Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Elony]

"Labi, jautājumu atsaucu." atkal ierunājās Dženesis, pamanījis, ka puisis ir dzīvs un staigā.
"Ko šodien darīsim? Es vakar runāju ar Lestu, viņa teica, ka varbūt mums palīdzēšot. Un ka tikt pie strūklaka, kas ir spēka vārdu avots, var nebūt viegli. Turklāt žēl, ka tā strūklaka nav tīra substance, bet jau ar piejaukumiem. Jo tā strūklaka dziedējot skumjas, kas nez vai mūsu gadījumā ir tas labākais līdzeklis."
Viņš pastāstīja pārējiem.

[Beppo]

Enviks un Ranfs nelikās visai runātīgi, un Ngaio pati ar nebija nekāda pļāpa. Ranfs ir izdziedēts, un pa nakti zirgiem neviens nebija uzbrucis.

Meitene devās uz krogus telpām, kur pievienojās pārējiem. Padevusi labrītu, viņa izvēlējās auzu putru un cītīgi sāka to notiesāt. No līdzpaņemtā šis tas vēl bija, bet kāpec ēst līdzpaņemto, ja ir dabonama šitāda lieliska putra?

[Ného]

Akants tomēr bija atradis veidu kā nokļūt pilsētā pirms saullēkta. Bet diez vai pilsētas sargi par to priecātos. Tomēr tā nu nebija puiša daļa, ne jau viņš bija bijis nolaidīgs.

Akants nedzirdēja kā Krokuss piecēlās, tādēļ tikai pēc krietna brīža viņš pats atmodās. Vakardienas treniņš bija prasījis savu devu spēka, kas nu bija jāatjauno ar labu miegu un labām brokastīm.

Atradis iespēju nomazgāties, viņš pievienojās pārējiem pie galda - Labrīt! - pēc tam uzkrāvis uz šķīvja labi daudz ēdamā iekārtojās blakus Dženesim. Uzreiz Akantam atausa atmiņā vakar redzētais un viņa sejā pavīdēja smaids un izspruka - Malacis, puis! - Tas tika pateikts tikai tik skaļi, cik vajadzēja, lai pats Dženesis tikai dzirdētu.

[Elony]

Malacis puis!
Dženesis nezin kādēļ sajuta, ka garastāvoklis nedaudz pasliktinās. Nebija jau tādas lietas svarīgas, bet nu tomēr nepatīkami.
"Paldies, lai gan tas ir tikai dabīgi. Bet tevi pamanīja, tā ka tavs apsveikums nav pārsteigums." Dženesis atteica apmēram tikpat skaļi.

[Sindra]

Tirgū Enviks atrada sieviņu, kura pārdeva dažādas zālītes, kas izskatījās pēc ārstniecības augiem.
Viņai bija arī kaltētas lapiņas, kuras varēja padarīt par tēju, kas paātrina asinsrades procesu.
Speciālus ēdienus gan viņam neizdevās atrast. Bet vecā sieviņa zināja teikt, ka šādos gadījumos palīdz ēst veselīgi un kārtīgi izgulēties.
Un protams tēja.

[echo3]

Enviks jauki aprunājās ar zinošo tirgussievu, un nopirka tēju, krietni piemaksādams par padomu. Tad viņš devās atpakaļ uz krogu, kur krogus zālē padeva labrītu tiem biedriem, kurus vēl šorīt nebija sastapis, bet pats pie galda nesēdās. Enviks devās uzmeklēt Ranfu, lai atdotu tēju.

[Sindra]

Ranfs atradās savā istabā.
Viņš sēdēja gultā un raudzījās pa logu.
Pamanījis Enviku, viņš tam pasmaidīja un pamāja sveicienu.

[zenofeX]

Krokuss nopūtās, viņš negribēja dzirdēt jautājumus par Lestas puķēm.
"Šie melnie ziedi, tie ir Ranfa sāpes, rētas un asinis. Es nezinu, kāpēc Lesta to visu nelabumu, kas bija Ranfā, ir pārvērtusi puķēs. Varbūt ka tas ir kāds īpašs spēka vārds. Domāju, ka nebūtu labi ņemt šos ziedis sev līdz."

[Romija]

Izdzirdējusi Krokusa atbildi, Klēra atrāva roku no melnā zieda. Tad tāpēc tie viņu biedēja. Gribējās tikt no tā vaļā. Ātri! Tūlīt!

Nepabeigusi brokastis, Klēra paņēma divos pirsktos melno ziedu un, pastiepusi roku pēc iespējas tālāk, saviebusi degunu, it kā nestu beigtu žurku, izsteidzās pa krogus durvīm, lai izmestu ziedu tuvākajos atkritumos.

Atgriezusies viņa vispirms devās nomazgāt rokas un tikai pēc tam atkal sēdās pie galda, lai piebeigtu pankūkas. To darot viņa bija domīga. Tik dīvaini likās sāpes un rētas pārvērst ziedos. Vai Lesta visu pārvērta ziedos? Un vai visi ziedi bija melni? Vai varbūt viņa spēja tikai tumšas lietas? Tā prātojot, meitene nemaz nemanīja, ka jau kādu laiciņu sēž pie tukšiem traukiem.

"Ak, paldies! Brokastis bija burvīgas!" pēc brīža attapusies, viņa pateicās krodziniekam.

[echo3]

Nu sveiks vēlreiz! - Enviks uzrunāja puisi. - Man tā kā nepatika, kā Tu šorīt izskatījies, un es nolēmu, ka pie vainas ir asins zaudējums vakar. Ņem, te ir tēja, kas palīdz asinīm atjaunoties. Neesmu pats to taisījis, tepat tirgū nopirku no zinošas sievas. Viņa arī teica, ka Tev esot tagad kārtīgi jāēd un ilgi jāguļ.

Tad ar interesi pajautāja, - Tas baltais zirgs stallī - tas ir Tavs? Tu tā īpaši pret viņu izturējies, tāpēc tā spriežu.

[Sindra]

Man prieks, ka jums šeit patīk un garšo mūsu ēdiens. krodzinieks atsaucās Klērai un uzsmaidīja arī pārējiem biedriem.


Ranfs pasmaidīja.
Paldies. Jūs ļoti par mani rūpējaties. Man tiešām viss būs labi. viņš pateicās.
Jā, Putenis ir mans zirgs. Kad es vēl biju pavisam mazs mani vecāki atstāja krodziniekam mani un balto zirgu. Kumeliņu.
Tā esot bijis nepieciešams. Bet Lācis man nestāsta, kas viņi bija. Tam neesot nozīmes. viņš skumji noteica.


Kamēr biedri vēl brokastoja krogā ienāca savāda svīta.
Trīs kungi ģērbti greznās drānās. Ziņkārīgi palūkojušies apkārt, viņi piegāja pie šamaņu galdiņa.
Divi no pavadoņiem stalti izslējās, kamēr trešais atritināja tīstokli un izslējies nolasīja:
Viņa augstība karalis Vejs III laipni ielūdz cienījamās grāfienes Lestas draugus uz karalisko balli, kura notiks šovakar pilī.
Bez emocijām aizrullējis tīstokli, lepni ģērbtais vīrs kopā ar saviem pavadoņiem izsoļoja no kroga.

Krodzinieks pavērtu muti nolūkojās uz durvīm, kuras jau kādu laiku bija aizvērušās un turpināja "slaucīt" kausu, kurš jau labu laiciņu bija sausi izslaucīts.

[Elony]

"Re kā, atliek tikai ieminēties par kādu neatrisinātu jautājumu un atbilde tūlīt rokā." Dženesis pasmaidīja.
"Liekas, ka ātrāk mēģināt iekļūt pils teritorijā nav jēgas, tāpēc tikai jāizdomā, ko mums šodien līdz vakaram darīt."

[Romija]

Klēra palika ar vaļā muti. Vēl pirms brīža viņa īsti nezināja, ko pēc brokastīm darīt, be nu viņus uzlūdz uz balli. Grāfienes Lestas draugus...

"Balli?" viņa klusu ieminējās, kad durvis bija aizvērušās. "Par ko mūs tā? Un ko lai velk mugurā?" meitene sabijās, paskatoties uz savu vienkāršo ceļojuma tērpu. Balle izklausījās tik cēli un grezni, kur visi iet krāšņās drēbēs, ne jau kā pa tiešo no ielas.

[echo3]

Esmu pieradis lietas darīt līdz galam un atbildēt par to, ko esmu sadarījis. - Tagad pasmaidīja Enviks. - Tā ka nav ko pateikties.

Lācis? Ā, krodzinieks? Labi tas nav, bet droši vien viņam ir iemesls nestāstīt. Varbūt Tavi vecāki paši tā toreiz lūguši? - Te Enviks neko palīdzēt nevarēja, tāpēc turpināja par ko citu, - Putenis ir lielisks. Īsts skaistulis. Man pieder tas melnis bez segliem. Viņam tikai nepatīk, ka viņu tā sauc, tāpēc es viņam devu vārdu Noignars.

Nu ko, tēju es Tev atdevu, padomu izklāstīju, tagad iešu brokastīs. - Enviks pamāja Ranfam un devās uz krogus zāli. Tur viņš pamanīja, ka visi (vai gandrīz visi) izskatās tādi kā apstulbuši. Puisis piegāja pie galda, kur sēdēja biedri un pajautāja, - Kas noticis?

[Roviela]

Lēla taisni muti iepleta no pārsteiguma. Viņus? Uz balli?
- Ā... - viņa iesāka, bet nepabeidza, un tikai pēc brītiņa attapās.
- Tā, šķiet, būs tā solītā palīdzība iekļūt pils dārzā. Tikai, kā lai iet! Es nezinu ne, kā uzvesties, ne, ko mugurā vilkt!

Šamane paskatījās uz Enviku, kurš tikko bija ieradies.
- Mūs nupat šovakar ielūdza uz karaļa balli.

[echo3]

Ja? - Enviks pasūtīja brokastis, apsēdās, un tikai tad turpināja. - Kāpēc?

[Elony]

"Es palūdzu Lestai mums palīdzēt piekļūt strūklakai dārzā un rādās, ka tāpēc mēs esam ielūgti uz balli kā grāfienes Lestas draugi." Dženesis pasmējās.Tad palika nopietnāks. "Bet nedomājiet, ka Lesta ir mums labvēlīga. Izturaties pret viņu pieklājīgi, bet ne uzbāzīgi, tā būs vislabāk.
Es spriežu, ka šī tauta ir pietiekami līdzīga manējai. Tādu baļļu pazinējs neesmu, bet domāju, ka galvenie principi nav sarežģīti - sievietēm parasti jāģērbjas garās kleitās, kas drīkst nedaudz uzsvērt sievišķību. Vīrieši var ģērbties kā nu grib, lai tikai izskatās tīri, kārtīgi un bagāti, nevis kā no gara ceļa nākuši. Ir jābūt pieklājīgam, ieteicams turēties malā no svarīgām personām un lieliem bariem. Tas arī viss.
Protams, varbūt vietējiem ir kāda tradīcija, piemēram, ka visiem viesiem jāsasveicinās ar karali, bet tur palīdzēt nevaru. "

[zenofeX]

Krokuss izskatījās vairāk nobijies, nekā pārsteigts. Par ballēm, kuras mēdz rīkot bagāti ļautiņi, viņš bija dzirdējis tikai dažādus nostāstus.
"Pie Floras! Tas nudien bija kā pērkons no skaidrām debesīm! Bet no otras puses - tā ir iespēja nokļūt pie strūklakas. Lesta, šķiet, uzklausījsi Dženeša lūgumu. Vienīgi... vai kāds no jums var pastāstīt tuvāk par ballēm. Es par tām pilnīgi neko nezinu. Un, domāju, ka daļu laika varētu veltīt pastaigai pa pilsētu, un, iespējams, kādu atbilstošu tērpu atrašanai. Mums visiem ir vairāk vai mazāk pavalkāti ceļa tērpi."

[echo3]

Balles tērps ir dārgs. - Enviks teica, tiesādams atnestās brokastis. - Vai tas ir tas, kā dēļ jūs izskatāties tik apjukuši? Tur es varētu palīdzēt, un jāpērk arī nebūtu.

Puisis pagriezās pret Klēru, kurai blakus bija apsēdies, - Kādā krāsā Tu sev vēlētos kleitu? - Tad uz Lēlu, - Un Tu?

[Roviela]

Lēla mazliet apjuka. Viņas vasarraibumiņi kļuva vēl mazliet košāki.
- Laikam kaut ko sūnu zaļu ar rudens lapu zelta pieskaņu, - viņa nedroši ieminējās.
- Ja tev šķiet, ka man tas labi izskatītos... tikai - kā? - balss bija palikusi pavisam klusa.