Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Ného]

Akants pat nepaspēja īsti aptvert savādās teleportēšanās sajūtas. Pēc tās beigām viņš attapās nevis savu ceļabiedru vidū, bet savādu radījumu ielenkumā, kas visai attāli līdzinājās vienam no šamaņiem, ar ko bija uzsākts ceļojums - Vratam. Akants stāvēja sastindzis un gatavs aizstāvēties, jo svešinieki bija labi bruņoti un augumā lieli, tomēr agresivitāte netika izrādīta. Lai arī radījumu aplūkoja Akantu, neizskatījās, ka viņi grasītos runāt ar viņu pašu. Šīs radības savā starpā runāja kaut ko par paglābšanu no raganas, pārvietošanās kļūdām un ka par to visu vajadzētu ziņot virsaitim.
Vēl joprojām klusējot un pētot svešās radības, viņš pamanīja, ka tālumā prom no ciematiņa, kuru sākumā nemaz nebija pamanījis un apjautis, kaut kas spilgti iemirdzējās un radības kļuva visai uztrauktas. Sakās runas par demoniem un Zemes mātes zaimošanu.

Ēm, atvainojiet lūdzu, vai drīkstētu jautāt kur es īsti atrodos? - Akants visai uzmanīgi centās pievērst svešinieku uzmanību sev.

[Sindra]

Kad Akanta ierunājās viena no radībām pievērsa viņam uzmanību.
Tu esi nokļuvis Zemes mātes cilts ciematiņā. Mēs esam Vēja garu cilts. Mūsu šamanis Tevi izglāba, kad ragana vēlējās izjaukt jūsu maģisko ceļojumu.
Taču tur, kur atmirdzēja gaisma, tur kaut ko tikko sadarīja demoni.
Mums nepatīk demoni. ciematiņa iedzīvotājs paziņoja. Viņi neciena Zemes māti.

[Elony]

"Aha, nāksim gan." Dženesis noteica un devās pakaļ abiem lopiņiem.
"Sakiet, vai dēmoni gadījumā nedzīvo pilī? Tā tāda nejauka izskatās, zinies." viņš pa ceļam apvaicājās.

Šo rakstu rediģēja Elony: 20.05.2009 16:06

[Sindra]

Nē, ne visai. lopiņš atteica.
Tur dzīvo valdnieku ģimenes atliekas. Kādreiz viņi bija jauki.
Zālīte arī bija zaļāka. otrs piebalsoja.
Demoni dzīvo ciltīs. Ciematos.
Mēs pie viņiem neejam. lopiņi čāpoja tālāk uz ciemata pusi.

[Roviela]

Lēla, vēl jopojām slaukot asaras sekoja Zemes mātes cilts lopiņiem.
- Cik jums varens šamanis! - viņa pa ceļam ieminējās, izbaudot mīksto zāli un mēģinot uzminēt, kuru tad viņš ir atņēmis - Klēru vai Akantu? Akantu, droši vien, viņa nosprieda, bet tad jau redzēs.
Kad radības ieminējās par to, ka zāle bijusi mīkstāka un zaļāka, Lēla pat mazliet pasmaidīja un palūdza zāli kļūt vēl jaukākai un mīlīgākai, un košākai.
- Zālītes zaļumam varu līdzēt, lai gan viņa jums te ir ļoti lekna un skaista. Nemaz ne kā citur apkārt, kur bijām.

- Valdnieku ģimenes atliekas? Tieši kas? Domicels? Viņš ir nejauks! Viņš tiešām ir nejauks un pats grib kļūt par dēmonu.

[Ného]

Bet mani biedri? Kas ar viņiem? - Akants nedaudz satraucās, ja jau viņu izglāba, bet biedru nebija blakus un vēl tas, ka te uzdarbojas dēmoni. Katrā gadījumā viņam bija prieks, ka šie Vēja garu cilts ir draudzīga viņam. - Vai man būs iespēja pateikties jūsu šamanim? - Vēl nesagaidījis atbildi viņš piebilda - Man gan jums ir viens jautājums - ar kādiem spēkiem jūs, vai jūsu šamanis var nodarboties? Ar vēja, jo esat Vēja garu cilts pārstāvji, vai Zemes - jo, cik saprotu šis ir Zemes mātes cilts ciemats?

[Sindra]

Viņš grib iznīdēt zālīti un mūs padzīt. viens no lopiņiem atkal nopūtās.
Otrs viņam draudzīgi uzlika ķepu uz pleca.
Nu gan jau... viņš mierināja savu biedru.

Lopiņi aizveda biedrus līdz savam ciematam.
Vēja garu cilts ciemats viens no lopiņiem norādīja. Esam Tauri. Uzticīgi Zemes mātes sekotāji. [/b]
Ciemats bija samērā liels. To gan neapjoza nekāda sēta. Vienkārši šur tur atradās lielākas un mazākas būdiņas. Likās, ka būdu sienas bija ķepinātas tā kā no māla, bet būvniecībā bija izmantoti arī koki. Tiesa tie gan bija nocirsti un pat izcirsti pēc formām kā vajag.
Mājiņās iekšā varēja manīt no augiem savītus šupuļtīklus. Ciemata vidū dega milzīgs ugunskurs un pie tā pucējās vēl pāris lopiņi vai tauri kā viņi paši sevi dēvēja.
Uz biedru pusi nāca vēl viens lopiņš un viņam blakus atradās Akants.


Nu biedri ir tur, kur tikko bija tas uzliesmojums. Nāc, paskatīsimies vai viņi nāk. lopiņš aicināja Akantu sev līdzi. Tikai jūs divus mēģināja savākt ragana. Bet atbrīvot varēja tikai tevi. To meiteni viņa cieši turēja ciet.
Mēs esam Zemes mātes sekotāji. Zemes māte gādā par visu, kas saistīts ar dabu. Arī par vēju. lopiņš Akantam paskaidroja un pamāja uz viņa biedriem.
Lūk! Tavi biedri!

[Elony]

Dženesis centās nesmaidīt, dzirdot, kā lopiņi pārdzīvo par zālīti. Nu jā, pasaulē jau visādas būtnes dzīvo.
"Mēs labprāt parunātu ar jūsu šamani." Dženesis teica. Viņš nopētīja šo ciematu un kad pamanīja Akantu, pamāja ar galvu.
Vismaz kāda pozitīva pārmaiņa.

[Roviela]

Lēla paskrēja tos pāris soļus Akantam pretī un apkrita viņam ap kaklu.
- Cik labi! Vismaz Tev palīdzēja! Enviku sagrāba dēmoni, un viņš pazuda, bet Klēru paņēma Lesta!
- Vai Tu pateici paldies šamanim, kas tevi atbrīvoja? Es arī gribu viņam pateikt paldies.

[Ného]

Akants nepaspēja piebilst neko, kad pamanīja savus biedrus, tiesai visai paretā sastāvā. Viņš atbildēja Dženeša sveicienam un, nedaudz apjucis no Lēlas rīcības, noteica - Prieks jūs redzēt. Te bija Lesta? Tas tiešām nav patīkami.
-Man vēl nebija tāda iespēja, bet noteikti pateikšos.

[Sindra]

Taurēni saskatījās un paraustīja plecus.
Jūs gribat pie viņa tagad? Var jau arī no rīta. Viņš nekur nepazudīs.
Un jums taču vajag atpūsties, ne?
Varbūt vēlaties ko ēdamu? cits gādīgi apjautājās

[Roviela]

- Viņa mūs sagaidīja te, lai paziņotu, ka mēs, niecības, esam atļāvušies viņu traucēt, un tāpēc viņa savāc Klēru un tevi, - meitene stāstīja.
- Domicels viņai netraucējot, un beigās vienojāmies, ka mēs netraucējam Lestu. Pagaidām. Kamēr neejam atbrīvot Sidu un Klēru.

- Nē, nē, mums nevajag noteikti nakts vidū viņu traucēt, un mēs labprāt atpūstos, jā, - Lēla piekrita tauriem.
- Ko jūs varētu mums piedāvāt ēdamu? Ļoti atvainojos, bet vienkārši zālīti, lai cik mīksta tā nebūtu, es neēdu.

[Ného]

Cik nepatīkami tas ir. liekas, ka neviens viņai sen nav tā labi pamācījis kā rīkoties. Uzskata sevi par visvarenu. Būtu te mans skolotājs, viņa pati dabūtu trūkties. Eh. Nav ko te piktoties, gan viņa pati samaksās par savu rīcību. - Akants saīdzis drīzāk pie sevis skaļi prātoja, nekā kādam adresēja savu teikto, jo viņu patiesi kaitināja tāda izturēšanās, ka kāds uzskata, ka var visu darīt un nevienam nav tiesību viņam pretoties.


Šo rakstu rediģēja Ného: 20.05.2009 21:41

[Roviela]

- Viņa mums neatzinās vis, ka tevi viņai atņēmuši, - Lēla pasmaidīja.
- Laikam jau grauza tas, ka nav gluži visvarena. Bet, ja pārvietosimies ar teleportu vēl kādu reizi, viņa var mēģināt atkal.

[Ného]

Varbūt mēs paši no šīs cilts šamaņa varam uzzināt kā aizstāvēties šādos gadījumos. Njā, tas tiešām ir patīkami, - Akants pasmaidīja par Lestas neveiksmi.
Mēs jau paši īsti nezinām vai mums kādam būtu pa spēkam viņu uzveikt, varbūt tikai kopā mēs to varētu izdarīt, bet varbūt tādēļ viņa mūs mēģina izšķirt. Viens gan mani priecē. Viņa nezina mūsu visu spēku. Vismaz par mani viņai neko daudz nevajadzētu zināt.

Šo rakstu rediģēja Ného: 20.05.2009 21:53

[Roviela]

- Visvairāk viņa grib zināt, kā Sidam ir izdevies atbrīvoties no viņas ietekmes, - Lēla stāstīja tālāk.
- Bet, izskatās, ka mēs neviens, vismaz cik viņa par mums zina, nezinām neko tādu, kas tur spētu palīdzēt. Nu un tagad Lesta ir ķērusies pie draudiem. Ja Sids pēc noteiktā laika beigām neteiks, kā tas viņam izdevies, tad viņš mirs un Klēra arī. Tā kā mums jāpasteidzas!

[Sindra]

Taurēni pamāja ar galvu Lēlai un pamāja, lai biedri viņiem seko.
Biedriem pašiem tika ierādīta sava mājiņa, kurai bija divi stāvi. Uz otro stāvui varēja nokļūt vienkārši uzejot pa laipiņu.
Mājiņā bija vairāki guļamtīkli, kuros varēja ērti iekārtoties.

Pēc brīža mājiņā ieradās vēl viena cilts pārstāve tikai šoreiz sieviešu dzimtes.
Atnesu jums vakariņas. viņa gādīgi noteica un nolika zemē kanniņu no kuras kūpēja smaržīgi garaiņi.
Likās, ka tur varētu būt kāda aromātiska tēja. Blakus kanniņai un dzēriena trauciņiem, kuros saliet tēju, viņa nolika arī divus smaržojošus saiņus apklātus ar tīru drāniņu.
Sainīšos bija svaigi cepta maize. Viena bija parasta maize ar kuru remdēt izsalkumu, otra bija ogu pīrāgs.
Novēlējusi mierīgu nakti, ciematiņa iemītniece devās prom.

Mājiņām gan nebija durvju un kad kāds staigāja garām tad to visu varēja redzēt.
Tāpat varēja manīt kā ciematiņa vidū ap lielo ugunskuru bija sasēduši vairāki tauri un pīpēja lielu pīpi padodami to pa apli uz rinķi.
Taču pamazām čalošana ciematiņā pieklusa un biedriem neviens netraucēja doties gulēt.

[Roviela]

Lēla pateicīgi noskatīja to, kas tika piedāvāts, pateicās atnesējai, ieēda vakariņas un jau grasījās rāpties guļamtīklā, kad pēkšņi atcerējās vienu lietu - Gunda! Kurš zina, vai Lēla rīt no rīta vēl zinās tos vārdus, kurus viņa gribēja iedot tauriem par palīdzību?
Meitene nokāpa pa laipiņu un devās meklēt kādu no tauru sievietēm.

[Sindra]

Izejot no mājas Lēla manīja, ka daudzi tauri sēdēja ap ugunskuru. Tur bija arī cilts sievietes.
Tāpat citi vēl pastaigājās pa ciematu. Viņi visi izskatījās visai lēnīgi un bezrūpīgi. Nekur nesteidzās.

[Elony]

Dženesis nolēma, ka šodienai piedzīvojumu pietiek. Viņš lēnām paēda un padzērās, tad sāka rūpīgāk petīt saules cilts amuletu. Viss, kas darbojas ir no spēka vārdiem. Un ja šajā bija kaut kādi spēka vārdi, viņš to vēlētos uzzināt.