Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[echo3]

Tieši Tevi es meklēju. - Enviks piegāja Ranfam klāt. - Dzirdēju, ka Tu vēlies šovakar nākt mums līdzi. Bruņās. Tās Tev būs, iluzoras līdz rītausmai, bet gribēju pavaicāt - vai zobens Tev ir? Nedomāju, ka balle būs vieta, kur zobenus vicināt, bet svarīgā brīdī bez ieroča es Tevi atstāt nevēlētos.

[Sindra]

Enviks

Ranfs apstājās un pasmaidīja Envikam.
Paldies, ka paņemsiet mani līdzi. Tas patiešām ir ļoti laipni no jūsu puses.
Zobens? puisis aizdomājās. Jā, bet tāds ļoti parasts. Vai man tas jāņem līdzi?

[Roviela]

Paēdusi pusdienas, Lēla nolēma beidzot pastaigāt arī pa pilsētu. Viņa gribēja nopirkt matu sprādzi. Enviks gādās par kleitu, bet ne gluži par frizūru, un meitenei gribējās vismaz īstu sprādzi. Un blаšķi, ko varētu piekārt pie jostas.
Mierīgi un nesteidzīgi viņa sāka pētīt, kas kur labs redzams un dabūjams.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 26.03.2009 21:09

[Romija]

"Jā, vajadzētu kādas zivis!" Klēra piekrita krodzinieka piedāvājumam. Gan jau viņi arī zina, kuras zivis ir derīgas, bet pašai tomēr arī jāapskatās un jāizvēlās.

[echo3]

Bruņās un bez zobena? - Enviks pat pasmaidīja. - Kungi drīkstot ierasties ar zobeniem, tā tika teikts. Bruņās Tu tāpat dejot nevarēsi, tā ka kārtīgs zobens iederēsies. Varu arī zobenam bruņām pieskaņotu izskatu sagādāt. Galvenais, lai īstais zobens ir labs, un uz to var paļauties. Parādīsi?

[Sindra]

Enviks

Dejot? Ranfs sarauca pieri. Es nemaz nemāku dejot. viņš pasmaidīja.
Arī ar zobenu cīnīties es patiesībā nemāku. Es to iegādājos pa saviem ietaupījumiem.
Lācis nemaz nezin. puisis nopūtās un pamāja Envikam.

Nāc, parādīšu. viņš devās atpakaļ uz krogu un pa ceļam ienesa stalī un noglabāju sainīšus.
Tad aizveda Enviku uz savu istabu un no gultas apakšas izvilkadiezgan prastu, mazliet aprūsējušu, vienkāršu zobenu.
Neko labāku, viņš nebija spējis atļauties.
Puisis to pasniedza šamanim.


Lēla

Tirgū Lēla varēja izvēlēties kādu vien sprādzi sirds kāroja.
Piedāvājums bija visai liels un bija dabūnamas gan pavisam vienkāršas matu sprādzes, gan greznas un akmeņiem rotātas.

Arī bl.ašķi varēja dabūt. Un arī tās bija dažādas. Gan vienkāršas, gan greznas un izsmalcinātas.


Klēra

Krodzinieks aizveda Klēru uz savu pārtikas kambari.
Viņš ieveda meiteni telpā, kurā glabājās svaigie produkti.
Te telpas stūtos bija salikti lieli, balti kluči no kuriem nāca vēsums.
Izskatījās, ka tie būtu veidoti no ledus, bet nekusa ārā.

Vari izvēlēties. viņš norādīja uz plauktu, kur bija sakrautas lielas un mazas zivis.



Krogā

Pēc pusdienām krogā nekas aizraujošs nenotika. Ik pa brīdim ienāca kādi ļautiņi paēst, tad atkal devās tālāk savās gaitās.
Ik pa brīdīm pa logu varēja redzēt pabraucam garām greznas karietes un pušķotus ratus. Laikam pamazām pilsētā ieradās balles viesi.
Kādā brīdī gar logu garām paejam varēja manīt arī Lestu.

[Elony]

Dženesis redzēja Lestu un brīdi domāja iziet ārā, lai parunātu ar viņu, bet pārdomāja. Palika iekšā krogā gaidīt biedrus, jo viņam bija radies priekšstats, ka visiem vajag sapulcēties un iet uz balli kopā.

[Roviela]

Lēla apskatīja pilsētu un nopirka diezgan greznu sprādzi, kas piestāvētu kleitai, kādu viņai grasījās uzburt Enviks. Tāpat blаšķi šamane nopirka tādu, kuru nebūtu kauns karināt pie tādas kleitas, bet reizē tā būtu arī vēlāk praktiski ērti izmantojama. Kurpes viņa nemeklēja - Lēlas pašas īsie zābaciņi bija pietiekami ērti un piemēroti.
Tikusi galā ar pirkumiem, Lēla gāja atpakaļ uz krogu, pa ceļam aplūkojot karietes un grezni tērptos ļaudis, kurus, droši vien, viņi vēlāk sastaps ballē.
Krogā meitene palūdza limonādi un kādu maizīti, ja ir. Nav labi iet uz ballēm pilnīgi neēdušai. Viņa tā bija dzirdējusi, bet, kāpēc tā, to gan nezināja. Tagad atlika gaidīt vakaru un Enviku, lai visi kopā sagatavotos un ietu uz pili.

[echo3]

Enviks gāja līdzi Ranfam. Istabā viņš paņēma zobenu rokā un pavēzēja. Tad piecēla tuvāk acīm un rūpīgi apskatīja. - Tas ir vecs, nav grezns, bet tas ir labs zobens. Atļausi, es to aiznesīšu pie ieroču meistara nodzīt rūsu, nopulēt un uztrīt? Lai greznums ir vienīgā ilūzija.
Lācis atļāva Tev doties uz balli, ja visus darbus būsi līdz vakaram apdarījis. Atlicini laiku arī savām bruņām, lai tās ir kārtībā un Tev mugurā, pirms dodamies uz pili. Sarunāts?

Ja Ranfs piekrīt, Enviks ar Ranfa zobenu dodas uz ieroču meistara darbnīcu, kuru priekšpusdienā bija atzinis par labāko pilsētā (jo visas bija apskatījis). Tur viņš palūdz zobenu notīrīt, nopulēt un uztrīt, un labi par to samaksā.

[Sindra]

Enviks

Ranfs pārsteigts uzlūkoja Enviku.
Tā vajag, ja? Jūsu pārsteidzošā laipnība pret mani, jātzīst, ka mani mulsina.
Es nekad agrāk neesmu sastapis tik izpalīdzīgus ļaudis.
viņš pamāja šamanim.
Manuprāt muļķīgi būtu atteikties.

Darbnīcā meistars izdarīja visu ko Enviks lūdza un atdeva šamanim zobenu labā stāvoklī.

[echo3]

Laipni, ne laipni, bet tas mani izklaidē. - Enviks atteica, jau projām ejot. - Un, redzi, es neprotu uzburt mantas. Es varu tikai mainīt jau esošo lietu izskatu, un arī to tikai līdz nākamajai rītausmai.

Enviks atgriezās krogā ar tagad tīri glīto (un katrā gadījumā lietojamo) zobenu un pacentās pietiekoši neuzkrītoši aizgādāt to uz Ranfa istabu. Ja Lācis nezina, tad ne jau Enviks būs tas, kas svešus noslēpumus izplatīs.

[Sindra]

Puisis sēdēja istabā un izskatījās, ka bija notīrījis savas bruņas.
Viņš pasmaidīja Envikam.
Paldies. viņš ar smaidu noteica aplūkodams mirdzošo zobenu.

[echo3]

Ņem par labu. - Enviks noskatījās, kā puisis priecājas par zobenu. - Tad drīz tiekamies, lai dotos uz balli.

Enviks devās uz kroga zāli, jo bija tur manījis Lēlu ēdam launagu un Dženesi. Enviks ēst nevēlējās, tāpēc vienkārši apsēdās pagaidīt visus pārējos uz pili gājējus.

[Romija]

Klēra sekoja un apskatīja zivis. Tās bija labas, bet ne visas izmantojjamas kaltēšanai. Izcilājusi un nopētījusi, viņa izvēlējās trīs ne pārāk lielas un resnas, iedeva monētas krodziniekam un devās ar guvumu uz virtuvi, kur tās notīrīja un sagatavoja kaltēšanai. Lai lieki neizbrīnītu krogus ļaudis, ar zivīm Klēra devās uz savu istabu.

Ja kāds Klēru tagad redzētu, tad droši vien varētu pabrīnīties par visnotaļ neparasto skatu - gareniski pārdalītās zivis kārtīgā rindiņā gulēja uz kādas drāniņas istabas vidū, bet šamane pārmaiņus ar plaukstām pieskārās te vienai, te otrai. Taču Klēra zināja, ko dara, ne pirmo reizi viņa šādi gatavoja zivis, tāpēc uzmanīgāks un pacietīgāks vērotājs pamanītu, ka tās tomēr pamazām maina krāsu. Ātri tas nebija, bet krietni ātrāk par parastā veidā kaltētas zivis, kas gatavas bija pēc dienām, ne stundām, kā Klēras sildītās. Viņai pietika, lai pareizā veidā sauktu vārdus, kas lika rokām izstarot saulei līdzīgu situmu.

Pēc apmēram pusotras stundas mierīgas un sistemātiskas roku pārvietošanas no viena zivju pusrumpīša uz otru, Klēra bija ieguvusi sešas kaltētas puszivis, ko nemaz nevarēja atšķirt no parastā veidā kaltētām. Tās ietinusi tajā pašā drāniņā, Klēra noglabāja somā un devās uz leju palūkoties, vai biedri nav ko jaunu sadarījuši. Vai varbūt bija laiks taisīties uz balli.

OOC: Ceru, ka GM nav iebildumu pret tādu darbošanos!

[Sindra]

Vakara pusē visi bija sāvākušies krogā. Tikai izskatījās, ka Krokuss kaut kur ir aizkavējies.
Arī Ranfs parādījās. Viņš bija tērpies bruņās un pie sāniem bija zobens.

Līdz promiešanai vēl bija kāds brīdis. Nu bija īstais laiks saposties un tikt galā ar tērpiem.


P.S. Klēras zivis smaržoja ārkārtīgi labi un izskatījās ļoti apetelīgas.
ja vien nebūtu jādodas uz to balli...
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Šo rakstu rediģēja Sindra: 27.03.2009 20:30

[Romija]

Novērtēdama, kur atrodas saule, Klēra sāka mudināt pārējos posties uz balli. Pat ja tērpa sagādāšana būtu ātra, tomēr vēl vajadzēja nomazgāties un matus kaut kā nebūt sakārtot.

Uz mazgāšanās telpu viņa pieteicās pirmā, bet ilgi to neaizņēma. Drīz jau palaida nākamo gribētāju un ātri izskrēja ārā. Viņai vajadzēja atrast kādus dažus mazos ziediņus - pīpenes vai margrietiņas vai kaut vai ko gluži necilu, kas varētu kādā sētmalē augt. Protams, varēja arī nopirkt, bet tirgū parasti bija lielākas un krāšņākas puķes, kādas šoreiz nevajadzēja.

[Roviela]

Lēla arī aši aizgāja nomazgāt rokas un muti, pirms Enviks viņai uzburs ilūziju kleitu.

[Elony]

Dženesim nekādu lielo gatavošanos nevajadzēja, tērps bija tīrs, glīts un pieklājīgs, mati īsti, ķemmēt nebija vajadzības. Tāpēc viņš tikai ātri nomazgājās un bija gatavs.

[echo3]

Enviks noskatījās, kā šamanes rosās, pasmaidīja un draudzīgi pamāja Ranfam. - Mēs tiksim ātrāk galā kā meitenes. - Enviks piegāja pie Ranfa un, kā novērtēdams bruņas, uzsita puisim uz pleca. Tūlīt pēc tam pieskārās zobenam un pakāpās soli nost. - Vai tā būs labi? - Bruņas bija mainījušās - nu vairs par tādām nevarētu vīpsnāt "re, vilks caurumu izkoda". Tās bija kļuvušas matēti spīdošas, tumšas kā melna pērle un neuzkrītoši rotātas ar sudraba ielaidumiem. Un derēja Ranfam kā uzlietas. Zobena rokturis atspīdēja pieskaņotos sudraba vilnījumos, asmenis, kas jau tā bija bijis spožs, mirdzēja kā dimants. Reizē bija mainījies arī Ranfa apģērbs.

Tad Enviks palūkojās, vai vēl kāds no tērpa gribētājiem nav tuvumā. - Vai Krokusu kāds nav manījis?

[Roviela]

Un tur jau nāca Lēla. Svaigi sārtiem vaigiem, uz kuriem taisni vai dega vasarraibumiņi.
- Es esmu klāt! - viņa paziņoja.
- Krokuss? Nē, es tā kā viņu tikai no rīta redzēju, ja pareizi atceros.