Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Sindra]

Man liekas, ka to pašu ko Tu. Ak jā, un vēl man bija jāgaida kamēr kareivji pārmeklēs staļļa siena kaudzes.
Ranfs pasmaidīja žāvādamies. Tad jau laikam jāceļas. viņš izstaipījās un lēnām vilka kājās ārā no gultas.



Krodzinieks skatījās uz Dženesi izbrīnītām acīm, tāds kā abstulbis.
Kas Jums tādas muļķības sastāstījis? beigu beigās viņš sašutis noteica.

[Roviela]

- Es tev netraucēšu celties, - Lēla notrallināja un devās uz durvju pusi.
- Būšu lejā, kroga zālē. Mums kaut kad būtu jāaizstaigā līdz Sargam, vai ne?

[Sindra]

Jā, Ranfs atbildēja. Vai jūs jau vienojāties, ko darīsiet tālāk?
Ka Tevi te neatstāj kamēr klaiņosim apkārt.

[Elony]

"Ranfs ir ārēji ļoti līdzīgs Domcielam. Ja viņš nav tā brālis, tad kāpēc jūs nevēlējāties, lai Ranfs iet uz balli?" Dženesis vienā mierā turpināja runāt.

[Roviela]

- Nē, mēs vēl neko neesam sprieduši, bet es paprasīšu, ko viņi domā, - meitene piekrita šai idejai.
- Tiešām nebūtu labi, ja viņi mani atstātu, lai gan līdz šim mēs nevienu bez iepriekšējas sarunāšanas nekjur neesam atstājuši. Ja kopīgs ceļojums, tad kopīgs.

[Romija]

Klēra nesteidzīgi paēda brokastis.

"Ja neskaita krogus pārmeklēšanu, vakar nekas cits neparasts nenotika?" viņa interesējās. Jabkādas norādes tālākam ceļam varētu noderēt. Klērasprāt gudrāk bija nejaukties valstu kašķos, lai ar to tiek galā tie, kam pieder karapūļi un kas zina gudras runas. Viņu vairāk interesēja, vai kāds biedrs nav zaudējis kādu vārdu atkal.

Šo rakstu rediģēja Etasi: 07.04.2009 16:17

[zenofeX]

No rīta Krokuss pamodās kopā ar skaņām un smaržām, kas nāca no lejasstāva. Viņš ātri apģērbās, un nokāpa lejā. Nonācis krogū, viņš novēlēja labu rītu visiem klātesošajiem un ar apetīti ķērās pie brokastīm.

Vakardiena viņam atmiņā bija saglabājusies kā murgains sapnis, un viņš gaidīja izdevību, kad krodzinieks nebūs tuvumā, un varēs parunāt ar pārējiem par notikumiem grotā.
"Patiesību sakot", vinš iesāka ar pilnu muti, kuru runādams, iztukšoja, "es tā īsti nesapratu, kas vakardien notika. Grotā bija strauts? Ko tur darīja Sids un Aria? Un Domicels ir dēmons? Un kāds tam visam sakars ar Gundu? Vai arī šajā dēkā ar Sidu esam iesaistīti nejauši?"

[echo3]

Liekas, ka nē. - Enviks atbildēja Klērai. - Un es nezinu, ko mēs iesāksim tālāk. Man nekādas nojausmas nav radušās. - Puisis pasveicināja nupat ieradušos Krokusu un paguva noēst šķēli gaļas, pirms Krokuss uzdeva jautājumus.

Jā, grotā bija strauts. Maģisks. Man neizdevās ar to parunāties, bet, liekas, Klērai izdevās. - Enviks palūkojās uz meiteni, tad turpināja. - Sids glāba Ariu, vismaz es tā domāju, jo Domicels Ariu nevis precēt vēlējās, bet izmantot dēmonu rituālā. Par to solīdams neuzbrukt karaļvalstij ar saviem kareivjiem-dēmoniem. Iespējams, ka es nevilšus izjaucu Sida nodomu nogalināt Domicelu, bet īsti par to pārliecināts neesmu. Domicels vēl nav dēmons, bet vēloties par tādu kļūt. Sids, savukārt, ir Lestas māceklis, un prot daudz. Uz abiem pēdējiem jautājumiem atbildes nezinu. - Enviks atzinās.

[Sindra]

Labi. Ranfs piekrita. Es apjautāšos Lācim, kad man būs kāds brīvs brītiņš. puisis apsolījās.

______________________


Tādēļ, lai man neuzdotu šādus jautājumus. krodzinieks īgni paskatījās uz Dženesi.

[Elony]

"Kas ir viņa vecāki?" Dženesis apvaicājās. "Es, redz, esmu ļoti ziņkārīgs. Galu galā, varu arī pateikt Domicelam, ka šajā krogā ir puisis, kas līdzīgs viņa brālim, un varētu viņu aicināt šurp. Viņš tad arī atklās, ir Ranfs viņa brālis ai nav. Ja jūs man neteiksiet, nekas cits neatliks." Dženesis paraustīja plecus.

[Sindra]

Kā Tu uzdrīksties! krodzinieks sašutis nobrēcās. Ko jūs te iedomājaties! Atnāk kaut kāds klejotāju bars un sāks mani te tincināt.
Lieciet puiku mierā! Ārā no virtuves! viņš pamāja uz durvīm.

[Roviela]

Lēla pamāja Ranfam un gāja uz kroga zāli, kur pa ceļam dzirdēja, ka Lācis atkal ir neomā. Viņa iebāza galvu virtuvē.
- Labrīt, cienījamo saimniek! Dženesi, ko tu saimniekam nodarīji, ka viņš ir tik dusmīgs? Tā mēs paliksim bez tik jaukas naktsmāju vietas un ne mazāk garšīga ēdamā.

[Elony]

"Es varu arī savas aizdomas pateikt pašam Ranfam." Dženesis vēsi teica Lācim. Viņš atskatījās uz Lēlu, bet neko neteica. Atkal paskatījās uz krodzinieku. "Bet vēlos dzirdēt patiesību no jums. Domicels nāks šurp karot. Man jāzina, vai Ranfs ir viņam radinieks."

Šo rakstu rediģēja Elony: 07.04.2009 20:54

[Sindra]

Es esmu apsolījis glabāt šo noslēpumu. Un neuzskatu, ka man būtu jums kaut kas jāstāsta.
Krodzinieka balss atkal bija mierīga un viņš pagriezās pret galdu, kur sāka darīt kaut kādas savas lietas.

[Elony]

"Jums nekas nav man jāatklāj." Dženesis pasmējās. "Jums nav jāstāsta par Ranfa vecākiem. Es tikai vēlos zināt, vai uz manu jautājumu "vai Ranfs ir Domicela brālis?", atbildēsiet ar drošu "Nē.""

[Sindra]

Es jau pateicu visu, ko vēlējos teikt. krodzinieks noteica pat nepagriezies pret Dženesi.

[Elony]

Dženesis tik un tā stāvēja uz vietas un smīnēja. "Tātad - vai Ranfs ir Domicela brālis? Ja nav, tad pasakot nē, jūs solījumu nelaužat."

[Sindra]

Krodzinieks Dženesim neatbildēja.

[Ného]

Izdzirdējis Dženeša un krodzinieka sarunu, vņiem nemanot pievieojās Akants un tā - it kā starpcitu ierunājās. - Dženesi, nevajag nu tik traki tincināt krodzinieku. Kad atnāks Domicels ar saviem kareivjiem postīt šo zemi un pilsētu, viņi tak diez vai atradīs Ranfu un saskatīs līdzības. Tā kā neuztraucies, viņu nenogalinās ārkārtīgi mokošā veidā un mums nav jāmēģina kādam, kas to negrib palīdzēt, pat ja tas būtu mūsu uzdevums, ko mums devuši augstāki spēki.

[Roviela]

- Dženesi, nu liec taču saimniekam mieru! Ja arī ir brālis, tad Lesta to zina, bet es saku - es redzēju viņus divus gandrīz vienādus. Jā, Domicels ir līdzīgs Ranfam vai otrādi, bet ballē bija vēl viens puisis, kas pavisam noteikti ir vēl līdzīgāks Ranfam. Vienīgais tiešām - ja Domicels nāks šurp ar karu, un tas tā var notikt, tad lai vai kas būtu Ranfs, viņam nav vēlams rādīties Domicelam acīs. Tikai tāpēc, ka viņš tiešām ir līdzīgs pēc izskata un tāpēc, ka es manīju pāris pārāk ilgus skatienus Ranfa virzienā no Domicela puses.
Lēla viegli paraustīja Dženesi aiz piedurknes.
- Iesim! Netraucēsim saimniekam, lūdzu.