Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Roviela]

Lēla nesaprašanā blisināja acis. Viņa nesaprata ne pusi no tā, ko te sarunāja Dženesis. Kāda maģija? Nav nekādas maģijas. Un kas ir Filozofu akmens? Varbūt tomēr viņam taisnība, bet cik viņai bija zināms, viņas ciltī katrs zināja to, savu vārdu, tikai viņa viena pati bija bešā. Kāpēc tā, to meitene nezināja.

Nu labi! ja Dženesis ir tik zinošs, tad viņš arī lai domā, ko un kā darīt tālāk. Tā nospriedusi, Lēla pie tauru šamaņa pēdējiem vārdiem piecēlās un apkampa sirmo taurēnu.
- Skolotāj! Vai es varu kā palīdzēt?

[Sindra]

Šamanis nedaudz pārsteigts palūkojās uz Lēlu. Taču apskāva meiteni.
Taurēnu spalva bija visai mīksta un pašas radības bija siltas.
Patiesībā tādai radībai pieglausties bija diezgan patīkami.

Jau kādu laiku atpakaļ es uzzināju, ka jūs nāksiet. Taču man likās, ka Gundas dēļ.
Vai jums liekas, ka Domicels ir saistīts ar Gundu? Gunda vienmēr ir vēlējusies būt brīva.
Vai Domicels jums traucē atbrīvot Sidu? šamanis apvaicājās. Iespējams, ka princis spēj tikt galā ar Domicelu. Labāk nekā jūs to spētu?

[Elony]

"Nu jā, Gunda mūs izmanto kaut kādā spēlē. Mēs bijām pie Vecā Sakārņa, viņš tā teica. Nevienam nebija vīziju un ikgadējo atklāsmju tajā īpašajā naktī. Un kaut kā pa ceļam mēs nonācām pie kamiņu valsts un Domicela problēmas." Dženesis pastāstīja.
"Sids ir Lestas, tās, kuru jūs nosaucāt par raganu, gūstā. Lai atbrīvotu viņu, mums nāktos cīnīties gan ar Lestu, gan iespējams, ar karaļvasts kareivjiem. Sids gūstā taču ir pēc karaļa vēlmes. Viņš pastāstīja Domicela vājības un veidu kā šo uzveikt. Un ja mēs novērsīsim briesmas no tās valsts, tad varēsim karalim prasīt, lai atbrīvo Sidu.
Turklāt pat atbrīvots, Sids vienalga būtu daļējā Lestas ietekmē, vājš un nespēcīgs karot. Un Lesta tad būs diezgan naidīga pret mums. Nē, mums vispirms ir jātiek galā ar Domicelu un viņa dēmoniem pašiem.
Tas amulets, kas Domicelu sargā no šamaņu spējām - to šim iedeva Lesta. Iespējams, viņš reiz bija Lestas māceklis. Viņi pazīst viens otru, bet tuvāk es nezinu."
Dženesis likās nedaudz īgns, ka šamanis neatbildēja uz viņa iepriekšējiem jautājumiem. Laikam Lēlas mīlināšanās izsita lopiņu no sliedēm.

[Roviela]

Lēla nelaida taurēnu vaļā. Tas bija tik patīkami mierinoši un, šķiet, viņam arī patika.
- Jā, mēs klejojam Gundas dēļ, - viņa piekrita.
- Gunda ne tikai sapni mums atņēma, viņa mums atņēma visus dziedināšanas vārdus, - balsī varēja dzirdēt, ka šamanei tas joprojām ir liels pāridarījums.
- Un sakās ik pa brīdim ņemt to, kas mums pieder, kamēr mēs nenoskaidrosim, ko viņa grib. Tu saki, viņa grib būt brīva? Vai tad viņa ir gūstā? Nevar būt!

- Sids spētu tikt galā ar Domicelu, esmu pārliecināta, tikai viņš ir Lestas varā, - Lēla apstiprināja Dženeša vārdus.

[Sindra]

Es nedomāju, ka brāļā iecelšana par valdnieku mazinātu Domicela varu. Šamanis atbildēja kā nojauzdams Dženeša domas.
Vienkārši jūs interesējāties kā valdnieka ģimenē manto troni. Un es.. mana cilts to īsti nezin. Jo mēs esam visai attālu no valdnieku būšanām.
Domicela darbība mums traucē mierīgi dzīvot. Tādēļ šobrīd vispār par to interesējamies. Es, protams, zinu, ka Domicelam bija jaunāks brālis. Un zinu, ka ļaudis runāja, ka Domicels viņu nogalināja. Tas arī viss. Taču iespējams, ka mūsu zemes nolemtība izzustu, ja par valdnieku kļūtu izdzīvojušais brālis. Un es, protams, saprotu, ka Domicels neļaus tik viegli viņam atņemt varu.

Varbūt Sids jūs tik labi nepazina pirms stāstīja par Domicelu. Varbūt viņš nepamanīja, ka starp jums nav karotāju. Varbūt bija kādi apstākļi, kas viņam traucēja līdz galam visu izdomāt?
Taču ja jūs patiešām vēlaties doties cīnīties, jūs varat izvēlēties mūsu cilts labākos karotājus. Viņi labprāt dosies jums līdzi palīdzēt.

Taurēns palūkojās uz Lēlu un palaida meiteni vaļā.
Nē. Gunda nav gūstā. Par brīvību runājot, es domāju, ka Gunda nesaistīs sevi ar vājākiem. Jo visi šie ļaudis, kurus jūs minat. Gan Lesta, gan Domicels, Sids neviens no viņiem nav pat mazliet līdzīgs Gundai spēkā un varā.

[Roviela]

- Es zinu, ka nav līdzīgs spēkā, - Lēla mazliet pasmaidīja atlaižot arī savas rokas.
- Es redzēju skaudīgu spīdumu Lestas acīs, kad tika pieminēts šis vārds. Mums tik un tā būs jānoskaidro, ko Gunda no mums vēlas. Varbūt izklaidēties? Varbūt viņai ir garlaicīgi? Ja esi tik spēcīgs, ka vairs pretinieku nav vai gandrīz nav, var taču palikt garlaicīgi.

- Sids mūs vispār nepazina, - meitene apstiprināja. - Bet starp mums bija karotājs! Tieši tas, kuru nolaupīja dēmoni. Enviks.
- Mums ir vajadzīgs Enviks, - viņa apņēmīgi noteica.

[Elony]

"Jā, karotāju palīdzība būtu lietderīga. Gribētos zināt, vai vispār ir kāds, kas Gundai spēkā kaut nedaudz līdzīgs? M?" viņš domīgi teica.
Tad ko darām? Ejam visi tagad uz cietoksni kauties, vai arī pie Domicela vecākiem?"

[Ného]

Akants ilgi sēdēja klusējot un klausoties viņa biedru un taurēnu šamaņa sarunās. Tad viņš piebilda Dženeša teiktajam.
Lai mēs varētu doties uz cietoksni, mums jāzin kāds tas ir, kur kas atrodas, pretējā gadījumā mums cerību nav daudz. Tādēļ būtu vajadzīgs doties pie vecākiem vispirms.

[Sindra]

Līdzīgs Gundai spēkā? šamanis aizdomājās un noliedzoši pakratīja galvu.
Nezinu gan.. taču es zinu vienu patiesību.
Jums nevajag skumt par to, ko esat zaudējuši. Jo tāpat kā var kaut ko pazaudēt var arī atrast kaut ko jaunu.
taurēns pamāja.

[Roviela]

- Jā... - Lēla novilka. Tas nebija neticīgi, drīzāk - "es nevaru sagaidīt" un "es vēl neko neesmu dabūjusi".
- Mani vairāk skumdina tas, ka es šos vārdus vairs nevaru uzzināt. Augi novīst, kā salnas skarti, kad ar tiem mēģinu atkal runāt. Man ir žēl augu un ir žēl to, kuriem es nespēju palīdzēt tāpēc, ka vairs nevaru dziedināt, - meitene joprojām bija bēdīga.
- Ir tik daudzi, kam vajag palīdzību! Mani aicināja stirnas bērns, kas sapinies dzelkšņos, lai palīdzu. Tagad es aiziet pie tā varu, un atbrīvot arī, bet kā lai dziedinu viņa brūces? Tas sāp. Viņam sāp un man sāp.

[Sindra]

Tu īsti mani nesaprati. Taurēns noteica.
Nav tikai vienu vārdu, kas piemēram dziedinātu. Tu pazaudēji vienu veidu, bet vari iegūt citus savādākus veidus kā ārstēt.
Jo jūs visi esat atšķirīgi un veidi kā jūs izmantojat spēka vārdus ir atšķirīgi.
Maģija ir mums apkārt. To neviens nespēj atņemt.

[Roviela]

- Es neprotu savādāk, - Lēla skumji noteica.
- Es zināju augu vārdus. Manā ciltī nekad un nevienam nav izdevies uzzināt vārdus kaut kam nedzīvam. Es nevaru izmantot dziedināšanai kaut ko citu, vai arī nespēju iedomāties, kas tas varētu būt. Es pieļauju, ka kāds no maniem biedriem to var, bet es?

[zenofeX]

"Es balsoju par iešanu pie Domicela vecākiem" teica Krokuss.

Pēc Turoka sarunas ar Lēlu, Krokuss pamāja ar galvu.
"Turoks taisnību runā. Vajag tikai uzmanīgāk lūkoties apkārt; katra zālīte, katrs stumbrs satur spēka vārdus. Protams, ne jau katrs no tiem spēj ārstēt, bet starp tiem atradīsies tādi kas spēj. Vienīgais, ka šai nodarbei vajadzīgs laiks, un arī miers, jo vajag sasprindzināt maņas. Tā vismaz teica mani skolotāji, bet es viņiem ticu, daudzi no viņiem dzīvo jau kuro mūžu. Mēs, Lēla, varētu šodien pamēģināt atrast kādu spēka vārdu, kurš spētu dziedināt citādāk. Kaut vai pa ceļam pie Domicela vecākiem, jo domāju ka ceļš uz turieni varētu būt mierīgāks, nekā ceļš uz cietoksni..."

[Roviela]

Lēla pateicīgi palūkojās uz Krokusu.
- Pamēģināsim! - viņa apņēmīgi noteica.
- Es gan nespēju iedomāties, kas un kā tas varētu būt, bet pamēģināsim. Iesim pie Domicela vecākiem.

[Sindra]

Taurēns vēl joprojām lūkojās uz Lēlu.
Arī tas nav tik vienkārši. Tas, ka Tu kādreiz zināji citus vārdus un Tava cilts rīkojas kaut kā vienā veidā, nenozīmē, ka Tu nespēj iemācīties savādāk. Ir tikai lietas, kuras Tev būs saprotamas vieglāk un lietas, kas grūtāk. Tikai pieredzējis šamanis var izmantot vārdus no dažādiem avotiem. Tumsas, gaismas, dzīvībasa vai lietām vai vēl kaut ko citu. Vienkārši nevajag padoties un raudzīties apkārt.

Turoks pamāja un palūkojās arī uz pārējiem biedriem.
Tad sarunāšu jums pavadoni, kurš jūs aizvedīs līdz Domicela vecākiem.
Teiksim vēl kādu mirkli varat atvilkt elpu un tad pie vārtiem viņš jūs satiks.

[Roviela]

Lēla vēlreiz atļāvās pieglausties sirmajam šamanim.
- Paldies! Es darīšu, ko spēšu! - viņa apsolīja.
Viņa atlaidās un paklanījusies, grasījās iet uz viņiem ierādīto mitekli pagaidīt, kā jau Turoks bija teicis.

[Sindra]

Kad biedri bija gatavi doties tālāk, cilts sieviete, kas gādāja par biedru ēdienreizēm, atnesa pāris klaipiņus maizes un divas krūkas ar gardu ogu dzērienu.
Domāju, ka ceļā noderēs. viņa noteica pasniegdama sainīšus.

Pie vārtiem biedrus jau gaidīja divi taurēni. Abi bija bruņojušies ar lieliem ieročiem un nopietnās bruņās.
Viņi pasveicināja biedrus un bija gatavi rādīt ceļu, kad visi būs gatavi ceļā doties.
Mums būs kādu stundu jāiet. viens no viņiem informēja.
Bet ceļš nav pārāk nogurdinošs. otrs pamāja.

Kamēr taurēns runāja netālu no ciemata iezibsnījās gaisma. Līdzīga tai, kuru naktī bija sagrābusi Enviku.
Un patiesi no maģiska virpuļa izkrita pazudušais biedrs. Likās, ka Envikam nekas nekaiš.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 31.05.2009 22:06

[Roviela]

Lēla pateicās tauru sievietei no noglabāja daļu ēdamā savā somā.

Viņa sasveicinājās ar tauriem-karotājiem un nopietni pamāja.
- Paldies, ka pavadāt mūs! Stunda, tas nav ilgi.
Meitene tā kā grasījās vēl kaut ko teikt, kad uzzibsnīga gaisma, un no tās izkrita Enviks. Izskatījās sveiks un vesels, bet vai tā ir?

- Envik! - Lēla steidzās viņam klāt.
- Kā es priecājos tevi redzēt! Kas ar tevi notika, un kā tu atkal esi te? Negibi ēst vai ko iedzert?

[Elony]

Dženesis aizdomīgi paskatījās uz atgūto biedru. "A tu vari pierādīt, ka esi Enviks? Nevis kaut kāda blēdība no ienaidnieku puses?" viņš apvaicājās.

[echo3]

Enviks pārlaida skatu apkārtnei un neredzētajiem taurveidīgajiem. Tad pievērsās biedriem. - Nekas ar mani nav noticis. Nonācu vietā, kur vārdu nav. Dēmons sauca mani par brāli un vēlējās, lai pievienojos viņiem karā pret Saules šamaņa kalpiem, kā viņš izteicās. Laikam neko citu nezina, kā "saimnieks-kalps". Runāja kaut ko par to, ka šī zeme esot viņējā, jo dēmoni esot senāki. Domicels viņiem to ir apsolījis. Es nepiekritu, bet dēmons nesaprata, kāpēc. Žēl. Es vēlētos viņiem sagādāt plašāku vietu, kur dzīvot, neiznīcinot visu citu, bet es nezinu, kā to varētu izdarīt. Šobrīd viņi pilnīgi pakļaujas Domicelam, un citādas idejas nepieņem.

Enviks pagriezās pret Dženesi. - Kādam pierādījumam tu noticēsi? Lēlas rudens krāsu kleitai?