Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Sindra]

Hamza nolūkojās uz Klēras rokām.
Jā, tas ir saules spēks. lauva piekrītoši pamāja.
Sids sākotnēji bija ļoti vājš šamanis. Kaut ko viņš bija atklājis pats un viņa spēks nāca no senās vietas, kas atradās pils dārzā.
Viņš mācījās, jo cerēja palīdzēt savam tēvam. Toreiz valdnieks bija kritis lāsta varā un neviens viņam nespēja palīdzēt.
Līdz ieradās sieviete no tālām zemēm. Viņa palīdzēja valdniekam un iemantoja tā labvēlību. Pamanījusi Sidu, viņa nolēma princi apmācīt.
Tikai viņu aizgādņu dotais spēks ir pavisam atšķirīgs. Kā diena pret nakti. Palielinoties Sida šamaņa spējām, palielinājās arī gaisma viņā un viņa skolotājai tas nepatika. Viņa centās Sidu pakļaut, lai tas neietu savu ceļu, bet būtu atkarīgs no viņas.
Es nezinu kādēļ tieši tu viņš paskatījās uz Klēru vari ar viņu sazināties. Mēs to nespējam. Lai arī mūsu cilts spēka avots ir tāds pats kā Sidam.

Lauva nolieca kaklu un no tā noslīdēja grezns amulets saules veidolā.
Šo dodu jums. Tas nesīs jums saules gaismu un neļaus demoniem jums uzbrukt. Tas neiznīcina demonus, tas padara tos rīcības nespējīgus. Saules gaisma viņiem nodara mokas, bet nenogalina. Jūs paši varēsiet izlemt vai viņus nogalināt vai nē. Tas jūsu ziņā. Mans uzskats ir, ka lai arī viņi ir mūsu pretstats, dzīvot ir tiesības visiem.

Ja jūs atbrīvosiet Sidu, jūs būsiet laipni aicināti palikt pie mums tik ilgi, cik vēlēsieties un mēs neskoposimies ar savām zināšanām.

[Sindra]

Lauva paņēma Amuletu zobos un pienesa tuvāk klāt biedriem un nolika zemē.
Ņemiet droši. viņš pamāja uz to. Vai mēs varam jums vēl kaut kā palīdzēt? Jūs paliksiet šeit pa nakti? Hamza painteresējās.

[Elony]

Dženesis paņēma amuletu un to noskatīja. "Jauka lietiņa. Un kā tā tieši darbojas? Vienkārši jāvēlas, lai rodas gaisma?" viņš apvaicājās. "Un mums laikam derētu pēc iespējas ātrāk nonākt atpakaļ Sida zemē. Nav viegli brist cauri jūsu mežiem."

[Roviela]

- Man šķiet, ka, ja amuletu paņēmtu Klēra, tad tur sanāktu divkārt vairāk saules gaismas, - Lēla ieminējās. Viņai nebija iebildumu, ka amuletu ņem Dženesis, tikai, viņasprāt, Klērai tas būtu noderīgāks. Vai arī, varbūt, tas ir vienalga?
Meitene gaidīja lauvas atbildi.

[echo3]

Mums būtu jāiet, jā, ja vien jūs nelemjat citādi. - Enviks teica lauvai-šamanim. - Sidam nav laika, un līdz ar to arī mums tā nav.

[Sindra]

Hamza noraidoši pakratīja galvu tā, ka kuplās krēpes noplīvoja.
Amulets dod tik spēka cik tam ir. Un būs vienalga, kura rokās tas atradīsies.
Amuletu aktivizē maģisks vārds. šamanis to nosauca biedriem un amulets iezaigojās apkārtnē izstarodams spilgtu gaismu, kas lika pat samiegt acis.
Apkārt esošie laucas ziņkārīgi paskatījās uz gaismas avota pusi.

Tikt vieglāk cauri mežam es gan jums nevaru palīdzēt. Hamza nopūtās.
Mežs ir mūsu aizsargs un pat mūsu draugiem pašiem jāpārvar tā aizsardzība, lai nonāktu pie mums.

[Roviela]

- Sirsnīgs paldies! - Lēla pateicās.
- Mēs šurp nācām dienu, tātad vismaz diena atpakaļ, bet, visugodājamais Hamza, vai uz dēmonu valdījumiem neved tuvāks ceļš caur jūsu mežiem? Varbūt mums nemaz nav jāatgriežas pilsētā?

[Elony]

"Nu, es amuletu varētu atdot kādam citam." Dženesis ieteicās, kad apžilbums bija pāri. "Un pats varētu lidot. Es tā ātrāk tiktu galā un varētu izlūkot un pagaidīt jūs. Man tāpat iešana ne visai patīk."

Šo rakstu rediģēja Elony: 11.05.2009 13:16

[zenofeX]

Kad Hamza bija nodevis amuletu Dženesim, un iestājās mirklis klusuma, Krokuss pateicās Hamzam par izrādīto laipnību, uzņemdams ciemiņus, un palīdzību. Pēc tam viņš iejautājās par saules kulta cilts savdabīgajām mājiņām:
"Bet saki, cienītais Hamza, kā jums sanāk izaudzēt tik jaukas un mājīgas dzīvās mājiņas? Mēs, dzīvzaļnieku cilts arī spējam tādas izveidot, bet šeit, kā šķiet, aug augs, kura forma ir gandrīz vai ideāli piemērota apdzīvošanai. Varbūt vari padalīties zināšanās par šo augu, tas mani ļoti interesē!"

"Jā, ja līdz dēmonu vietām ved īsāks ceļš, mums tas noteikti jāizmanto, kavēties mēs nedrīkstam", Krokuss dedzīgi piekrita Lēlai.

[Sindra]

Jā, jums taisnība. lauva nopūtās. Sidam nav laika.
Hamza no kautkurienes sadabūja maisiņu, kurā iekšā bija pudelīte.
Iedzerot pa malkam no šī, jūs nonāksiet viņu zemē. Uzreiz ātri. Vienā mirklī.
Ceru ka tas kaut kā līdzēs. Tikai zirgus gan jūs tā nedabūsiet līdzi.

Jā, mūsu mājas patiešām ir no auga, kurš šādā veidā aug. Ļoti ērti.
Šis augs ir dāvana no meža driādas. Liekas, ka nekur citur tādu nesastapsiet.
To ir ļoti viegli pārstādīt. Pietiek ar mazu zariņu. Iesprauž zemē un tas pats sāk zaļot un augt.

[Elony]

"Jā, paldies par šo amuletu. Domājams, ka tas visai palīdzēs pret dēmoniem." Dženesis teica. Viņš paskatījās uz biedriem. "Ja kādam nav vēl kādi jautājumi vai lietas, kas sakāmas, varbūt tad varam izmantot Hamza piedāvājumu un teleportētes?"

[Roviela]

Lēla piecēlās. Atlikušo brīdi viņa bija pētījusi mājiņu. Cik jauks tāds augs!
- Jā... labi. Tūlīt!
Viņa aizgāja līdz savam Pakaviņam un sāka tam stāstīt, ka zirdziņam būs jāpaliek te, vai arī jāiet pie Ranfa uz pilsētu. Viņš taču atceras Ranfu, kurš tik jauki rūpējas par zirgiem?
Meitene noņēma savu somu no segliem un atgriezās pie biedriem.
- Es esmu gatava, kā tu tur teici? teleportēties. Godājamais Hamza, vai mūsu zirdziņi var palikt te? Vai par viņiem raizēsies? Manu zirdziņu sauc Pakaviņš.

[zenofeX]

Noklausījies, kas Hamzam sakāms par mājiņām, Krokuss teica:
"Es pilnīgi noteikti zinu, ka manas cilts ļaudis būtu ārkārtīgi pateicīgi priecīgi saņemt dāvanā šāda auga zariņu. Vai ir kāda iespēja, ka es varētu paņemt to līdzi savā ceļojumā? Es to sargāšu kā Floras sēklu!"

Pēc tam, neatkarīgi no tā, vai Hamza piekrīt vai nē, Krokuss ir gatavs doties ceļā, izmantojot Hamzas pudelītes.

[echo3]

Enviks piecēlas no vietas, kur bija sēdējis un aizgāja pie Noignara. Viņš noņēma zirgam iemauktus un pakāra tos turpat dīvainās auga mājiņas tikpat dīvainajā pažobelē. - Tev būs jāpaliek te, Noignar. Gaidi mani.

Tad Enviks atgriezās pie pārējā bariņa un bija gatavs doties uz dēmonu zemi.

[Sindra]

Hamza piekrītoši pamāja.
Mēs parūpēsimies par jūsu zirgiem un aizvedīsim tos atpakaļ līdz pilsētai. viņš apsolīja un uzlūkoja Krokusu.
Kā dāvanu mēs to saņēmām, tad nu dāvinām tālāk. Ja jums šādas mājiņas liekas ērtas, drīksti nolauzt zariņu.

[echo3]

Enviks tikmēr paņēma maģiskās dziras pudelīti. Nu, un kā tagad izdarīt tā, lai pirmais dzērējs acumirklī nenozūd kopā ar visu pudelīti, pārējiem paliekot tepat? Puisis pasmaidīja, noliecās un paņēma vairākas sausas lapas, kas viņa plaukstā pārvērtās par jaukiem mazītiņiem sudraba biķerīšiem. Tieši tik, cik ceļotāju. Enviks ielēja katrā pa malkam no Hamzas iedotās pudelītes.

[Sindra]

Lai jums veicas! Hamza noteica noskatīdamies kā Enviks sadala maģisko dzērienu.
Mēs gaidīsim jūs atpakaļ. Kaut ar labām vai sliktām ziņām lauva pasmaidīja.

[Roviela]

- Paldies par visu, mēs noteikti dosim kādu ziņu, ja vien būs tāda iespēja, - Lēla pateicās un paņēma sev domāto biķerīti.
- Dzeram visi reizē, ja?

[zenofeX]

Krokuss pateicīgi palocījās, tad piegāja pie tuvākās mājiņas un bijīgi nolauza zariņu. To viņš ielika mazā, iegarenā vācelītē, un ielika maisā.

Tad viņš paņēma no Envika vienu no lapām-biķerīšiem un gaidīja komandu. Pakrūtē kņudināja no paredzamā lēciena nezināmajā.

[echo3]

Vai atpakaļ mēs arī šādi varam tikt, vai arī jānāk kājām? - Enviks vēl pajautāja, pasniegdams pa biķerītim Klērai un Dženesim.