdzi? Maiks jautāja. - Līdz šim suns nav diez ko kļūdījies. Viņš piebilda par Žaku.

[Roviela]

Alta paskatījās uz bezsamaņā guļošo sievieti.
- Ar viņu kopā mēs nevarēsim skriet. Ja neskriesim, mēs nevienu nepanāksim. Es domāju, mums uz laiku jāsadalās, bet mēs noteikti atnāksim atpakaļ, jo Žaks taču nenomaldīsies no mūsu pašu pēdām, vai ne?

[Grēkmeistars]

"Varbūt jūs, Elza, varētu palikt pie meitenes kādu laiku? Un citi, kas ļoti nevēlas doties meklējumos, arī varētu gaidīt šeit." Dāvids ierosināja.
"Piekrītu Altai, ka jādodas mežā tūlīt pat, jāpameklē pārējie, jāuzzina, kur mēs esam un kā nokļūt mājās."
"Un es varu doties līdzi," viņš piebilda.