Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Elony]

Dženesis bija noģērbis virsdrēbes un savu piederumu jostu. Gultā viņš bija iemeties ar savu talāru, biksēm un kreklu un jau paspējis aizmigt, tāpēc nereaģēja uz to, kas tagad notiek gaitenī.

[Roviela]

- Labi! - Lēla atsaucās, steigšus velkot bikses un ņemot jaku. Viņa paņēma arī savu somu un citas mantas, un ar vēl neaizpogātu jaku mugurā kāpa lejā.
- Mana istaba ir brīva, - viņa uzsmaidīja Lācim. - Viņi var rakāties pa skapi un pagulti, cik vien vēlas.

[Romija]

Klēra atgriezās no mazgāšanās telpas tieši laikā, lai dzirdētu krodzinieka lūgumu. Viņa paņēma savu somu drošības pēc un iespējami mierīgā gaitā devās lejā uz krogus zāli, kur raudzīja atrast kādu, kas varētu pieda'vāt brokastis, ja vien tas šobrīd ir iespējams.

[Ného]

Akants pievienojās abām meitenēm ar visām savām mantām, izņemot nesen nopirkto balles drēbju kārtu, kas gulēja uz gultas režģa zem matrača.

[Sindra]

Nu kur Tu nakts laikā ēdīsi? Ranfs apjautājās Klērai. Tu laikam esi apjukusi. Vēl ir nakts. Pagājusi tikai kāda stunda kopš ieradāmies. viņš meitenei klusi paskaidroja.


Kareivji uzkāpa augštāvā un sāka pārbaudīt visas istabas pēc kārtas. Arī tās, kurās atradās cilvēki.
Vienkārši gāja iekšā un pārbaudīja.

[echo3]

Enviku kareivji istabā atrada sēžam pie loga un vērojam zvaigznes.

[Elony]

No kareivju ienākšanas Dženesis pamodās, bet no gultas necēlās, tikai īgni uz tiem skatījās.

[zenofeX]

Krokuss arī ar pārējiem nogāja lejā. Uzzinot, ka meklē Sidu, viņš nomierinājās, un līdz ar to ātri atkal kļuva miegains. Tā viņš sēdēja un klanījās pie galda, kāmēr nebeidzās kareivju veiktā pārmeklēšana.

[Romija]

"Stunda?" Klēra brīnījās. Likās, ka viņa ir murgojusi ilgi. Bet nudien, ārā bija tumšs. Tāpēc viņa apsēdās, un kamēr kareivji pārbaudīja istabas, domāja, vai maz grib iet atpakaļ gulēt. Tomēr laikam jau tā būtu prātīgāk, meitene sprieda un klausījās, kas notiek augšā.

[Sindra]

Kareivji apskati pabeidza diezgan ātri.
Daži pat atvainojās par traucējumu.

Beigu beigās visi savācās lejā un Ranfs viņus aizveda uz stalli.
Pēc brīža viss noklusa un varēja doties atpakaļ gulēt.

Līdz pat rītam viss bija mierīgi un biedrus pamodināja dažādas jaukas ēdienu smaržas no kroga pirmā stāva.
Tur tika gatavotas brokastis.

[Romija]

Pēc apskates Klēra tomēr devās gulēt, cerot, ka murgi neatgriezisies. Šoreiz viņu pamodināja rosība un smaržas virtuvē. Pirms doties lejā interesēties par brokastīm, viņa pārliecinājās, ka tiešām ir rīts un nav tikai aizsapņojusies par ēdienu. Ārā bija gaišs, tāpēc meitene devās lejā uz krogus telpu.

[Roviela]

Lēla arī devās atpakaļ augšā gulēt, ko arī darīja līdz rītam, kad viņu pamodināja jauns rīts un smaržas no virtuves.
Kārtīgi sakopusies, meitene kāpa lejā brokastīs.

[echo3]

Kad lejā sāka just rosību, un arī deguns vēstīja par patīkam izredzēma, Envika iznāca no savas istabas un kāpa lejā brokastīs. Lēla un Klēra jau bija priekšā, un Enviks, novēlējis labrītu, nosēdās blakus.

[Elony]

Dženesis nokāpa lejā, ģērbies tāpat kā vakar, ar visu savu piederumu jostu, un apmetni. Pārāk možs jau viņš neizskatījās, bet arī neizgulējies nebija. Padevis laburītu, viņš apsēdās pie galda un gaidīja, kad viņam pados ēst.

[Sindra]

Kad biedri bija savākušies, krodzinieks steidza pasniegt brokastis.
Dažnedažādus gardumus. Katrs pēc sirds patikas varēja izvēlēties, kas pašam labāk garšo.
Arī dzērienu klāsts, kā jau ierasts, bija bagātīgs.

Ārā bija uzaususi jauka, saulaina diena.
Likās, ka pilsētā viss ir mierīgi. Nekas ārkārtējs nebija noticis.

Krodzinieks par balli neko nejautāja.

[Elony]

Kārtīgi paēdis, Dženesis uzmeklēja krodzinieku un teica viņam, ka grib brīdi parunāt divatā.

[Roviela]

Lēla nesteidzīgi pabrokastoja un tad devās meklēt Ranfu, lai pavaicātu, kurā brīdī viņi varētu iet un nest ūdeni vilkam, protams, ja Ranfs ņems viņu līdzi.

[Sindra]

Krodzinieks atradās virtuves telpā.
Viņš piekrītoši pamāja un gaidīja, ko Dženesis vēlās viņam teikt.


Ranfs atradās savā istabā. Puisis vēl gulēja.
Kad istabā ienāca Lēla, viņš samiegojies pacēla skatienu.
Jau rīts? Jāceļās?

[Roviela]

Lēla taisni plaukstas sasita.
- Un ko tu darīji pa nakti? Jā, ir jau rīts, un nemaz ne ļoti agrs, un brokastis ir gatavas, un jau pat daļēji apēstas.
- Labrīiit!

[Elony]

Dženesis uzlūkoja Lāci un teica. "Es vēlos zināt, vai Ranfs ir prinča Domicela jaunākais brālis, kuram bija jābūt mirušajm, bet kura līķi Domicels tā arī neredzēja."