Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Beppo]

Ngaio, pārliecinājusies, ka zirgiem stallī būs laba palikšana, atgiezās tieši laikā, lai paspētu iebaudīt arī no kārtīgiem ēdieniem, ne tikai no saldajiem. No medalus gan viņa atteicās, un tā vietā palūdza ūdeni.

Pie staļļa puiša viņa nesteidzās, tur jau bija gana ar Lēlu, un tagad viņa tikai ar vienu ausi klausījās, ko varēs sadzirdēt no Dženeša un svešās šamanes sarunas, ar otru, kas būs ar staļļa puisi. Izdzirdusi, ka viņam uzklupis pieradinātais vilks, viņa pietrūkās kājās un aizsteidzās apraudzīt zirgus. Ja šajā krogū mitinājās plēsīgs zvērs, viņa varbūt labāk nakšņos stallī nevis istabā.

Šo rakstu rediģēja Beppo: 09.03.2009 12:40

[Roviela]

- Vai manu! - Lēla klusi iesaucās.
- Viņš arī ir pazaudējis vārdus! Un kāpēc? Ko viņš ir nodarījis?
Viņa apskatījās, ka ir darījusi visu, ko pašlaik prot un neko citu nevar puisim palīdzēt, un piecēlās.
- Ai, Gunda! Tu esi varena, - meitene salika rokas kā lūgšanā, bet nevērsās ne pie viena īpaši, un ne uz ko īpaši arī necerēja.
- Atdod man manus dziedēšanas vārdus, ņem pretī ūdens dzīvnieku vārdus!
Viņa nedomāja, ka tā būtu nelīdzvērtīga maiņa. Ij vienu, ij otru vārdu ir daudz.

- Saimniek, kur ir tas vilks? Vilks nav neuzticams, vilks ir labs, tikai bez vārdiem tas gribēs būs galvenais barā, un re, te ir rezultāts. Kamēr var, viņu vajag palaist projām. Es ļoti ceru, ka tie vārdi man vēl ir.

[echo3]

Vilks neuzbrūk. Vilks tāpat vien neuzbrūk! - Enviks murmināja, turpinādams ņemt nost bruņas. Ievainojumi bija dziļi. Tad teica skaļāk, - Saimniek, vajag siltu ūdeni un pārsējus. Vajag apturēt asiņošanu, līdz ierodas dziednieks. Un pārnest puisi uz kādu gultu. Kur ir viņa istaba?

[Elony]

Dženesis atkal paskatījās uz to, kā biedri rīkojas, lai palīdzētu jauneklim.
"Zinātkāre nav nosodāma lieta. Tikai zināšanas un alkas pēc tām ļauj mums pacelties un iegūt to, ko vēlamies...
Bet parunāsim par reālo."
Dženesis atkal pievērsās savādajai sievietei.
" Es tiešām varu gribēt daudz, kaut vai visas pasaules zinības, bet kāda tev tur daļa, ja tu man to nevari dot?
Tu saki, ka es maz piedāvāju pretī, bet vai tev pašai ir ko piedāvāt? Ja tu piedāvā tikai informāciju, tad tikai to arī piedāvāju pretī. Piemēram, domāju, ka šamanei būtu interesanti uzzināt, kāpēc mēs vispār darām to, ko darām. Ja tu spēj palīdzēt mums tikt līdz spēka avotam, tad pasaki, ko tu gribi par to pretī."

[Sindra]

Stallī viss bija mierīgi un zirgi jau viegli snauduļoja.
Ngaio ierašanās lika viņiem nedaudz satraukties un daži sāka klusi bubināt.


Pazaudējis vārdus? krodzinieks pārsteigts raudzījās uz Lēlu kā nesaprazdams par ko viņa runā.
Viņš noliedzoši pakratīja galvu.
Vilks dzīvo mežā, ne jau šeit pilsētā. Tikai tad, kad Ranfs vilka bruņas, viņš devās pie tā dzīvnieka.
Es jau teicu, ka nevajag uzskatīt, ka meža zvēri var būt draugi. viņš jau atkal atkārtoja.

Jā, jā nāciet. Es parādīšu viņa istabu. Lācis savāca puiša asiņainās bruņas un steidzās iekštelpās.
Pa ceļam viņš uzsauca krogus meitai, lai atnes ūdeni un lupatiņu.
Viņš aizveda uz mazu istabiņu, kura bija vienkārši iekārtota. Gulta pie loga, kumode un mazs plauktiņš.


Lesta iesmējās.
Ja jau tu pirmais pie manis atnāci. viņa ieskatījās puisim acīs ar dīvainu skatienu. Likās, ka viņas acis iemirdzas ar zeltainu atspīdumu.
No skatiena Dženesim pār muguru pārskrēja aukstas tirpas.
Es gribēšu visu, ko tu zini un vēl daudz vairāk. viņa nočukstēja klusi tā ka to varēja dzirdēt tikai Dženesis.
Vai arī balss skanēja viņa galvā. Īsti nevarēja saprast.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 09.03.2009 13:32

[Elony]

Dženesis sajuta garīgu trauksmi.
Pelēkā šeit nebija tāpat vien, nepavisam.
"Gribēt nav noziegums." viņš teica. Dženesis likās, ja ne sasprindzis, tad viņa balss tonis tomēr kļuva vēsāks. "Es arī labrpāt gribētu zināt visu, ko zini tu. Bet tomēr... nez vai būs iespējama tik brīva domu apmaiņa.
Tātad - vai tu vari kā līdzēt lietā, kas mani interesē?"

[Romija]

Klēra bija klausījusies svešinieces un Dženeša sarunā, cik nu no tās šajā krogus vietā varēja dzirdēt. Viņai nepatika tonis, kādā Dženesis runāja ar šo dāmu. Tā, it kā viņa būtu prasta krogusmeita, bet viņš - pats karalis. Gan tonis, gan vārdi šķita netīkami, tāpēc viņa aizgriezās un gluži neapzināti centās izlikties, ka viņu nepazīst.

Brīdī, kad pa durvīm iestreipuļoja staļļa puisis, Klēra satrūkās. Gluži automātiski viņa steidzās dziedēt un atkal apmulsa, attapdamās, ka to vairs nespēj. Kamēr puisi centās dabūt uz istabu, viņa sekoja, turēdama vienu Ranfa roku un likdama siltumam plūst caur saviem pirkstiem. Viņas ciemā dziednieces vienmēr teica, ka slimajiem un ievainotajiem nedrīkst ļaut atdzist pārlieku.

[Roviela]

- Meža dzīvnieki var būt draugi, pareizāk, ne draugi, bet biedri! - Lēla neatlaidās.
- Ja ej bez vārdiem, ja ej un draudzējies, tad var, tas tiešām nebūs tā, kā ar suni, bet, vispār, var. Mums ciemā ir bijuši pieradināti, nevis apvārdoti vilki.

Viņa piecēlās un paskatījās uz Lestu un Dženesi. Meitene piegāja pie šamanes un tai paklanījās.
- Lūdzu, atdod man dziedēšanas vārdus. Un ņem visus pārējos, Gunda! Es nevaru noskatīties, kā dzīvas radības mocās. Vienīgais vārds, ko tev nevaru atdot, ir mans pašas, jo es to nezinu. To lemts zināt tikai vienam, bet vai tāds ir dzimis un kur, man nav zināms.

[echo3]

Enviks viegli pacēla Ranfu uz rokām un nesa pakaļ krodziniekam. Istabā Enviks noguldīja puisi gultā un pateicīgi palūkojās uz Klēru. - Strādāsim kopā? Neko no dziedināšanas nezinu, bet manā tautā vispār nav dziednieku, kad es tā kārtīgi padomāju. Tāpēc es protu pārsiet brūces.

Sagaidījis, ka krogus meita atnes ūdensbļodu un tīras lupatiņas, Enviks palūdza atnest medus tēju - Ranfs pamodīsies, dzert gribēs. Un sāka mazgāt ievainojumus un pārsiet tos. Kas tur krogus zālē notiek, Enviku šobrīd neinteresēja.

Šo rakstu rediģēja echo3: 09.03.2009 14:35

[Elony]

Dženesis pievilkās tuvāk sienai. Viņš skatījās sānis, ar delnu aizklājis seju un centās izlikties, ka Lēlu nepazīst.

[Romija]

Klēra centās palīdzēt, cik prazdama. Pie viņiem visus ievainojumus nedziedēja tikai ar vārdu palīdzību, tāpēc gluži tā nebija, ka neko tagad bez vārdiem izdarīt nespētu. Vienīgi tagad atklājās, ka nāksies parūpēties arī par apsējiem un vismaz kādiem palīglīdzekļiem, jo nevarēja zināt, kas var pa ceļam atgadīties.

Bet Ranfu viņa uzmanīja un, ja juta, ka puiša piere vai kāda roka kļūst vēsa, centās sasildīt.

[Sindra]

Lesta jau grasījās atbildēt, kad pie galda piesteidzās Lēla.
Šamane nopētīja meiteni saraukusi pieri.
Tad lēnām pagriezās pret Dženesi un atplauka smaidā. Tiesa gan tādā nedaudz samaitātā smaidā.
Tava draudzene? viņa nožūžoja pirms atkal pievērsās Lēlai.

Tas, protams, ir ļoti pagodinoši, taču diemžēl man nāksies Tevi apbēdināt. Es neesmu Gunda.
Mani sauc Lesta. Un es nespēju Tev atdot Tavus dziedēšanas vārdus.
Es varu izdziedināt vieglpārātīgo puišeli, bet nespēju atdot to ko neesmu ņēmusi. viņa galanti nolieca galvu.



Enviks kopā ar Klēru apkopa puiša brūces taču dziedniece vēl nebija parādījusies.
No Klēras radītā siltuma un ērtajiem apstākļiem, Ranfs pavēra acis. Taču no ievainojumu radītajām sāpēm viņš palika vēl bālāks nekā iepriekš un uz pieres izspiedās aukstas sviedru lāses. Nervozi elpodams viņš skatījās apkārt un mēģināja saprast, kur nokļuvis.

[Romija]

"Tu esi savā istabā, mēs par tevi parūpēsimies," Klēra pēc iespējas mierīgā balsī teica, kad manīja puiša uztraukumu. Priecēja tas, ka viņš ir nācis pie samaņas. "Drīz atnāks dziedniece un izārstēs visus ievainojusmus. Būs labi!" viņa mierināja un uzlika siltu plaukstu Ranfa pierei. Viņam tagad jābūt mierīgam, lai nekļūtu sliktāk.

[Roviela]

- Es nevarētu teikt, ka būtu viņam draudzene, - Lēla atteica, pašķielējusi uz Dženesi.
- Mēs ceļojam kopā, vienā uzdevumā, ar vienu mērķi.
- Ja Tu neesi Gunda, bet, jāsaka, esi ļoti skaista un, pēc stāstiem, ļoti varena, kam es labprāt ticu, tad es nevaru samaksai pilnīgi atdot visu to, ko nupat teicu, jo nesaņemu pretī to, ko vēlējos. Saki, cikus un kādus vārdus tu vēlies uzzināt par puiša izdziedēšanu?

Ja tā nav Gunda, tad Lēla cerēja, ka vārdi nepazudīs pavisam, ka viņa ar tiem padalīsies tāpat, kā šamaņi dalās ar mācekļiem, tāpat kā Enviks dalījās ar sev zināmo vārdu.

[echo3]

Turies. - Enviks juta, ka Ranfam ir grūti. - Sāp, bet tas pāries. - Puisis turpināja likt pārsējus, un darīja to veikli. - Klēra, lūdzu, iedod viņam padzerties.

[Romija]

Klēra paņēma atnesto tēju. Viņa palīdzēja Ranfam nedaudz atbalstīties, lai varētu padzerties kaut vai malciņu siltā dzēriena. Bažīgs skatiens uz durvīm un Enviku - kur dziedniece kavējas?

[Elony]

Dženesis paskatījās uz Lēlu, tad atpakaļ uz Lestu.
"Tā ir Lēla. Viņa ir ļoti sirsnīga. Jūt līdzi tam nabaga puisim, bet pati palīdzēt nespēj. Viņai un vēl dažiem atņēma spēka vārdus un tas laikam nomācoši iedarbojās..."
Viņu pašu saruna bija pārtraukta.
"Ja Lēla ko piedāvā par puiša izdziedēšanu, tā ir viņas vēlēšanās. Lai gan manuprāt, tev nebūtu grūti palīdzēt arī tāpat vien."

[Roviela]

- Vareniem šamaņiem nekad nav grūti palīdzēt tāpat vien, - Lēla ieteicās, - bet vārdi pie šamaņiem paši nenāk, Tu taču zini, un par tām pūlēm pienākas kaut kas pretī. Vienkārši pienākas, un katrs dot to, ko var iedot. Es varu padalīties ar vārdiem. Tāpēc piedāvāju vārdus.
- Tad kā, lūdzu būs? Izdziedē, lūdzu, to zēnu, kurš gribēja draudzēties ar vilku, un saki, kādus vārdus gribi pretī, ja gribi vārdus, Lesta.
- Jā, tā ir tiesa, ka Gunda man atņēma visus dziedēšanas vārdus, un ne tā, kā dalās ar vārdiem, bet tā, ka es tos nevaru atgūt. Tas ļoti sāp, kad nav vairs tā, pie kā esi pieradis no dzimšanas.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 09.03.2009 16:00

[Sindra]

Puisis padzērās un veltīja Klērai pateicības pilnu skatienu.
Viņš vēlējās arī kaut ko teikt, taču seja saviebās sāpēs un galva nespēkā atkrita uz spilvena.
Rokas saspringti drebēja.


Lesta raudzījās pārmaiņus uz Dženesi, tad uz Lēlu.
Kroga durvis aizcirtās. Bija atgriezies vīrs, kurš aizgāja meklēt dziednieci.
Vecās Sarmas nekur nav. viņš uztraukti paziņoja aizelsies.
Es visur izmeklējos! Būs pie kāda devusies! Kas zin... viņš bezspēcīgi noplātīja rokas.

Ak tā... Lesta pasmaidīja. Un Tu tā vienkārši esi gatava dalīties savā spēkā dēļ nepazīstama puiša?
Un ja nu es izzinu Tavus vārdus un izmantoju pret Tevi? Tas būs to vērts?
No kurienes jūs nākat, naivie ļautiņi? Jums vajadzētu dzīvot savās ciltīs un nebāzt ārā degunu no tām.

[Elony]

"Paklau, spulgacīt..." Dženesis sāka just aizkaitinājumu.
"Es varu piedāvāt tikai darījumus uz līdzvērtības principa - informācija pret informāciju, pakalpojums pret pakalpojumu, spēka vārdi pret spēka vārdiem.
Tu pašlaik tikai vāc informāciju un izsaki draudus, tas nav interesanti un pieklājīgi. Ja stāstīsi, ko tu te meklē un kā tikt pie spēka avota, pastāstīsim, kas esam un ko gribam. Varu dot ieskatu - runa ir par Gundu, tātad tas attiecas uz visiem šamaņiem."
Dženesis stingri uzlūkoja Lēlu, cerot, ka viņa sapratīs, ka šī persona nav jauka, draudzīga vai līdzcietīga... Tātad stāstīt ko par velti nav jēgas. Tiesa, Dženesis nezināja, vai spēs viņu pārliecināt arl loģiku, parādot, ka Lesta gūs labumu arī pati.
"Ja tu palīdzēsi šim nelaimīgajam, tad varēsi līdzīgu palīdzību prasīt kādam no mums... visdrīzāk Lēlai.
Ja vēlies uzzināt kādus spēka vārdus, tad pretī ir jādod kas līdzvērtīgs.
Nu? Tu piekrīti?"