Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Sindra]

Noteikti savādāk kā Lesta. Sids paskatījās uz Dženesi un pasmīnēja.
Kā jau Tu zini Lesta bija mana skolotāja. Un lai arī mēs neesam vairs īpaši draudzīgās attiecībās, man ir palikusi viņas velte: proti, nepieciešamības gadījumā uz laiku es spēju aizņemties kādu no viņas spējām un izmantot to pēc saviem ieskatiem.
Tā kā šī spēja viņai bija parādījusies nesen, viņa droši vien bija par to piemirsusi.
Un spēju pārvietoties ar maģijas palīdzību no viena punkta uz citu, es paņemt nevaru.
To viņa neļauj.

[Elony]

"Skaidrs. Tagad saprotu, kāpēc viņa nelika tevi mierā." Dženesis noteica. "Tad nu dosimies tālāk?"

[echo3]

Vai otrādi tas nenotiek - to, ko proti Tu, spēj aizņemties Lesta? - Enviks jautāja Sidam.

[Sindra]

Viņa neliek mani mierā, jo vēlos no viņas atbrīvoties. Sids atteica.
Manuprāt neesmu viņai piemērots, bet viņa īsti nevēlas to saprast.

Princis noraidoši pakratīja galvu par atbildi Envikam.
Nē. Parasti mācekļiem nav nekā tāda, kas viņu skolotājus varētu interesēt.
Ja skolotājam interesētu, tad jau viņu vairs nevarētu dēvēt par skolotāju.

[echo3]

Man nekad nav bijis skolotāja. - Enviks teica. - Bet man liekas, ka māceklis var iegūt prasmes arī neatkarīgi, un tad skolotājs varētu vēlēties tās izmantot.

[Elony]

"Un kā tad ar Spēka Avotu? Tas, priekš kura neesmu piemērots ne es, ne Lesta? A?" Dženesis teica. "To uzzināt viņa gan no tevis gribētu."

[Sindra]

Nu es jau neteicu, ka nav nekā ko viņa vēlētos uzzināt.
Vienkārši tad, kad viņa man atvēlēja izmantot savas spējas, es praktisko neko nemācēju.
Sids centās paskaidrot. Tagad ir savādāk.
Bet citādi jums ir taisnība. Jebkurš var apgūt maģiju arī bez skolotāja un tamlīdzīgām lietām.

[Roviela]

- Tieši tam spēka avotam neesmu piemērota arī es, - Lēla piebilda.
- Nav teikts, ka kādam citam nebūtu.
Viņa cerīgi paskatījās apkārt, itin kā tādas, tik īpašas vietas mētātos vai uz katra stūra.

[Sindra]

Tam avotam vajag spēt sajust saules gaismu. Sids paskaidroja.

Kad Lēla grozījās apakārt viņa pamanīja, ka taurēni soļoja kādas mājiņas virzienā.
Tā izskatījās līdzīga tai, kādas bija taurēnu ciematā. Droši vien tauri būs to šeit uzcēluši.

Kad biedri tuvojās mājai tās durvīs parādījās kāds sirms vīrs.
Viņš domīgi uzlūkoja atnācējus.
Viņi vēlas ar jums parunāties. viens no taurēniem pamāja uz biedriem.
Vīrs pamāja un pagāja nost no durvīm un aicināja visus iekšā.

Mājiņa bija ērti iekārtota, smaržoja pēc sveķiem un meža puķēm.
Pēc mirkļa no otrā stāva lejā nokāpa arī sieviete. Viņa izskatījās tā kā pāragri nosirmojusi un nedaudz par daudz salīkusi saviem gadiem.
Viņa nopētīja atnācējus un viņas skatiens ilgāk aizkavējās pie Sida. Viņa skatījās uz puisi kā mēģinādama kaut ko atcerēties.

Mājas saimnieks pamāja biedriem, ka tie droši var sēsties pie galda, kamēr sieviete sāka darboties ap katliņu un pavardu, kur sāka vārīt tēju.
Taurēni izgāja no mājiņas ārā un palika kaut kur pie durvīm.
Saimnieks apsēdās pie galda.
Ko jūs vēlaties zināt? viņš visai tieši noprasīja, kad biedri bija apsēdušies pie galda.

[echo3]

Enviks patiesībā nezināja, kāpēc biedri devušies pie Domicela un Ranfa vecākiem. Viņš bija pieklājīgi sasveicinājies un pēc namatēva lūguma apsēdies pie galda, un tagad apdomāja, ko pats vēlas uzzināt. Jautājumu varētu būt daudz, bet Enviks izvēlējās vienu, kas pa puiša galvu bija maisījies jau kopš "viesošanās" pie dēmoniem - Kā dēmoniem sagādāt vietu, kur viņi varētu dzīvot, netraucējot citus? Enviks tikai gaidīja, lai biedri pajautā to, kāpēc nākuši.

[Elony]

Kad Sids minēja, ka vajag saules spēku, Dženesis pacēla amuletu un paskatījies uz to, pasmaidīja. Pēc tam verķīti nolika malā un gāja ar pārējiem.

Viņš apskatīja būdiņu, kur mitinājās nejaukā prinča vecāki, bet jautājumus neuzdeva, tā vietā viņš piecēlās un īsi atvainojies nama saimniekiem, piegāja pie Sida. "Varam uz brīdi iziet ārā parunāties?" viņš klusi pajautāja.

[Sindra]

Sids pamāja un piecēlies izgāja ārā no mājas.
Mājas ārpusē netālu pie vien koka atradās abi tauri.
Viņi kaut ko sarunājās un nepievērsa īpašu uzmanību Sidam un Dženesim.

Pagājis nostāk Sids jautājoši uzlūkoja Dženesi.
Dženesim likās, ka princis nedaudz smīn.

[Roviela]

Lēla pasveicināja saimniekus un apsēdās pie galda.
- Mēs gribējām zināt, kā tas atgadījies, ka Ranfam ir tāds brālis kā Domicels, - viņa arī tikpat tieši atbildēja.
- Un vai nevar darīt kaut ko, lai Domicels ar dēmoniem nesāktu karu ar taurēniem vispirms un pēc tam ar kaimiņvalsti.

[Sindra]

Kad Lēla pieminēja Ranfu, sirmā sieviete manāmi satraucās un bažīgi lūkojās uz savu vīru.
Vīrtietis gan nekādu satraukumu neizrādīja. Viņš mierīgi noskatīja Lēlu un paziņoja:
Ranfs ir miris. Mums neizdevās viņu nosargāt.
Savukārt Domicels alkatības dēļ ir sajucis prātā.
Mēs nezinam kā viņu var savaldīt. Esam tikai divi veci cilvēki, kam nekas īpaši daudz vairs šajā pasaulē nav atlicis.

[zenofeX]

Krokuss iegāja mājiņā kopā ar pārējiem. Kārtējā ēka, kur koks, lai arī nedzīvs, bija mierā ar savu jauno veidolu. Itin kā kāds mēģinātu pierādīt, ka var pastāvēt arī šāda saskaņa starp cilvēku un dabu.
Dzīvzaļnieks nopūtās.

"Laba diena visapkārt", viņš noteica, kad sieviete kāpa pa kāpnēm lejā.

"Jā, mūsu lielais jautājums ir Domicels", Krokuss piebalsoja Lēlai, "Ja neko nepasāksim šīm zemēm var klāties ļoti slikti. Arī tauri to nevēlas, un ir gatavi mums palīdzēt.... Un, es pamanīju, ka jūs tā dīvaini skatījāties uz Sidu", viņš vainīgi paskatījās uz sievieti, "tas taču ir jūsu dēls, vai ne?"

[Sindra]

Sieviete paskatījās uz Krokusu, tad bažīgi uz durvīm.
Sids? Jā. viņa apstiprinoši pamāja. Viņa palūkojās uz savu vīru.
Nav vērts. Ilgāk tāpat vairs neko nenoslēpt.
Sids ir Domicela brālis. Un Ranfs ir Faeba un Arias brālis.
Tā vienkārši vajadzēja. Viņi paši to nezin. Tikai krodzinieks zin.
Tas pie kura Ranfs strādā.

Tiesa, es nezinu kā palīdzēt situācijā, kura radusies.
Liekas, ka Domicela varaskāre mūs visus pazudinās.

[Roviela]

- Ranfs nepavisam nav miris, - Lēla apstiprināja. Ziņa bija diezgan pārsteidzoša, ja ņēma vērā to, ka Sids un Domicels ne tuvu nebija tik līdzīgi kā Ranfs un Domicels.
- Un krodzinieks ir pavisam godīgs un uzticams. Viņš mums neteica, kas īsti ir Ranfs, tikai ļoti negribēja, lai viņš iet uz pili. Un, galu galā, viņi abi ir prinči.

- Es gribēju vēl pavaicāt tādu lietu... nu, ir dažādi. Kurš ir mantinieks? Es domāju, jūsu valstī? Vecākais vai pats jaunākais? Esmu pat dzirdējusi, ka mantinieks ir nevis dēls, bet gan meita, protams, ja tāda ir.
Meitene vaicājoši noskatīja karaļpāri.
- Saprotiet, mums negribas nevienu nogalināt... pat, ja vajag.

[Sindra]

Mantinieks ir tas, kuru izraugās iepriekšējais valdnieks. sieviete atbildēja.
Taču šā brīža situācijā mēs neko nevaram noteikt. Ja sadomāsim izlīst no šīs mājas, visticamāk, ka mūs atradīs un nogalinās.
Tādēļ par valdnieku ir uzskatāms mūsu vecākais dēls. Jo nav neviena, kas to apstrīdētu.

Es nezinu ko jums atbildēt par nogalināšanu. Domicels ir nežēlīgs un diez vai viņš mainīsies.
Vismaz ar vienkāršu runāšanu viņu izmainīt nevarēs.

Taču es domāju, ka jums nevajag nevienu nogalināt. Jo īpaši ja jūs to nevēlaties.
Demoni šajā zemē vienmēr ir dzīvojuši. Laikam sajūtot Domicela alkatību būs apjautuši savu iespēju.
Stāsta, ka demoni spējot sajust sliktās īpašības cilvēkos. Tas dodot viņiem spēku.

[echo3]

Dēmons teica, ka tagad viņiem esot valdnieks, kas par viņiem rūpējoties. - Enviks piebilda. - Un viņi protot radīt miglu vai krēslu, vai ko tamlīdzīgu, lai pašiem nebūtu jābaidās no Saules. Es viņam pateicu, ka Domicels vēlas tikai varu, nevis par kādu rūpējas, bet dēmons nenoticēja. Vismaz promiedams vēl runāja par karošanu.

[Sindra]

Varbūt viņiem neko vairāk arī nevajag? vīrietis apvaicājās.
Katrā ziņā mēs šeit esam dzīvojuši jau gana ilgi. Ne es, ne mana sieva neesam spējīgi Domicelu apturēt.
Taču ja jūs to mēģināsiet darīt, mēs jūs atbalstīsim, jo esam pateicību parādā šīm būtnēm, kas mūs atrada, izdziedēja un pat uzcēla šo māju.
Ja viņiem liekas, ka viņi nevarēs šeit var dzīvot dēļ Domicela, tad viņš ir jāaptur.

Sieviete piekrītoši pamāja.