Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Sindra]

Meitene laipni pasmaidīja un nedaudz piesarka.
Viņa pamāja ar galvu.
Tādas aug tikai manā dārzā. Un es par tām rūpējos. pārdevēja nenovērsa skatienu no Krokusa.
Jums tās patīk?

Kad Krokuss pieskārās ziedam viņš sajuta, ka zieds ir saskaņā ar sevi un savādā krāsa tam nemaz netraucēja.
Nekādu ciešanu, nekā, tikai vēlme tiekties pēc saules.

[Ného]

Akants izvēlējās ne to greznāko tērpu, lai pārlieku neizceltos, bet izskatītos gana svinīgi. Prasītā nauda arī tika iedota.
Vēl tikai atlika izraudzīties apavus. - Sakiet, vai pie jums arī iespējams iegādāties apavus, vai tos jāmeklē citur?

[zenofeX]

Joprojām glāstot ziedu, Krokuss ar cieņu, bet tajā pašā laikā nezaudējot sirsnību, pamāja.
"Tām ir patīkama un gaiša aura, zieds priecājas par dzīvi. Jau tas vien man ļoti tīk, un tām ir arī ļoti skaista, reta krāsa, forma un", Krokuss nedaudz pieliecās, lai pasmaržotu tās aromātu - tikai pavisam nedaudz, "smarža. Vienreizējs zieds!"

Tad viņš mirkli aizdomājās:
"Bet, kā tas var būt, ka tās aug tikai jūsu dārzā? Vai tajā vēl ir ziedi, kas nav sastopami nekur citur? Varbūt", viņa balss kļuva klusāka, un tāda kā dreboša, "jūs protat puķu valodu?" Acis bija nopietnas, taču tajās bija tikai cieņa un apbrīns.

[Sindra]

Akants

Jā, protams! pārdevējs sameklēja arī tērpiem atbilstošus apavus un parādīja tos Akantam.
Mums ir arī greznuma lietas. Piemēram šīs skaistās plecu lentas. Ļoti piemērotas svētku tērpiem augstdzimušiem kungiem.
Vai varbūt kungs vēlas rotas lietas? tirgotājs izvilka no letes apakšas vairākas lādītes ar iespaidīga paskata gredzeniem.


Krokuss

Izdzirdusi Krokusa teikto meitene kļuva bažīga un viņas skatiens šaudījās apkārt mēģinot saprast vai neviens nedzirdēja Krokusa teikto.
Laipnais kungs zin manu noslēpumu? viņa klusi nočukstēja. Tā ir mana vienīgā iespēja nopelnīt iztiku savai ģimenei. Radot ko tādu kā citiem nav.

Jums patīk daba? Jūs zināt, ka puķes ir līdzīgas mums, ļaudīm? Tām arī ir savas vēlmes.


Krogā

Kad biedri atgriezās no pastaigas, Lēla vēl nekur nebija manāma.
Krodzinieks bagātīgi saklāja galdu ar ēdieniem un dzērieniem un parūpējās, lai viesiem nekā netrūktu.
Balle tiek rīkota par godu valdnieka jaunākajai meitai princesei Ariai. Šī ir viņas pēdējā balle tēva mājās.
Pēc tam viņa dosies pie sava līgavaiņa. Lācis nedaudz pastāstīja, tiem, kuriem interesēja.

[Elony]

Dženesim bija palicis garlaicīgi, jo viņa pārdomām nebija rezultāta. Pārāk maz faktu un pārāk daudz pieņēmumu un nezināmo...
Kad pienāca laiks maltītei un krodzinieks uzsāka sarunu, Dženesis nolēma, ka tā būs laba pārmaiņa, tāpēc sēdās pie galda un ievaicājās:
"Es būtu pateicīgs, ja jūs sniegtu mums lielāku ieskatu valdnieka galmā. Pastāstītu par karali, kāds viņš ir, viņa ģimeni, ar ko viņa meita precas. Kāda attieksme pret šamaņiem. Tā teikt, ieskatu tajā, ko mums nāktos zināt, ejot uz balli."
Tas viss gan nebija no svara, ne jau vietējais monarhs Dženesi interesēja, bet informācijas nekad nevar būt par daudz un pagaidām tāpat nebija ko darīt...

[Ného]

Akants kādu brītiņu padomājis nolēma, ka viņam pietiks ar plecu lentu, bet citas greznumlietas neuzskatīja par vajadzīgām. Galu galā, viņam kaut kas arī pašam somās glabājās. Vīrietis pateicās par palīdzēšanu un, samaksājis prasīto naudu, devās atpakaļ uz krogu, lai nenokavētu došanos uz balli. Pārējās interesējošās lietas viņš nolēma apskatīt citreiz, kad tāda iespēja radīsies.

Kā reiz ar savu laicīgo atgriešanos, Akants paspēja dzirdēt krodzinieka teikto.

[Sindra]

Veikalnieks Akantam rūpīgi iesaiņoja viņa pirkumu un novēlēja patīkamas izklaides.

Krodzinieks noklausījās Dženeša lūgumu un apsēdās pie tā paša galda, kur sēdēja šamaņi.
Hmm.... viņš izskatījās aizdomājies. Tātad mums ir valdnieks Vejs III, viņam ir burvīga sieva Meija un trīs bērni.
Divi prinči. Vecāko sauc Sids un jaunāko Faebs un pavisam jaunākā meita Aria.

Mums parastajiem ļaudīm ar valdnieku īsti nav nekāda sakara. Jo raugi, pilsētu jau pārvalda birģermeistars.
Man grūti pateikt kāds ir valdnieks un kā īsti notiek balles. Tas jums bija jāprasa drīzāk Lestai. Viņa šad tad mēdz apgrozīties ballēs, kā jau esat nopratuši.
Bet arī viņa nav dižciltīgā, vismaz ne tādā izpratnē kā mēs to saprotam. Neviens īsti nezin no kurienes viņa nāk.

Taču viņa palīdzēja mūsu valdniekam. Atbrīvoja viņu no nepatīkama lāsta. Un tad valdnieks pateicībā viņai dāvāja zemi un titulu.
Tad nu viņa tagad skaitās dižciltīgā arī pēc mūsu paražām.

Aria ir apsolīta par sievu kaimiņzemes troņmantniekam princim Domicelam. Tiesa, meitene savu līgavaini nekad nav redzējusi, bet stāsta, ka dižciltīgajiem tā pieņemts.
Laikam šovakar viņi sastapsies pirmo reizi. Tam par godu arī balle.

Par šamaņiem? Nu šamane izglāba valdnieku. Nedomāju, ka kopš šī atgādījuma valdniekam būtu kādas pretenzijas pret šamaņiem.
Es domāju, ka jums jāuzvedas pieklājīgi un kārtīgi un jūsu vakars būs izdevies. Valdniekus drīkst uzrunāt tikai tad, kad jūs uzaicina to darīt.
Valdnieka klātbūtnē nedrīkst sēdēt, ja vien viņš nav devis šādu atļauju.
Eh... man patiešām būs grūti jums visu izskaidrot, jo es patiesībā pats nezinu kā šādās ballēs uzvesties.
Es zinu, ka vīriešiem drīkst būt līdzi zobens. Hmm... Lācis domīgi kasīja galvu kā mēģinādams atcerēties ko, lai vēl tādu saistošu pastāsta.

[Romija]

Klēra ēda sagādātās pusdienas, un atkal garšoja labi. Vai nu šajā krogū strādāja tiešām prasmīgi pavāri, vai varbūt pastaiga bija uzdzinusi apetīti, bet iekšā gāja labi. Un pa to laiku krodzinieks stāstīja par karali.

"Vai mums neklātos kaut ko dāvināt karalim vai viņa meitai, ja esam aicināti ciemos?" Klēra iedomājās. Kad viņa gāja ciemos pie kādas svarīgas personas, tad vienmēr nesa kaut ko. Jāteic gan, ka ciema vecājkajam pietika ar medus podu vai labi žāvētu zivi. Karalim varētu vajadzēt kaut ko vērtīgāku.

[Sindra]

Hmm... krodzinieks jau atkal iegrima pārdomās. Jau atkal es īsti nezinu.
Es teiktu, ka diez vai valdnieks no visiem viesiem gaida kādas nebūt dāvanas. Bet saņemt dāvanas jau katram ir patīkami.
Vai jums ir ko dāvināt? viņš paraustīja plecus uzlūkodams ceļotājus.

[Romija]

"Es nezinu!" Klēra paraustīja plecus. "Man nekā liela un vērtīga nav. Nebiju domājusi doties pie karaļa ciemos! VArbūt var vienīgi kaut ko savam ciemam raksturīgu uzdāvināt," viņa ieminējās un aizdomājās, kas tas varētu būt. "Zivis. Lielas un mazas, žāvētas un kūpinātas, kaltētas un svaigas. Bet vai pieklājas karalim dāvināt zivi?"

[Elony]

"Nedomāju, ka dāvināt ēdienu ir pieklājīgi." Dženesis ar smaidu teica Klērai. "Karaļiem un augstmaņiem patīk davānas ar trim īpašībām - kaut kas ļoti dārgs, kaut kas ļoti skaists (viņu skatījumā) un kaut kas ļoti rets. Ja dāvanai piemīt divas vai pat trīs no šītām īpašibām, tad tā ir piemērota. Piemēram, ļoti skaists un rets dārgakamenis vai rota, rets dzīvnieks - tādas lietas viņiem patīk. Bet kā rādās, ka dāvināt nav obligāti, citādi tas būtu vispār zināms. Tā kā mans plāns ir nelekt karalim un pārējiem acīs, es personīgi neko dāvināt netaisos."

Pēc tam viņš atkal pievērsās krodziniekam. Uzdodot dažus jautājumus.
"Un vai prinči nav jau izprecināti vai ar kādu saderināti? Un ko varat pastāstīt par šo kaimiņzemi? Cik tad princesie ir gadu? Jūs teicāt, ka viņa ir ļoti jauna."

[echo3]

Enviks pusdienoja, atzinīgi novērtēdams pavāra mākslu. Puisis neko daudz nerunāja, toties klausījās, ko stāsta krodzinieks. Balle par godu princesei, kura tajā pirmoreiz ieraudzīs savu līgavaini. Pie tam plaša balle, ar daudziem viesiem, spriežot pēc tā, ka uzaicināti tika arī pavisam nepazīstami šamaņi.

Jautājums par karaliskām dāvanām Enviku neuztrauca, pat, ja tādas vajadzētu. Viņš paskaidroja pie galda esošajiem, - Ja būtu nepieciešamas dāvanas, tas mums tiktu pateikts. Nekā tāda taču uzaicinājumā nebija? Es nebija klāt, kad to izteica.

[Roviela]

Krogā ienāca Lēla. Viņa izskatījās sasārtusi pēc tālās iešanas un visai mundra.
- Labu dienu, kuru vēl neesmu satikusi šodien! - viņa sveicināja.
- Kā man gribas ēst! Jūs, ceru neesat vēl apēduši visu?
Meitene apsēdās pie galda, uzkrāmēja krietnu šķīvi ēdamā un sāka ieturēties, klausoties, ko biedri un saimnieks pārrunā.
- Jūs par balli runājat? - viņa secināja.
- Būšu nokavējusi visu stāstu! Nu, nekas, gan man svarīgāko pateiksiet, vai ne?
- Saimniek, kamēr neaizmirstu, un jūs, pārējie, vai jums nebūs iebildumu, ja šovakar Ranfs nāks mums līdzi uz balli?

[Romija]

Nu labi, Klēra paraustīja plecus. Ja nevajag dāvanu, tad nevajag. Tomēr doma par kaltētu zivi ceļam viņai no prāta neizgāja. Ja nebūs nekā cita ko darīt līdz ballei, viņai nodarbošanās atradīsies.

[zenofeX]

Meitenes bažas Krokusu mazliet uzjautrināja, taču viņš centās ārēji to nekādi neizrādīt. Aizliegt turpināt audzēt tik skaistas puķes galīgi nebija Krokusa mērķis.
"Es, šķiet, zinu ka puķes augušas gādīga un zinoša dārznieka dārzā, un ka, iespējams, šim dārzniekam", Krokuss uzsvēra vārdu dārznieks, liekot noprast, par kuru personu šobrīd iet runa, "piemīt īpašas spējas attiesībā uz augu valsti. Es nezinu Jūsu noslēpumu, jaukā meitene, es tikai nojaušu. Tur, kur es esmu dzimis un audzis, ziedi un daba tiek uzskatīta par draugu, sabiedroto un aizstāvi. Mēs daudzējādā ziņā esam saplūduši ar dabu, un ļoti labi saprotam augus - tie spēj sajust, un spēj arī likt saprast, ko domā. Rozes jūtas labi, viņām ļoti patīk jūsu dārzā. Kādā gan veidā es varētu atņemt jums iztikas avotu? Vai tad šajā pilsētā soda tos, kuri sarunājas ar augiem, un pēta, izzina tos?"

Te Krokuss saminstinājās, bet - jā, viņš zināja, ka to grib, un tāpēc pārvarēja bailes:
"Es ļoti vēlētos apskatīt jūsu dārzu - ja tas ir iespējams, protams. Varbūt, ka mums abiem ir kaut kas, ar ko mēs varētu dalīties... Es varētu iemācīt jums dažu skaistu puķu valodu, un jūs - man."

[Sindra]

Krogā

Nē. Krodzinieks papurināja galvu. Vecākie dēli nav saderināti un nav precējušies. Kādēļ tieši jaunāko māsu izprecina, nemāku spriest.
Viņai ir piecpadsmit gadi. Brāļi ir vecāki. Vienam septiņpadsmit un otram deviņpadsmit.

Kaimiņu karaliste vienmēr ir bijusi mums draudzīga. Droši vien tādēļ arī princesi izprecina viņu troņmantniekam. Domicels gan esot jau divdesmit piecus gadus vecs, bet tā jau droši vien nav problēma.

Lācis dedzīgi pamāja ar galvu.
Es arī domāju, ka no jums dāvanas neviens negaida.

Kad atgriezās Lēla viņš sarauca pieri par meitenes teikto.
Ranfs? Vai viņam vajadzētu doties uz pili? Es patiešām nezinu.
Nu ja viņš apdara visus savus darbus, tad lai pavada vakaru kā vēlās. viņš paraustīja plecus.



Krokuss

Ak, es domāju, ka arī Jūs varētu pārdot īpašas puķes un tad tādas vairs nebūtu man vienīgajai. meitene nopūtās. Šajā pilsētā nav neviena cita, kurš zinātu, ka ziedi ir tik līdzīgi mums.
Noklausījusies Krokusa vēlmi apskatīt viņas dārzu, meitene piekrītoši pamāja. Mani sauc Elizete viņa pasmaidīja. Es labprāt Jums parādīšu savu dārzu. Likās, ka meitene ir patiesībā pati ļoti vēlas parādīt savu dārzu. Jūs vēlēsieties doties tagad?

[zenofeX]

"Labprāt uzzinātu arī to, kā jūs iepazināt augu pasauli. Cik esmu ceļojis, tādus cilvēkus esmu sastapis ļoti maz. Mani ļaudis augus izzina, bet pārsvarā izvairas tirgoties ar tiem... Tas mums liekas nepareizi, bet mēs bieži tirgojamies ar augu ekstraktiem, un visādām citādām noderīgām lietām. Protams, tas viss notiek saskaņā ar augiem - tie mums palīdz radīt tieši tādas iedarbības sulu, vai mizu vai ko citu, kāda nepieciešama."
Krokuss jutās visai dīvaini - tā, it kā blakus būtu radniecīga dvēsele, viņš pat sajutās saistīts ar to. Viņš nopurinājās. Viņš tomēr tam neticēja. Nevar būt.

"Elīzete, skaists vārds", Krokuss teica to, ko domāja, "Jā, būtu ļoti jauki, ja mēs varētu doties tur tagad, jo mani drīz sāks gaidīt mani biedri. Ja vien Jums ir brītiņš, tirgošanās taču prasa nemitīgu uzmanību... Un kādam jāpieskata prece."
Krokuss klusībā sevi sabāra par pateikto, jo, iespējams, ka metienei nav kam atstāt pieskatīt puķes, un tad viņa nekur neies, bet viņš savādāk nevarēja. Viņam bija sāpīgi iedomāties, ka tās paliks te vienas, neko nesaprotošu ļautiņu vidū...

[Elony]

"Skaidrs, paldies jums." Vairāk nekā jautājama Dženesim nebija. Tāpēc viņš pievērsās Lēlai un īsi pastāstīja to, ko krodzinieks bija pastāstījis pirmīt.
"Citiem vārdiem - nekā īpaša un neparasta, vismaz manām acīm." beigās piebilda Dženesis un pasmīnēja. "Prinči ir jauni un nav saderināti. Kā rādās, tev un citām meitenēm ir visas iespējas mēģināt kļūt par karalisku personu."

[Romija]

Klēra pavīpsnāja par tādu Dženeša ideju. Lai nu ko, bet makšķerēt prinčus Klēra te nebija nākusi.

[Roviela]

- Viņš apdarīs! - Lēla apgalvoja saimniekam, centīgi mājot ar galvu.
- Tā ir tāda izdevība, ko laist garām nebūtu prātīgi. Envig, tu taču sagādāsi viņam arī kādu apģērbu, lūdzu? Vislabāk bruņas, ja? Starp citu, saimniek, vai jūs zināt, ka Ranfs valkā bruņas ne tāpēc, ka tās vajadzētu, kad iet pie vilka, bet tāpēc, ka tad viņš jūtās kā īsts bruņinieks? Un ka viņš ir apbrīnojami izturīgs? Es šodien redzēju pēdas no meža! Tas ir brīnums, ka viņš vispār līdz šejienei tika un nepakrita pusceļā.
Meitene saulaini uzsmaidīja Lācim un paplivināja skropstas.
- Vai jūs man nepastāstītu ko vairāk par Ranfu, lūdzu, lūdzu? Viņš žēlojas, ka par savu izcelsmi neko nezinot. Es viņam neteikšu, ja jūs teiksiet, lai nesaku, bet man ļoti gribas zināt.

Par Dženeša ideju Lēla pasmaidīja. Ieraudzīsim kādu princi, tad redzēs! viņas skatiens teica.