Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[echo3]

Tad varbūt paskaidrojiet? - Enviks tikpat nopietni teica. - Šeit ir kaimiņu valsts kroņprincis, kas liek saviem kareivjiem uzbrukt šīs valsts kroņprincim. Aizvāciet savus kareivjus!

[Sindra]

Domicels savus kareivjus neatsauca un tie turpināja izrēķināties ar princi.
Viņš pretojās sava tēva gribai un pavēlei. Domicels paskaidroja Un viņš pats to labi zin. Tas ir pelnīts sods.

Lesta un Dženesis bija pietuvojušies alai. Varēja manīt, ka tur iekšā notiek kaut kāda rosība. Bija dzirdama Domicela balss it kā viņš ar kādu sarunātos.
Šamane apstājās. Dīvaini viņa klusi noteica un pagaidām alā negāja vērodama notiekošo no malas.


Ranfs pieliecās tuvāk Lēlai.
Kas tur notiek? Es neko neredzu.

[Roviela]

- Es nezinu! - Lēla atteica.
- Tiešām nezinu, bet ceru, ka princis ir dzīvs un par Enviku pavisam nešaubos. Bet ko viņi tur dara, to nezinu gan. Neredzu.
- Nesaprotu, kā var viens kaimiņvalsts princis pavēlēt saviem kareivjiem uzbrukt šīs valsts princim? Tas kaut kā nav pareizi. Vai te tā pieņemts? Parasti tas taču automātiski nozīmē karu abu valstu starpā, vai ne?
Viņa klusi mēģināja pievērst Dženeša uzmanību.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 03.04.2009 21:48

[Elony]

"Kas dīvaini? Asiņu nav?" Dženesis pavīpsnāja. Viņš pamanīja Lēlu krūmos un tāpēc devās pie viņas.

[Roviela]

- No kurienes tad tu pēkšņi uzradies? Vai tad negrasījies iet un piedzerties? - Lēla painteresējās, kad Dženesis bija pienācis pietiekami tuvu.
- Tur Domicels saviem kareivjiem pavēlēja izrēķināties ar Sidu. Savāda kārtība šajā karaļvalstī! Tur vēl ir Enviks. Ko viņš dara, nezinu. Mēs te stāvam un neko nesaprotam. Ranfam nav ieteicams rādīties Domicelam acīs.

[echo3]

Vai Tu būsi tas, kam te ir tiesības princi sodīt? - Enviks noprasīja. - Atsauc kareivjus! - Viņš joprojām rokā turēja zobenu.

[Elony]

"Domicelam kalpo dēmoni. Vietējā karaliskā ģimene baidās no Domicela, jo viņš ir rupjš un nejauks.Ja viņš nedabūs princesi, sāks karu ar šo valsti un tā kā vietējie nespēj pretoties dēmonu ciltij... vārdu sakot, ja Domicels nedabūs princesi, cietīs visa šī valsts. Un tāpēc pagaidām viņš šeit dara visu ko grib.
Princese jau ir sagūstīta un tiek vesta uz pili. Paskatīšos, vai nevaru ko līdzēt Sida un Envika labā, lai arī Sids pret mani nebija draudzīgs." Dženesis vienā mierā pastāstīja.
Viņš tagad uzmanīgāk paskatījās uz Ranfu. Un pēc brīža pasmaidīja.
"Domicels... ? Ko tu neteiksi! Nav brīnums, ka krodzinieks nevēlējās, lai puika iet uz balli."

[Roviela]

- Ha, es neesmu pārliecināta, ka Enviks baidās pat no dēmoniem, tikai vai viens ar to tiks galā, - Lēla atteica.
- Un ko tu tā skaties uz Ranfu? - viņai nepatika Dženeša teiktais.
- Ranfs Domicelam neko nav nodarījis. Viņš tikai ir līdzīgs vienam citam, ko Domicels uzskata par ienaidnieku.
- Tu saki, ka princese ir sagūstīta? - šamane noskuma. - Es tā pūlējos viņu paslēpt! Un nekas nesanāca...

Šo rakstu rediģēja Roviela: 03.04.2009 22:16

[Elony]

"Nu ja, līdzīgs..." Dženesis pasmīnēja. "Nu labi, iešu, pie Envika." Dženesis noteica un devās atpakaļ pie Lestas, ja viņa nedara neko pārlieku interesantu, dodas tuvāk alai, skatīties, kas notiek iekšā.

[Roviela]

Lēla iedeva Dženesim dunku sānos un pie auss pačukstēja, lai Ranfs nedzird:
- Tad viņi ir divi. Es šodien ballē redzēju vēl vienu puisi, kas līdzīgs Ranfam un Domicelam, tikai krietni greznākās drānās.

[Elony]

Dženesis uz pēdējo Lēlas piebildi tikai pamāja ar galvu un devās uz alu.

[Sindra]

Es nedomāju, ka man būtu jāklausās kaut kāda svešinieka runas šādā tonī.
Domicels mierīgi noteica uzlūkojot Enviku.
Ja nav vēlēšanās kādus pāris savas dzīves gadus pavadīt cietumā, tad pietaupi savas pavēles citiem.

Viņš pagriezās pret kareivjiem un pamāja ar roku. Kareivji momentāli pārtrauca sist un spārdīt Sidu un mierīgi it kā nekas nebūtu noticis devās ārā no alas.
Viņu sarkanās acis un asie zobi bija nozuduši.
Izskatījās, ka princis bija zaudējis samaņu. Vismaz viņš neizrādīja nekādas dzīvības pazīmes.

Domicels devās uz izeju un pamanīja tur Lestu. Viņš pavīpsnāja sievietei uz ko Lesta "atplauka" sirsnīgā smaidā un pamāja guļošā prinča virzienā. Domicels atskatījās un pamanīja uz ko šamane centās vērst viņa uzmanību. Blakus Sida rokai zemē gulēja zeltaina ķēdīte un saplīsušas dārglietas driskas.
Domicela seju pārņēma niknums, viņš jau vēlējās tvert pēc zobena, bet apstājās.
Nē... viņš klusi un indīgi noteica Viņa liktenis būs daudz smagāks par vienkāršu nāvi.

Lestas seja bija neizdibināma. Viņa vienkārši uzlūkoja Domicelu un neko neteica. Kroņprincis devās prom no alas.
Pēc kāda brīža, pils virzienā, devās arī Lesta.

Pamanījis, ka kareivji un Domicels dodas prom, Ranfs palīda laukā no krūmiem.
Nu, kas tur notika? Man durās zari mugurā, es te nevaru vairāk tupēt. viņš piebikstīja Lēlai.

[Elony]

Dženesis iegāja alā, paskatījās uz Enviku, tad uz Sidu zemē. Noliecās paskatīties vai tas ir dzīvs un vispār - kādā stāvoklī atrodas.

[Sindra]

Dženesim likās, ka princis ir dzīvs, tikai zaudējis samaņu.
Viņš izskatījās pamatīgi cietis no kareivju spērieniem.

Blakus Sidam mētājās arī viņa zobens. Un pametot uz to skatienu šamanim likās, ka pār tā asmeni "pārskrien" tāda kā maģiska, zeltaina gaisma.

[Elony]

Dženesis apmierinājās ar to, ka princis ir dzīvs un kā rādās, netaisās nomirt viņa acu priekšā. Ar lielāku interesi viņš pievērās zobenam, Dženesis gribēja to paņemt rokā un kārtīgi izpētīt.

[Roviela]

Lēla arī vairāk nekavējās. Nav ko tupēt krūmos, kad visi jau aizgājuši.
- Ejam, apskatīsimies!
Žēl, ka neko no tā, kas tur runāts, nevarēja dzirdēt.

Ja viņi laimīgi nonāk līdz grotai, tad šamane vispirms pārbauda, kā ir ar Sidu - dzīvs? Un tad apņēmīgi dodas pie avota. Meitene notupās pie tā un iemērca plaukstas. Dziedināšanas vārdi! Varbūt avots ir dzīvs? Un kāpēc nē? Un viņa sāk runāties ar avotu tā, kā ar augiem, kā dzīvniekiem. Mīļi un lūdzoši. Iedomājoties visus tos, kuriem Lēla vairs nevar palīdzēt, jo vārdi atņemti, un tagad arī princi un princesi, viņai kļūst skumji, tik skumji, ka nevilšus pār vaigiem sāk birt asaras, kas birst avotā.

[Sindra]

Dženesis varēja mierīgi pacelt zobenu. To, ka tas ir maģisks varēja manīt uzreiz.


Lēlas asaras krita strautā un izskatījās pēc mazām kristāla pērlītēm, kas nogrima strauta dibenā.
Taču nekas cits nenotika. Ranfs notupās blakus Lēlai un apskāva meiteni.
Neraudi. Gan jau viss būs labi. viņš mierināja.

[Elony]

Dženesis nolika zobenu blakus Sidam un tad pamanīja salauzto medaljonu sāka pētīt to.

[Roviela]

Lēla arī apskāva Ranfu.
- Es raudu par tiem, kuriem nevaru palīdzēt, - viņa šņukstēja.
- Tu nemaz nezini, cik tas ir grūti! Zināt un atcerēties, ka varēji, bet tagad - vairs nespēt neko.
- Kaimiņu karaļvalsts ir pelnījusi labāku valdnieku par Domicelu, man žēl arī viņus.

- Bet vismaz atvēsināt prinča zilumus mēs varam, vai ne? Palīdzēsi?
Lelā pamazām radās apņēmība. Viņa vispirms noskaloja avotā seju, tad izvilka drāniņu, samērcēja to avota ūdenī un devās pie Sida. Meitene ar drāniņu nomazgā princim seju, uzliek drāniņu viņam uz pieres un mēģina iedot malku ūdens.
Gan jau Dženesis pats pateiks, ko tur pēta.

[Elony]

Dženesis bija paņēmis rokā lauskas no medaljona, bet tad viņa seja izmainījās, likās, ka viņš ciešs, tāpēc Dženesis ļāva lauskām nokrist atkal zemē un smagi nopūtās.