Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Romija]

Kleera pamaaja un sekoja Sidam. Ja vinjsh ljauj vinjai iet paklausiities, tad tas avreetu buut interesanti.

[Sindra]

Es domāju, ka uz jūras Tev varētu būt vieglāk vadīt savus spēkus un kontrolēt vēju, ja Tu esi tā mācījies! Taču pa lielam ņemot vējš visur paliek viens un tas pats. Turoks noteica. Tikai būs jāiemanās to vadīt. Un varbūt sākumā vēja spēks liksies niecīgāks nekā uz jūras. Bet tas tikai sākumā. taurēns noteica.


Sids pagaidīja Klēru un devās pakaļ Lēlai, kura parādīja, kur viņiem jādodas.
Nonākot šamaņa mājiņā Sids pieklājīgi paklanījās šamanim un apsēdās zemē gaidīdams, kamēr šamanis beigs sarunu ar Akantu.


Tiem, kas bija palikuši mājiņā mieru neviens netraucēja. Netraucēja arī pastaigāties pa ciematu. Varēja izpētīt taurēnu iedzīvi, pasēdēt pie viņu ezeriņa. Vai pat tajā nopeldēties, ja ir tāda vēlēšanās. Vai arī pasēdēt pie ugunskura. Tas gan pa dienu bija visai neliels, bet tik un tā visu laiku uzturēts, lai nenodziest. Ciematiņa iedzīvotāji izskatījās visai dzīvespriecīgi un staigāja kaut ko darbojoties savā nodabā vai arī sēdēja pie mājiņām un atpūtās. Daži zvejoja pie ezeriņa.

[echo3]

Envikam nekādas saprātīgas idejas neradās, un viņš devās pastaigā pa ciematu. Ticis līdz ezeriņam, viņš pagājās nostāk no zvejniekiem, lai neaizbiedē zivis, noģērbās un ielēca ezerā peldēties. Un arī papētīt ezeriņu "no iekšpuses".

[Romija]

Kleera sekoja Sidam. Maajinjaa vinja pieklaajiigi pasveicinaaja shamani un apseedaas netaalu no Sida, lai netrauceetu. Vinja veeroja maajinjas iekaartojumu, briiniijaas par smarzhaam un klausiijaas Akanta un shamanja runaas.

[Roviela]

Lēla atstāja Sidu un Klēru pie Turoka un pati devās pastaigāties. Apkārt bija tik jauka un mīksta zālīte un skaisti koki, un meitene nolēma izpētīt, ko augi var viņai pastāstīt vairāk par to, ka viņi jūtas labi šeit.

[Ného]

Akants pateicās par atbildi un devās prom, atstājot Sidu, Klēru un Turoku vienus. Viņš devās pastaigā pa ciematiņu.

[Sindra]

Ezers bija ļoti tīru ūdeni un patīkamu ūdens temperatūru. Tauri noteikti rūpējās par šo ezeru un to nepiesārņoja .
Kamēr Enviks peldējās, viņš manīja, ka ezerā patiešām ir zivis un samērā daudz. Ezera gultne bija smiltis. Stingras un tādas uz kurām patīkami nostāties.
Turpat netālu no Envika pa ūdeni plunčājās tauru bērneļi. Viņš peldēja un ķerstīja viens otru.
Pamanījuši Enviku, viņu aicinājā viņu pievienoties rotaļai.

Ciemā pret visiem izturējās labi. Lieki neuzbāzās un netraucēja. Ja gribējās vēl ēdienu, to varēja dabūt.
Tāpat varēja dabūt arī uzpīpēt pīpi un gulēt ērtos guļamtīklos, kas bija ne tikai mājiņās, bet arī pie tām ārpusē.
Pie mājām auga puķes. Un izskatījās, ka tauri vispār mīl dārzkopības darbus.

Daba Klērai pastāstīja, ka šis ciemats šeit jau atrodas ļoti sen un arī meži ir seni.
Tā viņi te dzīvojuši saskaņā ilgus, jo ilgus gadus. Tikai liekas, ka tagad kaut kas ciematiņa iedzīvotājus nomāc.
Augi gan nespēja izprast, kas tieši..

[echo3]

Enviks uzsmaidīja tauru bērniem un pievienojās rotaļīgajam bariņam.

[Sindra]

Pēc kāda brīža Sids iznāca no šamaņa mājiņas un Klēra viņam sekoja.
Puisis paskatījās apkārt kā meklēdams, kur atrodas pārējie biedri, tad devās atpakaļ uz mājiņu, kur bija gulējis iepriekš.
Es laikam iešu vēl pagulēt. viņš palūkojās uz meiteni.
Kamēr laiks līdz vakaram.

[Roviela]

Lēla pastaigājās un priecājās par augiem.
Krietni izstaigājusies viņa devās uz mājiņu atpūsties.

[Sindra]

Kad Lēla ienāca mājiņā, Sids paskatījās uz viņu.
Mēs tomēr dosimies šovakar. viņš painformēja meiteni un apgūlās tīklā.
Šamanis domā, ka vajag šovakar. Nu iespējams, ka viņam taisnība.
Droši vien vari pateikt pārējiem arī.

[Roviela]

- Turoks tā saka? - Lēla pārvaicāja, - Es viņam uzticos. Ja viņš saka, ka jāiet šovakar, tad tā ir jādara. Iešu un pateikšu pārējiem.

Viņa iet sameklēt biedrus, kuriem pastāsta, ko Sids teicis, un pēc tam atkal iet pie Turoka - palūgt kaut ko, ar ko varētu kādu paārstēt, jo viņa, arī cenšoties, nav neko paspējusi atrast.

[Elony]

Dženesis lidojot atgriezās ciematā un piezemējies, nedaudz lēnīgi ienāca namiņā. Pamanījis Sidu, viņš tam teica: "Lesta netraucēs. Bet gribētu, lai to lietu tu nodari ātrāk."

[Sindra]

Sids paskatījās uz Dženesi ar ieinteresētu skatienu.
Domicelu? Jā, mēs iesim jau šovakar. viņš atbildēja pētot Dženesi.
Kaut kas ne tā?

[Romija]

Kleera taada pati domiiga atgriezaas maajinjaa. Vinja domaaja par to, cik dazhaadas ir citu zemju shamanju zinaashanas un parashas. Iipasha nakts? Varbuut, tas buus jaapaarbauda.

"Es arii mazliet atpuutiishos," Kleera noteica un ieraapaas kaadaa no shuupuljtiikliem. Vinja veel neaizmiga, bet klausiijaas, ko paareejie runaa. Locekljus atpuutinaat var arii taapat neaizmiegot.

[Elony]

"Ē... es domāju to jauko rituālu, kuru tu piesolīji." Dženesis teica. "Pēc tam man tev būs jānodot vēstule no Lestas un vēl šis tas."

[Sindra]

Sids kļuva uzmanīgāks.
Viņš vērīgi lūkojās uz Dženesi saraucis pieri.
Ja? Lesta tā teica? viņš pavīpsnāja, taču uzreiz kļuva nopietns.
Kāda vēstule un kādēļ tikai pēc rituāla? Man tas nepatīk.
Es sāku Tev neuzticēties.

[Romija]

Arii Kleera saspiceeja ausis. Kameer citiem Dzhenesis bija soliijis paveerot apkaartni, patiesiibaa vinjsh bija pie Lestas? Un Lesta visu zina? vinja sarauca uzacis.

[echo3]

Enviku Lēla atrada ezeriņā plunčājamies kopā ar taurēniem. Par zīmi, ka sapratis, ko šamane viņam sauc, puisis pamāja ar roku. Kad Lēla bija prom, Enviks aizpeldēja līdz vietai, kur bija atstājis apģērbu, izkāpa krastā, izpurināja slapjos matus, apģērbās un devās uz mājiņu pie biedriem. Enviks izskatījās svaigs un labi atpūties.

[Elony]

"Jā, Lesta tā teica. Viņai ir labāk, ja Domicelu novāc no ceļa kāds cits, nevis viņa pati. Lesta negrib smērēt savas rokas un pasliktināt attiecības ar dēmoniem. Un vēstulē visdrīzāk ir kādas riebeklības sarakstītas, kas var tevi satraukt un tu atkal atliksi rituālu uz nenoteiktu laiku. Un vispār - tikai tad, kad rituāls būs pabeigts, tu varēsi man no tiesas uzticēties." Dženesis paskaidroja. Viņš likās noguris, īgns un neiecietīgs.