Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Sindra]

Sids paraudzījās uz Klēru un pasmaidīja.
Nu droši vien, ka varu palikt. puiša skatiens liecināja, ka viņam pašam arī īsti nav vēlmes šķirties no Klēras.
Attapies viņš paraudzījās uz Lēlu.
Ēst? Paldies, pagaidām nē. Varbūt vēlāk.
Par Domicela vecākiem gan viņš bija nedaudz izbrīnīts. Ja? Tad to pat Lesta nezin. Jauki.

Taurēni nogaidījuši, kad biedri atkal ir sasveicinājušies un sāka čāpot tālāk.
Tā ir. viens no taurēniem palūkojās uz princi. Mēs viņus izglābām, kad viņi bija pamesti mežā zvēru saplosīšanai.

[Roviela]

- Nevar taču Lesta zināt pilnīgi visu, - Lēla apstiprinoši pamāja, atsākot iet.

Meitene tagad atcerējās Turoka teikto par apkārtnes uzmanīgu vērošanu, un tagad pievērsās tieši tam. Viņa itin kā ieelpoja apkārtni, sajuta, un runājās ar to. Ne tā, kā gribēdama uzzināt kāda auga vārdu, bet ar visiem kopā. Kā jums klājas? bija jautājums.

[zenofeX]

"Pie Floras, tas nu gan ir pārsteigums!" iesaucās Krokuss, kad uz takas parādījās Klēra un Sids. Gluži nevilšus Krokusā pamodās aizdomas, ka tas varētu būt kaut kāds apmāns, maģija, ar kuras palīdzību ļaunie spēki grib viņus apmānīt. Krokuss apklusināja šīs domas.

"Izskatās, ka Lesta nemaz tik spēcīga, kā sākumā iedomājos, nav. Ja jau šādi var aizbēgt no viņas gūsta. Vienkārši iemācot Klērai šādas tādas burvestības... interesanti", viņš uzmanīgāk paskatījās uz Klēru un Sidu, kā meklēdams kaut kādas atšķirības no tās Klēras un tā Sida, kuru viņš bija pazinis pirms tam.

Tad viņš padomāja, ka droši vien šodien nesanāks "saplūst" ar mežu, kā viņš bija no rīta ieplānojis, šīs negaidītās tikšanās dēļ. Notikumi attīstījās visai strauji, un tas apgrūtināja koncentrēšanos. Tāpēc Krokuss vienkārši gāja visiem nopakaļ un sasprindzināja savas maņas, vai neievēros ko interesantu vai aizdomīgu apkārtnē.

[Sindra]

Iespējams viņa pieļāva dažas kļūdas. Sids atteica pamanīdams Krokusa pētošo skatienu. Pat spēcīgi šamaņi mēdz kļūdīties. viņš paraustīja plecus. Vai arī...
vai arī viņa ļāva mums aiziet. pasakot šo puisis nedaudz sadrūma.

Gan Lēla, gan Krokuss juta, ka mežs jūtas labi un tam nekas nekaišs. Mežam patika saules stari, kas glāstīja koku zarus. Sūnām un zālei patika dzestrais avots, kas plūda kaut kur zem viņu kājām dziļi zemē. Te viss bija saskaņā un neparko nesūdzējās.

[Roviela]

Lēla, sajūtot mežu un to, ka tam ir labi, kļuva priecīgāka un sāka pie sevis smaidīt.

Tikai pēc brīža viņa atbildēja Sidam.
- Arī tā var būt. Lesta negrib būt zaudētāja, jūs taču zināt. Bet ir par viņu arī spēcīgāki šamaņi, nenoliedzami, pat neskaitot iespējamas kļūdas.

[zenofeX]

Krokuss pamāja, meža "fons" viņu iepriecināja un deva pārliecību turpināt. Tad viņš sāka pētīt, kā apkārtnes augi attiecas pret viņiem, gājējiem meža vidū. Vai viņus pieņem kā vienas no daudzajām būtnēm, kas dzīvo mežā, vai arī kā kaut ko svešu, atgrūžamu. Viņš arī mēģināja saprast, kā katrs augs, kas atradās tuvāk viņiem spētu palīdzēt ļaudīm, ja tos skartu slimība vai tie gūtu ievainojumus.

[Sindra]

Nu es noteikti nepiederu pie šiem spēcīgākajiem šamaņiem. Un Lestu nevajag nenovērtēt. Pārāk slepkavnieciska gan viņa nav. Reizēm nejauka, bet slepkavot gan īpaši nemēdz. Sids pastāstīja.
Viņš gāja līdzās Klērai un atšķirībā no biedriem pētīja nevis mežu, bet ceļa rādītājus - taurēnus.

Mežs gājējus uztvēra draudzīgi. Galu galā viņi mežam nedarīja neko sliktu un visnotaļ pieklājīgi gāja pa taciņu.
Daļa no apkārt esošajiem augiem Krokusam bija jau pazīstami. Veselības uzlabošanai derēja ceļmallapas, asinszāles. Vēl tālāka auga augs, kuri Krokuss pazina. Tas izkaltēts un savārīts tējā ļoti labi līdzēja pret galvas sāpēm. Taču, lai atrastu kaut ko, kas spētu palīdzēt pret ievainojumiem momentāli, vajadzētu pavadīt vairāk laika izpētē. Tā vienkārši garām ejot šādu augu atrast būtu grūti.

[echo3]

Tagad arī Enviks no biedru sarunām bija uzzinājis, kurp visi tā dodas, un pats jautājumus vairs neuzdeva. Puisis neuzkrītoši pētīja taurēnus un ik pa brīdim pameta acis uz biedriem. Un arī apkārtni. Viņš atcerējās, ka atrodas zemē, kurā mīt dēmoni.

[Elony]

Dženesis vairs neko neteica, tikai gāja kopā ar pārējiem. Tagad bija galvenais parunāt ar Domicela vecākiem un pēc tam... tad jau redzēs.

[Ného]

Šī bija pārsteigumiem bagāta diena. Vispirms tika atgriezts Enviks no Dēmonu gūsta, kaut gan to tā gluži nevarētu saukt. Tad vēl Klēra ar Sidu, kas neskatoties uz mocīšanu, par kuru tika runāts, bija visai spirgts. Bet Akantam likās, ka viņu runāšana novārdzina. Tomēr paša Sida vārdi skanēja diezgan ticami, ka Lesta viņus palaidusi un ne jau, tādēļ, ka nekas neizdevās. viņai drīzāk bija kas nepatīkams prātā. - Nez, Ja Lesta jūs palaida, ko viņa ar to grib panākt? Man kaut kā neticās, ka viņa tā vienkārši kļūdīsies.

[Romija]

"Varbūt viņa jau ir kaut ko pasākusi," Klēra ieminējās. "Jo tornī nebija sargu pie ieslodzījuma vietas!"

[Sindra]

Sids paskatījās no sākuma uz Akantu, pēc tam uz Klēru.
Viņš pasmaidīja meitenei.
Nebaidies. Es nevienam neļaušu Tev darīt pāri.
Princis noteica un paskatījās uz Akantu.
Ja es uzzināšu, pateikšu. Bet var gadīties, ka viņa vienkārši arī kļūdījās. Viņa bija paredzējusi, ka atstājot Klēru tornī, es varēšu atbrīvoties no lāsta un izārstēties, bet nebija paredzējusi, ka mēs tiksim prom no torņa. Un sargi pie torņa izejas nebija obligāti. Tie visticamāk atradās kaut kur zemāk. Es domāju, ka viņai bija piemirsusies viņas jaunā spēja un ka es varu to aizņemties.

[Ného]

Kas par jauno spēju, ja drīkst zināt? - Akants bija patiesi ieinteresēts.

[Sindra]

Spēja lidot. Sids atteica viegli pasmaidīdams.

[Ného]

Gluži kā Dženesim - Akants domīgi noteica. - Vai tomēr kā levitācija?

[Sindra]

Gluži kā Dženesim. Sids apstiprināja.

[Ného]

Tas nu nebija tas, ko Akants gribēja dzirdēt. Bija divas domas, kā šīs spējas iegūtas un neviena nebija patīkama. Kaut gan viņš gribēja cerēt, ka tās nākušas viltus ceļā un ne no Dženeša.

[Roviela]

- Viņa jau pati krogā toreiz teica, ka mums neesot nekā, ko viņai dot par Ranfa ārstēšanu, un viņa paņemšot pati to, ko gribēšot, - Lēla atgādināja.
- Tikai kā viņa to dara? Un ja par ņemšanu, tad kā to dara Gunda, kas ir daudzkārt spēcīgāka par visiem, ieskaitot Lestu?

Meitene aizdomīgi paskatījās uz Dženesi.
- Vai Tu vēl vari lidot?

[Elony]

Dženesis paskatījās sev pār plecu. Pēc brīža viņam no lāpstiņām izauga divi lieli, brūni spārni, kurus viņš izpleta. Dažas spalvas uzlidoja gaisā. Dženesis pasmīnēja.
"Es vēl varu lidot."
Pēc tam viņš lika spārniem pazust.
"Nū, Lesta spārnus dabūja no manis, diezgan neparastā veidā. Tāpēc mani interesē, kā tos dabūja Sids. Es pieņemu, ka savādāk kā Lesta, ja?"

[Romija]

Klēra uzsmaidīja Sidam.

Kad sākās runas par Lestas un Dženeša spārniem, Klēra nevarēja saprast, vai teikt, ka viņa arī ar tādiem lidojusi, vai labāk ne. Pagaidām viņa nolēma pagaidīt un pavērot no malas.