Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Romija]

Kleera neiejaucaas sarunaas par likteni. Vinja nebija paarliecinaata, vai iisti zina, kas tas ir un vai ir ietekmeejams. Tas, ko vinja zinaaja, bija tas, ka dodoties celjaa vinja jau tagad ir uzzinaajusi daudz vairaak kaa buutu, ja paliktu savaa ciemaa. Taapeec vinja nenozheeloja Gundas izveeli.

Kameer Dzhenesis praatuljoja par likteni, arii Kleera ieluukojaas kartees. Vinja necentaas iegaumeet visu, bet vismaz aptuvenas pils aprises.

Kad no maajinjas iznaaca Sids, Kleera bazhiigi uz vinju paskatiijaas, bet neuzdriiksteejaas kaut ko shobriid teikt. Vinja piekrita atpuusties un gaaja blakus Sidam, ik pa briidim paluukodamaas uz princi, vai ar vinju viss kaartiibaa.

[Sindra]

Likās, ka Sidam nekas nekaiš.
Viņš gan izskatījās domīgs, bet citādi puiša uzvedībā nekas nebija mainījies.

Pa ceļam arī nekas savāds neatgadījās. Mežs smaržoja pēc vasaras. Iespējams, ka kaut kur bija meža zemenes, jo gaisā bija jūtama to smarža.
Ik pa brīdim bija dzirdamas putnu dziesmas.

Ceļa biedri pavadīja aptuveni tikpat laika kā dodoties uz mājiņu.
Un tagad atpakaļceļā jau pavisam drīz bija saskatāms taurēnu ciemats.
Sids to diezgan rūpīgi nopētīja.

Taurēni biedrus aizveda atpakaļ uz to pašu mājiņu, kurā viņi bija mitinājušies iepriekš. Drīz vien tika atnests arī ēdiens un tēja. Šoreiz pusdienās bija cepti dārzeņi un zivis.
Sids nonācis mājiņā novilka bruņas un apgūlās vienā no šūpuļtīkliem.

[Roviela]

Lēla gāja atpakaļ tāpat kā bija nākusi šurp - vērojot dabu visapkārt.
Mājiņā viņa paēda, pateicoties atnesējai, un pēc tam pievērsās Klērai.
- Es grasos aizstaigāt līdz Turokam, taurēnu šamanim. Viņš pirmīt neļāva Lestai paņemt Akantu, un nožēloja, ka nav pieticis spēka atņemt jūs abus. Tu negribi nākt līdzi?

[Romija]

Kleera gaaja un baudiija jauko apkaartni un labo laiku Tikai viena doma maisiijaas pa galvu - vai Sids vispaar gribees tagad ar vienjiem kaut kur iet un kaut ko dariit, ja sanaak tagad ciiniities pret savu braali? Kad vinji nonaaca tauru ciemaa, Kleera saduushojaas to pajautaat.

"Sid?" vinja piegaaja pie shuupuljtiiklaa guloshaa princha. "Vai tu naaksi taalaak kopaa ar mums? Mees tomeer taisamies ciiniities ar tavu braali," meitene nopietni vaicaaja. Vinja labi atcereejaas, ka Sids bija teicis, ka labpraat nozhnjaugtu Domicelu ar savaam rokaam.

[Ného]

Akants šoreiz nolēma apciemot taurēnu Šamani viens pats, jo iepriekš nebija tādas iespējas. Viņš devās pie kāda no tuvākajiem taurēniem, izsakot savu vēlmi. Bet saprotot, ka Lēla ar vēlas doties pie Turoka, viņš piegāa pie viņas - Ceru, ka tev nav nekas pretī ja dotos ar tevi reizē.

Šo rakstu rediģēja Ného: 09.06.2009 11:52

[Roviela]

- Jā, iesim gan, - Lēla piekrita, paskatoties uz Klēru un vēl brīdi pagaidot, vai biedrene neatbildēs.

Galu galā viņa dodas pie Turoka kopā ar tiem biedriem, uz kuriem nav ilgi jāgaida.

[Sindra]

Kad Klēra uzrunāja Sidu, puisis pasmaidīja un paskatījās uz meiteni.
Pēc viņas jautājuma gan viņa smaids no sejas izzuda. Taču viņš turpināja skatīties uz meiteni.
Kāds gan viņš man brālis? Sids nopūtās. Man nekad nav ar viņu nav bijušas labas attiecības. Iespējams, ka viņš pat nojauta, ka esam kā vairāk saistīti. Sids uz mirkli pieklusa un piekrītoši pamāja ar galvu.
Es iešu jā. Tikai gribu pārliecināties, ka Lesta neiejauksies par labu Domicelam.



Turoks tāpat kā pirms tam atradās savā mājiņā. Viņam priekšā bija sašķiroti vairāki grozi ar sēklām.
Viņš uz tām raudzījās un atzīmēja kaut kādus pierakstus uz lielām izkaltētām lapām.
Pamanījis atnācējus, viņš pamāja, ka tie droši var nākt iekšā.

[Romija]

Kleera negaaja pie shamanja, vinja palika pie Sida.

"Vinjsh," neuzkriitoshs maajiens Dzhenesha virzienaa, "mums nevar treauceet?" Kleera vaicaaja, pieklusinot balsi. Vinja neveeleejaas radiit nesaskanjas biedru starpee, tomeer bija kljuvusi aizdomiiga. "Un vai es varu kaa liidzeet?"

[Roviela]

Lēla palocījās šamanim. Viņa vispirms pārliecinājās, ka nesajauks Turokam rēķinus, un tikai tad ierunājās.
- Labu dienu un veiksmi darbā! Mēs esam atpakaļ ar gluži negaidītām ziņām.
Viņa apsēdās zemē un sāka stāstīt.
- Vispirms dēmoni atbūra atpakaļ mūsu biedru Enviku un pēc tam mežā sastapām Sidu un Klēru, kuri kaut kā bija pamanījušies tikt projām no Lestas cietuma. Vai ar viņas ziņu vai nē, tas nav vēl zināms. Un pēc tam Domicela vecāki mums pastāstīja, ka nevis Ranfs, bet Sids ir Domicela brālis un viņu dēls, un vēl viņi mums iedeva pils shēmas. Tā nu visi esam atnākuši te. Sids arī. Viņš ir noguris un viņš ir tikko uzzinājis savus radurakstus, un ātrāk par rītdienu negrib neko pasākt.
Meitene mazliet paklusēja.
- Un tomēr tas ir savādi! Ranfs ir līdzīgāks Domicelam. Vai tikai tur nav notikusi vairākkārtēja samainīšana, - viņā pašūpoja galvu.
- Kur iemaisīta Lesta, un viņa ir iemaisīta, tur nekad nevar zināt, kā īsti ir.

[Ného]

Akants sekoja Lēlai un pasveicināja šamani - Sveiks, godājamais šamani! un pēc tam apsēdās uz zemes līdzās meitenei.

[echo3]

Enviks ar interesi nopētīja taurēnu ciematu, jo nebija tādā bijis. Pie Turoka Enviks negāja. Apēdis piedāvātās pusdienas, viņš atgūlās šūpuļtīklā un domīgi sāka skatīties griestos, prātodams, ko varētu izdarīt, lai neļautu Domicelam sagatavoties karam, ko varētu izdarīt, lai dēmoni atgrieztos alās?

[Elony]

Dženesis piegāja pie Sida. Klēras mājienu nebija pamanījis vai izlikās, ka nebija manījis. "Ja vēlies, lai Lesta netraucē, tu saki, kad esi gatavs. Liekas, ka līdz tam man nav nekā cita ko darīt."

[Sindra]

Domāju, ka labprātīgi savas gribas vadīts nē. Sids atbildēja Klērai. Tu vari palīdzēt. Vienkārši paliec man līdzās.

Viņa skatiens aizslīdēja pie Dženeša, kurš tuvojās.
Tu esi tikai daļa no problēmas. puisis atteica Dženesim. Man liekas, ka Tev labāk vajadzētu mēģināt ar viņu parunāt. Noskaidrot noskaņojumu un ko viņa grasās darīt. Izlikties, ka nekas nav un negrasās mainīties.


Turoks uzklausīja Lēlas stāstīto un kādu brīdi klusēja.
Tad mūsu valdniekam ir jābūt Sidam? Un viņš ir šeit?
Būtu jauki, ja Tu viņam pateiktu, ka vēlos ar viņu aprunāties, ja vien viņš pats to vēlas.

Par valdnieku bērniem gan neko sīkāk nezinu.
Vai cilvēkiem ģimenēs jābūt līdzīgiem vienam otram? viņš ieinteresēti uzlūkoja meiteni.

[Elony]

"Eh... nu labi." Dženesis noteica. "Man tāpat nav ko darīt."
Viņš tāpēc devās prom no mājiņas un arī ciemata, meklēt kādu vientuļāku vietu.

[Roviela]

- Labi, es viņam pateikšu, - Lēla piekrita.
- Jā, cilvēku bērni parasti ir līdzīgi saviem vecākiem vai vecvecākiem, un savā starpā pavisam noteikti. Es domāju, pēc izskata! Pēc rakstura var būt dažādi.
Viņa atsauca atmiņā visus karaļbērnus, arī Ariu.
- Ranfs un Faebs abi ir gaišmataini, Sids un Domicels - tumšmataini, bet princese Aria arī ir tumšmataina. Es gan nezinu, kā izskatījās viņas māte.

Meitene piecēlās.
- Tad es iešu un palūgšu, lai Sids atnāk, ja vien viņš vēlēsies.

Viņa aiziet līdz mājiņai, kur Sidam pasaka, ka Turoks vēlētos ar viņu parunāt, ja vien princis būtu ar mieru.

[Ného]

Kad aizgāja Lēla, Akants izmantoja izdevību un ierunājās. - Es gribēju jums pateikties par manu izglābšanu. Kā no Lēlas dzirdēju, tad tas izdevās tāpēc, ka man zināmi vēju spēka vārdi. Tā tas ir?

[Romija]

"Protams, es varu sheit palikt," Kleera pasmaidiija un apskatiijaas, vai tur pat tuvumaa nav veel kaads eerts shuupuljtiikls, kuraa iekaartoties.

[Sindra]

Nu īsti tā nav. Turoks atbildēja Akantam. Man bija tikai vieglāk. viņš noteica.
Tieši dēļ vēja vārdiem. Citādi es iespējams, ka varētu izglābt arī meiteni, taču sapratu no Lēlas, ka viņa pati ir izglābusies un izglābusi arī princi.
Tad jau tā pat labāk. Tā jau ir. Bieži vien kaut ko nožēlojam, bet beigās izrādās, ka viss noticis tikai uz labu. viņš pasmaidīja.


Sids slinki palūkojās uz Lēlu. Oh, nu labi. puisis piecēlās un palūkojās uz Klēru.
Nāksi paskatīt šīs cilts šamani? viņš uzaicināja meiteni līdzi.

[Ného]

Tā kā jūs esat garu cilts šamanis, es gribēju padoma. Mani spēka vārdi ir jūras vējam piederīgi. Nekad neesmu tos mēģinājis virs zemes. Sakiet vai tie būs tikpat iedarbīgi kā jūrā?

[Roviela]

- Aizejiet vien! - Lēla pasmaidīja.
- Viņu ir vērts redzēt un parunāties arī. Galu galā, viņš taču atņēma Lestai Akantu, kad viņa gribēja viņu savākt teleportēšanās laikā.

Viņa īsti nesaprata, vai iet līdzi vai neiet, jo, galu galā noklausīties Sida sarunu ar Turoku tā kā nebūtu pieklājīgi. Beigās viņa izlēma parādīt ceļu un tad mazliet aiziet pastaigāties.