Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Roviela]

Lēla bija saritinājusies ērtajā gultiņā, un no turienes skatījās uz ziedu.
- Tas ir auksts, - viņa teica.
- Itin kā svaigs, bet tomēr auksts. Es neesmu pārliecināta, ka tas vispār ir īsts zieds. Varbūt pavaicā Krokusam? Viņš aizgāja kaut ko mēģināt ar tādu ziedu, varbūt ir ko noskaidrojis.

[Ného]

Sargu teiktais neiepriecināja Akantu, tomēr tas nebija gana labs iegansts, lai atmestu domu par treniņu. Galu galā ne reizi šo 8 gadu laikā viņš nebija lauzis skolotājam doto solījumu - vismaz reizi nedēļā trenēties spēka vārdu izmantošanā un pilnīgā to nianšu izzināšanā. Tāpat briesmas, kas iespējams draudēja ārpus pilsētas mūriem, īpaši pēc vilka uzbrukuma Ranfam, nebiedēja Akantu. Galu galā bija gana daudz laiks pavadīts vienatnē naktī ceļojot. Un zem viņa apmetņa apslēpts bija kāda bagāta ieroču tirgoņa dāvinājums.

Sākumā Akants vēl šaubījās vai vajag pateikt kādam, kur viņš dodas, bet tas būtu bijis lieks laika tēriņš. Un galu galā nevienam nekāda vajadzība pēc viņa nebija, lai īpaši uztrauktos par klāt neesamību.

Ietinies ciešāk savā apmetnī Akants devās ārpus pilsētas mūriem. Tagad tikai atlika atrast piemērotu vietu treniņam.

[zenofeX]

Izlējis zampu, Krokuss izmazgāja trauku, un devās atpakaļ uz istabiņu. Viņš vēlējās gulēt.

[Sindra]

Nakts bija pagājusi un pilsētā uzausa rīts.
Varēja dzirdēt, ka kroga apakšstāvā sākusies zināma rosība.
Kādas balsis, trauku šķindoņa. Bet speciāli biedrus neviens nemodināja.
Ja kāds vēlējās varēja gulēt cik tik vien vēlas.

Agri no rīta stallī ienāca Ranfs. Viņš izskatījās pārsteigts pamanot, ka Ngaio guļ stallī.
Viņš mirkli nolūkojās uz meiteni kā nezinādams ko teikt vai darīt.
Vai Tev viss labi? puisis gan pats izskatījās bāls kā nāve.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 13.03.2009 09:49

[echo3]

Enviks iznāca no istabas nevainojami kārtīgā izskatā un nokāpa lejā krogus zālē pasūtīt brokastis. Lai nebūtu vienkārši jāsēž un jāgaida, viņš vispirms devās uz stalli apraudzīt Noignaru, un pēcāk bija nodomājis arī pastaigāt pa tirgus laukumu - tāpat vien.

[Beppo]

— Man jā, — Ngaio atbildēja, paceldama galvu no siena. Pa nakti daži salmi bija pamanījušies ieķerties viņas matos, un tagad meitene izskatījās makten izspūrusi un miegaina — tieši tāda, kāda arī bija.
— Bet kā tev pašam? Rādās, ka dziednieks tika atrasts, ja?

[Romija]

Klēra pirms aizmigšanas domāja par puķi. Un par to, cik ļoti viņas siltā dziedēšanas prasme atšķīrās no šīs tumšās un nedaudz biedējošās. Tomēr Ranfs tika izārstēts. Ar tādām domā viņa arī aizmiga.

Pamostoties aiz loga jau bija gaišs un tālumā varēja dzirdēt pilsētas rīta trokšņus. Izkāpusi no gultas, kārtīgi izstaipījusies, Klēra saģērbās, sakārtoja matus un devās lejā, pa ceļam paklausīdamās pie Ranfa durvīm, vai ko dīvainu nedzirdēs. Melno ziedu viņa paņēma līdzi, jo gribēja pie brokastīm pavaicāt Krokusam, ko viņš par to zina.

[Roviela]

Lēla pamodās brītiņu pēc Klēras. Viņa novēlēja labu rītu, un palika gultā, kamēr Klēra sataisījās un devās lejā.
Pēc tam rudmate piecēlās, izstaipījās, pavingroja un izbāza degunu no istabas kādas mazgāšanās telpas meklējumos. Ja meklējumi ir veiksmīgi, viņa drīz smaidoša un svaiga ir lejā uz brokastīm.

[Elony]

Dženesis izlīda no savas vienvietīgās istabas ne agri un ne arī pārāk vēlu. Viņš vispirms devās meklēt nomazgāties, kaut vai dabūt bļodu ar ūdeni savā istabā. Viņš likās samērā mundrs, bet nez vai varētu teikt, ka kārtīgs un izgulējies. Mundrums drīzāk bija no viņa gribas atkarīgs.
Viņš nokāpa lejā un arī pasūtīja brokastis. Dženesis likās domīgs, varētu teikt, aizdomājies.

[Sindra]

Jā... atradās gan. Ranfs atbildēja Ngaio un nodūra skatienu.
Likās, ka viņš tā kā kaunējas par notikušo.

Kad stallī ienāca Enviks, puisis pagriezās pret viņu un pasveicināja.
Tad daudz nedomādams ķērās pie darbiem. Sagādāja zirgiem ēdamo un tīru ūdeni.


Ejot gar Ranfa istabu, Klēra pamanīja, ka istabas durvis ir vaļā un puisis jau kaut kur devies.
Istabā viņa nebija. Melnie ziedi vēl joprojām stāvēja uz skapīša. Likās, ka tie nemaz nebija ne apvītuši ne kā citādāk sabojājušies.
Acīmredzot ūdens tiem nebija nepieciešams.


Krogā bija atrodama arī mazgāšanās telpa. Tur varēja atrast krūkas ar siltu un aukstu ūdeni, tīrus dvieļus un kroga viesi droši tos varēja izmantot.
Pirmajā stāvā jau bija manāma rosība. Un visiem, kuri ieradās pasniedza brokastis.
Izvēle bija visai plaša. Varēja dabūt putru, gardas pankūkas, ceptas olas un citādus brokastu labumus.
Arī dzērienu klāsts bija visai plašs un katra gaumei piemērots.
Krogus meita laipni visus apkalpoja.

[echo3]

Sveiks. - Enviks atbildēja Ranfam un devās pie Noignara - kārtīgi saķemmēt un sapīt krēpes.

[Sindra]

Puisis smaidot pamāja Envikam sveicienu.
Viņš izskatījās sakautrējies un ātri ķērās pie saviem darbiem it kā vēlēdamies izbēgt no jautājumiem.
Parūpējies par visiem zirgiem, Ranfs devās atpakaļ uz kroga ēku.

[echo3]

Enviks ar jautājumiem neuzbāzās. Kārtīgi un pamatīgi sasukājis Noignara krēpes, puisis gāja ārā no staļļa, kad pamanīja, ka Ngaio vēl ir tepat. - Krogā jau var dabūt brokastis.

Negaidīdams, ko izlems Ngaio, Enviks devās pastaigāt pa tirgus laukumu, bez kāda īpaša mērķa, ja par mērķi neskaita pašu staigāšanu un skatīšanos.

[Romija]

Klēras uzmanību piesaistīja atkal tumšie ziedi. Nudien, arī viņējais nebija novītis!

Apmeklējot mazgāšanās telpu, viņa devās lejā, kur pasūtīja pankūkas ar ābolu ievārījumu un krūzi piena. Gaidot, kad brokastis tiks atnestas, viņa sasveicinājās ar pamodušamies biedriem, neuzkrītoši pavēroja pārējos kroga viesus un vēlreiz pamēģināja, vai dziedniecības vārdi nav atgriezušies.

[zenofeX]

Krokuss pamodās vēlāk, taču labi izgulējies. Viņš piecēlās sēdus, kādu brīdi vēroja savus kāju īkšķus, pārdomādams vakardienas notikumus. Lesta... Viņa pārvērta sāpi ziedā. Kaut kas tajā visā Krokusam nepatika, bet viņš nespēja aizrakties līdz cēlonim.

Piecēlies, viņš paskatījās pa logu - ārā bija gaišs, rosījās cilvēki - no rosīgās kustības Krokuss piemiedza acis, jo viņam šķita, ka cilvēki teju teju saskriesies, tā lavierējot pa tirgus laukumu. Taču nē - brīnumainā kārtā viņi veikli izvairījās no sadursmēm, paralēli pat sarunājoties, pērkot un pārdodot, skaitot naudu un darot citas lietas.

Nokā```` lejā, Krokuss pamanīja Klēru, kura garšīgi ēda pankūkas, un vēl dažus citus biedrus. (OOC Klēra neēda citus biedrus, tikai pankūkas.)

"Labrīt, Klēra!" sveicināja Krokuss, "vai miegs bija labs - ļāva atpūsties pēc garās dienas?" viņš jautāja, pie reizes pamājot, lai arī viņam atnes ieturēties.

[Romija]

"Labrīt!" Klēra ar smaidu pasveicināja Krokusu. "Gultas te ir labas un miegs tajās vēl labāks!" viņa teica tā, lai to dzirdētu vismaz kāds krogus cilvēks, ja ne pats krodzinieks.

Iebāzusi mutē lielu gabalu pirmās pankūkas, Klēra pabīdīja melno ziedu uz Krokusa pusi. Kad bija izēdusi muti, viņa vaicāja: "Tu gadījumā nezini, kas tas par ziedu? Es tādu līdz šim netiku redzējusi. Un tas nav novītis pa nakti! Mani tas nez kāpēc biedē!" uz beigām pazeminot balsi, Klēra vaicāja.

[Roviela]

Lēla sēdēja un ēda pa druskai no visa - gardu biezputru ar pienu, pēc tam pankūkas ar medu un piedzēra tēju.
- Labrīt! - viņa sveicināja Krokusu, tāpat kā pirmīt bija sveicinājusi citus biedrus, kas arī brokastoja.
- Klērai taisnība. Gultas ir labas un brokastis tāpat.

[Elony]

Kad atskanēja runas par melno ziedu, Dženesis uz to paskatījās.
"Nezināt, kā jūtas tas puisis, ko Lesta vakar izdziedēja?" viņš pavaicāja biedriem.

[Sindra]

Klērai tomēr nācās secināt, ka viņas dziedēšanas vārdi nav atgriezušies, vismaz nekas neliecināja par to, ka viņa atkal spētu dziedēt.

Neilgi pēc tam, kad Dženesis bija izteicis savu jautājumu, Ranfs ienāca pa krogus durvīm.
Likās, ka viņš ir pilnīgi vesels. Tikai nedabīgi bāls. Citādi nemaz neliktos, ka viņš varēja būt smagi ievainots iepriekšējās dienas vakarā.
Viņš ienāca un nolūkojies uz biedriem, kuri jau bija sasēduši pie galda, viegli pamāja un lēnām devās uz savu istabu.



Tirgus laukumā bija manāma rosība. Tur bija visdažādākie ļautiņi un dažas tādas rases, ka viņu pašu pat visdīvainākie biedri izskatījās pavisam normāli.
Arī apģērbi ļaudīm bija visdažādākie. Gan līdzīgi viņējiem, gan kaut kas agrāk pilnīgi neredzēts un neiedomājams.

Nopirkt te varēja ļoti daudz ko. Gan alķīmijas dziras, gan kaltētas zālītes, gan augumus un tērpus, ēdienus. Tirgus patiešām bija visai liels.

Raibajā ļaužu pūlī, Enviks pamanīja arī vakarā krogā redzēto šamani Lestu, kura izdziedēja Ranfu.
Viņa runājās ar kādu greznās drēbēs tērptu kungu.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 16.03.2009 20:23

[echo3]

Enviks ieraudzīja Lestu, un ievēroja arī kungu, ar kuru viņa sarunājās. Klāt puisis negāja, jo, galu galā, šamane drīkst runāties ar ko vien vēlas. Enviks beidzot bija izdomājis, ko varētu tirgū pameklēt - kādu zinošāku vecāku sievu. Viņš gribēja pajautāt, ko varētu ieteikt spēcinošam ēdienam, ja cilvēks ir zaudējis daudz asiņu. Ranfa bālums Envikam nebija paticis. Tā kā maģiski ārstēt viņš nejēdza, tad nācās ieprātoties par nemaģiskām lietām.