Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Sindra]

Dženesi nekur debesīs manīt nevarēja.
Toties biedri nokļuva līdz krogam un neviens par viņiem pat lāga neizrādīja nekādu interesi.
Kroga durvis bija slēgtas, tādēļ Ranfs visus ieveda caur sētas eju.

Nu lūk. Piedzīvojums beidzies. viņš nopūtās.
Saldus sapņus! puisis novēlēja un devās uz savu istabu.

[Roviela]

- Tev tāpat, lai gan dejot mēs nedabūjām! - Lēla pakacināja Ranfu, pirms ieiet istabā.
Diezin vai piedzīvojums ir beidzies, viņa domāja, bet rīts gudrāks par vakaru.
Meitene gāja gulēt un, ja nekas netraucē, guļ līdz rītam.

[Romija]

Klēra devās uz istabu un mēģināja aizmigt, taču miegs nenāca. Viņu uztrauca aizjājošie demoni un ļaunums, kāds bija redzēts pils parkā. Lai kā cenzdamās to visu izmest no galvas, ainas slīdēja acu priekšā un šķita kļūstam arvien baismīgākas un dramatiskākas. Klēra nezināja, cik ilgi tā ir murgojusi atvērtām acīm, bet beidzot viņa tomēr iemiga.

[echo3]

Enviks devās uz savu istabu ar nodomu pavadīt tur atlikušo nakts daļu. Viņš pārdomāja notikumus pilī un dārzā, un nonāca pie slēdziena, ka Sids neapšaubāmi ir lielāks šamanis kā viņš pats. Katrs gan prot kaut ko citu.

[Sindra]

Pagāja kāda stunda kopš biedri bija atgriezušies, kad pie kroga durvīm skaļi dauzījās.
Atveriet! Pilsētas sardze! no ārpuses skanēja balsis.
Pēc brīža pirmajā stāvā atskanēja soļi. Likās, ka krodzinieks ir atvēris durvis un ielaidis kareivjus.
Bija dzirdami soļi un kaut kāda murmināšana, bet sarunas līdz galam sadzirdēt nevarēja.

[zenofeX]

Krokuss bija augšā pēc pirmā skaļā klauvējiena lejā. Viņam bija trausls miegs.

Viņš modināja augšā Akantu, ja tas vēl gulēja, un teica:
"Šķiet, ka viņi ir attapušies, un tikuši jau uz pēdām iesaistītajiem, tas ir, mums. Es domāju, ka vajadzētu ņemt kājas pār pleciem".

Viņš aši saģērbās, un uzmanīgi atvēra durvis - tikai tik daudz, lai varētu sadzirdēt, kas notiek gaitenī un lejā.

[Sindra]

Klausoties Krokuss dzirdēja krodzinieka balsi.
Nav šeit prinča. Ja jūs vēlaties varat pārmeklēt.
Mēs tomēr paskatīsimies. nepazīstama balss viņam atbildēja.
Tak skataties! krodzinieks atrauca. Reku, puika jums stalli arī var parādīt.
Pa pirmo stāvu skanēja soļi un un tika virinātas durvis.

[Ného]

Akants pavisam ātri bija augšā pēc Krokusa pamodināšanas. Viņš ātri uzmeta uz pleciem savu apmetni un aplika jostu. Savas mantas viņš jau bija sakārtojis pirms iemigšanas. Tikai savu svinību tērpu viņš nebija paspējis kaut kur nobāzt, tādēļ, tas ātri pazuda zem matrača.
Pēc tam viņš nostājās aiz Krokusa un klausījās.

Izklausās, ka mūs nemeklē, bet tik un tā vajadzētu uzmanīties. Tā, kā dažus no mūsējiem redzēja pie prinča, varbūt vajadzētu paslēpties. - To pateicis, Akants piegāja pie loga un palūkojās ārā, kas tur notiek. - Noteikti Envikam nevajadzētu rādīties sargiem acīs.

Šo rakstu rediģēja Ného: 06.04.2009 16:22

[zenofeX]

"Es ceru, ka citās istabiņās arī jau ir augšā... Mani droši vien tur neviens nemanīja, bet dažiem noteiki labāk nerādīties acīs." Krokuss piekrita. Droši vien pietiktu ar kāda sarga pārsteiguma pilno izsaucienu "Es viņu redzēju tur", lai situācija krietni sarežģītos.

Šo rakstu rediģēja zenofeX: 06.04.2009 16:32

[Elony]

Dženesis nāca no pils puses un iegāja kroga telpā. Viņš bija domīgs un pat aizdomīgs, manot, ka te ir kaut kāda rosība. Viņš meklē krodzinieku, lai apjautātos, kas šeit notiek.

[Sindra]

Krodzinieks turpat grozījās pa pirmo stāvu.
Tur atradās arī Ranfs. Puika stāvēja malā un kaut ko gaidīja.

Dženesim paskaidroja, ka tiek pārmeklēta visa pilsēta, jo pazudis princis Sids.
Viņš esot steidzami jāatrod.

[Elony]

"Skaidrs. Lai viņiem veicas." Dženesis noteica un kāpa augšā uz otro stāvu, lai meklētu savus biedrus.

[Sindra]

Pie ieejas otrā stāva gaitenī Dženesis pamanīja Akantu un Krokusu, kuri kaut ko sačukstējās, ka vajag slēpt Enviku un ka vispār visus vajag slēpt.

[Elony]

Pamanījis biedrus, Dženesis viņiem uzsmaidīja. "Sveiki, kā klājas? Ko neguļat? Es pats, ja godīgi esmu pārguris."

[Ného]

Mēs uztraucamies par sargiem, lai viņi mūs neatpazīst saistībā ar princi. Ja tā notiks. Mums būs problēmas un miegam laika neatliks.

[Elony]

"Nevajadzētu būt problēmām. Šie ir vietējie kareivji. Bet cik es spriežu, tad princi Sidu piekāva Domicela dēmoniskie draudziņi. Savā starpā viņi nedraudzējas, tātad šie neko nezina par notikumiem alā." Dženesis teica. "Tad nu es ātri pastāstīšu - princis ir alā ārpus pilsētas, kur dažas dienas atgūs spēkus. Domicels aizdevās prom taisīt karu ar šo valsti. Sids laikam viņu centīsies nogalināt, jo ja Domicels būs miris, viņa valsts būs pateicīga un kara nebūs. Princesei vairs nekas nedraud. Mums laikam nav nekā labāka ko darīt, tāpēc varētu palīdzēt Sidam sist Domicelu un viņa dēmonus.
Pastāstīju visu svarīgāko, ko zinu.
Tagad eju gulēt." Dženesis pamāja ar galvu un devās uz savu istabu.

[Roviela]

Lēla izrāpās no gultas vienā kreklā un samiegojusies, acis berzēdama izgāja gaitenī nemaz nedomājot, kā tas izskatās.
- Viņi meklē princi? Un kāpēc lai viņš būtu te? Viņam ir jābūt pilī, vai tad ne? - meitene visai šķelmīgi ieteicās, kad bija sapratusi, par ko runa.
Paskatījusies lejā pa kāpnēm, viņa pamanīja Ranfu, pamāja viņam sveicienu, vēlreiz izberzēja acis un gāja uz istabu.

[echo3]

Enviks vēl nebija paspējis iemigt, un, patiesību sakot, viņš nemaz arī nebija taisījies gulēt. Sadzirdējis troksni, puisis piegāja pie durvīm. Dzirdēt, ko koridorā runā, varēja pietiekoši labi, un tā Envikam nemaz nenācās vērt vaļā durvis, lai uzzinātu, kas notiek. Domās viņš piekrita Dženesim, un mazliet nožēloja, ka Domicels dažus mirkļus par ātru atsauca savus kareivjus. Lai gan - ko var zināt. Iespējams, ka Domicelu tik vienkārši nevar nogalināt.

Enviks no istabas ārā neizgāja.

[Romija]

Balsis... Viņus meklē... Karapūlis, kas pārklāts ar tumsu... Mirdzošām, sarkanām acīm... Viņi tuvojas... Klēra gulēja nemierīgi. Balsis viņas galvā skanēja atkal un atkal, kļūdamas atvien reālākas. Likās, ka viņi ir tepat, tūlīt sniegs savas melnās rokas, tūlīt sagrābs un aizvedīs uz melnām, melnām velvēm tālu pazemē. Un Klēra nekad vairs neredzēs saules gaismu. Un viņai atņems spēju iedegt liesmiņas pirkstu galos. Un viņa iznīks...

"Nē!" Klēra ar kliedzienu pielēca kājās. "Nē, nē, nē!" viņa izmisīgi šņukstēja, rokās žņaudzīdama segas malu. Tikai pēc brīža caur asarām meitene pamanīja, ka atrodas krogus augšstāva istabiņā. Un tomēr balsis skanēja pat tad, kad galva bija papurināta, prāts it kā noskaidrojies un sapnis izgaisis. Vai tomēr ne? Ātri uzvilkusi savas parastās ceļa drānas, Klēra izkāpa no gultas, ieāva kājas apavos un pabāza galvu gaitenī. "Kas tur notiek?" viņa čukstus jautāja Krokusa un Akanta mugurām. Un tad jau Dženesis nāca un pastāstīja īsumā. Vai tiešām viņiem arī tagad draud briesmas? Labāk izlikties par parastu krogus ciemiņu, Klēra nolēma un aizgāja uz mazgājamo telpu, tomēr palikdama ļoti uzmanīga.

[Sindra]

Pēc kāda brīža uz kāpnēm atskanēja soļi.
Augšā bija uzkāp.is krodzinieks. Viņš izskatījās neapmierināts un īgns.
Viņi vēlas pārbaudīt jūsu istabas. Es neko nevaru darīt. Lūdzu neņemiet ļaunā.
Vai es varu jūs palūgt kādu brīdi uzkavēties lejā, kamēr viņi apskatās?

Šo rakstu rediģēja Sindra: 06.04.2009 21:00