Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Elony]

"Nekas, es jau uzzināju visu, ko vēlējos." Dženesis tikai pateica. "Paldies par sarunu." viņš pateicās un devās prom no virtuves. "Es būšu savā istabā, pacentīšos papētīt avota ūdeni." viņš uzsauca biedriem un kāpa augšā pa kāpnēm.

Dženesis pie sevis atzīmēja, ka viņam visu laiku sanāk šķirties no pārējiem. Viņš visu laiku kaut ko darīja viens, pats devās prom... laikam tāpēc, ka bija līdz šim viens. Uz brīdi viņam ienāca aicināt vēl kādu, bet tas nebija racionāli. Viņš vienīgais saprata alķīmiju - viņa veidu piekļūt spēka vārdiem, tāpēc citus tas garlaikos bet pašam traucās koncentrēties citu klātbūtne.
Tāpēc ticis savā istabā, Dženesis izmantoja mazo piederumu komplektu, kuru nopirka tirgū, lai sāktu ūdens pētīšanas procesu.

[Romija]

Klēra dzirdēja vien ne pārāk laipnas balsis no virtuves puses. Viņa īsti nesaprata, vai iejaukšanās kaut ko dotu, tāpēc pabeidza brokastis ar kātīgu tējas krūzi. Kad tas bija izdarīts un arī biedri tā kā sāka klīst pa savām darīšanām, viņa nosprieda, ka nekādas kopīgas darīšanas šobrīd nenotiks, tāpēc pievērsās Krokusam, kas arī vēl pie galda sēdēja. It kā starp citu viņa apjautājās, kur šamanis iepriekšējā dienā bija, kamēr viņi rosījās ap balles tērpiem.

[zenofeX]

"Sastapu radniecīgu dvēseli", Krokuss atbildēja; viņš raudzījās kaut kur tālumā, kā atsaukdams atmiņā notikumus "Viņa audzēja zilas rozes", viņš piebilda. "Vai tu, Klēra, vari iedomāties - zilas."

Krokusa sapņainību iztraucēja Lāča skaļā balss sarunā ar Dženesi.

[Sindra]

Krodzinieks kaut ko nopurpināja par uzmācību un turpināja darboties ar savām lietām. Ignorēdams visas sarunas par Ranfu un Domicelu.

Pētot ūdens sastāvu, Dženesim neizdevās atklāt neko neparastu.
Ūdens no strūklakas un ūdens no avota praktiski neatšķīrās. Ja puisis sajauktu savas pudelītes, viņam pat pēc tam vairs neizdotos atšķirt, kurā pudelē ir kurš ūdens.

[Romija]

"Cik neparasti!" Klēra nobrīnījās. "Vai tas pie viņiem te ir parasti? Vai arī viņai ir īpašas spējas un zināšanas?"

[Ného]

Akants atvainojās krodziniekam un devās pie galda. - Kā jūs domājat, kur mūsu ceļš vedīs tālāk?

[Sindra]

Krodzinieks pagriezās pret Lēlu.
Ko Lesta zin? Kādēļ tad jūs mani tincinat, ja jau jūs visu zināt? viņš izskatījās norūpējies.

[Romija]

"Es nezinu, nudien nezinu!" Klēra atbildēja Akantam. Tas bija jautājums, kas viņas prātu šobrīd īpaši nodarbināja. "Ja visā šeit notiekošajā nav iesaistīta Gunda, tad mums te nav, ko darīt manuprāt. Bet ja nu tomēr tas ir viņas pirksts? Bet es pagaidām neredzu nekādas norādes," meitene teju vai skumīgi noplātīja rokas.

[Roviela]

- Lesta zinot, ka Domicela jaunākais brālis ir dzīvs, un ka tas ir Ranfs, - Lēla ne visai skaļi, tikai tā, lai dzird krodzinieks, teica.
- Es patiešām ballē redzēju vēl vienu puisi, greznās drēbēs, kas bija ļoti līdzīgs Ranfam, un Domicelam vēl līdzīgāks par Ranfu. Vēl es zinu, ka pazudušais princis bija Lestas skolnieks un, iespējams, viņš arī to zina. Mūsu biedrs, manuprāt, ir pārlieku neatlaidīgi ziņkārīgs. Ja mani kaut kas satrauc, tad tas ir, lai Ranfs ne par šo, ne par to nedabū ciest.
Viņa kā atvainojoties pasmaidīja.
- Es nudien neprasīšu jums nekādus paskaidrojumus, pat, ja zinu kaut ko! Tieši tāpēc stāstu visu, ko esmu pamanījusi, lai jūs zināt, kā labāk un ko darīt, nevis lai to zinātu es. Tiešām un patiešām, ja man būtu kāds bērns, kuru man vajadzētu uzticēt kādam pasargāt, es noteikti izvēlētos jūs, saimniek. Mēs neesam nekas vairāk kā uzbāzīgi svešinieki, kas bāž degunus ne savās darīšanās. Tiesa, vislabāko nodomu vadīti, bet tas nekādi nav pietiekams attaisnojums. Visu cieņu jums, saimniek! Jūs nepļāpājat lieku pa labi un pa kreisi.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 08.04.2009 21:01

[zenofeX]

"Tai meitenei ir īpašas spējas. Tāpēc tās rozes zieds bija zilā krāsā; un tāpēc viss viņas dārzs bija... brīnišķīgs. Viņa prot dot augiem spējas augt un izskatīties tā, kā tie paši vēlas." Krokuss atbildēja Klērai.

"Par notikumiem, kuros esam iejaukti", viņš kļuva nopietns, "Diemžēl, izskatās, ka ar mūsu palīdzību abu valstu attiecības ir krasi izmainījušās, un, lai gan mēs gribējām to labāko, tagad... iespējams pat karš, kurā mirs daudzi cilvēki. Manī tas rada nemieru, un vēlēšanos palīdzēt. Vienīgais, nezinu, kā mēs tieši varētu palīdzēt, mēs nezinam, kā tālāk attīstīsies notikumi."

Šo rakstu rediģēja zenofeX: 09.04.2009 14:29

[Elony]

(OOC: Es pieņemu, ka jau pagāja kāds laiciņš)

Dženesis atkal nokāpa no otrā stāva un pievienojās biedriem. Viņš bija nedaudz dzirdējis Krokusa pēdējos vārdus.
"Princis Sids tik un tā būtu izmantojis amuletu, kas viņam ļautu pasargāt savu māsu no Domicela." viņš klusi ierunājās. "Tātad karš bija neizbēgams. Cita lieta, ka ja Sids būtu viens, cīņa būtu krietni savādāka, visdrīzāk, Sids būtu miris, jo nedomāju, ka Domicelu ir tik viegli uzveikt.
Tagad Sids ir dzīvs un centīsies Domicelu nogalināt. Es domāju, ka viņam ir jāpalīdz. Dēmoni, kuri pakļaujas Domicelam, tādas lietas nenotiek katru dienu. Jānoskaidro, vai aiz tā nestāv Gunda.
Un vēl, ūdens no avota iepriecina, bet nekādu citu spēju tam nav. Šonakt atgriezīšos pie avota, lai pētījumus veiktu tur.
Ja kādam interesē, varu parādīt vietu, kur ir Sids, lai varētu piedāvāt viņam palīdzību Domicela likvidēšanā. Un vēl, jāpadomā, vai nevar uzzināt, cik drīz Domicels atgriezīsies ar armiju."

[Sindra]

Ak tā. krodzinieks visai manāmi sadrūma pēc Lēlas pastāstītā. Nu tad jau neko. viņš paraustīja plecus un atkal pagriezies pievērsās saviem darbiem.

OOC - Tā te atbilde droši ir pirms Dženeša verbālajiem izvirdumiem, tā ka domāju, ka Lēla tos var dzirdēt, ja vēlas.

[Roviela]

- Kas par lietu, saimniek? - Lēla uztraucās.
- Vai tas, ko pateicu, ir ļoti nelāgi? Neuztraucieties, citi to nezina. Nezina gan.

[Sindra]

Labi tas nav, bet iespējams, ka šobrīd jau ir vienalga. Krodzinieks atteica.
Man lūdza viņu pasargāt un neizpaust viņa izcelsmi. Bet laikam esmu nenovērtējis šamaņu spējas. Nu neko.. viņš noplātīja rokas.

[Roviela]

- Nē taču, nē, - Lēla mierināja, - jūs itin neko neesat izpaudis! Un Ranfs pats neko nezina, cik zinu, neviens neko viņam nav teicis. Tikai par to, ka viņš ir līdzīgs, jā, to viņš zina, bet to grūti nepamanīt. Sliktāk ir tas, - viņa ieklausījās, ko Dženesis tur runā, - dzirdat? Taisās būt karš. Balle vakar nebeidzās lāgā, es tā teiktu, nekāda saderināšanās nenotika, un Domicels ir saniknots un, visticamāk, tiešām draud būt karš. Ranfs ir jāpasargā.

[Sindra]

Jā, es to sapratu no kareivjiem naktī. Lācis apstiprināja.
Es tikai nezinu ko man ar to puiku darīt. viņš nopūtās. Viņam nav, kur iet. Nav man kur viņu sūtīt.

[Roviela]

- Es nezinu, ko darīsim mēs, - Lēla atteica.
- Ja iesim tālāk, mēs varētu viņu ņemt līdzi, bet ja būs tā, kā Dženesis tur pašlaik prāto, tad, nu, es nezinu, bet, manuprāt, sliktāk nepaliks, ja viņš arī nejauši nozudīs, tā teikt, un dosies palīgā Sidam. Vairāk neko pašlaik nespēju izprātot.

[Romija]

"Varbūt tā meitene zina ko vairāk par avotu?" Klēra ieminējās. "Vai arī par to, vai šeit nenotiek vēl kādas lietas, kas varētu būt saistītas ar vārdiem?" viņa prātoja. Pat ja viņi ir iesaistīti kara izraisīšanā, nudien negribējās nodarboties ar ko tādu, kad tiek zaudēti spēka vārdi.

[Elony]

"Kāda meitene?" Dženesis pavaicāja. Viņš nebija dzirdējis pārējo, ko bija teicis Krokuss.

[Sindra]

Nu es negribētu viņu īpaši laist prom. Tikai tad, ja mums patiešām uzbruks. Krodzinieks atteica.